NATO bijušais ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens

NATO bijušais ģenerālsekretārs pārmet ES "dezinformāciju" par sankcijām

36
(atjaunots 10:11 29.07.2017)
ASV jauno pret Krieviju vērsto sankciju kritiķus Anderss Fogs Rasmusens dēvē par "Gazprom" piekritējiem.

RĪGA, 29. jūlijs — Sputnik. NATO bijušais ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izdevuma Financial Times lappusēs mēģinājis paskaidorot amerikāņu likumdevēju "patiesos nodomus", ar ko pieņemtas jaunās pret Krieviju vērstās sankcijas, ziņo RIA Novosti.

Rasmusens neizpratnē atzīmē, ka jaunie ierobežojumi radījuši Vašingtonas sabiedroto Eiropā sašutumu, lai arī, pēc viņa domām, sankcijas vajadzētu "apsveikt". Ziemeļatlantijas alianses bijušais vadītājs norāda, ka ASV tikai cenšoties ar sankciju palīdzību apturēt "Krievijas agresiju" Ukrainā. Turklāt, pēc viņa domām, jautājumā par "Ziemeļu straumi 2" ASV rīkojas pareizi, pretojoties gāzes vada izbūvei un paplašina savas sašķidrinātās dabas gāzes eksportu, viņš klāsta.

Jauno sankciju kritiķus Anderss Fogs Rasmusens dēvē par "Gazprom" piekritējiem un pārmet "dezinformācijas izplatīšanu par ASV Senāta nodomiem". "Eiropiešiem nāktos nevis kaitēt sankcijām, bet gan pastiprināt tās, pirmkārt, pagarinot par 12 mēnešiem, nevis uz sešiem mēnešiem," — aicināja Rasmusens.

Savā rakstā FT viņš atgādina, ka Eiropas un ASV kopējais mērķis esot drošība Austrumeiropā, un tas nedrīkstot nonākt "dažādu komerciālo interešu krustugunīs".

Ceturtdien ASV Senāts apstiprināja likumu par sankcijām pret Krieviju, Irānu un KTDR. Jaunajā likumprojektā iekļauti jau esošie ierobežojumi, turklāt noteiki jauni, galvenokārt — enerģētikas nozarē. ES bīstas, ka sankcijas skars Eiropas investīcijas ES un Krievijas enerģētiskajos projektos. Piemēram, Vācija uzskata, ka sankcijas apdraud projektu "Ziemeļu straume 2" un demonstrē mēģinājumu iekarot Eiropas tirgu ASV sašķidrinātajai dabas gāzei. Berlīne nodēvējusi amerikāņu sankcijas par starptautisko tiesību pārkāpumu un pieļāva iespēju, ka pret ASV tiks vērsti atbildes pasākumi.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzīmēja, ka ar likumprojekta palīdzību ASV cenšas izmantot ģeopolitiskās priekšrocības konkurences cīņā, lai nodrošinātu savas ekonomiskās intereses uz savu sabiedroto rēķina. Viņš uzsvēra, ka Vašingtona rīkojas "ar īpašu cinismu".

36
Pēc temata
Krievija pagarinājusi kontrsankcijas līdz 2018. gada beigām
Ukraina lūdz ASV sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2"
Kremlī saprot Eiropas neapmierinātību ar sankciju projektu pret Krieviju
Eiropas un ASV gāzes karš
Elektrisko skrejriteņu noma, foto no arhīva

Kijevas mērs pieprasīja aizvākt no pilsētas igauņu elektriskos skrejriteņus

36
(atjaunots 10:30 10.08.2020)
Elektriskie skrejriteņi Ukrainas galvaspilsētā izrādījās "pelēkajā zonā" – likums tos nedz atļauj, nedz aizliedz.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Kijevas mērs Vitālijs Kļičko aicināja Igaunijas kompāniju Bolt aizvākt no pilsētas ielām elektrisko skrejriteņu nomas punktus, vēsta "Naš Kijev".

Elektrisko skrejriteņu nomas serviss Bolt tika atklāts Kijevā piektdien, 7. augustā. Pirmie nomas punkti parādījās Pasta laukumā, Neatkarības laukumā, Besarābijas laukumā, Zelta vārtos un Marijas parkā. Taču mēram tas neiepatikās.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Bolt Ukraine 🇺🇦 (@bolt_ukraine)

"Draugi! Kompānija Bolt bez saskaņošanas ar pilsētu izvietoja elektrisko skrejriteņu nomas punktus galvaspilsētā. Šī "transporta" veida kustība nav noteikta spēkā esošajā Ukrainas likumdošanā. Tādēļ pilsēta nevar atļaut kompānijai sniegt šādu pakalpojumu veidu," uzrakstīja galvaspilsētas mērs savā Telegram kanālā.

Pēc Kļičko sacītā, pilsētas administrācija saņēma piedāvājumus sarīkot investīciju konkursu elektrisko skrejriteņu nomas punktu izvietošanai, un šāds konkurss tiks veikts, taču pēc attiecīgo izmaiņu veikšanas Ukrainas likumdošanā par ceļu satiksmi.

"Tādēļ es aicinu kompāniju Bolt aizvākt nesankcionēti uzstādītos nomas punktus. Un ievērot spēkā esošo likumdošanu. Pretējā gadījumā pilsētas dienesti būs spiesti aizvākt patvaļīgi izvietotos punktus ar elektriskajiem skrejriteņiem," uzsvēra Kļičko.

Kompānijā atbildēja, ka galvaspilsētas varasiestādes nav tiesīgas pieprasīt biznesam jebkāda veida saskaņojumu un atļauju saņemšanu, jo tās nav paredzētas likumdošanā. Turklāt Bolt uzsvēra, ka elektrisko skrejriteņu pārdošana, noma un vadīšana pagaidām nav aizliegts darbības veids Ukrainā.

No tiesiskuma viedokļa tie, kas brauc ar elektriskajiem skrejriteņiem Ukrainā, nav ceļu satiksmes dalībnieki. Patlaban Augstākajā Padomē piereģistrēti divi likumprojekti, kuru mērķis ir legalizēt vieglā elektrotransporta lietotājus valstī. Tomēr pagaidām parlamentāriešiem ir brīvdienas un pieņemt šādu likumu var ne agrāk par septembri.

Igaunijas kompānija Bolt (iepriekš Taxify) sākumā strādāja taksometra pakalpojumu mobilā lietotne, taču kopš 2018. gada tā sniedz arī elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumus. Bolt nomas punkti veiksmīgi strādā vairākās Igaunijas un Latvijas pilsētās, savukārt darbu Parīzē nācās drīz pēc atklāšanas izbeigt Francijas galvaspilsētas iedzīvotāju vandālisma dēļ.

Iepriekš Latvijas Ceļu satiksmes likumā vairākas reizes tika veikti grozījumi, kas saistīti ar elektrisko skrejriteņu izmantošanu – to skaits uz ceļiem pieaug, un ar tiem saistīto CSNg skaits arī kļūst lielāks.

36
Tagi:
Igaunija, Ukraina
Pēc temata
Latvijā izstrādās Ceļu satiksmes noteikumus elektriskajiem skrejriteņiem
Krapsis: elektriskie skrejriteņi iedzinuši stūrī gājējus
Lietuvā "netīru" automobili varēs iemainīt pret elektrisko skrejriteni
Protesta akcijas Minskā, foto no arhīva

Naktī Minskā notika protesta akcijas

24
(atjaunots 10:18 10.08.2020)
Naktī pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas Baltkrievijas galvaspilsētā notika masveida nekārtības, ierosinātas krimināllietas.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Devītā augusta vakarā Minskas iedzīvotāji izgāja nesankcionētā protesta akcijā, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Svētdien Baltkrievijā notika valsts prezidenta vēlēšanas. Republikas CVK vadītāja Lidija Jermošina paziņoja, ka esošais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko uzvar valsts vadītāja vēlēšanās visos rajonos, kuri atskaitījās par balsu skaitīšanu. Saskaņā ar pirmajiem exit poll datiem, Lukašenko iegūst 80,23%, otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 9,9%.

Devītā augusta vakarā pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas baltkrievi izgāja galvaspilsētas ielās. Automobiļu vadītāji taurēja, demonstranti aplaudēja un skandēja pret valdību vērstus lozungus.

Valsts autoinspekcija norobežoja daļu Pobediteļej prospektu un tā sānielas. Kārtības sargi pilnā ekipējumā izveidoja dzīvu sienu un sāka virzīties protestētāju virzienā.

Pie prospekta piebrauca aizturēto pārvadāšanas mašīnas un mikroautobusi. Demonstranti centās pretoties milicijai – no pūļa kārtības sargu virzienā lidoja tukšas pudeles. Gaismas un trokšņu granātu sprādzieni bija dzirdami vairāku kvartālu rādiusā.

Kārtības sargi atstūma protestētājus no dažādām Pobediteļej prospekta pusēm, taču demonstranti ilgi neatkāpās, neskatoties uz to, ka dažiem bija nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Pakāpeniski cilvēku kļuva mazāk, un viņi pārmetās uz Storoževskas ielas un Mašerova prospekta krustojumu. Kustība šajā rajonā arī apstājās, automobiļi taurēja, cilvēki aplaudēja, vicināja ar balt-sarkan-baltiem karogiem un kliedza kārtības sargiem "Noliec vairogus".

Tieši uz krustojuma apstājās tramvaji, cilvēki izkārtojās uz braucamās daļas un gājēju zonas un negrasījās aiziet. Cīnītāji biedēja demonstrantus ar gaismas un trokšņa granātām un veica aizturēšanas. Pēc kāda laika kārtības sargiem pievienojās palīgi un protestu vieta kļuva manāmi tukšāka.

Lielākā daļa protestētāju izklīda no Minskas centrālajiem rajoniem ap 3 naktī, situācija kopumā atgriežas mierīgās sliedēs, automobiļu satiksme daļēji atjaunota.

Kārtības sargi daļēji noņēma satiksmes ierobežojumus un atbloķēja dažas ielas. Tomēr dažādās pilsētas centra daļās joprojām trāpās milicijas mašīnas. Kārtības sargi ar skaļruņiem regulē automobiļu kustību, kā arī vēršas pie atlikušajiem protestētājiem ar lūgumu izklīst.

Iekšlietu ministrija pilnībā kontrolē situāciju Minskā un citās pilsētās, paziņoja Sputnik Baltkrievija oficiālā iestādes pārstāve Olga Čemodanova. Pēc viņas sacītā, Baltkrievijas iekšlietu iestāžu sastāvs atrodas pastiprinātā dienesta stāvoklī, turklāt piesaistīti "papildspēki".

Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietas pēc masveida nekārtību un vardarbības pret iekšlietu iestāžu darbiniekiem faktiem. Masveida nekārtību dalībniekiem draud no 8 līdz 15 gadiem cietumsoda.

24
Tagi:
nekārtības, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Latvijā ražotie piena produkti, foto no arhīva

Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs

0
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Latvijas valdība plāno izmaiņas Dabas resursu nodokļa piemērošanā pārtikas rūpniecībai; ražotāji būs spiesti iekļaut izmaksu kāpumu savas produkcijas cenā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kuri noslēguši sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem, turpmāk netiks atbrīvoti no Dabas resursu nodokļa, vēsta TV3. Šāds piedāvājums iekļauts nodokļu politikas galveno nosacījumu projektā uz 2021.-2025. gadu.

Pārtikas produktu ražotājiem tas kļuvis par ārkārtīgi nepatīkamu pārsteigumu, pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Bija šoka reakcija. Pārtikas nozarē tas pašlaik ir viens no sāpīgākajiem punktiem. Ir hroniskas kaites, bet ir arī jaunas kaites. Un tā bija jaunā problēma, kas pēkšņi parādījās, kad VARAM kopā ar Finanšu ministriju iestrādāja valsts nodokļu pamatnostādnēs. Pēkšņi tur 100% atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa ir pazudis un parādījies tikai 65% atbrīvojums," pastāstīja Šure.

Saskaņā ar Pārtikas uzņēmumu federācijas aprēķiniem, dažiem uzņēmumiem kopējās izmaksas maksājumiem iepakojumu pārstrādes firmām un Dabas resursu nodoklis var pieaugt no trim līdz četrām reizēm.

"Tas nozīmē, ka par vienu un to pašu lietu mums jāmaksā divas reizes – gan par (iepakojuma) apsaimniekošanu, gan arī valstij, ka atbrīvojuma vairs nav," paskaidroja Šure.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu sloga izaugsme neizbēgami novedīs pie cenu kāpuma.

"Nākamais solis ir inflācija, jo skaidrs, ka uzņēmums to nevar pavilkt. Tātad viņš pārcels šo slogu uz pārtikas cenām. Un šīs cenas var augt 3 līdz 5% vismaz," atzīmēja nozares pārstāve.

Pēc viņas sacītā, Dabas resursu nodoklis jau tā katru gadu pieaug, radot slogu Latvijas ražotājiem, taču turpmāk nāksies maksāt arī par atkritumu apsaimniekošanu, un daļu Dabas resursu nodokļa valstij.

0
Pēc temata
Pārtikas produktiem Latvijā tērē vairāk nekā vidēji ES
Noskaidrojies, kādas summas Latvijā atvēl pārtikai un alkoholam
Pārtikas produktu cenas: burkāni varbūt kļūs lētāki, taču piens – diezin vai
Latvijā turpina mazināties pārtikas "nacionālpatriotisms"