Ukainas pilsoņa pase

Die Presse: Eiropa ir ukraiņiem atvērta, taču tīri teorētiski

42
(atjaunots 10:10 16.06.2017)
Austrijas avīzes žurnāliste Ukrainā tikusies ar dažiem vietējiem iedzīvotājiem un apsprieda ar viņiem izveidojušos situāciju.

RĪGA, 16. jūnijs – Sputnik. RIA Novosti publicē austriešu avīzes Die Presse raksta tulkojumu. Kopš svētdienas ukraiņi var doties uz Eiropu bez vīzas, taču daudzi no viņiem nevar atļauties izceļot no valsts naudas trūkuma dēļ.

Pēc 58 gadus vecas Kijevas skolotājas Olgas Stecenko vārdiem, kad Petro Porošenko paziņoja par vīzu atcelšanu, viņa tapāt kā daudzi citi ukraiņi, nolēma "pārbaudīt viņa vārdus" un devās uz pasu galdu.

Tur viņai nācās nostāvēt garā rindā, jo braucieniem uz Šengenas zonu ir nepieciešama jaunā biometriskā ārzemju pase. Pēc mēneša, tieši pirms bezvīzu režīma stāšanās spēkā, dokuments bija gatavs.

Pase viņai izmaksāja tūkstoti grivnu (31 eiro), kas ir ceturtā daļa no oficiālajiem skolotāja mēneša ienākumiem Ukrainā. Neskatoties uz to, Olga ir priecīga, ka saņēma pasi.

"Es esmu laimīga un apmierināta ar to, ka šis etaps ir aizmugurē. Tagad es varu apceļot visu Eiropu – teorētiski," — saka viņa.

"Kā tad praksē? Prakse rāda, ka vairums ukraiņu nevar atļauties ilgus braucienus, it īpaši uz dārgajām Rietumeiropas valstīm," — raksta Die Presse.

Ukraunas pase
© Sputnik / Валерий Мельников

Izdevums atzīmē, ka ES valstis, baidoties no Ukrainas darba un parasto migrantu pieplūduma, nosaka nopietnas finansiālas barjeras šīs valsts ceļotājiem. Rumānija, Bulgārija un Grieķija robežkontroles punktos pieprasa apstiprinājumu par 50 eiro esamību katrai uzturēšanas dienai, Spānija – 70 eiro. Austrija nav uzstādījusi konkrētus tarifus, katrs gadījums tiek izskatīts atsevišķi, noskaidroja Die Presse Austrijas vēstniecībā Kijevā.

Kijevas bezspēcīgai valdībai bezvīzu režīma ieviešana izrādījusies viena no nedaudzajām veiksmīgajām iniciatīvām, it īpaši, ņemot vērā, ka pārrunas šajā jautājumā sākās vēl 2008. gadā. To reklamējošie plakāti rotā Kijevas un citu pilsētu galvenās ielas, piemēram, Pokrovskā, kas atrodas Donbasa teritorijā. Tomēr Krievija vietējiem iedzīvotājiem ir daudz tuvāka gan ģeogrāfijas, gan uzskatu ziņā.

Pokrovskā dzīvo 29 gadus vecais Nikolajs, kurš dienā remontē telefonus, un vakarā uzstājas ar repu, un viņam gribētos kādreiz aizbraukt uz Rietumiem. Taču atvaļinājums viņam paliek par sapni, turklāt nav svarīgi, kurā valstī, raksta Die Presse. Jaunajam tēvam nākas apmaksāt rēķinus par elektrību, ūdeni un gāzi pēc tarifiem, kuri ir paaugstināti sakarā ar ārvalstu kreditoru prasību.

"Runa nav par braucieniem, bet gan par izdzīvošanu," — skaidro Nikolajs.

17. maijā Eiroparlaments un ES Padome parakstīja dokumentu, kurš sniedz Ukrainai bezvīzu režīmu. 11. jūnijā tas stājās spēkā. Ukraiņi var ceļot uz Šengenas zonas valstīm, kā arī uz Norvēģiju, Lihtenšteinu, Islandi un Šveici ar uzturēšanās tiesībām līdz 90 dienām. Darba atļauju bezvīzu režīms neparedz.

42
Pēc temata
ES bezvīzu režīmu varēs izmantot tikai 10-15% ukraiņu, uzskata Timošenko
Porošenko: Ukrainas pase būs ceļotājiem pievilcīga
Eksperts: Ukrainas bezvīzu režīma treniņi notikuši Baltijā
Ziemeļu straume 2

Vācijas ĀM atbildēja uz ASV draudiem "Ziemeļu straumei 2"

7
(atjaunots 17:56 07.08.2020)
Trīs ASV senatori adresējuši vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH", kurā draud ar finansiālu sabrukumu Zasnicas ostai.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Nilss Annens asi kritizēja ASV Senāta locekļu vēstuli, kurā politiķi draud Zasnicas pilsētas ostai ar sankcijām "Ziemeļu straumes 2" dēļ, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ziņu aģentūras rīcībā nokļuva trīs ASV senatoru vēstule, kas adresēta ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums".

"ASV eksteritoriālo sankciju politika attiecībās ar tuviem partneriem un sabiedrotajiem ir nopietns uzbrukums mūsu nacionālajai suverenitātei," Annens norādīja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politiķis norādīja, ka vācu kompānijām adresēto draudu vēstuļu tonis un saturs ir absolūti nepieņemams.

"Mēs likām skaidri saprast mūsu partneriem ASV, ka nepieļausim spiedienu pret mūsu kompānijām," atzīmēja valsts sekretārs. Viņš atgādināja, ka Vācijas un Eiropas enerģētikas politika tiks izlemta tikai Berlīnē un Briselē, nevis Vašingtonā.

Annens pastāstīja, ka Vācija izmantos savu prezidentūru ES Padomē, lai stiprinātu Eiropas suverenitāti, un piebilda, ka Eiropa nedrīkst pakļautties šantāžai.

"Ziemeļu staume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

7
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Straujš pagrieziens: Vācija draud ASV ar sankcijām par mēģinājumu apturēt "Nord Stream 2"
Uzņēmēji Vācijā plāno atbildi ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte
Dmitrijs Ļitovkins

Militārais eksperts: ASV nav vajadzīgs NEW START līgums, tās atpaliek no Krievijas

3
(atjaunots 17:39 07.08.2020)
ASV tikai nesen sākušas savu kodolieroču modernizāciju, tāpēc Vašingtona nevēlas pēc iespējas ātrāk parakstīt līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu un ierobežošanu, uzskata militārais eksperts Dmitrijs Ļitovkins.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo komentēja Krievijas un ASV pārrunu gaitu jautājumā par bruņojuma kontroli. Viņš konstatēja, ka puses panākušas zināmu progresu. Pompeo kārtējo reizi pauda cerību, ka pārrunās iesaistīsies Ķīna.

Krievija un ASV patiešām vairākkārt tikušās un apspriedušas kosmosa militarizāciju, taktisko kodolieroču iekļaušanu starptautiskajos līgumos, Ķīnas iesaistīšanu pārrunās par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu.

Taču nekādus praktiskus rezultātus pārrunas pagaidām nav devušas, norādīja militārais eksperts Dmitrijs Ļitovkins.

"Parunāt parunāja, bet rezultāta pagaidām nekāda. Amerikāņi neapspriež šī līguma (NEW START – red.) pagarināšanu nopietni.

To var skaidrot ar to, ka patlaban viņi nodarbojas ar savu kodolieroču modernizāciju, un viņiem tagad būs neizdevīgi kaut kādā veidā saistīt sev rokas. Visam vajadzētu parādīties pie viņiem apmēram 2027. gadā, iespējams, tad viņiem radīsies iespaids, ka ir spēcīgāki par Krieviju kaut kādās jomās, tātad būs vairāk iemeslu piespiest partnerus," Ļitovkins teica sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts uzsvēra, ka ASV ir aizkavējušās ar savu kodolspēku modernizāciju, un tagad tikai Krievijai ir progresīvākie ieroči. Tomēr Vašingtona ieguldījusi kodolspēku modernizācijā aptuveni miljardu dolāru, un tagad cenšas  atgūt savu.

Eksperts atzīmēja, ka Ķīna pagaidām vispār nepiedalās pārrunās – tās kodolpotenciāls ir daudz mazāks nekā Krievijai un ASV. Ja parakstīt trīspusēju līgumu ar paritātes noteikumiem, vai nu KF un ASV būs spiestas ierobežot savu arsenālu, vai Ķīnai to nāksies audzēt, taču tās ir milzu izmaksas.

"Kodolpotenciāls – tas ir miris kapitāls, tas ir bruņojums, kas garantē drošību, taču tas nekad netiks likts lietā, tāpēc tas ir ļoti dārgi," atzīmēja eksperts.

Литовкин: США отстали от РФ в развитии ядерного вооружения, новый СНВ им не нужен
3
Tagi:
NEW START līgums, Maiks Pompeo, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijas Federācijas Padome atteikusies iekļaut NEW START līguma jaunos ieročus
ASV ultimāts New START jautājumā
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

0
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

0
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem