Lielbritānijas karogs Bigbena fonā Londonā

Smags darbs spilgtai nākotnei: sākas pārrunas Brexit jautājumā

14
(atjaunots 13:52 19.06.2017)
Lielbritānijai un Eiropas Savienībai jāvienojas par šķiršanos līdz 2019. gada marta beigām.

RĪGA, 19. jūnijs — Sputnik. Lielbritānija un Eiropas Savienība oficiāli sāk sarunas Brexit jautājumā — gandrīz gadu pēc referenduma, kurā lielākā daļa Apvienotās Karalistes iedzīvotāju nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Referendums par valsts izstāšanos no ES Lielbritānijā notika pērnā gada 23. jūnijā. Par izstāšanos nobalsoja gandrīz 52% britu, pret — aptuveni 48%.

Vestminsteras abateja un Bigbens
© Sputnik / Александр Вильф

Nākamajā dienā pēc plebiscīta par atkāpšanos no amata paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, un 13. jūlijā valdības vadību sāka Terēza Meja. Šī gada janvārī politiķe iepazīstināja ar valdības tēzēm par gaidāmajām pārrunām ar Eiropas Savienību.

Svarīgākais jaunums britiem un ES bija informācija par to, ka līdz ar izstāšanos  no savienības valsts pametīs vienoto Eiropas tirgu, Muitas savienību un atteiksies no Eiropas tiesas jurisdikcijas. Pieeja tūlīt tika nodēvēta par "stingro"Brexit.

"Smags darbs"

Šodien uz Briseli dodas komanda, kas atbild par pārrunām. To vada Brexit lietu ministrs Deivids Deiviss.

"Tagad sākas smags darbs. Mums jānodrošina darījums, kas nāks par labu visām Apvienotās Karalistes daļām," — paziņoja Deiviss un uzsvēra, ka izstāšanās no ES ļaus Lielbritānijai nodrošināt jaunu nākotni.

Vēl nesen saglabājās iespēja, ka pārrunu sākums Brexit jautājumos tiks atlikts, ņemot vērā politisko nestabilitāti Lielbritānijā ārkārtas parlamenta vēlēšanu fonā, pēc spēcīgā ugunsgrēka dzīvojamajā ēkā Londonā un vairākiem teroristiska rakstura incidentiem. Šie notikumi vājināja konservatīvās partijas pozīcijas un premjermnistres Terēzas Mejas politisko nozīmi. Tomēr valdībai izdevās laikus sākt dialogu ar Eiropas Savienību.

Lielbritānijai un Eiropas Savienībai jāvienojas par "šķiršanos" līdz 2019. gada marta beigām, taču šo termiņu iespējams pagarināt pēc pušu vienošanās.

Garantēt tiesības

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas tiks apspriests vispirms, — ES dzīvojošo un strādājošo britu tiesību garantija, kā arī Lielbritānijā dzīvojošo un strādājošo eiropiešu, tostarp — latviešu — tiesības.

Lielbritānijas valdība paudusi gatavību "pēc iespējas ātrāk garantēt Lielbritānijā dzīvojošo Eiropas pilsoņu tiesības, kā arī britu pilsoņu tiesības citās Eiropas valstīs". Arī Eiropas Savienība ir vienisprātis ar partneriem Lielbritānijā.

Viens no jautājumiem, kuru prioritāru risinājumu pieprasa ES, ir Apvienotās Karalistes saistību izmaksa aptuveni 50-60 miljardu eiro apmērā.

14
Temats:
Atvadas angļu stilā (130)
Pēc temata
Eiropas Parlamenta vadītājs devis Londonai padomu Brexit atcelšanai
Daily Telegraph: pārrunās par Brexit Londona izmantos "Krievijas kārti"
Mediji: Terēza Meja piekritusi saglabāt ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā pēc Brexit
Elektrisko skrejriteņu noma, foto no arhīva

Kijevas mērs pieprasīja aizvākt no pilsētas igauņu elektriskos skrejriteņus

26
(atjaunots 10:30 10.08.2020)
Elektriskie skrejriteņi Ukrainas galvaspilsētā izrādījās "pelēkajā zonā" – likums tos nedz atļauj, nedz aizliedz.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Kijevas mērs Vitālijs Kļičko aicināja Igaunijas kompāniju Bolt aizvākt no pilsētas ielām elektrisko skrejriteņu nomas punktus, vēsta "Naš Kijev".

Elektrisko skrejriteņu nomas serviss Bolt tika atklāts Kijevā piektdien, 7. augustā. Pirmie nomas punkti parādījās Pasta laukumā, Neatkarības laukumā, Besarābijas laukumā, Zelta vārtos un Marijas parkā. Taču mēram tas neiepatikās.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Bolt Ukraine 🇺🇦 (@bolt_ukraine)

"Draugi! Kompānija Bolt bez saskaņošanas ar pilsētu izvietoja elektrisko skrejriteņu nomas punktus galvaspilsētā. Šī "transporta" veida kustība nav noteikta spēkā esošajā Ukrainas likumdošanā. Tādēļ pilsēta nevar atļaut kompānijai sniegt šādu pakalpojumu veidu," uzrakstīja galvaspilsētas mērs savā Telegram kanālā.

Pēc Kļičko sacītā, pilsētas administrācija saņēma piedāvājumus sarīkot investīciju konkursu elektrisko skrejriteņu nomas punktu izvietošanai, un šāds konkurss tiks veikts, taču pēc attiecīgo izmaiņu veikšanas Ukrainas likumdošanā par ceļu satiksmi.

"Tādēļ es aicinu kompāniju Bolt aizvākt nesankcionēti uzstādītos nomas punktus. Un ievērot spēkā esošo likumdošanu. Pretējā gadījumā pilsētas dienesti būs spiesti aizvākt patvaļīgi izvietotos punktus ar elektriskajiem skrejriteņiem," uzsvēra Kļičko.

Kompānijā atbildēja, ka galvaspilsētas varasiestādes nav tiesīgas pieprasīt biznesam jebkāda veida saskaņojumu un atļauju saņemšanu, jo tās nav paredzētas likumdošanā. Turklāt Bolt uzsvēra, ka elektrisko skrejriteņu pārdošana, noma un vadīšana pagaidām nav aizliegts darbības veids Ukrainā.

No tiesiskuma viedokļa tie, kas brauc ar elektriskajiem skrejriteņiem Ukrainā, nav ceļu satiksmes dalībnieki. Patlaban Augstākajā Padomē piereģistrēti divi likumprojekti, kuru mērķis ir legalizēt vieglā elektrotransporta lietotājus valstī. Tomēr pagaidām parlamentāriešiem ir brīvdienas un pieņemt šādu likumu var ne agrāk par septembri.

Igaunijas kompānija Bolt (iepriekš Taxify) sākumā strādāja taksometra pakalpojumu mobilā lietotne, taču kopš 2018. gada tā sniedz arī elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumus. Bolt nomas punkti veiksmīgi strādā vairākās Igaunijas un Latvijas pilsētās, savukārt darbu Parīzē nācās drīz pēc atklāšanas izbeigt Francijas galvaspilsētas iedzīvotāju vandālisma dēļ.

Iepriekš Latvijas Ceļu satiksmes likumā vairākas reizes tika veikti grozījumi, kas saistīti ar elektrisko skrejriteņu izmantošanu – to skaits uz ceļiem pieaug, un ar tiem saistīto CSNg skaits arī kļūst lielāks.

26
Tagi:
Igaunija, Ukraina
Pēc temata
Latvijā izstrādās Ceļu satiksmes noteikumus elektriskajiem skrejriteņiem
Krapsis: elektriskie skrejriteņi iedzinuši stūrī gājējus
Lietuvā "netīru" automobili varēs iemainīt pret elektrisko skrejriteni
Protesta akcijas Minskā, foto no arhīva

Naktī Minskā notika protesta akcijas

19
(atjaunots 10:18 10.08.2020)
Naktī pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas Baltkrievijas galvaspilsētā notika masveida nekārtības, ierosinātas krimināllietas.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Devītā augusta vakarā Minskas iedzīvotāji izgāja nesankcionētā protesta akcijā, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Svētdien Baltkrievijā notika valsts prezidenta vēlēšanas. Republikas CVK vadītāja Lidija Jermošina paziņoja, ka esošais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko uzvar valsts vadītāja vēlēšanās visos rajonos, kuri atskaitījās par balsu skaitīšanu. Saskaņā ar pirmajiem exit poll datiem, Lukašenko iegūst 80,23%, otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 9,9%.

Devītā augusta vakarā pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas baltkrievi izgāja galvaspilsētas ielās. Automobiļu vadītāji taurēja, demonstranti aplaudēja un skandēja pret valdību vērstus lozungus.

Valsts autoinspekcija norobežoja daļu Pobediteļej prospektu un tā sānielas. Kārtības sargi pilnā ekipējumā izveidoja dzīvu sienu un sāka virzīties protestētāju virzienā.

Pie prospekta piebrauca aizturēto pārvadāšanas mašīnas un mikroautobusi. Demonstranti centās pretoties milicijai – no pūļa kārtības sargu virzienā lidoja tukšas pudeles. Gaismas un trokšņu granātu sprādzieni bija dzirdami vairāku kvartālu rādiusā.

Kārtības sargi atstūma protestētājus no dažādām Pobediteļej prospekta pusēm, taču demonstranti ilgi neatkāpās, neskatoties uz to, ka dažiem bija nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Pakāpeniski cilvēku kļuva mazāk, un viņi pārmetās uz Storoževskas ielas un Mašerova prospekta krustojumu. Kustība šajā rajonā arī apstājās, automobiļi taurēja, cilvēki aplaudēja, vicināja ar balt-sarkan-baltiem karogiem un kliedza kārtības sargiem "Noliec vairogus".

Tieši uz krustojuma apstājās tramvaji, cilvēki izkārtojās uz braucamās daļas un gājēju zonas un negrasījās aiziet. Cīnītāji biedēja demonstrantus ar gaismas un trokšņa granātām un veica aizturēšanas. Pēc kāda laika kārtības sargiem pievienojās palīgi un protestu vieta kļuva manāmi tukšāka.

Lielākā daļa protestētāju izklīda no Minskas centrālajiem rajoniem ap 3 naktī, situācija kopumā atgriežas mierīgās sliedēs, automobiļu satiksme daļēji atjaunota.

Kārtības sargi daļēji noņēma satiksmes ierobežojumus un atbloķēja dažas ielas. Tomēr dažādās pilsētas centra daļās joprojām trāpās milicijas mašīnas. Kārtības sargi ar skaļruņiem regulē automobiļu kustību, kā arī vēršas pie atlikušajiem protestētājiem ar lūgumu izklīst.

Iekšlietu ministrija pilnībā kontrolē situāciju Minskā un citās pilsētās, paziņoja Sputnik Baltkrievija oficiālā iestādes pārstāve Olga Čemodanova. Pēc viņas sacītā, Baltkrievijas iekšlietu iestāžu sastāvs atrodas pastiprinātā dienesta stāvoklī, turklāt piesaistīti "papildspēki".

Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietas pēc masveida nekārtību un vardarbības pret iekšlietu iestāžu darbiniekiem faktiem. Masveida nekārtību dalībniekiem draud no 8 līdz 15 gadiem cietumsoda.

19
Tagi:
nekārtības, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Ēnu dienas dalībnieki Paula Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Ministra tvītu par rindu slimnīcā apspriedīs Saeimas komisijā

0
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Tiklīdz satiksmes ministrs pasūdzējās sociālajos tīklos par garo rindu pie ārsta, uzreiz šo situāciju nolēma apspriest Saeimas komisijā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Rīt, 11. augustā, plkst. 13:00 notiks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedriskās veselības apakškomisijas sēde, kurā paredzēts apspriest satiksmes ministra Tāļa Linkaita publikāciju Twitter, vēsta Press.lv.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos.

Pēc viņa sacītā, rindā nācies gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ilgi jāstāv kājās. Tomēr medicīniskais personāls, pēc viņa sacītā, strādā ātri, laipni un profesionāli.

Ministra publikācija sociālajos tīklos piesaistīja ne vien parasto Latvijas iedzīvotāju, bet arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļu uzmanību. Atzīmēsim, ka šīs komisijas vadītājs, ārsts-kardiologs Andris Skride ("Attīstībai/Par!"), arī strādā Stradiņa slimnīcā, kur ministram nācies gaidīt rindā.

Stradiņa slimnīcas un Veselības ministrijas pārstāvji, kā arī Linkaits tika uzaicināti, lai pastāstītu komisijai par situāciju.

Komisijas sēde notiks attālināti videokonferences režīmā.

0
Tagi:
Saeima, Latvija, medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Sešas stundas rindā: Latvijas satiksmes ministrs veica eksperimentu slimnīcā