Triju jūru iniciatīvas samits Varšavā, 2017. gada 6. jūlijā

Vējonis: Latvijai ir svarīga Amerikas gāzes eksporta iniciatīva

31
(atjaunots 08:59 07.07.2017)
Latvijai un Eiropai ir svarīga amerikāņu sašķidrinātās dabasgāzes eksporta uz Eiropu iniciatīva, jo tas var stiprināt Eiropas enerģētisko drošību, norāda prezidents Raimonds Vējonis samitā Varšavā.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Amerikas gāzes eksporta uz Eiropu iniciatīva ir svarīga Latvijai un Eiropai, ceturtdien paziņoja Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, uzstājoties Triju jūru samitā Varšavā, informēja valsts vadītāja preses dienests.

"Latvijai un Eiropai ir būtiska iniciatīva par ASV dabas gāzes eksportu uz Eiropu, jo mūsu interesēs ir diversificēt enerģijas piegāžu avotus. Vienlaikus ar ekonomisko ieguvumu sadarbība ar ASV var sekmēt reģiona lielāku noturību pret dažādiem aktuāliem drošības izaicinājumiem, piemēram, lai stiprinātu Eiropas enerģētisko drošību," — sacīja Vējonis.

"ASV līdzdalību Adrijas, Baltijas un Melnās jūras iniciatīvā redzam kā pozitīvu un papildinošu ES īstenotajām politikām un atbalsta programmām, veicinot infrastruktūras attīstību, starpsavienojumu izbūvi, pārrobežu sadarbību plašā jomu spektrā," — atzīmēja Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents arī augstu novērtēja ASV apņemšanos sekmēt drošību reģionā un nostiprināt sadarbību ar Eiropu.

"ASV vēlreiz apliecināja uzticību NATO 5. panta saistībām. Mēs arī esam pateicīgi par ASV karavīru un militārās tehnikas izvietošanu Latvijā," — sacīja Vējonis samitā.

Pēc viņa vārdiem, ASV līdzdalība "Triju jūru iniciatīvā" demonstrē ASV ieinteresētību jaunu iespēju meklēšanā sadarbībai ar Eiropas Savienību ekonomikas, transporta un enerģētikas jomā.

Vēršoties pie samita dalībniekiem, Vējonis uzsvēra, cik svarīga ir vienota pieeja un ES finansējums ar privāto investīciju piesaistīšanu valsts infrastruktūras attīstībai. Viņš atgādināja par to, ka Latvija īsteno "ambiciozu" dzelzceļa projektu Rail Baltica.

"Triju  jūru iniciatīva" ir neformāla platforma, kurā piedalās 12 valstis: Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.

Samits organizēts, lai nodrošinātu politisko atbalstu transnacionālajiem un reģionālajiem projektiem ar mērķi sniegt ieguldījumu Eiropas kopējā drošībā un konkurētspējā.

Iniciatīvā ietilpst ES dalībvalstis, kuru ekonomika un infrastruktūra līdz šim tikai attīstās. Tās sastāda 105 miljonu cilvēku lielu tirgu, kas padara šo reģionu pievilcīgu privātiem investoriem.

Projektu aizsākuši Horvātijas prezidente Kolinda Grabara-Kitaroviča un Polijas prezidents Andžejs Duda. Lielākā daļa nozīmīgās infrastruktūras, tostarp ceļi un dzelzceļa transports, tika uzbūvēts austrumu-rietumi virzienā, pateicoties Vācijas ekonomiskajai dominancei, kas izmanto šo infrastruktūru savu preču nosūtīšanai uz Triju jūru tirgu. Projekts paredzēts ziemeļu un dienvidu saikņu attīstīšanai enerģētikas, transporta un elektronisko komunikāciju jomā, lai "papildinātu vienoto Eiropas tirgu".

31
Pēc temata
Lietuvas prezidente Varšavā tiksies ar Trampu
Polija saņems PGA sistēmas no ASV līdz 2022. gadam
Sinhronizācijai ar Eiropu Baltijas valstīm ir nepieciešama jauna elektrostacija
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

2
(atjaunots 07:49 15.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina iezīmēt soļus, kas ļaus izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis tuvākajā laikā organizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu līderu, kā arī Vācijas un Irānas tikšanos tiešsaistē, lai apspriestu Irānas jautājumu un izvairītos no situācijas saasināšanās, informēja RIA Novosti.

Šis ierosinājums izteikts paziņojumā, kas publicēts Krievijas prezidenta oficiālajā vietnē.

"Mērķis – nospraust soļus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē. Ir svarīgi kolektīvi atbalstīt ANO DP rezolūcijas 2231 tālāku netraucētu realizāciju, kas veidojusi starptautiski tiesisko pamatu KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu – red.) īstenošanai," paskaidroja valsts vadītājs.

Viņš konstatēja, ka diskusijas Drošības padomē kļūst aizvien saspringrākas, pret Teherānu izskan nepamatoti paziņojumi, izstrādājamie rezolūciju projekti vērsti uz agrāko vienbalsīgo lēmumu laušanu.

"Šajā reģionā, tāpat kā jebkurā citā pasaules punktā, nav vietas šantāžai un diktātam ne no vienas puses. Vienpusēja pieeja risinājuma meklējumos nepalīdz," uzsvēra Putins.

Viņš atzīmēja, ka Krievija joprojām pieturas pie KVRP Irānas kodolprogrammas noregulēšanai no 2015. gada.

Prezients atgādināja, ka atjaunotā Drošības koncepcija Persijas līča zonā, ar ko Maskava nāca klajā 2019. gadā ietver konkrētus ceļus problēmu risināšanai reģionā.

Krievijas valsts vadītājs aicināja uzmanīgi un atbildīgi izvērtēt vienam otra viedokli, rīkoties ar savstarpēju cieņu un kolektīvi.

"Aicinām partnerus uzmanīgi apsvērt mūsu piedāvājumu. Alternatīva ir tālāka spriedzes eskalācija, konflikta izcelšanās riska pieaugums. No tādas notikumu attīstības ir jāizvairās. Krievija ir atvērtka konstruktīvai sadarbībai ar visiem, kas ieinteresēts attālināt situāciju no bīstamās robežas. Jautājums ir steidzams," konstatēja Putins.

Viņš ierosināja saskaņot tiešsaistes apspriedes dienas kārtību Ārlietu ministriju līmenī, ja līderi demonstrē principiālu gatavību sarunai.

Aizvadītajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona ir sagatavojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu jautājumā par ieroču embargo pagarināšanu pret Irānu.

Pēc tam Teherāna paziņoja, ka šāds dokuments vispirms apdraud nevis Irānu, bet gan pašas ANO DP mehānismus.

Irānas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Abass Musavi norādīja, ka tādējādi Vašingtona vēlas pakļaut sev ANO DP un novājināt to.

2
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija, Irāna, Drošības Padome, ANO
Pēc temata
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
ASV draudi nav līdzējuši: Venecuēla saņēmusi degvielu no Irānas
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību
Svetlana Tihanovska

Tihanovska paziņoja, ka dibinās padomi varas nodošanai Baltkrievijā

3
(atjaunots 07:47 15.08.2020)
Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska vērsusies pie Eiropas valstīm ar lūgumu palīdzēt viņai "organizēt dialogu ar Baltkrievijas valdību".

RĪGA, 15. augustsSputnik. Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska paziņoja, ka iniciēs Koordinācijas padomes izveidi republikā varas nodošanas nodrošināšanai, un uzsvēra, ka viņa ir gatava dialogam, vēsta RIA Novosti.

"Šajā padomē var strādāt pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, cienījami un pazīstami baltkrievi, profesionāļi savā nozarē. Uzdodu savai pilnvarotajai personai Olgai Kovaļkovai un advokātam Maksimam Znakam pieņemt pieteikumus par padomes locekļu izvirzīšanu no organizācijām un pilsoņu apvienībām," politiķe atklāja paziņojumā, kas publicēts Tihanovskas, Viktora Babariko un Valērija Cepkalo štābu preses dienestu Telegram kanālos.

Tihanivska aicināja atbrīvot protesta akciju laikā aizturētos cilvēkus un apturēt asinsizliešanu.

"Es esmu sajūsmā par baltkrieviem. Paldies, mani dārgie! Mēs esam paveikuši neiespējamo. Mēs parādījām, ka esam vairākumā. Un šī valsts pieder mums, Baltkrievijas tautai, ne vienam cilvēkam," piezīmēja Tihanovska.

Svētdien republikā notika prezidentka vēlēšanas. Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko saņēmis 80,1% balsu, otrajā vietā – Svetlana Tihanovska ar 10,12%. Opozīcija neatzīst balsošanas rezultātus, pati Tihanovska ir pametusi valsti un atrodas Lietuvā.

Valstī notiek nesankcionētas protesta akcijas, taču likumsargi tās izkliedē. Pret akciju dalībniekiem tiek izmantota asaru gāze, ūdensmetēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Oficiālie dati rāda, ka aizturēti aptuceni septiņi tūkstoši cilvēku. Republikas IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, viņu vidū – 103 tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Pēc IeM datiem, viens protestu akcijas dalībnieks gājis bojā – viņš mēģināja izmantot pret miliciju paštaisītu spridzekli.

3
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā