Kapitolijs Vašingtonā. Foto no arhīva

ASV Senāts apstiprināja jaunās sankcijas pret Krieviju

24
(atjaunots 12:11 28.07.2017)
Jauno ierobežojošo pasākumu kopums to spēkā stāšanās gadījumā varētu kļūt par vislielākā mēroga sankcijām kopš 2014.gada sākuma.

RĪGA, 28.jūlijs — Sputnik. Ceturtdien ASV Senāts pieņēma likumu par sankcijām attiecībā pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju, vēsta RIA Novosti.

Par dokumentu izteicās 98 no 100 senatoriem, divi bija pret.

Iepriekš dokumentu ar ievērojamu balsu pārākumu (419-3) apstiprināja Kongresa pārstāvju palāta.

Tagad likums tiks nosūtīts prezidenta Donalda Trampa parakstam, kuram ir tiesības uzlikt tam veto. Veto pārvarēšanai Kongresam nepieciešamas divas trešdaļas balsu katrā palātā, kas, spriežot pēc pagājušā balsojuma, ir diezgan iespējams.

Sankcijas

Jauno ierobežojošo pasākumu kopums to spēkā stāšanās gadījumā varētu kļūt par vislielākā mēroga sankcijām kopš 2014.gada sākuma.

Likumprojekts paplašina virkni sektoru sankciju pret Krievijas ekonomiku. Tostarp, tas samazina maksimālo termiņu Krievijas banku finansēšanai, kuras atrodas ASV sankciju varā, līdz 14 dienām, naftas un gāzes sektora kompānijām — līdz 60 dienām (šobrīd tās ir 30 un 90 dienas attiecīgi).

Vašingtona. Foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Turklāt, tiek laboti dziļūdeņu un arktisko šelfu projektu loks, kā arī naftas un gāzes projekti ar grūti iegūstamajiem krājumiem, kuriem aizliegts piegādāt aprīkojumu un tehnoloģijas. Ja iepriekš runa bija par visiem šāda veida projektiem Krievijas teritorijā ar sankciju sarakstā esošajā fiziskajām un juridiskajām personām, tad tagad sankcijas attiecas tikai uz jauniem projektiem, taču bez ģeogrāfiskās noteikšanas. Ierobežojumu varā nonāk visi jauni projekti, kuros Krievijas sankciju varā esošajām kompānijām pieder 33% un vairāk.

Likumprojekts tāpat paredz, ka ASV prezidents varēs piemērot sankcijas personām, kuras grasās ieguldīt Krievijas eksporta caurulēs vairāk nekā 5 miljonus dolāru gadā vai arī miljonu dolāru vienlaicīgi vai sniegt projektiem pakalpojumus, tehnoloģijas, sniegt informācijas atbalstu. Turklāt, dokumentā atsevišķi tiek norādīts, ka ASV turpina pretoties "Ziemeļu straumes 2" gāzes vada būvniecībai.

Maskavas un Briseles viedoklis

Kremlī paziņoja, ka ārkārtīgi negatīvi vērtē likumprojektu. Ceturtdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins pateica, ka Krievijas atbilde uz iespējamām jaunām ASV sankcijām būs atkarīgs no likumprojekta gala varianta. Pēc viņa vārdiem, ASV rīcība ir "acīmredzami mēģinājumi izmantot savu ģeopolitisko pārspēku konkurences cīņā ar mērķi nodrošināt savas ekonomiskās intereses uz savu sabiedroto rēķina šajā gadījumā".

Gazprom, gāzes urbuma veidošana
© Sputnik / Алексей Филиппов

ES nosauca likumu par "Vašingtonas vienpusējo rīcību" un izteica raizes par ASV plāniem, jo viens no vissvarīgākajiem dokumenta lēmumiem ir ieviest ierobežojošus pasākumus pret Krievijas enerģētikas projektiem, tostarp Eiropā. Tas izraisa iebildumus arī liela mēroga amerikāņu kompānijām, kuru intereses izrādīsies iedragātas gadījumā, ja likumprojektu pieņems.

Dokumentu izskata uz liela mēroga kampaņas fona ASV par "Krievijas iejaukšanās" vēlēšanās un prezidenta Donalda Trampa loka "sakariem ar krieviem" (ko kategoriski noliedz valsts vadītāja loks) izmeklēšanu. Turklāt, likumprojektā piedāvātie pasākumi saskaņojas ar esošās ASV administrācijas politiku Eiropas enerģētikas tirgus iekarošanā, solot tai enerģētiskās drošības nodrošināšanu. Ar pēdējo tiek saprotama, pirmām kārtām, Krievijas izspiešana no šī tirgus, kura ir galvenais energoresursu piegādātājs ES valstīm un ASV konkurents.

24
Pēc temata
ASV kongresa apakšpalāta apstiprināja jaunās sankcijas pret Krieviju
Eiropas Savienība un Kremlis ir vienisprātis par ASV jaunajām sankcijām
FT uzzināja par iespējamo Eiropas atbildi uz ASV jaunajām sankcijām pret Krieviju
Krievijas vakcīna pret Covid-19, foto no arhīva

Ungārijai drīkst, pārējiem nē: Brisele paziņoja lēmumu par vakcīnu Sputnik V

75
(atjaunots 14:12 01.12.2020)
Eiropas Komisijā uzsvēra, ka Ungārijas valsts pati nes atbildību par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V pielietošanu.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Krievijas vakcīna pret koronavīrusu Sputnik V, tās ārkārtas apstiprināšanas un pielietošanas gadījumā Ungārijā, nevarēs tikt izmantota citās Eiropas Savienības valstīs, citē RIA Novosti Eiropas Komisijas pārstāvja paziņojumu Briseles brīfingā.

"ES dod priekšroku tam, lai visas vakcīnas, kuras tiek piedāvātas Eiropas pilsoņiem, saņem apstiprinājumu Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA). Taču steidzamas procedūras ietvaros valsts var ārkārtas kārtībā atļaut vakcīnas izmantošanu savā teritorijā un tās izplatību savu pilsoņu vidū. Taču mēs iestājamies par to, lai būtu maksimāls caurspīdīgums vakcīnas jautājumos," sacīja viņš.

EK paskaidroja, ka dotajā gadījumā runa varētu būt par "laikā ierobežotu un ārkārtas lēmumu, par kuru valsts pati nes atbildību".

"Ja šo vakcīnu atļauj pielietot Ungārijas varasiestādes, tad runa ir tikai par pielietošanu Ungārijas teritorijā," uzsvēra EK pārstāvis.

Augusta sākumā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktā Nacionālā epidemioloģijas un infekciju centra speciālisti sadarbībā ar Tiešo investīciju fondu. Vakcīnai tika izmantota labi izpētītā cilvēka adenovīrusa vektora platforma. Tā ieguva nosaukumu "Sputnik V"

Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija pēc Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministra Denisa Manturova un Ungārijas ārlietu ministra Petera Sijarto pārrunām paziņoja, ka Krievija apspriež Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V ražošanu, šajā valstī tiek gatavota ražošanas platforma. Sijarto 27. novembrī paziņoja, ka decembrī valstij sāks piegādāt mazas vakcīnas Sputnik V partijas, janvārī būs lielākas.

Eiropas Zāļu aģentūra iepriekš paziņoja par kontaktiem ar Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V izstrādātāju, atzīmējot, ka šādu preparātu apstiprināšanas termiņi ir grūti paredzami. Tajā pašā laikā EMA uzsvēra, ka ES koncentrē resursus šo procesu paātrināšanai un izpētes un atļauju izsniegšanas termiņu samazināšanai vakcīnām pret Covid-19.

Otrā starpposma vakcīnas Sputnik V klīniskā izmēģinājuma datu analīze nodemonstrēja 91,4% efektivitāti 28. dienā pēc pirmās injekcijas, vakcīnas efektivitāte 42. dienā pēc pirmās injekcijas pārsniedz 95%.

75
Tagi:
Eiropa, vakcīna, Krievija, Ungārija
Pēc temata
Koronavīruss skāris G20 samitu. Taču Rietumi necietīs Krievijas vakcīnu
Eiropas Komisija apstiprinājusi līgumu par vakcīnas iepirkumu ES dalībvalstu vārdā
Krievijā nosauca Sputnik V vakcīnas dozas cenu ārvalstīm
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Kravu tranzīts, foto no arhīva

"Dīvaina laime": KF izvērtēja Latvijas panākumus pēdējo 16 gadu laikā

45
(atjaunots 00:11 01.12.2020)
Tranzīta sabrukums, zivsaimniecības nozares iznīcināšana un masveida migrācija: kā varasiestādes "padarīja laimīgus" Latvijas iedzīvotājus tās dalības laikā Eiropas Savienībā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas ir ieguvusi ​"dīvainu laimi​" pēc iestāšanās Eiropas Savienībā: ekonomika ir sagrauta, cilvēki aizbraukuši – konstatēja Krievijas politiķis, KF Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

​"2004. gadā iestājoties ES, Latvija nolēma, ka ir ieguvusi laimi. Iznākums: Latvijas tranzīta krahs, zivsaimniecības nozares, gandrīz visas rūpniecības iznīcināšana, alus darītavu slēgšana (PSRS laikā bija aptuveni 80, palikušas 3-4). 370 tūkstoši cilvēku pa šo laiku pametuši valsti. Dīvaina laime," uzrakstīja Puškovs Twitter.

​Krievijas politiķis jau bija atzīmējis, ka Latvijas ekonomikas sabrukums kļuva par Baltijas republikas varasiestāžu rusofobas politikas rezultātu. Pēc viņa sacītā, Latvija tik cītīgi pārrāva visas saiknes ar Krieviju, ar tik lielu sajūsmu uzbruka Maskavai EDSO un EPPA, ka Krievija sāka uz to reaģēt ilgi pirms Ukrainas krīzes. Uz ko cerēja Rīgā – nav skaidrs, pauž neizpratni Puškovs.

Krievijas senators pieņēma, ka Latvijas varasiestādes nedomāja par savas politikas un retorikas sekām, un "saņēma to, ko nevarēja nesaņemt". Puškovs piedāvāja adresēt jautājumus par tranzīta nozari Latvijas ĀM vadītājam Edgaram Rinkēvičam – "karstasinīgam politiskā kara ar Krieviju piekritējam": varbūt viņš atradīs kravas Latvijas dzelzceļiem un Rīgas ostām.

Latvijas Satiksmes ministrija aizvadītajā nedēļā vērsās pie Krievijas Transporta ministrijas ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjoma kritumu Latvijā. Iestādes vadītājs Tālis Linkaits pauda ieinteresētību "katrā kravas tonnā, kas varētu nākt cauri Latvijai vai uz Latviju".

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī "Latvijas Dzelzceļš", kurš jau ir paziņojis par masveida darbinieku atlaišanu.

45
Tagi:
tranzīts, Latvija, Aleksejs Puškovs
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija – ienaidnieks!"
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Viņķele, Kariņš, Levits

Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā

0
(atjaunots 08:57 02.12.2020)
Latvijas iedzīvotāji nejūt, ka valdībai ir kaut kāds skaidrs plāns, taču zina, ka premjerministram ir konflikts ar Veselības ministrijas vadītāju.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ieviešamo ierobežojumu neskaidrība un konflikti valdībā rada Latvijas sabiedrības noskaņojumā panikas elementu, paziņoja radio Baltkom ēterā Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.

Premjerministra Krišjāņa Kariņa ārkārtas uzrunu tautai svētdien draudzīgi izkritizēja gan par panikas sēšanu, gan par konkrētu piedāvājumu trūkumu.

Pēc Rozenvalda domām, runa nav pašā premjera uzstāšanās reizē – rodas iespaids, ka Kariņam nav noteikta plāna nākotnei un viņš pietura pie pavasara stratēģijas, kura nostrādāja pirmā Covid-19 viļņa laikā.

"Tāda izjūta, ka Kariņš pats īsti neiztēlojas, ko viņš grib darīt, taču demonstrē stingru pozīciju. Man liekas, tas ir turpinājums valdības pieejai, kura nospēlēja pozitīvu lomu pavasarī. Taču pēc tam viņi atslābinājās, un vasaras mēneši tika palaisti vējā. Vismaz šobrīd nevar just, ka valdībai ir kaut kāds skaidrs plāns. Protams, tā kaut ko dara, taču viss ir atkarīgs no tās. Skaidrs, ka nedrīkst viņiem pārmest visu, bet ir izjūta – ko pieminēja arī premjers – ne visi pasākumi ir saprotami," sacīja Rozenvalds.

Politologs atzīmēja, ka noteiktu ierobežojumu neskaidrības dēļ Latvijas iedzīvotāji var sākt krist panikā, jo nesaprot, ko un kādu iemeslu pēc no viņiem pieprasa valdība.

"Man joprojām nav skaidrs, kāpēc frizieris var elpot man pakausī, bet ja kādai dāmai ir nepieciešams iztaisīt manikīru, viņa nekādā gadījumā nevar to izdarīt. Šīs neskaidrās lietas ne pārāk labi ietekmē sabiedrību. Rodas zināms panikas elements," sacīja viņš.

Viņš piebilda, ka šie noskaņojumi saasinājās līdz ar premjera un Latvijas veselības ministres Ilzes Viņķeles konfliktu. Novembra sākumā Kariņš paziņoja, ka nav apmierināts ar Veselības ministrijas vadītājas darba tempu un ka viņa pārāk daudz paļaujas uz cilvēku "labo gribu".

0
Tagi:
Krišjānis Kariņš, Ilze Viņķele, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Veselības ministrija sagatavojusi bezprecedenta vakcinācijas plānu
Šuplinska uzstājas pret ziemas brīvlaika pagarināšanu sākumskolas klasēm
Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus