Belovežas gārša, Polija

Čehijas un Rumānijas ekologi protestē pret Belovežas gāršas izciršanu

19
(atjaunots 17:13 13.06.2017)
Ekologiem no "Greenpeace Polija", fonda "Savvaļas Polija" un vietējās sabiedrības pārstāviem pievienojušies mežu aizstāvji no Čehijas un Polijas. Protesta dalībnieki bloķē smago tehniku Belovežas gāršā.

RĪGA, 13. jūnijs — Sputnik. Ekologi no Čehijas un Rumānijas pievienojušies domubiedriem Polijā, kuri protestē pret koku izciršanu Belovežas gāršā, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu Gazeta Wyborcza.

"Gārša vēl nav mirusi", "Mums ir tiesības uz mežu", "Negriez vairošanās periodā" – ar šādiem lozungiem, kas veidoti arī angļu un čehu valodās mītiņa dalībnieki sāka kārtējo protestu Belovežas gāršā Polijā.

"Šoreiz ekologiem no "Greenpeace Polija", fonda "Savvaļas Polija" un vietējās sabiedrības pārstāviem pievienojušies mežu aizstāvji no Čehijas un Polijas. Akcijā piedalās vairāk nekā trīsdesmit cilvēki," – vēsta izdevums.

Kopš agra rīta protestu dalībnieki bloķē smago tehniku Belovežas gāršā: tā iejozta ar lenti "Apturēt izciršanu", aktīvisti sasēdušies uz mašīnu riteņiem un neļauj tām pārvietoties.

"Belovežas gārša ir pēdējais dabiskais zemieņu mežs Eiropā – tas ir mūsu visu mantojums. Nespēju noticēt, ka tas tiek izcirsts. Man ir daudz draugu Polijā un esmu ne vienu reizi vien bijis gāršā, kuras skaistums mani savaldzināja," – pastāstīja Jaromirs Blaha, akcijas dalībnieks no Čehijas.

Pirms dažām dienām ekologi jau organizēja protestu pret gāršas izciršanu, taču policija viņus padzina no tehnikas.

Iepriekš Polijā tika pieņemts lēmums par Belovežas gāršas daļas sanitāro izciršanu rezervāta teritorijā. Tika ziņots, ka tas pieņemts pēc mežsargu nesekmīgās cīņas ar gremzdgraužiem, kuri iznīcinot kokus.

Belovežas gārša, kurai cauri ved Baltkrievijas un Polijas robeža, ir viens no pēdējiem un lielākajiem atlikušajiem Eiropas līdzenumu dižmežiem. 1992. gadā ar UNESO lēmumu Belovežas gārša tika iekļauta Vispasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā. 1993. gadā tai tika piešķirts biosfēras rezervāta statuss, bet 1998. gadā – starptautiskas nozīmes ornitoloģiskās teritorijas statuss.

Nacionālā parka platība Polijā sastāda 10 501 hektārus.

19
Pēc temata
Polija izcērt Belovežas gāršu
Baltijas jūrā atrastas aizvēsturisko rifu atliekas
Igauņu arheologu atraduma noslēpums netiks atklāts
Pārsteidzoši arheoloģiskie atradumi – Sputnik izlasē