Dzelzceļš. Foto no arhīva

Kijeva vēlas palaist vilcienu uz Tallinu un pievienoties Rail Baltica

68
Ukraina vēlas palaist vilcienu no Kijevas caur Baltkrieviju uz Baltiju pa "padomju" sliedēm 1520 mm platumā, un, ja būs pasažieru pieprasījums, perspektīvā valsts gatava pievienoties Rail Baltica projektam un uzbūvēt dzelzceļa līniju ar "Eiropas" sliedēm 1435 mm platumā.

RĪGA, 17.jūnijs — Sputnik. Ukraina izskata iespēju pievienoties Eiropas dzelzceļa sliežu tipa projektam Rail Baltica, kuru realizē Baltijas valstis, paziņoja Ukrainas infrastruktūras ministrs Vladimirs Omeļans pēc pārrunu rezultātiem ar Lietuvas ekonomikas ministru Mindaugu Sinkeviču Viļņā 16.jūnijā, vēsta Sputnik Igaunija ar atsauci uz obzor.lt.

Savukārt, Sinkevičs atzīmēja, ka atbalsta Ukrainas dalību, taču uzsvēra, ka šobrīd Latvijai, Lietuvai un Igaunijai vissvarīgāk ir turpināt jau ieplānoto sliežu būvniecību.

"Ja runājam par Ukrainas dzelzceļu iekļaušanu līniju iekļaušanu, tad tie ir drīzāk tālāki plāni, bet neizslēgsim nekādas varbūtības. Es uzskatu, ka mēs varam apspriest un meklēt atbalstu Eirokomisijā, ne jau tikai sapņot, bet arī strādāt," pastāstīja Sinkevičs.

Rail Baltica projekts paredz starptautiskas ātrgaitas dzelzceļa būvniecību no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai. Sliežu platums, saskaņā ar Eiropas standartiem sastādīs 1435 mm. Pasažieru vilcieni varēs attīstīt ātrumu līdz 240 kilometriem stundā, kravas vilcieni līdz 120 kilometriem stundā. Jaunā trase par 85% tiks finansēta ar Eiropas Kohēzijas fonda palīdzību.

Saskaņā ar pēdējo ekonomisko analīzi, kurš tika prezentēts 24.aprīlī Rīgas foruma Rail Baltica Global Forum 2017 ietvaros, kopējā summa, kura nepieciešama projekta realizēšanai, sastāda 5,8 miljardus eiro.

Pēc Omeļana vārdiem, Ukrainas dalības nepieciešamību Rail Baltica projektā beigās palīdzēs novērtēt šogad veicamie testi, kuru gaitā tiks izmēģināta tiešā dzelzceļa līnija uz Baltijas valstīm caur Baltkrieviju.

"Mēs paskatīsimies, kā tā darbojas, redzēsim, kāds būs šāda virziena pieprasījums, " paskaidroja Omeļans.

"Piecu galvaspilsētu" vilciens

Iepriekš infrastruktūras ministrs stāstīja par "Ukrzaļiznicas" "piecu galvaspilsētu" vilciena palaišanu. Vilciens no Kijevas dosies caur Minsku, Viļņu un Rīgu uz Tallinu. Dzelzceļa platumam maršrutā, pēc Omeļana vārdiem, ir jābūt bijušajā PSRS izmantotajiem 1520 mm. Tas ļaus vilciena sastāvam pārvietoties pa Baltijas valstīm, nemainot ritošā sastāva riepu pārus.

Ceturtdien, 15.jūnijā, Omeļans apsprieda vilciena palaišanu tikšanās laikā ar Lietuvas transporta un satiksmes ministru Roksu Masjuli Viļņā.

"Mēs ceram, ka varēsim palaist "piecu galvaspilsētu" vilcienu jau līdz šī gada beigām, un šis maršruts būs pieprasīts pasažieru vidū, " teica Omeļans.

Ministrs uzsvēra, ka uzsvēra, ka Infrastruktūras ministrijas prioritārais darbības virziens ir tiešās satiksmes paplašināšana ar Eiropas valstīm, tostarp ar Baltijas valstīm.

68
Pēc temata
Rail Baltica iespējas: no Viļņas līdz Rīgai par 38 eiro
Lietuva un Igaunija apspriež ātrgaitas trases izbūvi ar Hyperloop
"RB Rail" prasa ES piešķirt finansiālu atbalstu "Rail Baltica" projektam
Protesta akcija Barselonā, foto no arhīva

Desmit tūkstoši karavīru: Katalonijā atrada "Krievijas pēdas"

6
(atjaunots 16:57 29.10.2020)
Krieviju apsūdz iecerē nosūtīt uz Kataloniju desmit tūkstošu karavīru neatkarības piekritēju atbalstam.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Spānijas tiesnesis, kurš izsniedza atļauju kratīšanu un aizturēšanu veikšanai Katalonijā, atklāja lietā "Krievijas pēdas", vēsta RIA Novosti.

Trešdien Barselonā un Žironā notika vērienīga operācija, kuras gaitā tika aizturēts 21 cilvēks, pārsvarā uzņēmēji un politiķi, kas saistīti ar reģiona neatkarības kustību. Viņus apsūdz naudas zādzībās un atmazgāšanā, kā arī ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā. Izmeklēšana uzskata, ka šie cilvēki ir saistīti ar nelikumīgu neatkarības kustības finansēšanu.

Tiesnesis Hoakins Agirre Lopess ar atsauci uz aizdomās turamo ierakstītajām telefonsarunām apgalvo, ka pastāvējusi kāda krievu grupa, kuri bija gatavi sniegt atbalstu neatkarības kustībai. 2017. gada oktobrī viņi it kā piedāvājuši tā laika Ženeralitāta vadītājam Karlesam Pudždemonam "rēķināties ar 10 tūkstošiem karavīru un visa Katalonijas parāda apmaksu".

"Krievu grupa gribēja pārvērst Kataloniju tādā valstī kā Šveice," teikts dokumentā.

Pārrunas it kā notika ar Katalonijas politiķa Viktora Terradeljasa starpniecību, savukārt pati "grupa no Krievijas", pēc tiesneša versijas, "tika izveidota Gorbačova laikos".

"Tātad 2017. gada rudenī Krievija piedāvāja atbalstu Karlesam Pudždemonam, ja viņš pasludinātu neatkarību, tostarp nosūtīt uz Kataloniju 10 tūkstošus karavīru. Ja viņš piekristu, iespējams, notikumi būtu traģiski un beigtos ar bruņotu konfliktu valstī ar cilvēku upuriem," teikts dokumentā.

Tiesneša orderī tāpat teikts par "dezinformācijas un destabilizācijas stratēģiju, kurā piedalījās "Kremļa valdība", kā daļa no kopējā diskursa par Eiropas Savienību uz sabrukuma robežas, Kremļa kontrolēto plašsaziņas līdzekļu – Russia Today un Sputnik – pamata vēstījuma". Tajā tiek pieminēta arī mediju grupas "Rossija segodņa" un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana, kuru tiesnesis dēvē par "Džuliana Asanža un Edvarda Snoudena izdevēju", KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijas Gerasimovs, kā arī politologs Sergejs Markovs, ar kuru tikās Terradeljas.

Krievijas vēstniecība Spānijā izsmēja šo informāciju.

"Informācija, kas parādījās Spānijas medijos par 10 tūkstošu karavīru ierašanos Katalonijā, ir nepilnīga. Karavīru skaitam jāpievieno divas nulles, un pats pārsteidzošākais šajā sazvērestībā: karaspēkiem bija jābūt pārmestiem ar lidmašīnām "Muha" un "Čato", kas tika samontētas Katalonijā Pilsoņkara laikā un paslēptas drošā vietā Katalonijas sjerā, līdz ar šo publikāciju starpniecību tiks saņemta šifrēta pavēle rīkoties," teikts Krievijas vēstniecības Twitter paziņojumā.

Spānijas prese iepriekš jau apsūdzējusi Krieviju vēlmē novājināt ES ar Katalonijas referenduma palīdzību. Avīze El Confidencial 2017. gadā paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenās panākt to ar WikiLeaks dibinātājā Džuliana Asanža starpniecību, kurš atbalsta Katalonijas separātismu Twitter.

Tiesa, Latvijā tā arī nespēja izlemt, kurā pusē šajā konfliktā uzstājas Krievija: Latvijas ĀM vadītājs apgalvoja, ka Krievija izmantoja Katalonijas referendumu ES sašķelšanai, savukārt Katalonijas neatkarības piekritējs publicists Oto Ozols – ka Spānija sadarbojas ar Krievijas militāro floti un izmanto tās atbalstu.

Nesen, kārtēja Katalonijas notikumu saasinājuma fonā, Ozols atkal painteresējās, kādēļ Eiropas sabiedrība, kura ir sašutusi par notikumiem Baltkrievijā, ignorē mierīgo demonstrantu piekaušanu Barselonā.

6
Tagi:
Krievija, Spānija, Katalonija
Pēc temata
Ar ko atšķiras šie steki: kāpēc ES neizraisa sašutumu notikumi Katalonijā
Madride atzinusi neveiksmi pārrunās ar Katalonijas valdību
Un atkal turpinās cīņa: Briselē sākusi darbu Katalonijas Ēnu padome
Vairāk nekā četrdesmit cilvēki cietuši nekārtību laikā Katalonijā
Opozīcijas protesta dalībnieki Minskā, foto no arhīva

Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās

43
(atjaunots 10:38 29.10.2020)
Svetlana Tihanovska un aiz viņas stāvošie cilvēki nespēja pat pietuvoties mērķim, kurš, saskaņā ar metodiskajām norādēm, tika nosprausts vispārējā streikā, taču Rietumi arī turpmāk piešķirs naudu protestiem.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Streikojošos Baltkrievijas strādniekus finansē no ārzemēm, tai skaitā no Lietuvas un Polijas, paziņoja iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko izgāzušā vispārējā streika fonā, ko apsolīja varasiestādēm bijusī kandidāte valsts vadītāja amatam Svetlana Tihanovska.

Šodien var jau pamatoti apgalvot, ka streiks Baltkrievijā ir izgāzies, paziņoja Sputnik Latvija politologs, Maskavas pedagoģijas valsts universitātes Vēstures un politikas institūta direktora vietnieks Vladimirs Šapovalovs.

"Jau vakar kļuva skaidrs, ka absolūti visi Baltkrievijas uzņēmumi strādā, nekādu dīkstāvju nav. Uzņēmumu darbinieku vidū ir protestu dalībnieki, taču viņu skaits ir nenozīmīgs. Runa ir par marginālu parādību, kura absolūti neietekmē Baltkrievijas rūpnīcu un fabriku ražošanas ciklu. Svetlana Tihanovska un aiz viņas stāvošie cilvēki nesasniedza mērķi, kurš saskaņā ar metodiskajām norādēm tika nosprausts vispārējā streikā," konstatēja Šapovalovs.

Politologs atgādināja, ka akcijas mērķis bija paralizēt Baltkrievijas rūpniecisko un lauksaimniecisko ražošanu, nodarīt kolosālus ekonomiskus zaudējumu valstij un novest pie varas maiņas.

"Opozīcijai neizdevās pat pietuvoties šim mērķim. Tā ir izgāšanās, un turpmākās darbības šajā virzienā ir absolūti neperspektīvas," uzsvēra Šapovalovs.

Taču naudu protestiem turpinās piešķirt, atzīmēja eksperts.

"Līdzekļus dos ne Polija un Lietuva, bet gan daudz ietekmīgākas un bagātākas valstis, kuras ir gatavas finansēt protestu darbības, lai nodarītu kaitējumu Krievijai un tās sabiedrotajiem. Savukārt Tihanovska arī tālāk informācijas piesegšanai izsludinās līdzekļu vākšanu protestētāju atbalstīšanai," piebilda Šapovalovs.

Oktobra vidū Tihanovska izvirzīja Baltkrievijas varasiestādēm virkni prasību, kuru starpā bija Lukašenko atkāpšanās, atteikšanās no spēka darbībām protestu gaitā un politieslodzīto atbrīvošana. Pretējā gadījumā draudēts uzsākt masveida protestus, streikus, autoceļu bloķēšanas un pārdošanas apjomu kritumu valsts veikalos, apsolīja Tihanovska. Noteiktajā dienā Baltkrievijas valdība paziņoja, ka visi reālā ekonomikas sektora uzņēmumi strādā ierastā režīmā, streika ražošanā nav.

Opozīcijas protesta akcijas sākās visā Baltkrievijā 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās sesto reizi uzvarējis Aleksandrs Lukašenko – CVK ziņoja, ka viņš saņēmis 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka uzvaru guvusi Svetlana Tihanovska.

Baltkrievija
© Sputnik / Виктор Толочко

Pēdējā laikā protesta akcijas pārsvarā notiek brīvdienās, plašākie pasākumi – svētdienās.

Pēc vēlēšanām opozīcija organizēja koordinācijas padomi varas tranzītam republikā. Opozīcija uzskata Tihanovsku par ievēlēto līderi, pieprasa organizēt valstī jaunas vēlēšanas un pārrunas ar varas pārstāvjiem.

Sakarā ar KP izveidi Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu atbilstoši kriminālkodeksa pantu par varas sagrābšanas mēģinājumiem. Patlaban seši no septiņiem KP prezidija locekļiem ir arestēti vai atrodas ārzemēs. Tihanovska ir aizbraukusi uz Lietuvu. Sieviete izsludināta starptautiskā meklēšanā Krievijā, tomēr krimināllieta pret viņu KF nav ierosināta – meklēšanā viņa izsludināta saskaņā ar savstarpējas palīdzības līgumiem, ko noslēgusi Krievija un Baltkrievija.

43
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko, Svetlana Tihanovska, Baltkrievija
Pēc temata
Baltkrievijā saskaitīja, cik pilsoņu izbrauca uz Latviju un Lietuvu pēc vēlēšanām
Politologs: ES vēlas sagraut Baltkrievijas ekonomiku, lai gāztu Lukašenko
Politologs: Lietuva demonstratīvi atņēmusi Baltkrievijai ES naudu
Eksperts: Baltija vēlas pārvērst Baltkrieviju par savu provinci