Kafijas kultūra

Zinātnieki: kafija pasargā mūs no daudzām slimībām

89
(atjaunots 11:35 17.07.2017)
Izrādās, kafijas dzeršana no rīta ir ne tikai patīkama, bet arī veselīga – amerikāņu zinātnieki noskaidrojuši, ka uzmundrinošais dzēriens var samazināt nāvējošu slimību riskus.

RĪGA, 17. jūlijs – Sputnik. Dienvidkalifornijas Universitātes (ASV) zinātnieki noskaidrojuši, ka regulāra kafijas lietošana samazina nāves risku tai skaitā no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām un diabēta, vēsta Sputnik Lietuva.

Zinātnieku pētījums publicēts portālā EurekAlert!.

Pie šāda secinājuma speciālisti nonāca, izanalizējot eksperimenta rezultātus, kurā piedalījās vairāk nekā 215 tūkstoši cilvēku. Izrādījās, ka, lietojot vismaz vienu tasi kafijas dienā, par 12% tiek samazināts nāves risks no daudzām slimībām, savukārt lietojot 2-3 tases – par 18%.

"Mēs nevaram teikt, ka kafija pagarinās jūsu dzīvi, taču mēs novērojam noteiktu saikni (starp dzēriena lietošanu un nāves riska samazināšanos – red.)," — saka viens no pētījuma autoriem.

Kā rādījuši iepriekšējie zinātnieku pētījumi, kafija var samazināt dažu vēža veidu, aknu slimību, Parkinsona slimības, 2.tipa diabēta attīstības riskus.

Viens no pētījuma autoriem atzīmēja, ka tie, kuri dzer vienu-divas kafijas tases dienā, var izjust ievērojamus pozitīvus efektus, kas ar laiku pastiprināsies.

Turklāt, kafija satur daudz antioksidantu un fenola savienojumu, kuriem ir svarīga loma vēža profilaksē.

Pēc Nacionālās kafijas asociācijas (ASV) datiem, ap 62% amerikāņu ikdienā dzer kafiju, tas ir par 5% vairāk salīdzinājumā ar 2016. gadu.

89
Pēc temata
Tēju, kafiju vai tomēr padejosim
Tēja vai kafija. Pasaules valstu reitings
Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs, foto no arhīva

Eksperts: divu kuģu ekspluatācija paātrinās "Ziemeļu straumes 2" būvdarbus

6
(atjaunots 10:49 07.07.2020)
Dānijas lēmums liecina, ka līdztekus "Akademik Chersky" būs iespējams izmantot cauruļu izbūves baržas, uzskata eksperts Igors Juškovs.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. Dānijas enerģētikas aģentūra (DEA) atļāvusi operatoram "Nord Stream 2 AG" pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu.

Atzīmēts, ka "Ziemeļu straumes 2" neuzbūvētā daļa atrodas ārpus zonas, kurā nav ieteicams izmantot kuģus ar enkuru pozicionēšanu, ņemot vērā risku, kas saistīts ar tajā iepriekš nogremdētajiem ķīmiskajiem ieročiem.

Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs intervijā radio Sputnik atzīmēja, ka līdztekus "Akademik Chersky" būs iespējams izmantot cauruļu izbūves baržu "Fortuna".

"Tā jau atrodas Mukranas ostā Vācijā, "Ziemeļu straumes 2" apgādes bāzē. Turpat stāv arī "Akademik Chersky". Patiesībā tagad iespējams izmantot abus kuģus, un darbam vajadzētu ritēt ātrāk. Abi šie kuģi ir lēnāki nekā Šveices kompānijas Allseas kuģi, kas līdz šim būvēja Dānijas iecirkni. Tur patiesībā šveiciešiem bija ātrākais cauruļvadu izbūves kuģis pasaulē. (..) "Akademik Chersky" var izbūvēt divus kilometrus diennaktī, ne vairāk, bet barža "Fortuna" vēl mazāk. Tomēr patiesībā abu iecirkņu kopējais garums tur nepārsniedz simt kilometrus. Protams, divu kuģu ekspluatācija būtiski paātrinās būvdarbu procesu. Jautājums ir tikai par to, kad sāksies "Ziemeļu straumes 2" pabeigšanas darbi," viņš teica.

Juškovs piezīmēja, ka Dānijas atbilde ir tikai viens no elementiem lēmumā par gāzesvada būvdarbu atsākšanu. Otrs – sagādes kuģu ierašanās.

"Vācijas ostā būs iespējams iekraut caurules, un tālāk viņi visi var iet uz noteikto vietu un pabeigt "Ziemeļu straumi 2". Pilnīgi iespējams, ka rudenī viņi būvdarbus pabeigs. Pagaidām pat nav nekādu papildu sankciju," piebilda analītiķis Igors Juškovs.

6
Tagi:
Dānija, Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Dānija atļāvusi pabeigt "Ziemeļu straumi 2" ar diviem kuģiem
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Caurules gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbiem, foto no arhīva

Dānija atļāvusi pabeigt "Ziemeļu straumi 2" ar diviem kuģiem

22
(atjaunots 23:07 06.07.2020)
Projekts tiks īstenots atbilstoši būvdarbu atļaujai un apkārtējās vides ietekmes vērtējumam, informēja gāzesvada operators "Nord Stream 2 AG".

RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Dānijas enerģētikas aģentūra (DEA) atļāvusi operatoram "Nord Stream 2 AG" pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

"Atbildot uz Nord Stream 2 AG pieprasījumu, DEA nolēmusi veikt grozījumus noteikumos par cauruļvadu būves kuģu ar dinamisko pozicionēšanu ekspluatāciju "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu atļaujā, ko aģentūra izsniedza kompānijai 2019. gada 30. oktobrī. Izmaiņas nozīmē, ka kompānija var izmantot cauruļvadu būves kuģu ar enkuru pozicionēšanu gan atsevišķi, gan kopā ar kuģiem, kas aprīkoti ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu," informēja regulators.

Atzīmēts, ka "Ziemeļu straumes 2" neuzbūvētā daļa atrodas ārpus zonas, kurā nav ieteicams izmantot kuģus ar enkuru pozicionēšanu, ņemot vērā risku, kas saistīts ar tajā iepriekš nogremdētajiem ķīmiskajiem ieročiem.

"Kā jau gaidījām, DEA izpildīja mūsu pieprasījumu... Projekts tiks īstenots saskaņā ar būvdarbu atļauju un apkārtējās vides ietekmes vērtējumu. Mēs joprojām izskatām dažādus variantus tā noslēgšanai un atbilstošajā laikā ziņosim par saviem plāniem," Nord Stream AG komentēja Dānijas lēmumu.

Pēc Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā Baltijas jūrā tika nogremdēti aptuveni 50 tūkstoši tonnu ķīmiskās munīcijas. Lielākais arsenāls nogremdēts Gotlandes un Bornholmas salu apkaimē, kuru tuvumā izvilkts "Ziemeļu straumes 2" maršruts. Ņemot vērā risku, ko rada saskaršanās ar lādiņiem, Dānija aizliedz izmantot kuģus ar enkuru pozicionēšanu.

Pie tam iespējamais "Ziemeļu straumes 2" pabeigšanas variants ir darbs ar tieši šādu cauruļvadu izbūves kuģi, ko pavadītu cits kuģis – ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, kas var noturēt kuģi vajadzīgajā punktā bez enkuriem un pietauvošanas. Viens no kuģiem, kas varētu pabeigt gāzes vada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus, ir enkuru barža "Fortuna" ar 12 punktu pozicionēšanas sistēmu. Otrs kandidāts – cauruļvadu izbūves kuģis "Akademik Chersky" ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu. Patlaban abi kuģi atrodas Mukranas ostā - "Ziemeļu straumes 2" loģistikas bāzē.

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straume". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

21. decembrī ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja likumu par militāro budžetu, kurā bija iekļauta prasība ieviest sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" un "Turcijas straumes" būvdarbu apakšuzņēmējiem. Pēc tam Šveices kompānija, kas izvilka caurules Baltijas jūrā, paziņoja, ka aptur būvdarbus Dānijas

22
Tagi:
Ziemeļu straume 2, Dānija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts par "Ziemeļu straumi 2": ASV vēl nav sapratuši Vācijas smalkos mājienus
Analītiķis paskaidroja, kad Merkelei nāksies sastrīdēties ar ASV par "Ziemeļu straumi 2"
Nord Stream 2 AG nolēmusi, ar kādiem kuģiem pabeigs "Ziemeļu straumes 2" izbūvi
Krievija pabeigs "Ziemeļu straumi 2", paziņoja eksperts – pastāv iespēja apiet sankcijas
Pasažieri lidostā Rīgā, foto no arhīva

Trešā daļa reemigrantu pamet Latviju trīs gadu laikā pēc atgriešanās

0
(atjaunots 18:20 07.07.2020)
Četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku. Latvijas Universitātes pētnieki noskaidroja, cik liels skaits palikuši valstī.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Trīs gadu laikā pēc atgriešanās no ārzemēm Latvijā paliek aptuveni divas trešdaļas reemigrantu, bet viena trešdaļa atkal aizbrauc, pastāstīja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vecākā pētniece Inta Mieriņa, vēsta Tvnet

Viņa publiskoja Centrālās statistikas pārvaldes datus, kas liecina: četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku, bet līdz 2019. gadam valstī palikuši 13 tūkstoši. Mieriņa atzīmēja, ka, iespējams, aizbraukušie vēlreiz atgriezīsies Latvijā.

Eksperte norādīja, ka nav atrodami dati, kas liecinātu: aizvien lielāks skaits atgriezušos gribētu atkal aizbraukt. Gluži pretēji, saskaņā ar viņas kolēģa Mihaila Hazana pētījuma datiem, reemigrantu vēlme atkal aizbraukt ir kritusies – 2016. gadā tamlīdzīgs nodoms bija 40% reemigrantu.

Iepriekš vēstīts, ka saskaņā ar Mihaila Hazana pētījumu, aptuveni pusmiljonu cilvēku pasaulē var iekļaut Latvijas diasporā – tie ir cilvēki, kas bijuši Latvijas valstspiederīgie, un viņu pēcteči, kā arī Latvijā dzimušie cilvēki.

0
Tagi:
Latvija, reemigrācija
Pēc temata
Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Ja jaunieši turpinās pamest Latviju, valsts izmirs: LU profesors par depopulāciju