Lielbritānijas un Eiropas Savienības karogi. Foto no arhīva

Lielbritānijā dzīvojošie eiropieši maksās par uzturēšanās atļaujām

101
(atjaunots 12:56 28.06.2017)
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja publicējusi savus apsvērumus par to, kā un kam Lielbritānija dāvās tiesības dzīvot un strādāt karalistē pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības.

RĪGA, 28. jūnijs — Sputnik. Kontinentālās Eiropas valstu pilsoņi, kas apmetušies uz dzīvi Lielbritānijā, ir neapmierināti ar to, kā vietējās varasiestādes plāno dāvāt viņiem tiesības palikt valstī pēc tās izstāšanās no ES, vēsta Sputnik Igaunija.

Lielbritānijā dzīvojošo eiropiešu statuss Briselē tiek uzskatīts par svarīgāko pārrunu punktu. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja paudusi savu viedokli par problēmas risinājuma iespējām programmā "ES pilsoņu stāvokļa garantijas Lielbritānijā un karalistes iedzīvotāju stāvokļa garantijas ES", kas tika publicēta 26. jūnijā.

Sākumam derēs, taču vajadzīgas nianses

Aptuveni 3 miljoni kontinentālās Eiropas valstu pilsoņu un valstspiederīgo, kuri apmetušies uz pastāvīgu dzīvi Lielbritānijā (tāpat kā kontinentā dzīvojošie briti) Terēzas Mejas ierosinājumus nosaukuši par "nožēlojamiem".

Pašorganizētā Britānijas eiropiešu savienība the3million prasa pilnā mērā garantēt viņu tiesības Brexit period un pēc tā beigām. Daudzus Lielbritānijā dzīvojošos latviešus un igauņus uztrauc fakts, ka Terēzas Mejas piedāvājumos runa ir par "ES pilsoņiem" — ES valstu pilsoņiem vai valstspiederīgajiem, tātad no saraksta automātiski tiek izslēgti tā sacamo "pelēko pasu" īpašnieki — Igaunijā un Latvijā pastāvīgi dzīvojošās personas bez pilsonības.

Savā iepriekšējā vēstījumā Terēzai Mejai savienība the3million raksta, ka jautājums par viņu tiesībām jāizskata atsevišķi no pārējiem pārrunu punktiem Brexit jautājumā. Tāpat savienība norāda, ka pašreizējā uzturēšanās atļaujas noformēšanas procedūra Lielbritānijā nedod iespēju izskatīt miljoniem cilvēku pieteikumus.

No Briseles viedokļa, Londonas piedāvājumi nav pietiekami plaši un skaidri. "Pēc manām domām, Lielbritānijas piedāvājums neatbilst gaidītajam un rada pilsoņu stāvokļa pasliktināšanās risku," — iepriekš paziņoja Eiropas Padomes prezidents Donalds Tusks.

Pašreizējā ES prezidenta — Maltas — premjerministrs Džozefs Muskats atzīmēja, ka Terēzas Mejas piedāvājums ir "labs sākums, taču mums jāredz detaļas". Pagaidām nav zināms, vai 26. jūnijā publicētie Lielbritānijas ierosinājumi atbilst iepriekš paustajiem.

Karalistes valdība ierosina piešķirt kontinentālajiem eiropiešiem Lielbritānijā statusu, kas dāvās viņiem tādas pašas tiesības, kā karalistes pavalstniekiem, izņemot balsstiesības vēlēšanās. Visi eiropieši, kuri vēlas palikt Lielbritānijā varēs ar elektroniskās sistēmas palīdzību lūgt atbilstošu statusu. To viņi saņems paātrinātā kārtībā par "saprātīgu maksu", ja pagaidām vēl nenoteiktajā "X" dienā nebūs nodzīvojuši Lielbritānijā vismaz 5 gadus. Iepriekš Brisele pieprasīja dokumentu piešķiršanu bez maksas.

Uzturēšanās atļauju īpašnieku radinieki varēs palikt Lielbritānijā vai pārcelties turp uz dzīvi, ja "uzturoties Lielbritānijā, viņiem bijušas īstas tuvas attiecības ar ES pilsoņiem".

Eiropieši, kuri "X" dienā Lielbritānijā nodzīvojuši mazāk nekā 5 gadus, varēs saņemt pagaidu statusu un vēlāk to mainīt, kad valstī būs nodzīvots likumdošanā noteiktais laiks.

101
Pēc temata
Lielbritānijas konservatori redz premjera amatā Hamondu
Puse eiropiešu uzskata, ka drīz Lielbritānijai sekos citas valstis
Smags darbs spilgtai nākotnei: sākas pārrunas Brexit jautājumā
Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens

Desmitiem cilvēku gāja bojā sprādziena rezultātā Beirūtas ostā

5
(atjaunots 10:08 05.08.2020)
Puse Libānas galvaspilsētas ēku cieta sprādziena dēļ ostā, bojāgājušo skaits varētu sasniegt 100 cilvēkus.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Otrdienas vakarā Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens, vēsta RIA Novosti.

Pašlaik ir zināms par 78 bojāgājušajiem, vairāk nekā 4000 cilvēku ir guvuši ievainojumus, slimnīcas ir pārpildītas ar cietušajiem. Turklāt Libānas varasiestādes sagaida upura skaita pieaugumu, jo daudzi ir bezvēsts pazuduši, un līķus joprojām turpina vilkt ārā no sabrukušo ēku gruvešiem. Saskaņā ar Libānas Sarkanā Krusta biedrības datiem, bojāgājušo skaits var sasniegt 100 cilvēkus.

​Sprādziena rezultātā cieta puse pilsētas ēku, paziņoja Beirūtas gubernators Marvans Abuds. Vairāku kilometru rādiusā no epicentra sprādziena vilnis izsitis stiklus. Arī Beirūtas Starptautiskā lidosta "Hariri " ir bojāta sprādziena rezultātā, lai gan atrodas 10 km attālumā no ostas. Gubernators salīdzināja sprādzienu ostā ar sprādzieniem Hirosimā un Nagasaki.

​Libānas premjerministrs Hasans Dijabs nosauca par sprādziena iemeslu nepienācīgu 2750 tonnu amonija sāls (amonija nitrāta) glabāšanu ostā sešu gadu garumā – šī viela tiek izmantota kā sprāgstvielu komponente un kā slāpekļa minerālmēslojums. Ar amonija nitrāta glabāšanu ir saistītas vairākas cilvēku izraisītas katastrofas, piemēram, sprādziens Ķīnas Tjaņdzjiņas ostā (2015. gads), sprādziens minerālmēslojumu rūpnīcā Vestā, Teksasas štatā (2013. gads), sprādziens AZF rūpnīcā Tulūzā, Francijā (2001. gadā).

Provizoriski, amonija nitrāts atradās uz kuģa klāja ar kādas Āfrikas valsts karogu, kuru saimnieki bija atstājuši pirms dažiem gadiem sakarā ar lieliem parādiem. Saskaņā ar vietējo mediju datiem, Libānas Nacionālās drošības dienests jau pirms pieciem mēnešiem šajā sakarā bija uzsākusi izmeklēšanu.

Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps preses konferencē paziņoja, ka ir ticies ar Amerikas ģenerāļiem, un viņi uzskata sprādzienu Beirūtā par uzbrukumu.

Sakarā ar traģēdiju Libānā no šodienas tiek izsludinātas trīs dienu sēras. Valsts prezidents Mišels Aūns palūdza valdību tikties ārkārtas sēdē, lai paziņotu par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu valstī uz divām nedēļām.

Palīdzību Libānai piedāvāja vairākas valstis, tostarp Izraēla, mobilos hospitāļus nosūtīja uz Beirūtu Katara un Irāka, savukārt PVO paziņoja, ka nosūta uz Beirūtu medikamentus un ķirurģiskos komplektus cietušo ārstēšanai. Līdzjūtības vārdus Libānas prezidentam un tautai izteica Krievijas līderis Vladimirs Putins.

5
Pēc temata
Černobiļa pēc 34 gadiem: XX gs. lielākās tehnogēnās katastrofas atbalss

Uz karantīnā ievietotā norvēģu kruīza kuģa atrodas arī Latvijas pilsoņi

10
(atjaunots 08:24 05.08.2020)
Starp Tromsē karantīnā ievietotajā kruīza kuģa "Roald Amundsen" pasažieriem un ekipāžas locekļiem ir arī Latvijas pilsoņi.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Uz Norvēģijas kruīzu un ekspedīciju kuģa "Roald Amundsen" klāja, kur notika Covid-19 uzliesmojums, ir arī Latvijas pilsoņi, vēsta Reuters.

Aizritējušajā piektdienā kompānijas "Hurtigruten" 36 kuģa "Roald Amundsen" ekipāžas locekļi un daži pasažieri inficējās ar koronavīrusu. Aptuveni 400 pasažieru un vairāk nekā 120 ekipāžas locekļu, kuri devās reisos ar kuģi 17. un 24. jūlijā, tika ievietoti karantīnā Tromsē. Pēcāk noskaidrojās, ka 33 no saslimušajiem ekipāžas locekļiem ir Filipīnu pilsoņi, kuri nesen ieradās Norvēģijā darba nolūkos, un ka "Hurtigruten" vadība par spīti valstī spēkā esošajiem noteikumiem neveica obligāto darbinieku testēšanu pirms viņu palaišanas uz kuģa klāja.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

#tromsø #nowtheresonlyaway home #roaldamundsenstaffstaysafe #roaldamundsenforever #goodbyefornow #illbevack #hurtigruten #msroaldamundsen #staysafe #RA♥️

Публикация от Helena Martens Bjørneboe (@helenabjorneboe)

Kompānijas vadītājs Daniels Šeldams intervijā Norvēģijas telekanālam TV2 paziņoja, ka "Hurtigruten" vadība sekoja starptautiskajiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem filipīnieši drīkstēja uzsākt darbu uzreiz pēc ierašanās Norvēģijā. Tomēr Norvēģijas Veselības institūts paskaidroja, ka noteikumi neattiecas uz tiem, kam paredzēts strādāt uz kuģiem: ekipāžas locekļiem bija jāiziet 10 dienu karantīna un jānodod koronavīrusa tests.

Norvēģijas varasiestādes paziņoja, ka uz kuģa atrodas arī Vācijas, Dānijas, Austrija un Latvijas pilsoņi un ka tās ir sazinājušās ar attiecīgo valstu ārlietu ministrijām, Pagaidām netiek ziņots, vai uz kruīza kuģa iestrēgušie Latvijas pilsoņi ir pasažieri vai ekipāžas locekļi.

Pēc dažām dienām kruīzi ir jābeidz vēl diviem "Hurtigruten" kompānijas kuģiem "Spitsbergen" un "Fridtjof Nansen". Taču Norvēģijas varasiestādes pieņēma lēmumu aizliegt kruīzu laineru pasažieriem un ekipāžu locekļiem izkāpt krastā valsts ostās.

"Ierobežojums uz iziešanu krastā skars kuģus, uz kuru klāja ir vairāk par 100 pasažierim, Mums ir jāpieņem šie pasākumi, lai apturētu vīrusa izplatību Norvēģijā," paziņoja preses konferencē Norvēģijas veselības ministrs Bents Hjoje.

Tāpat viņš piebilda, ka kuģa pasažieri un ekipāžas locekļi var tikt ievietoti karantīnā, ja kādam no viņiem parādīsies koronavīrusa simptomi. Jaunie noteikumi tiek ieviesti uz 14 dienām un neskars regulāro prāmju satiksmi.

Kruīzu kuģi bija viens no Covid-19 izplatības avotiem. Uz kruīza kuģa "Diamond Princess", kurš februārī stāvēja karantīnā pie Jokohamas Japānā, inficējās 712 cilvēki, kādu laiku tas bija lielākais Covid-19 inficēšanās perēklis ārpus Ķīnas. Šī iemesla dēļ daudzas valstis aizliedz kruīza laineru pasažieriem un ekipāžu locekļiem,  kuri vēl atradās jūrā, izkāpt krastā.

1983. gadā dibinātā kompānija "Hurtigruten" kļuva par pirmo pasaulē, kura atjaunoja okeāna kruīzus. Pirms dažām dienām kompānija publicēja sociālajos tīklos kuģa "Roald Amundsen" fotogrāfiju, pasaulē pirmā ekspedīciju kuģa ar hibrīda dzinēju, kurš tika izveidots speciāli ceļojumiem polārajos ūdeņos.

10
Tagi:
karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē

Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt

0
(atjaunots 12:09 05.08.2020)
Latvijā reģistrēts neliels Covid-19 saslimstības pieaugums, visvairāk inficēto ieradušies no ārzemēm.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 2212 koronavīrusa testi, atklāti 8 jauni inficēšanās gadījumi, paziņoja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC datiem, pieci cilvēki, kuriem ir atklāts Covid-19, ieradās no ārzemēm (Lielbritānija, Baltkrievija, Serbija, Nīderlande), vēl ar trīs inficētajiem tiek strādāts, lai iegūtu papildu informāciju un noteiktu inficēšanās ķēdes.

Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 206 080 Covid-19 izmeklējumi, 1257 testi izrādījušies pozitīvi, 1070 izveseļojās, 32 nomita.

Pēdējo 24 stundu laikā neviens ar Covid-19 inficētais nav nogādāts slimnīcā. Stacionāros turpina ārstēties seši pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. No slimnīcām ir izrakstīts 191 pacients, kurš ārstējās no Covid-19.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē jau ir atklāti vairāk nekā 18,7 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 704 tūkstoši cilvēku nomira un gandrīz 12 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē