ASV prezidenta kandidāte Hilarija Klintone

Putins komentēja Klintones vārdus par viņa salīdzināšanu ar Hitleru

36
(atjaunots 14:12 15.06.2017)
Prezidents paziņojis, ka no Krievijas puses arī mēdz būt dažādi amerikāņu politiķu darbību salīdzinājumi, taču Maskava cenšas atturēties no ekstrēmiem izteikumiem.

RĪGA, 15. jūnijs — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot bijušās ASV prezidenta kandidātes Hilarijas Klintones teikto, kad viņa salīdzināja Putinu ar Trešā Reiha vadītāju Ādolfu Hitleru, paziņojis, ka no Krievijas puses arī mēdz būt dažādi amerikāņu politiķu darbību salīdzinājumi, taču Maskava cenšas atturēties no ekstrēmiem izteikumiem, vēsta RIA Novosti.

"Nekā jauna tajā mums nav. Es viņu pazīstu personīgi. Viņa ir enerģiska sieviete. Mums arī varētu būt šādi salīdzinājumi, bet mēs politiskās kultūras dēļ atturamies no ekstrēmiem izteikumiem," — teica Putins intervijā režisoram Oliveram Stounam filmā, ko radīja Showtime kanālā.

2014. gada martā telekanāls CNN ziņoja, ka Klintone, runājot Krimas kontekstā, novilkusi paralēli starp Putinu un Hitleru. Viņa apgalvoja, ka Putina vārdi par nepieciešamību aizstāvēt krievus, atgādina Hitlera darbības, kurš apgalvoja, ka viņam jāaizsarga cilvēki ar vācu saknēm, kas dzīvo Austrumeiropā.

Krima un Sevastopole atkal kļuva par Krievijas reģionu pēc 2014. gada martā noritējušā referenduma, kurā lēmumu atgriezties Krievijas sastāvā atbalstīja 96,77% Krimas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju. Referendums Krimā un Sevastopolē tika organizēts pēc valsts apsvēruma Ukrainā 2014. gada februārī.

Krievijas valdība informēja, ka referendums Krimā atbilst starptautisko tiesību normām un ANO Statūtiem. Tomēr Ukraina uzskata Krimu par savu īslaicīgi okupēto teritoriju. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina teiktā, Krimas jautājums ir "slēgts neatgriezeniski."

36
Pēc temata
Eksperts par Putina interviju NBC: saruna bija diezgan skarba
Amerikāņu žurnāliste pastāstījusi par iespaidiem pēc intervijas ar Putinu
Stouns par Putinu: Domā kā šaha spēlētājs un mīl sievietes
Covid-19

Antivielas pret Covid-19 ir tikai katram desmitajam Zemes iedzīvotājam

12
(atjaunots 08:29 02.03.2021)
Vienīgais veids, kā pasaules mērogā panākt kolektīvo imunitāti, ir vakcinācija, uzsver eksperti.

RĪGA, 2. marts - Sputnik. Bez vakcinācijas kolektīvā imunitāte nevar būt sasniedzama – gada laikā mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju ir izveidojušās antivielas pret Covid-19, paziņojusi Pasaules Veselības organizācijas galvenā zinātniskā darbiniece Sumija Svaminatana.

​"PVO seko līdzi šiem seroloģiskiem pētījumiem, saskaņā ar pēdējām aplēsēm, tādu bija aptuveni 500. Un, ja to izskatam kopā, izrādās, ka mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju ir antivielas pret šo vīrusu," paziņoja Svaminatana.

Kā rāda Covid-19 perēkļu dažādās pasaules pilsētās pētījumu rezultāti, lai gan pašlaik pusei vai vairāk pilsētas iedzīvotāju ir izveidojušās antivielas pret Covid-19, tas neļauj runāt par kolektīvās imunitātes sasniegšanu.

"Protams, vietām, piemēram, blīvi apdzīvotos pilsētas rajonos, ir perēkļi, kuros 50 – 60% iedzīvotāju bijuši pakļauti vīrusa iedarbībai un viņiem izveidojušās antivielas. Taču no tā neizriet tas, ka visa pilsēta, province vai valsts ir sasniegusi kolektīvo imunitāti," atzīmēja Svaminatana.

Pēc viņas vārdiem, kad tādas apdzīvotas vietas iedzīvotāji, kuriem nav antivielu, izbrauc ārpus tās robežām, viņi joprojām ir pakļauti inficēšanās riskam.

Vienīgais veids, kā panākt kolektīvo imunitāti pasaules mērogā, ir vakcinācija, uzsvēra Svaminatana.

Koronavīrusa pandēmija, kas izplatījās 2020. gadā, aptvērusi gandrīz visu pasauli. Kopā pasaulē, saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, fiksēti vairāk nekā 114 miljoni Covid-19 gadījumu, kuru vidū vairāk nekā divarpus miljoni beigušies letāli. Lielākais koronavīrusa infekcijas un mirušo skaits reģistrēts ASV, Brazīlijā un Indijā.

Pasaules Veselības organizācija iepriekš ziņoja, ka pandēmijas noslēguma termiņu prognozes sniegt ir grūti, tomēr, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos pie ierastās dzīves ir jāievēro sanitārie pretepidēmijas pasākumi un jāvakcinē lielākā daļa pasaules iedzīvotāju.

Tikmēr Bloomberg aģentūra aprēķinājusi, ka esošos vakcinācijas tempos nepieciešami vismaz septiņi gadi, lai vakcinētu 75% pasaules iedzīvotāju.

12
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Covid-19 izplatās Latvijas lielākajās pilsētās
Sikspārņi "atnesuši" Covid-19 uz fermu: PVO atgriežas pie sākotnējās versijas
Efektivitāte nokritīs: Pūce par Covid-19 jautājumu izskatīšanu atklātajās sēdēs
"Vakcīnu karš": Covid-19 profilaksei paredzēto vakcīnu salīdzinājums
Čehijas prezidents Milošs Zēmans, foto no arhīva

Vēl viena ES valsts lūdz Krieviju piegādāt "Sputnik V": pie Putina vērsies Zēmans

39
(atjaunots 16:05 01.03.2021)
Koronavīrusa britu paveida izplatība un pirmie Dienvidāfrikas paveida infekcijas gadījumi radījuši smagu situāciju Čehijā. Valsts prezidents Milošs Zēmans paziņoja, ka valsts reģistrēs "Sputnik V", negaidot ES lēmumu.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Čehijas prezidents Milošs Zēmans vērsies pie Krievijas valsts vadītāja Vladimira Putina ar lūgumu piegādāt vakcīnu koronavīrusa profilaksei "Sputnik V", vēsta RIA Novosti.

Sputnik V
© Sputnik / Илья Питалев

Ziņots, ka prezidenta lēmums iepriekš saskaņots ar valsts premjerministru Andreju Babišu.

Intervijā Prāgas telekanālam "CNN Prima News" Zēmans pastāstīja, ka, saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju, Čehijas lūgums par "Sputnik V" piegādēm tiks apmierināts. Jautājumā par preparāta sertifikāciju ES Zēmans apliecināja, ka viņam pietiks ar Čehijas Valsts zāļu kontroles institūta sertifikātu.

Čehijas pirātu partijas līderis Ivans Bartošs pastāstīja, ka Zēmans jau februāra vidū ieteicās, ka būtu iespējams sekot Ungārijas un Serbijas piemēram, kas pirmās ES nolēma negaidīt "Sputnik V" reģistrāciju Eiropas zāļu aģentūrā (EMA) un reģistrēja preparātu savu valstu līmenī.
Babišs pat apmeklēja Ungāriju un Serbiju, kur pētīja Covid-19 profilaksei paredzētās vakcīnas iepirkuma un izmantošanas pieredzi, ko Krievija izgudrojusi pirmā pasaulē. Spriežot pēc tālākajiem notikumiem, premjers palika apmierināts ar redzēto.

Patlaban Čehija ieņēmusi pirmo vietu koronavīrusa infekcijas gadījumu skaita ziņā. Šobrīd inficējušies 143 379 cilvēki. Hospitalizēti 7 266 cilvēki. Kopš pandēmijas sākuma valstī miruši 20 194 cilvēki, februārī – aptuveni četri tūkstoši.

Ziņots, ka Čehijā fiksēts ne tikai koronavīrusa britu paveids, bet arī Dienvidāfrikas paveids. Valdība pagarinājusi ārkārtējo situāciju līdz 28. martam un pieņēma stingrākus ierobežojumus.

Latvija aizliegusi iebraukšanu valstī bez nopietna iemesla, bet čehiem no 1. marta aizliegts bez iemesla pamest savas dzīves vietas rajonus. Ieviesti tirdzniecības ierobežojumi un komandanta stunda. Sabiedriskās vietās cilvēki nēsā respiratorus.

Jāpiebilst, ka šobrīd Krievijas "Sputnik V" reģistrēts jau 30 valstīs.

To vidū ir Baltkrievija, Argentīna, Bolīvija, Serbija, Alžīra, Palestīna, Venecuēla, Paragvaja, Turkmēnija, Ungārija, AAE, Irāna, Gvinejas Republika, Tunisija, Armēnija, Meksika, Nikaragva, Serbu Republika (Bosnijas un Hercegovinas entitāte), Libāna, Mjanma, Pakistāna, Mongolija, Bahreina, Melnkalne, Sentvinsenta un Grenadīnas, Kazahstāna, Gabona un Sanmarīno.

29. janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds iesniedza EMA pieteikumu vakcīnas reģistrācijai ES. EMA informēja, ka Gamaleja centrā izstrādātais preparāts, iespējams, tiks reģistrēts marta sākumā.

39
Tagi:
Milošs Zēmans, Putins, Sputnik V, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Bloomberg nosauca "Sputnik V" par favorītu cīņā ar Covid-19 pandēmiju
Dodiet Eiropai "Sputnik V": Čehijā uzskata par neētisku likt šķēršļus Krievijas vakcīnai
Koronavīruss: salīdzinām "Sputnik V", "Pfizer" un citas vakcīnas pret Covid-19
Lancet publicējis "Sputnik V" pētījumu trešās fāzes rezultātus
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts.

Pieminekli neviens vairs neieraudzīs: nopratinātais nacionālpatriots sniedza interviju

0
(atjaunots 16:22 02.03.2021)
Viens no nopratinātajiem sakarā ar lielgabala zādzību un pieminekļa apgānīšanu Jēkabpilī paziņoja, ka "viss ir zem kontroles" un pieminekli vairs neviens neieraudzīs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Tika nozagts lielgabals, kas rotāja memoriālu. Policijas izmeklēšana pagaidām panākumiem nevainagojās - nolaupīto lielgabalu atrast neizdevies. Tāpat nav ziņu par iespējamo vandāļu aizturēšanu, raksta nra.lv.

Taču baumas par to, ka sakarā ar lielgabala zādzību policijas redzeslokā nonākušais vietējais nacionālpatriots izrādījās patiesas. Neskatoties uz policijas izmeklēšanu, "varonis" uzdrošinājās pat sniegt nelielu interviju slavenajai latviešu publicistei Elitai Veidemanei, kura iepriekš neslēpa savu sajūsmu par lielgabala zādzību un cerēja, ka tas jau guļ Daugavas dibenā.

Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Jēkabpils domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.), viens no partijas "Visu Latvijai!" dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots, uzskaita sava sarunbiedra regālijas Elita Veidemane. Savas lauksaimniecības zemes viņš nostalģiski nosauca "Abrene". "Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama," skaidro nacionālpatriots.

Savu tiešu iesaisti notikušajā publikācijas varonis neatzīst, taču Elita Veidemane atsaucas uz kādām puspatiesībām, ko viņa atradusi " krieviskajos portālos". Tāpēc kļūst skaidrs, ka Gundars Kalve nav gluži pēdējais cilvēks, kurš kaut ko zina par pazudušā pieminekļa likteni.

" Vai tā ir taisnība, ko krievu portāli raksta?" jautā Kalvi Veidemane, un stāsta nacionālpatriotam par to, ka "lielgabals tika atrasts pie latviešu nacionālista". "Vai šis latviešu nacionālists esot jūs. Ar savu traktoru norāvāt to krāmu no pjedestāla?"

"Tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," izvairīgi atbild Kalve.

Taču Elita Veidemane cenšas panākt skaidrību un jautā tieši, vai Kalve to izdarījis pats. Publikācijas varonis noliedz savu tiešo līdzdalību šajā vandālisma aktā, bet saka, "es visu zinu, viss ir zem kontroles". Tāpat viņš apliecina, ka viņu nopratināja policijas darbinieki.

Vai meklēt Daugavā?

Latviešu publiciste painteresējas par nozagtā lielgabala likteni, precīzāk viņu interesē nianse, vai tā ir patiesība, ka lielgabals jau esot Latvijas policijas rīcībā

"Nē, protams. Tie ir meli," atbild Gundars Kalve.

"Ceru, ka jūs izmetāt to lūzni Daugavā?", precizē Veidemane.

"To "pieminekli" neviens un nekad vairs neieraudzīs. Tas gan varētu būt Daugavas piesārņojums, bet jādomā, ka Daugaviņa - māmuliņa piedos. Tas ir tāpat kā Melnais bruņinieks savulaik tika iemests Daugavā" atkal izvairīgi paziņo nacionālpatriots.

Uz turpmākajiem precizējošajiem žurnālistes jautājumiem telefona intervijas varonis izvairās sniegt atbildes, skaidrojot, ka tālrunim ir ausis un acis, bet sola daudz ko izstāstīt personīgi, piebilstot, ka atbrauks uz Rīgu jau 16. martā.

Intervijas beigās Elita Veidemane atkal nevar noslēpt savu satraukumu par nolaupītā lielgabala atgriešanos Jēkabpilī. Taču sarunbiedrs mierina viņu, ka tie ir meli un lielgabals vairs nekad tur neparādīsies.

"Nē, nekā tamlīdzīga. Tas tur neatradīsies vairs nekad. Tā ir melīga informācija. Pat ja hipotētiski kāds varētu pieņemt tādu variantu... Mēs tomēr dzīvojam neatkarīgā valstī, un saskaņošanai jābūt, lai arī kādu pieminekli kāds vēlētos likt. Vēlreiz tur novietot kaut ko ar okupantiem saistītu - nu, tur jābūt plānprātīgiem, lai kaut ko tādu akceptētu. Ja vajadzēs, tad arī nākamais "piemineklis" tiks novākts," sola Gundars Kalve.

Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas Ārlietu ministrijai protesta notu sakarā ar vandālisma aktu attiecībā uz padomju pieminekli Jēkabpilī, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

0
Tagi:
piemineklis
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Latvijā vajā Saeimas deputātu Dombravu: viņš stāsta par desmitiem izskanējušu draudu
Aleksejs Šaripovs: nacionālā politika – strupceļš Latvijas attīstībā
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu