Kapitolijs Vašingtonā. Foto no arhīva

Eiropas Savienība un Kremlis ir vienisprātis par ASV jaunajām sankcijām

36
(atjaunots 14:28 23.07.2017)
Jauno pret Krieviju vērsto sankciju pakete, ko piedāvājis ASV Kongress, radījusi ne tikai Kremļa, bet arī Eiropas Savienības vadības neapmierinātību.

RĪGA, 23. jūlijs — Sputnik. ASV Kongress savā mājaslapā publicējis likumprojektu, kas paredz jaunu ierobežojošo pasākumu ieviešanu pret Irānu un Krieviju. Balsojums par to notiks otrdien, 25. jūlijā, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.

Gazprom, gāzes urbuma veidošana
© Sputnik / Алексей Филиппов

Cita starpā ierosināts samazināt sankciju sarakstāl iekļauto Krievijas banku un naftas un gāzes sektora uzņēmumu tirgus finansēšanas maksimālo termiņu. Tāpat likumprojekts paredz iespēju ASV prezidentam noteikt sankcijas pret personām, kas gatavas ieguldīt ievērojamas summas Krievijas eksporta cauruļvadu celtniecībā, sniegt pakalpojumus, tehnoloģijas, informācijas atbalstu tamlīdzīgiem projektiem. Dokumenta teksts paredz, ka ASV turpinās pretoties gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecībai. Pie tam jaunās sankcijas neskars Krievijas un ASV sadarbību kosmosa izpētes jomā.

Aģentūra RIA Novosti informē: saskaņā Krievijas prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova teikto, Kremlis "ārkārtīgi negatīvi" vērtē likumprojektu, kas paredz jaunas pret Krieviju vērstas sankcijas.

Saskaņā ar aģentūras Reuters rīcībā esošo informāciju, likumprojekts radījis neapmierinātību Eiropā. Kongresa iniciatīva ES nosaukta par "Vašingtonas vienpusējām darbībām", kas var novest pie plašām neparedzamām sekām. ES pauž satraukumu par to, ka jaunie ierobežojošie pasākumi var negatīvi ietekmēt Eiropas centienus enerģētikas diversifikācijas jomā.

Krievijas Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas priekšsēdētājs Konstantins Kosačovs uzskata, ka šāda ES reakcija ir likumsakarīga. Sākoties reālajai politikai, vairs nav runas par "transatlantijas solidaritāti", viņš piezīmēja.

Iepriekš vēstīts, ka ASV paudušas negatīvu viedokli par projektu "Ziemeļu straume 2". ASV Valsts departamenta speciālais pārstāvis enerģētikas jautājumos Amoss Hohštains norādīja, ka nākamo piecu gadu laikā Eiropas tirgū nonāks liels apjoms sašķidrinātās gāzes no ASV un Austrālijas, tāpēc ASV nevēlas, lai Eiropa investētu cauruļvada infrastruktūras attīstībā.

14. jūnijā ASV Senāts apstiprināja grozījumus par sankciju paplašināšanu pret Krieviju. Likumprojekta tekstā norādīts, ka ASV turpina pretoties gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecībai, ņemot vērā tā kaitīgo ietekmi uz ES energodrošību, gāzes tirgus attīstību Centrālajā un Austrumeiropā, kā arī enerģētikas reformām Ukrainā.

Maģistrālais gāzes vads "Ziemeļu straume 2" ir "Ziemeļu straumes" paplašinājums. Tas paredz divu gāzes vadu izbūvi, kuru kopējā jauda sasniegs 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā un stiepsies no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Tā ekspluatāciju plānots sākt līdz 2019. gada beigām.

36
Pēc temata
Vācija un Austrija kritizēja ASV jauno sankciju projektu pret Krieviju
Kremlī saprot Eiropas neapmierinātību ar sankciju projektu pret Krieviju
"Ziemeļu straume 2": Brisele pieprasījusi mandātu pārrunām ar Maskavu
Aleksejs Puškovs

Krievijas politiķis atbildējis uz aicinājumu noteikt sankcijas KF par Baltkrieviju

2
(atjaunots 10:31 14.08.2020)
Krievijas Senāta loceklis Aleksejs Puškovs atzīmēja, ka tādu Krievijas nīdēju kā Jaceks Sariušs-Voļskis Polijā ir papilnam, un pauda nožēlu par to, ka viņus uzklausa dažās ES valstīs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Krievijas Senāta loceklis Aleksejs Puškovs savā lapā Twitter komentēja Eiropas Parlamenta deputāta no Polijas Jaceka Sariuša-Voļska ieteikumu ieviest sankcijas pret Krieviju sakarā ar protestiem Baltkrievijā, vēsta RIA Novosti.

"No Polijas ar naidu. Šis aicinājums ir absurds, tomēr norāda, ka Krievijai naidīgi noskaņotā Eiropas elite refleksu līmenī apsūdz Krieviju it visā ar jebkādu ieganstu vai vispār bez iegansta," uzskata Puškovs.

Politiķis atzīmēja, ka tādu Krievijas nīdēju kā Jaceks Sariušs-Voļskis Polijā ir papilnam, un pauda nožēlu par to, ka viņus uzklausa dažās ES valstīs.

"Pagaidām tas ir tukšs šāviens. Taču tas apzīmē kārtējā uzbrukumu Krievijai virzienu," secināja Puškovs.

Protesti Baltkrievijā

Pēc 9. augustā aizritējušajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā sākās plašas protesta akcijas. Centrālā vēlēšanu komisija pavēstīja, ka vēlēšanās uzvaru izcīnījis Aleksandrs Lukašenko ar 80,08% balsu. Viņa galvenā konkurente Svetlana Tihanovska saņēmusi 10,09% balsu.

Pilsoņi paziņoja, ka nepiekrīt balsošanas organizācijai un rezultātiem. Likumsargi stingri ierobežo nesankcionētās akcijas. Kārtības sargi izmanto asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas un gumijas lodes. Saskaņā ar Baltkrievijas IeM datiem, divi cilvēki ir gājuši bojā.

2
Tagi:
Aleksejs Puškovs, sankcijas, Krievija, Polija, Baltkrievija
Pēc temata
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Rinkēvičs: Latvija atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas varasiestādēm
Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā
Marija Zaharova

Zaharova: domātās "Krievijas pēdas" nekārtībās Baltkrievijā ved pavisam citā virzienā

7
(atjaunots 09:26 14.08.2020)
Krievija ir ieinteresēta, lai situācija Baltkrievijā būtu stabila, un centieni sameklēt tā saucamās Krievijas pēdas nekārtību organizācijā ir nepamatoti – šīs pēdas ved pavisam citā virzienā, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Maskava vērīgi seko situācijai Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām valstī un cer, ka stāvoklis normalizēsies pēc iespējas drīzāk, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

"Mums sagādā raizes ienākošā informācija par kārtības traucējumiem vairāku Baltkrievijas pilsētu ielās, - teica Zaharova. – No savas puses aicinām visas puses izturēties savaldīgāk un demonstrēt veselo saprātu. Apstiprinām, ka esam ieinteresēti, lai iekšpolitiskā situācija Baltkrievijā būtu stabila."

Diplomāte piebilda, ka Maskava atzīmē bezprecedenta spiedienu pret varasiestādēm Minskā no ārvalstīm. "Vērojami nepārprotami ārējas iejaukšanās mēģinājumi suverēnas valsts lietās ar mērķi sašķelt sabiedrību un destabilizēt situāciju," uzsvēra Zaharova.

Savā brīfingā ĀM oficiālā pārstāve skāra arī Krievijas un Baltkrievijas sadarbības jautājumus protesta akciju laikā aizturēto žurnālistu atbrīvošanas kontekstā. Viņa pauda cerību, ka izmeklēšanas un tiesību aizsardzības iestāžu sadarbība ļaus izprast arī situāciju ar 33 Krievijas pilsoņu aizturēšanu Baltkrievijā.

"Svarīgi atzīmēt, ka centieni sameklēt tā saucamās krievu pēdas nekārtību organizācijā valstī ir nepamatoti," teica Zaharova.

Diplomāte uzsvēra, ka Krievija ir bijusi un joprojām ir uzticams Baltkrievijas sabiedrotais un draugs. "Esam pārliecināti, ka mēģinājumi izraisīt nesaskaņas mūsu starpā ir lemti neveiksmei," viņa piezīmēja noslēgumā.

Захарова: рассчитываем, что обстановка в Беларуси скоро стабилизируется
7
Tagi:
Ārlietu ministrija, Krievija, protesti, Baltkrievija
Pēc temata
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa