ES karogi pie EK galvenās mītnes Briselē. Foto no arhīva

EP deputāti aicinās Eiropas Komisiju ieviest sankcijas pret Baltijas valstīm

140
(atjaunots 13:36 01.08.2017)
EP deputāti iecerējuši vērsties ES neatkarīgajā varas institūcijā – Eiropas Komisijā, ņemot vērā grūtības, kas radušās ar rezolūciju, kurā tiek nosodīta neonacistiskā noskaņojuma paplašināšanās Baltijas valstīs.

RĪGA, 1. augusts — Sputnik. EP deputātu grupa pieņēmusi lēmumu vērsties Eiropas Komisijā ar aicinājumu ieviest ierobežojošos pasākumus pret Baltijas valstīm saistībā ar neonacistiskā noskaņojuma izplatīšanos, ziņo "Izvestija".

Iepriekš Eiropas Parlamenta (EP) deputātu grupa, ko vadīja EP komitejas attiecībām ar Krieviju priekšsēdētāja vietnieks Jirži Maštalka, vērsusies EP ar rezolūciju, kas nosoda fašistiskā noskaņojuma pieaugumu Baltijas valstīs. Ņemot vērā grūtības, ko rada dokumenta virzīšana, eirodeputāti vēlas griezties tieši Eiropas Komisijā — ES varas izpildu institūcijā, kas nav atkarīga no parlamenta.

EP diplomātisko aprindu pārstāvis pastāstīja, ka ierobežojošo pasākumu vidū iniciatīvas autori piedāvā ne tikai personiskās sankcijas, bet arī pret valstīm vērstas sankcijas.

"Tas varētu būt gan personiskās, gan kolektīvās sankcijas pret Baltijas valdību un valstu parlamentu locekļiem. Turklāt, iespējams, tiks ieviesti ierobežojumi no ES puses pret valstīm, kuru valdības vēl nav spērušas adekvātus soļus cīņai ar fašistisko ideoloģiju. Politiskajiem spēkiem, kuri zināmā mērā simpatizē fašistiskai ideoloģijai, ir stipras pozīcijas Latvijā," — sacīja diplomāts.

Pēc viņa datiem, personīgas sankcijas var tikt attiecinātas uz politiķiem, kuri sadarbojas ar SS veterānu un "mežabrāļu" organizācijām un atbalsta to gājienu organizēšanu.

Jirži Maštalka savukārt uzskata par adekvātu soli sankciju ieviešanu pret Baltijas valstīm no EK puses.

"Tām iespējams pārtraukt finansiālā atbalsta sniegšanu no Eiropas fondiem. Brisele tagad piever acis uz fašistiskā noskaņojuma pieaugumu Eiropā. Tas attiecas ne tikai uz Baltijas Valstīm, bet arī uz Ukrainu," — teica parlamentārietis.

Maštalka paskaidroja, ka rezolūcijas pieņemšanai nepieciešams deputātu atbalsts no citām politiskajām grupām (iniciatīvu ierosināja EP frakcija — Eiropas Apvienotie kreisie /Ziemeļvalstu zaļi kreisie). Viņaprāt, iniciatīva kļūs par stipru politisku žestu, pat ja netiks atbalstīta.

"Tiem, kuri atteiksies to atbalstīt, nāksies pamatot savu pozīciju un paskaidrot, kāpēc viņi neuzskata, ka nacisms nes apdraudējumu," — pastāstījis laikrakstam politiķis.

Eiropas parlamentāriešus mudināja ķerties pie neonacistu gājieniem Baltijas valstīs. Radikālais noskaņojums un simpātijas pret nacistisko ideoloģiju reģionā pastiprinājās pēc PSRS sabrukšanas. Katru gadu Igaunijā notiek 20. SS divīzijas veterānu salidojums, Latvijā katru gadu 16. martā notiek SS leģionāru gājiens, turklāt šogad tajā piedalījās rekordliels cilvēku skaits — apmēram 2 tūkstoši cilvēku. Baltijas republiku neatkarības dienās notiek lāpu gājieni, kas arī pulcē tūkstošiem cilvēku.

140
Pēc temata
Krievijas Drošības padomes sekretārs komentējis neonacisma atdzimšanu Baltijā
ANO atbalstīja Krievijas rezolūcijas projektu pret nacisma glorificēšanu
Svetlana Tihanovska

Tihanovska oficiāli apliecinājusi, ka ir gatava vadīt Baltkrieviju

5
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska savā YouTube kanālā informējusi visus, ko tas interesē, – viņa ir gatava kļūt par valsts vadītāju.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. "Es zinu, ka neesmu viena," teica bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā. Savā YouTube kanālā viņa paziņoja, ka ir gatava ieņemt prezidenta posteni.

Atgādināsim, ka 9. augustā Baltkrievijā aizritēja prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli informēja, ka uzvaru tajās ar lielu pārvaru, saņemot 80,1% balsu, izcīnījis pašreizējais prezidents Aleksandrs Lukašenko. 

Valstī sākās protesti. Svetlana Tihanovska, ko atbalstīja 10,1% vēlētāju, pēkšņi kļuva par pašpasludināto opozīcijas līderi un pameta valsti.

Minska jau vairākkārt norādījusi, ka Baltkrievijas opozīcijas akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva atmetusi pie malas jebkādu pieklājību, iejaucoties Baltkrievijas lietās, un aicināja Viļņu nepalielināt spriedzi.

Tagad Tihanovskas kanālā YouTube publicēts video ieraksts, kurā viņa pauž gatavību ieņemt valsts vadītāja vietu pārejas periodā.

 

"Daudzi vaicā, vai esmu gatava kļūt par tautas līderi šajā brīdī. Jā, es oficiāli paziņoju, ka esmu gatava stāties valsts priekšgalā pārejas periodā. Uzņemos šo atbildību, jo zinu, ka neesmu viena," teica Tihanovska un atzīmēja, ka opozīcijas koordinācijas padome jau izstrādājusi jaunu vēlēšanu projektu un konstitucionālo reformu, kas, pēc viņas vārdiem, notikšot "pēc Lukašenko aiziešanas".

Pats Lukašenko jau vairākkārt norādījis, kad pametīs prezidenta posteni. Viņš paziņoja, ka var atkāpties pēc konstitucionālās reformas vai pēc tam, kad tauta paudīs konsolidētu vēlmi. Baltkrievijas prezidents uzsvēra, ka atkāpsies no amata "kad vajadzēs", taču ne "pēkšņi".

Pie tam viņš informēja, ka Baltkrievijā nebūs nekāda varas tranzīta – būs tā, kā nobalsos, nolems tauta.

5
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Tikšanās Viļņā: ko Makrons noklusēja pārrunās ar Tihanovsku
Ekonomists paskaidroja, kādu interesi Lietuva slēpj aiz rūpēm par baltkrievu tautu
Eksperts: Baltija vēlas pārvērst Baltkrieviju par savu provinci
Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās
Džo Baidens

Baidens sola daudzpusīgu pieeju attiecībās ar Krieviju

6
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vairākos jautājumos.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens informējis par "daudzpusīgas pieejas" plāniem attiecībā pret Krieviju, Irānu, Ķīnu un citām valstīm, vēsta RIA Novosti.

"Mums jābūt lielas grupas daļai, lai strādātu ne tikai ar Irānu, bet arī ar Krieviju, Ķīnu un citiem," politiķis apgalvoja intervijā CNN.

Vienlaikus Baidens paziņoja, ka pirms stāšanās prezidenta postenī nevar formulēt ASV politiku. "Tomēr es gribu atjaunot ciešas sabiedroto attiecības gan Eiropā, gan Indijas un Klusā okeāna reģionos," viņš piebilda.

Pie tam politiķis atzina, ka viņam sagaidāmas "sarežģītas pārrunas" ar Eiropas Savienību un piebilda, ka viņš šajā jautājumā nelolo nekādas ilūzijas.

Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vismaz piecās jomās: jautājumos par stratēģisko stabilitāti, kodolieroču neizplatīšanu, sadarbību kosmosā, cīņu ar terorismu un pandēmiju. Vienlaikus diplomāts pauda šaubas  par to, vai Maskavai izdosies vienoties ar Vašingtonu bruņojuma kontroles jomā.

Runājot par vēlēšanu rezultātiem Savienotajās Valstīs, vēstnieks konstatēja, ka Krievija atzīs jebkādu valsts iedzīvotāju izvēli, tomēr gaida rezultātu oficiālu izsludināšanu, pirms reaģēt diplomātiskā protokola ietvaros.

ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Provizoriskie dati liecina, ka demokrātu kandidāts Džo Baidens saņēmis līdz 306 elektoru balsis (nepieciešamas – 270). Pašreizējais valsts prezidents Donalds Tramps neatzīst sakāvi un apstrīd to tiesās.

6
Tagi:
Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
"Būs sekas". Ko Baidena komanda gatavo Krievijai
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

0
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

0
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā