Krievijas prezidents Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps

Tramps pastāstījis, demonstrējis stingrību sarunā ar Putinu

21
(atjaunots 08:32 14.07.2017)
ASV un Krievijas prezidenti pirmo reizi satikās "Lielā divdesmitnieka" samitā Hamburgā pagājušajā nedēļā. Plānoto 30 minūšu vietā saruna ilga vairāk nekā divas stundas.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps pastāstījis, ka tikšanās laikā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu izturējies ļoti stingri.

Krievijas un ASV vadītāju pirmā personīgā tikšanās notika G20 samitā Hamburgā pagājušajā nedēļā. Saruna ilga vairāk nekā divas stundas. Pēc tikšanās kļuva zināms, ka valstu vadītāji apsprieduši situāciju Ukrainā un Sīrijā, kiberdrošības jautājumus un abu valstu attiecību uzlabošanas iespējas.

Atbalsta jautājums

"Es biju ļoti stingrs sarunā ar Putinu," — Trampa paziņojumu intervijā aģentūrai Reuters citēja RIA Novosti.

Pie tam ASV vadītājs uzsvēra, ka abiem prezidentiem "ļoti svarīgas ir attiecības, kas palīdzēs glābt daudzas dzīvības, piemēram, pateicoties pamieram (Sīrijā)".

Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Tramps atzinās, ka vēlējies pajautāt KF prezidentam, vai Putins viņu atbalstījis priekšvēlēšanu kampaņā.

"Es gribētu pajautāt Putinam, vai viņš patiešām mani atbalstījis," — teica Baltā nama vadītājs.

Tramps atzīmēja, ka savas prezidentūras laikā spēris vairākus soļus, kuri, pēc viņa domām, Kremlim varētu nepatikt.

"Paskatieties, ko esmu izdarījis. Naftas cenas ir kritušās. Mēs piegādājam Polijai sašķidrināto dabasgāzi. Putins to nevēlas. Un vēl esam atvēlējuši papildu 56 miljardus dolāru militārajam aprīkojumam salīdzinājumā ar pērnā gada budžetu. Putins to visu nevēlas, kāpēc tad viņam vajadzētu mani atbalstīt?" — vaicāja Tramps.

Tramps ir konkrēts

Iepriekš Vladimirs Putins pastāstīja, kādu iespaidu uz viņu atstājusi tikšanās ar Trampu. Viņš uzsvēra, ka pirmā tikšanās ar Amerikas līderi ļauj cerēt uz Maskavas un Vašingtonas dialoga atjaunošanos.

"Man šķiet: ja mēs veidosim attiecības tā, kā noritēja mūsu saruna vakar, ir pamats uzskatīt, ka mēs vismaz daļēji varēsim atjaunot vajadzīgo mijiedarbības līmeni," — viņš teica žurnālistiem.

Putins atzīmēja, ka saruna palīdzējusi pusēm izveidot kontaktus un personīgās attiecības. Donalds Tramps sarunā aiz slēgtām durvīm parādījis sevi no labākās puses, piebilda Krievijas prezidents.

"Televīzijas Tramps ļoti atšķiras no reālā cilvēka, viņš ir absolūti konkrēts. Absolūti adekvāti uztver sarunbiedru, pietiekami ātri analizē, atbild uz uzdotajiem jautājumiem," — teica Putins.

"Ķīmijas" nianse

Trampa vārdi par "stingro uzvedību" sarunā ar Vladimiru Putinu adresēti tikai iekšējai auditorijai, uzskata Ekonomikas augstskolas profesors, amerikānists Aleksandrs Domrins.

"Ļoti interesanti bija vērot abu līderu tikšanos Hamburgā, taču man — un, domāju, visiem — vismazāk radās iespaids, ka Tramps sarunā izturējies skarbi. Tur bija "ķīmijas" moments, bija redzams abu valstu līderu kontakts. Kad patlaban Tramps stāsta, ka izturējies stingri, šie vārdi nav domāti ārējiem lietotājiem, kur nu vēl Krievijas prezidentam. Tie ir vārdi Savienotajām Valstīm, vēlētājiem un Kongresam," — pastāstīja politologs radio Sputnik ēterā.

Pēc viņa domām, Krievija joprojām ir ASV iekšpolitikas faktors, un Baltā nama galvas vārdus ir jāuztver tieši no tāda viedokļa.

21
Pēc temata
Merkelei tā bija grūta diena, taču Putins un Tramps spējuši atrast īsto toni
Malta, foto no arhīva

EK uzsākusi Kipras un Maltas Uzturēšanās atļauju programmu likumīguma pārbaudi

9
(atjaunots 12:29 21.10.2020)
Eiropas Savienībā raizējas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Eiropas Komisija pārbaudīs, cik lielā mērā programmas, kuras ļauj saņemt Kipras un Maltas pilsonību, atbilst Eiropas tiesībām, teikts EK paziņojumā.

ES uzmanību piesaistījušas Kipras un Maltas pilsonības piešķiršanas programmas apmaiņā pret investīcijām, kuras tiek dēvētas par "zelta pasēm".

Maltas un Kipras valdībām tiek atvēlēti divi mēneši, kuru laikā tām būs jāatbild uz apsūdzībām. Ja EK nesaņems apmierinošu atbildi, tad pret šīm valstīm var tikt ieviestas sankcijas.

Dokumentā teikts, ka pilsonības piešķiršana, apmaiņā pret investīcijām personām, kurām nav reālu sakaru ar Eiropas valstī, ir pretrunā ar "Eiropas pilsonības būtību". Eiropas Savienībā uztraucas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

Atzīmēsim, ka Kipras ministru padome 13. oktobra ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu atcelt Kipras Investīciju programmu, kuras ietvaros ārzemnieki varēja saņemt Kipras pilsonību apmaiņā pret investīcijām. Tas notika nākamajā dienā pēc Kataras telekanāla Al Jazeera izmeklēšanas filmas iznākšanas ēterā par oficiālo personu, tai skaitā politiķu, iespējamo saikni ar noziegumiem pilsonības piešķiršanā.

Turklāt Kipras Iekšlietu ministrija paziņoja, ka izskatīs gandrīz 600 jau iesniegto pieteikumu Kipras pilsonības saņemšanai apmaiņā pret investīcijām, kā arī tos iesniegumus, kurus paspēs iesniegt līdz Kipras Investīciju programmas pārtraukšanai.

Viens no "zelta pasu" programmas pionieriem ES bija Latvija. No 2010. līdz 2017. gadam valsts izsniedza vairāk nekā 17 tūkstošus Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) apmaiņā pret ieguldījumiem gandrīz 1,5 miljarda eiro apmērā. Vairāk nekā 90% TUA pieteikumu tika saņemts no bijušās PSRS valstu iedzīvotājiem, pārsvarā no Krievijas pilsoņiem.

Taču Latvijas varasiestādes konsekventi padarīja bargākus TUA piešķiršanas nosacījumus no 2014. gada, kad minimālais investīciju apmērs tika palielināts no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro. Par fināla akordu kļuva 2017. gada novembra beigās pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviests obligāts maksājums 5000 eiro apmērā reizi piecos gados par TUA pagarināšanu visiem topošajiem investoriem, ieskaitot tos, kas ieguldīja līdzekļus nekustamajā īpašumā, uzņēmumā vai banku saistībās.

9
Tagi:
Eiropas Komisija, termiņuzturēšanās atļauja, Malta, Kipra
Pēc temata
Vjetnamiešiem iepatīkas Latvijas "zelta vīzas"
Transparency International: Latvija slikti pārbauda "zelta vīzu" pieteikumus
Latvija "laicīgi" izrēķinājusies ar uzturēšanās atļaujām
Eirodeputāte ieteica Latvijai bagātnieku vietā pieņemt migrantus
KF vēstniecība Vašingtonā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība komentēja apsūdzības pret sešiem KF pilsoņiem ASV

14
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Vašingtonā noraida ASV apsūdzības Krievijas pilsoņiem par destabilizējošu un hakeru darbību visā pasaulē, sarunā ar RIA Novosti paziņoja diplomātiskās misijas pārstāvis.

Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai. Cita starpā viņi apsūdzēti par vīrusa NotPetya izplatību 2017. gadā. Apgalvots, ka šīs personas esot Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieki, kuri cita starpā esot organizējuši kiberuzbrukumus Olimpiādei Dienvidkorejā. Gandrīz vienlaikus Lielbritānijā izskanēja apgalvojumi, ka Krievijas izlūkdienesti esot plānojuši arī kiberuzbrukumu Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā pirms tās tika atliktas.

"Absolūti skaidrs, ka šādām ziņām nav nekā kopēja ar realitāti, to mērķis ir vienkārši saasināt rusofobo noskaņojumu amerikāņu sabiedrībā, "raganu medību" izvēršanos un spiegu māniju. Tāda jau vairākus gadus ir Vašingtonas politiskās dzīves īpatnība. ASV vadība konsekventi grauj agrāk pragmatiskās Krievijas un ASV attiecības un mākslīgi uzspiež iedzīvotājiem toksisku iespaidu par Krieviju un visu, kas ar to saistīts," komentēja vēstniecības pārstāvis. 

Aģentūras sarunbiedrs uzsvēra, ka Krievijai nav un nav arī bijuši nodomi nodarboties ar "destabilizējošām operācijām" visā pasaulē.

"Tas neatbilst mūsu ārpolitikai, nacionālajām interesēm, kā arī mūsu izpratnei par, to, kā veidojas valstu attiecības. Krievija ciena citu valstu suverenitāti un neiejaucas to darīšanās," viņš piezīmēja.

Informācijas avots Ārlietu ministrijā informēja, ka ASV un Lielbritānijas apsūdzības par Krievijas hakeru saiknēm ar dažādiem uzbrukumiem, arī Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā, ir nepamatotas un vērstas pret iekšējo auditoriju.

14
Tagi:
Krievijas vēstniecība, kiberuzbrukums, ASV

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes