Ukraunas pase

Bezvīzu režīms: mērķis ir atlaist vai paturēt?

51
(atjaunots 16:59 13.06.2017)
6. aprīlī Eiropas Parlaments nobalsoja par bezvīzu režīmu Ukrainai, un 11. jūnijā šī procedūra oficiāli stājas spēkā. Saskaņā ar Valsts robeždienesta datiem gandrīz 2 tūkstoši ukraiņu jau izmantojuši iespēju bez vīzas šķērst Ukrainas robežu.

Portāls InoSMI publicē Maksima Goļdarba rakstu no iknedēļas sabiedriskā politiskā žurnāla "Korespondent".

6. aprīlī Eiropas Parlaments nobalsoja par bezvīzu režīmu Ukrainai, un 11. jūnijā šī procedūra oficiāli stājās spēkā. Saskaņā ar Valsts robeždienesta datiem gandrīz 2 tūkstoši ukraiņu jau izmantoja iespēju bez vīzas šķērst Ukrainas robežu.

Savā Twitter kontā Ukrainas prezidents rakstīja, ka tagad "ikviens ukrainis varētu iedzert pasakainu kafiju Bratislavā, aizlidot ar low-cost uz Varšavu, apmeklēt Vīnes operu". Taču nē, ne jau katrs. Nebrauks, neiedzers, nenoklausīes operu tie, kuri gājuši bojā karā, ko viņš negrib pārtraukt. Tie, kuriem jaceņuki, gontarevas, kobolevi, vovki, groismani un pārējie viņu līdzdalībnieki ar paaugstinātiem tarifiem, ieguldījumu laupīšanu, nodokļiem un cenām atņēmuši naudu. Tie, kuri priekšlaicīgi aizgāja viņsaulē, pateicoties šīm "reformām".

Nevajag maldināt cilvēkus un apmānīt sevi. Prezidentam gan gribētos ar bezvīzu režīmu segt visas radītās nelaimes — neizdosies. Mākslīgā eiforija drīz beigsies — un cilvēki Ukrainā atkal sadursies ar "jauno dzīvi".

Turklāt jāteic, ka bezvīzu režīms paredz iespēju tikai ceļot un nedod Ukrainas pilsoņiem tiesības uz darbu ES. Taču sociālā un ekonomiskā situāciju valstī ir tik sarežģīta, ka arvien vairāk mūsu līdzpilsoņu meklē iespējas atrast darbu Eiropā.

"Publiskais audits" vairākkārt pievērsis uzmanību ekonomikas katastrofiskajam kritienam visos galvenajos mikro- un makro radītājos. Vārdu sākot, to izjūt katra ģimene, jo ienākumi pēdējo trīs gadu laikā samazinājušies vismaz divkārt. Ja 2014. gadā Ukrainas ģimenes vidējais gada ienākums bija aptuveni 3,5 tūkstoši dolāru, tad šodien tas nepārsniedz 1,4 tūkstošus dolāru. Bezdarba līmenis sasniedzis 10% — 1,7 miljoniem cilvēku nav darba.

Sekas ir dažādas, taču galvenais — ievērojami samazinās iedzīvotāju skaits. Negatīvais rādītājs biedē: gandrīz mīnus tūkstoš cilvēki dienā. Tāpēc nav izslēgts, ka mūsu pilsoņi, labākas dzīves meklējumos izmantos atvērtās robežas ar Eiropu, tai skaitā nelegālai nodarbinātībai.

To visu saprot gan Ukrainas valsts vara, gan ES vadība. Kad Francijas vēstniecei Ukrainā I.Dumonai atklāti pajautāja, vai šobrīd Eiropu nesatrauc masveida ukraiņu pieplūdums, viņa atbildēja: "No tā, ziniet, nav jābaidās mums, bet Ukrainas valdībai. Es zinu, ka viņi skatās uz to nopietni, jo, ja Ukraina zaudēs savu darbaspēku, tā galvenokārt būtu Ukrainas problēma – valsts katru gadu tik un tā "zaudē" daudz cilvēku. No šīs situācijas ir jāatrod izeja. Vienīgais risinājums ir reformas, ir jāmaina valsts, lai cilvēki gribētu palikt šeit."

Ukrainas pase
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Nedaudz statistikas. Pēc Valsts robeždienesta datiem, pērn ukraiņi šķērsojuši savu robežu ES virzienā 25,2 miljonus reižu, bet 2015. gadā — 23,2 miljonus, 2014. — 22,6 miljonus, 2013. — 23,9 miljonus reižu.

Nav oficiālās informācijas par to, kur un cik daudz mūsu tautiešu (ukraiņu – red.) strādā ārzemēs, jo robežsargi fiksē tikai robežas šķērsošanas faktu. Taču savu vērtējumu sniedz Nodarbinātības valsts dienests. Tas informē, ka ārvalstīs strādā aptuveni 5 miljoni ukraiņu (salīdzinājumam – šis skaitlis ir lielāks nekā iedzīvotāju skaits Īrijā). 43% nodarbināti būvniecības un remontdarbos, 23% — lauksaimniecības sektora darbos, 10% strādā mājas darbos, 8% rūpējas par bērniem, veciem cilvēkiem vai invalīdiem.

"Čempions" darba migrantu uzņemšanas ziņā Eiropas valstu vidū ir Polija. Gandrīz 1,3 miljoni ukraiņi 2016. gadā tika reģistrēti ar pagaidu darba tiesībām šajā valstī un vēl 116 tūkstošiem ir ilgtermiņa darba tiesības. Abi rādītāji, salīdzinot ar 2013. gadu, palielinājušies sešas reizes.

Pērn Polijas vēstniecības izsniedza ukraiņiem gandrīz 1,265 miljonus vīzu – par 340 tūkstošiem vairāk nekā 2015. gadā. Kā jau iepriekš, ukraiņi biežāk vēršas pie poļiem pēc nacionālajām, nevis Šengenas vīzām — 56% pret 44%. Kā zināms, tieši nacionālās vīzas dod tiesības uzturēties valstī vairāk nekā 90 dienas ar mācību, darba vai ģimenes vizīšu mērķi. Pērn izsniegti gandrīz 706 tūkstoši šādu vīzu. Šogad Polijas uzņēmēju un darba devēju apvienība plāno izsniegt ukraiņiem vēl miljonu darba vīzu (aptuveni 2,3 miljoniem cilvēku).

Savas durvis ukraiņiem atver arī Čehija, kur kopš 2016. gada sāka darboties īpaša programma, kas paredz nodarbināt ik gadu 5 tūkstošus Ukrainas pilsoņu. Šogad čehu valdība ir pieņēmusi lēmumu par kvotas palielināšanu darba migrantiem no Ukrainas. Tagad valsts gatava pieņemt 7,6 tūkstošus ukraiņu katru gadu. ES valstu vidū Čehijā ir zemākais bezdarba līmenis, pēdējo divu gadu laikā neaizņemto darbavietu skaits Čehijā pieaudzis līdz aptuveni 110 tūkstošiem, tāpēc vairāk nekā 37% uzņēmumu gatavi nodarbināt ukraiņus bez valodas zināšanām. Pašlaik Čehijā darbojas aptuveni 120 tūkstoši ukraiņu. Šeit arī darbojas likums, kas paredz būtisku vīzu izsniegšanas vienkāršošanu un paātrināšanu Ukrainas pilsoņiem ar tehnisko izglītību — inženieriem, tehniskajiem speciālistiem un IT speciālistiem. Turklāt valstī ir nepieciešami speciālisti celtniecības, rūpniecības, mašīnbūves un elektronikas jomā.

Darba migrantu skaita pieaugums sagaidāms arī Itālijā, Spānijā, Portugālē, Grieķijā.

Kā redzam, pieprasījums pēc mūsu speciālistiem ir liels, turklāt ES kopumā ir pamats cerēt, ka, pateicoties bezvīzu režīmam, palielināsies eirozonas IKP, kuras ekonomika uz mūsu tūristu rēķina saņems papildu ienākumu.

Interesanti, ka ukraiņu darbs ārzemēs, ir izdevīgs arī Ukrainas varai. Loģika ir vienkārša. Šodien investīciju lauvas tiesu Ukrainā veido tieši viesstrādnieku pārskaitījumi. Piemēram, 2016. gadā no ES valstīm uz Ukrainu privātā kārtā tika pārskaitīti 4 miljardi dolāru. Tomēr darba migrantu skaita palielināšana ļaus paaugstināt valūtas pieplūdumu uz Ukrainu līdz 5-7 miljardiem dolāru gadā, kas spēs nodrošināt Ukrainas IKP pieaugumu par 1-2%, kā arī samazinas devalvācijas spiedienu. Reanimēt mūsu ekonomiku, ar tādām metodēm neizdosies — tā prasa vairāk nekā strukturālās izmaiņas, tomēr nedaudz atdzīvināt var.

Noslēgumā varu piebilst, ka laiks parādīs, cik pieļaujamas ir šīs metodes Ukrainas valdības acīs. Taču šī vara patiesībā jau ir salikusi visus punktus uz "i", nosakot nepamatoti paaugstinātus tarifus komunālajiem pakalpojumiem, atņemot miljoniem cilvēku naudu caur banku noguldījumiem, radot vairāk nekā miljonam cilvēku apstākļus, kuros viņi nevarēs iziet pensijā un savlaicīgi to saņemt, visbeidzot, piekrītot izpārdot Ukrainas zemi ārvalstu korporācijām, iepriekš pilnīgi padarot bezvērtīgus visus valsts aktīvus.

51
Pēc temata
Kijevā stāsta, cik Ukrainai izmaksās vīzu režīma ieviešana ar Krieviju
Krievijas senators komentēja Ukrainas naudas izlūgšanas shēmas perspektīvas
Nacionālisti Kijevā vēlas piespiest pārdevējus sarunāties ukrainiski
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Foto no arhīva

Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju

5
(atjaunots 11:50 12.08.2020)
Latvija piedāvā atstāt sankcijas pret Baltkrieviju vēlākam laikam un iesākumam uzsākt politisko dialogu, taču nosoda vardarbību.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas un Zviedrijas ĀM vadītāji aicināja Baltkrievijas varasiestādes uzsākt dialogu ar opozīciju, tiek ziņots Latvijas ĀM mājaslapā.

Vakar Rīgā atzīmēja Latvijas un Krievijas Miera līguma parakstīšanas simtgadi. Pēc Latvijas ĀM vadītāja Edgara Rinkēviča ielūguma Rīgā ieradās Igaunijas ārlietu ministrs Urmas Reinsalu, Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs un Somijas ārlietu ministrs Pekka Hāvisto. Rinkēvičs savā Twitter lapā atzīmēja, ka veica ar kolēģiem "produktīvas diskusijas".

Visticamāk, par vienas šādas diskusijas tematu kļuva savstarpējs astoņu valstu paziņojums. (Atzīmēsim, ka Polijas ĀM vadītājs to neparakstīja).

​"Mēs mudinām Baltkrievijas iestādes pārtraukt politisko oponentu vajāšanu, nekavējoties atbrīvot visus netaisnīgi aizturētos un ievērot cilvēktiesības un brīvības. Mēs aicinām Baltkrievijas valdību nekavējoties iesaistīties atklātā politiskā domu apmaiņā ar opozīciju, lai izvairītos no turpmākas vardarbības," teikts savstarpējā astoņu valstu paziņojumā.

ĀM vadītāji apgalvo, ka prezidenta vēlēšanas, kuras Baltkrievijā notika 9. augustā, neatbilda Baltkrievijas starptautiskajām saistībām un pasaules atzītajiem demokrātijas un likuma augstākās varas standartiem, kā arī nebija brīvas un taisnīgas. Tāpat ārlietu ministri pauž nopietnas raizes saistībā ar vardarbību attiecībā pret demonstrācijām pēc vēlēšanām.

Tiesa, šo paziņojumu parakstījušo valstu pozīcija nesakrīt pilnībā. Ja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda iepriekš aicināja Eiropas Savienību "ar visu nopietnību runāt par sankcijām pret Baltkrieviju", tad Latvijā uzskata, ka vēl nav aizgājis laiks priekš diplomātijas un politiskā dialoga – par to Rinkēvičs paziņoja preses konferencē.

"Mēs esam ieinteresēti, lai Baltkrievija būtu neatkarīga un suverēna valsts, kas attīstās atbilstoši tam, kā tās tauta to vēlas darīt. Mēs saprotam, ka situācija ir sarežģīta, un ir jātur vaļā komunikācijas kanāli gan ar valdību, gan opozīciju," sacīja viņš.

Taču Rinkēvičs neizslēdza iespēju, ka sankcijas tomēr var tikt ieviestas.

"Mēs paturam atvērtas visas iespējas, tostarp Eiropas Savienības instrumentu kastē ir arī sankcijas, gan personālās, gan ekonomiskās. Tās var tikt pielietotas, ja situācija pasliktinās un ja zināmas sarkanās līnijas tiek pārkāptas," teic viņš.

Pēc viņa sacītā, ES jāieņem šajā gadījumā aktīva pozīcija. No savas puses Latvija, Igaunija un Somija pievienojas Polijas aicinājumam sasaukt ārkārtas ES samitu saistībā ar situāciju Baltkrievijā.

Devītajā augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar precizētajiem CVK datiem, esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,08% balsu. Viņš vada valsti vairāk nekā 26 gadus. Otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 10,09%.

Devītā augusta vakarā vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas, kuru rezultātā tika aizturēti 3000 cilvēku, cietuši aptuveni 100 cilvēku. Protesti dažādās Baltkrievijas pilsētās turpinās joprojām.

5
Tagi:
Baltkrievija, Baltija
Pēc temata
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Puškovs paziņoja, ka Baltkrieviju cenšas iesaistīt "antikrievijas spēlēs"
Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā
Pats svarīgākais ir bērni: Tihanovska ierakstīja uzrunu baltkrieviem
Georgijs Vikulovs

Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem

6
(atjaunots 10:51 12.08.2020)
Vakcīna pret koronavīrusu, kas tika piereģistrēta KF, vēl izies klīniskos izmēģinājumus; ja tiks apstiprināta tās drošums, vakcinācija sāksies pēc dažiem mēnešiem, paziņoja ārsts-infektologs Georgijs Vikulovs.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Krievijas Veselības ministrija piereģistrēja pasaulē pirmo vakcīnu, kuru izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktais Nacionālais epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrs kopā ar Krievijas Tiešo investīciju fondu, jaunās koronavīrusa infekcijas profilaksei. Civilā apritē tā nonāks 2021. gada 1. janvārī.

Pēc vakcīnas pret koronavīrusu reģistrācijas KF tiks turpināti klīniskie izmēģinājumi, paziņoja radio Sputnik Vīrusa infekciju profilakses un ārstēšanas zinātniski pētnieciskā centra direktors, medicīnas zinātņu doktors, ārsts imunologs-alergologs-infektologs Georgijs Vikulovs.

"Runa nav par vakcināciju pēc dažām dienām, bet gan pēc dažiem mēnešiem. Pirmsreģistrācijas prasības paliek tādas, kādas tās bija, pirmsreģistrācijas izmeklējumi tiek rīkoti, taču noteiktā cilvēku izlasē. Pēc tam tiek rīkoti plašāki pētījumi, tostarp kolektīvās populācijas imunitātes novērtēšanas pētījumi. Svarīga ir ne vien efektivitāte, bet arī drošums, turklāt ne tikai agrīnā, bet arī attālākā periodā," paziņoja Vikulovs.

Tāpat viņš pastāstīja, ka vakcīnas, kuras tiek izveidotas pēc tā saucamās vektora tehnoloģijas, var saglabāt pēc vakcinācijas efektu līdz diviem gadiem. Taču katrā konkrētā gadījumā šis termiņš var būt dažāds. Turklāt 1% cilvēku neatbildēs uz vakcīnu – tādas ir cilvēka bioloģiskās īpatnības, piebilda speciālists.

Викулов: вакцина от коронавируса может сформировать иммунитет на два года
6
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju
Ārsts. Foto no arhīva

Ministra Linkaita sūdzības apstiprinājās: traumatoloģijā cilvēki gaida pa sešām stundām

0
(atjaunots 13:55 12.08.2020)
Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš apstiprināja, ka cilvēkiem, kas vēršas slimnīcā, nākas sēdēt garā rindā, jo ārstniecības iestāde, kā jau visas valsts lielākās slimnīcas, strādā uz iespēju robežas mediķu trūkuma dēļ.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Reaģējot uz satiksmes ministrs Tāļa Linkaita tvītu par ilgu uzņemšanas gaidīšanu Traumatoloģijas slimnīcā, šo jautājumu apsprieda Saeimas Sabiedriskās veselības apakškomisija, un slimnīcas vadība tās sēdē atzina, ka patiešām rindā var nogaidīt līdz pat 6 stundām personāla trūkuma dēļ, vēsta LSM.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā traumatoloģijā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos. Pēc viņa sacīta, rindā nācās gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ir jāstāv kājās. Tomēr medicīnas personāls, pēc viņa teiktā, strādā ātri, pieklājīgi un profesionāli.

Apakškomisijas sēdē paša Linkaita nebija – viņš atradās valdības sēdē. Apakškomisijas vadītājs Vitālijs Orlovs ("Saskaņa") paskaidroja, ka sasauca sēdi, jo vēlējās dzirdēt ministra komentārus un novērojumus, kādās konkrētās lietās "pieklibo" darba organizācija.

"Viņš ir cilvēks, kas vada ministriju, es gribēju no viņa dzirdēt, kas tur klibo, kas tur notika," pastāstīja Orlovs. Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš atzina, ka rindas patiešām ir garas. Kā jau daudzas citas slimnīcas, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca strādā personāla trūkuma apstākļos.

"Gaidīšanas laiks var būt līdz 6 stundām, ja tas ir brīvdienu vakaros, es to varu apstiprināt," sacīja Zariņš. Telpas ir šauras, aprēķinātas uz 50-70 pacientiem, taču, piemēram, 10. augustā, pēc palīdzības vērsās 125 cilvēki.

Saeimas deputāte Inese Ikstena ("Attīstībai/Par!") pastāstīja arī par savu uzņemšanas gaidīšanas pieredzi – tiesa, Stradiņa slimnīcā. "Es sēdēju rindā uz plastmasas krēsliņa 12 stundas, Es aicinu Stradiņu valdi pašus nosēdēt uz krēsliņa 12 stundas," pateica Ikstena.

Pašlaik Veselības ministrija strādā pie slimnīcu līmeņa pārskatīšanas, kas nākotnē mazinās Rīgas Traumatoloģija un ortopēdijas slimnīcas noslogojumu, nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus reģionos. Turklāt plānots palielināt uzņemšanas nodaļu darbaspēku.

0
Tagi:
medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Kāpēc Latvijā ir tik garas rindas pie ārsta
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro