Uzņēmuma Naftogaz Ukraini izkārtne

Ukraina lūdz ASV sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2"

35
(atjaunots 15:30 21.06.2017)
Uzņēmuma "Naftogaz Ukraini" vadītājs aicinājis ASV prezidentu Donaldu Trampu pēc iespējas ātrāk ieviest sankcijas pret visiem uzņēmumiem, kas potenciāli varētu iesaistīties projektā "Ziemeļu straume 2".

RĪGA, 21. jūnijs — Sputnik. Uzņēmuma "Naftogaz Ukraini" vadītājs Andrejs Koboļevs aicinājis ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju ieviest sankcijas pret visiem uzņēmumiem, kas varētu palīdzēt Krievijai īstenot projektu "Ziemeļu straume 2", vēsta izdevums The Wall Street Journal.

"Mēs aicināsim ASV pēc iespējas ātrāk ieviest sankcijas pret visām kompānijām, ko potenciāli iespējams iesaistīt projektā," – Koboļeva teikto citē RIA Novosti.

Viņaprāt projekts "Ziemeļu straume 2" neatbilst ne ASV, ne Ukrainas interesēm, un Krievijai izdevīgais cauruļvalds apdraudot Ukrainu un Eiropas vienotību.

"Jebkurš neatkarīgs vērtējums apliecinās, ka šis cauruļvads neatbilst ASV interesēm. Tas ir arī pretrunā Eiropas solidaritātes principam," – paziņoja Koboļevs.

Komercija aiz iebiedēšanas taktikas

"Naftogaz Ukraini" aicinājumi ieviest sankcijas pret kompānijām, kas atbalsta Krieviju projekta "Ziemeļu straume 2" īstenošanā, balstīti uz komerciālām interesēm, kas slēpjas aiz politiskās iebiedēšanas taktikas, aģentūrai paskaidroja Nord Stream 2 oficiālais pārstāvis Jenss Millers.

"Šajā strīdā komerciālās intereses slēptas aiz politiskas iebiedēšanas taktikas. Komerciālās konkurences pamatā jābūt līdztiesīgām partnerattiecībām, nevis citu noteikumu izstrādāšanai "Ziemeļu straumei 2", kas atšķirtos no tiem, kam pakļauti visi līdzīgie projekti," – uzsvēra Millers.

Viņš atgādināja, ka "Ziemeļu straume 2" ir konkurētspējīgs ieguldījums Eiropas enerģētiskajā drošībā, kas nes labumu tās patērētājiem.

Ne jau ASV lemj projekta likteni

Investīciju kompānijas "Alpari" vecākais analītiķis Romāns Tkačuks uzskata, ka ASV varētu noteikt sankcijas, taču to viedoklis šajā projektā nav īpaši nozīmīgs.

"Projektam "Ziemeļu straume 2" svarīgs ir nevis ASV, bet gan Eiropas, it īpaši Eiropas Komisijas lēmums. Tas ir, ASV var ieviest sankcijas pret visām kompānijām, kas nodarbojas ar "Ziemeļu straumi 2", taču, ja, pieņemsim, Vācija pieņems projekta īstenošanu, tas tiks īstenots, tā finansēšanas turpināsies. Tā kā Vācija ir valsts, kas projektu uzņems, un tās kompānijas ir projekta akcionāri, es uzskatu, Vācija šo projektu atbalsta. Lieta tāda, ka pēc projekta īstenošanas Vācija var kļūt par gāzes sadales centru Eiropā, tā kontrolēs un pārdalīs gāzi, un tā ir izdevīga pozīcija," – norādīja Romāns Tkačuks radio Sputnik ēterā.

Aprīļa beigās Nord Stream 2 AG un tās partneri Eiropā parakstīja vienošanos par "Ziemeļu straumes 2" finansēšanu. "Gazprom" atzīmēja, ka "Ziemeļu straumes 2" partneri – Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall — nodrošinās kompānijai Nord Stream 2 AG kredītus ar 6% likmi gadā līdz 2019. gadam.

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzesvadu izbūvi, kuru kopējā jauda būs 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā, kas no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai nonāks Vācijā. Jaunais gāzesvads tiks izvilkts līdzas "Ziemeļu straumei".

Agrāk Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Polijas, Slovākijas, Rumānijas premjerministri un Lietuvas prezidente parakstīja vēstuli Eiropas Komisijas priekšsēdētājam Žanam Klodam Junkeram, kurā iebilda pret projekta "Ziemeļu straume 2" īstenošanu. Politiķi pauda viedokli, ka projekts nes sevī ģeopolitiskās destabilizācijas risku. Pie tam Vācijas kanclere Angela Merkele pavēstīja, ka "Ziemeļu straume 2" ir ekonomisks projekts.

35
Temats:
Ziemeļu straume 2 (201)
Pēc temata
Eiropas un ASV gāzes karš
Rinkēvičs paskaidrojis, kāpēc Latvija atsakās no "Ziemeļu straumes 2"
"Ziemeļu straume 2": Brisele pieprasījusi mandātu pārrunām ar Maskavu
Lembergs: demaršs "Ziemeļu straumes 2" jautājumā maksājis Latvijai 40% kravu apgrozījuma
Pārrunas par "Ziemeļu straumes 2" ietekmi uz apkārtējo vidi noslēgsies jūnijā
ANO

Trampa padomnieks atzinis ASV sakāvi ANO Drošības padomē

1
(atjaunots 09:56 15.08.2020)
ASV prezidenta padomnieks atzina, ka Francijas, Vācijas un Lielbritānijas nevēlēšanās atbalstīt Savienotās Valstis ANO Drošības padomē rada vilšanos.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Savienotās Valstis cietušas neveiksmi ANO Drošības padomē, cenšoties pagarināt pret Irānu noteikto ieroču embargo, intervijā Fox News pastāstīja ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts O’Braiens, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ANO Drošības padomes locekļi neatbalstīja Savienoto Valstu rezolūciju šajā jautājumā. Saskaņā ar vienošanos KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu) ietvaros, militārās tehnikas piegādes Irānai atļautas uz laiku, un šis termiņš beidzas 18. oktobrī. Dokumentu atbalstīja tikai pašas ASV un Dominikāna. Krievija un Ķīna pret to iebilda, pārējie DP locekļi atturējās.

"Šodien mēs cietām sakāvi, taču tās vēl nav beigas," apliecināja O’Braiens.

ASV prezidenta padomnieks intervijā atzina arī to, ka Francijas, Vācijas un Lielbritānijas nevēlēšanās atbalstīt Savienotās Valstis ANO Drošības padomē rada vilšanos, tomēr nepārsteidz.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis starptautiskajās organizācijās Vīnē Mihails Uļjanovs paziņoja, ka ASV mēģinājums pagarināt pret Irānu noteikto ieroču embargo ir izgāzies. Diplomāts pauda pārliecību, ka ASV jau iepriekš pieļāva šādu balsojuma rezultātu, tomēr nolēma "skriet ar pieri sienā".

Savukārt Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja paziņoja, ka Krievija balsojusi ANO DP pret ASV piedāvāto rezolūcijas projektu, ko konsekventi iebilst pret mēģinājumiem uzspiest Teherānai tamlīdzīgus ierobežojumus.

2015. gada jūlijā Irāna un seši starptautiskie pārrunu dalībnieki panāca vēsturisku vienošanos par Irānas atomenerģētikas ilggadējās problēmas noregulēšanu. Vairākus mēnešus ilgās diskusijas rezultātā tika pieņemts Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, kura izpilde pilnībā atceļ pret Irānu ieprieks vērstās ANO DP, ASV un ES ekonomiskās un finansiālās sankcijas.

Cita starpā vienošanās paredzēja, ka ieroču embargo tiks atcelts piecu gadu laikā. Militārās tehnikas piegādes iespējamas arī pirms šī termiņa, taču vienīgi ar ANO DP atļauju.

Darījums tā sākotnējā izskatā nepastāvēja ne trīs gadus – 2018. gada maijā ASV paziņoja, ka vienpusējā kārtībā izstājas no tā un atjauno stingras sankcijas pret Teherānu.

1
Tagi:
Ņebenzja, Drošības Padome, ANO, Irāna, ASV
Pēc temata
Ķīna un Francija atbalstīja Putina piedāvājumu par ANO DP pastāvīgo locekļu samitu
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību
"Mēs viņus novērtējām par zemu": Rietumi atzinuši krievu militāros panākumus Sīrijā
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

4
(atjaunots 07:49 15.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina iezīmēt soļus, kas ļaus izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis tuvākajā laikā organizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu līderu, kā arī Vācijas un Irānas tikšanos tiešsaistē, lai apspriestu Irānas jautājumu un izvairītos no situācijas saasināšanās, informēja RIA Novosti.

Šis ierosinājums izteikts paziņojumā, kas publicēts Krievijas prezidenta oficiālajā vietnē.

"Mērķis – nospraust soļus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē. Ir svarīgi kolektīvi atbalstīt ANO DP rezolūcijas 2231 tālāku netraucētu realizāciju, kas veidojusi starptautiski tiesisko pamatu KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu – red.) īstenošanai," paskaidroja valsts vadītājs.

Viņš konstatēja, ka diskusijas Drošības padomē kļūst aizvien saspringrākas, pret Teherānu izskan nepamatoti paziņojumi, izstrādājamie rezolūciju projekti vērsti uz agrāko vienbalsīgo lēmumu laušanu.

"Šajā reģionā, tāpat kā jebkurā citā pasaules punktā, nav vietas šantāžai un diktātam ne no vienas puses. Vienpusēja pieeja risinājuma meklējumos nepalīdz," uzsvēra Putins.

Viņš atzīmēja, ka Krievija joprojām pieturas pie KVRP Irānas kodolprogrammas noregulēšanai no 2015. gada.

Prezients atgādināja, ka atjaunotā Drošības koncepcija Persijas līča zonā, ar ko Maskava nāca klajā 2019. gadā ietver konkrētus ceļus problēmu risināšanai reģionā.

Krievijas valsts vadītājs aicināja uzmanīgi un atbildīgi izvērtēt vienam otra viedokli, rīkoties ar savstarpēju cieņu un kolektīvi.

"Aicinām partnerus uzmanīgi apsvērt mūsu piedāvājumu. Alternatīva ir tālāka spriedzes eskalācija, konflikta izcelšanās riska pieaugums. No tādas notikumu attīstības ir jāizvairās. Krievija ir atvērtka konstruktīvai sadarbībai ar visiem, kas ieinteresēts attālināt situāciju no bīstamās robežas. Jautājums ir steidzams," konstatēja Putins.

Viņš ierosināja saskaņot tiešsaistes apspriedes dienas kārtību Ārlietu ministriju līmenī, ja līderi demonstrē principiālu gatavību sarunai.

Aizvadītajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona ir sagatavojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu jautājumā par ieroču embargo pagarināšanu pret Irānu.

Pēc tam Teherāna paziņoja, ka šāds dokuments vispirms apdraud nevis Irānu, bet gan pašas ANO DP mehānismus.

Irānas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Abass Musavi norādīja, ka tādējādi Vašingtona vēlas pakļaut sev ANO DP un novājināt to.

4
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija, Irāna, Drošības Padome, ANO
Pēc temata
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
ASV draudi nav līdzējuši: Venecuēla saņēmusi degvielu no Irānas
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību