Ukraunas pase

Bezvīzu režīms: mērķis ir atlaist vai paturēt?

55
(atjaunots 16:59 13.06.2017)
6. aprīlī Eiropas Parlaments nobalsoja par bezvīzu režīmu Ukrainai, un 11. jūnijā šī procedūra oficiāli stājas spēkā. Saskaņā ar Valsts robeždienesta datiem gandrīz 2 tūkstoši ukraiņu jau izmantojuši iespēju bez vīzas šķērst Ukrainas robežu.

Portāls InoSMI publicē Maksima Goļdarba rakstu no iknedēļas sabiedriskā politiskā žurnāla "Korespondent".

6. aprīlī Eiropas Parlaments nobalsoja par bezvīzu režīmu Ukrainai, un 11. jūnijā šī procedūra oficiāli stājās spēkā. Saskaņā ar Valsts robeždienesta datiem gandrīz 2 tūkstoši ukraiņu jau izmantoja iespēju bez vīzas šķērst Ukrainas robežu.

Savā Twitter kontā Ukrainas prezidents rakstīja, ka tagad "ikviens ukrainis varētu iedzert pasakainu kafiju Bratislavā, aizlidot ar low-cost uz Varšavu, apmeklēt Vīnes operu". Taču nē, ne jau katrs. Nebrauks, neiedzers, nenoklausīes operu tie, kuri gājuši bojā karā, ko viņš negrib pārtraukt. Tie, kuriem jaceņuki, gontarevas, kobolevi, vovki, groismani un pārējie viņu līdzdalībnieki ar paaugstinātiem tarifiem, ieguldījumu laupīšanu, nodokļiem un cenām atņēmuši naudu. Tie, kuri priekšlaicīgi aizgāja viņsaulē, pateicoties šīm "reformām".

Nevajag maldināt cilvēkus un apmānīt sevi. Prezidentam gan gribētos ar bezvīzu režīmu segt visas radītās nelaimes — neizdosies. Mākslīgā eiforija drīz beigsies — un cilvēki Ukrainā atkal sadursies ar "jauno dzīvi".

Turklāt jāteic, ka bezvīzu režīms paredz iespēju tikai ceļot un nedod Ukrainas pilsoņiem tiesības uz darbu ES. Taču sociālā un ekonomiskā situāciju valstī ir tik sarežģīta, ka arvien vairāk mūsu līdzpilsoņu meklē iespējas atrast darbu Eiropā.

"Publiskais audits" vairākkārt pievērsis uzmanību ekonomikas katastrofiskajam kritienam visos galvenajos mikro- un makro radītājos. Vārdu sākot, to izjūt katra ģimene, jo ienākumi pēdējo trīs gadu laikā samazinājušies vismaz divkārt. Ja 2014. gadā Ukrainas ģimenes vidējais gada ienākums bija aptuveni 3,5 tūkstoši dolāru, tad šodien tas nepārsniedz 1,4 tūkstošus dolāru. Bezdarba līmenis sasniedzis 10% — 1,7 miljoniem cilvēku nav darba.

Sekas ir dažādas, taču galvenais — ievērojami samazinās iedzīvotāju skaits. Negatīvais rādītājs biedē: gandrīz mīnus tūkstoš cilvēki dienā. Tāpēc nav izslēgts, ka mūsu pilsoņi, labākas dzīves meklējumos izmantos atvērtās robežas ar Eiropu, tai skaitā nelegālai nodarbinātībai.

To visu saprot gan Ukrainas valsts vara, gan ES vadība. Kad Francijas vēstniecei Ukrainā I.Dumonai atklāti pajautāja, vai šobrīd Eiropu nesatrauc masveida ukraiņu pieplūdums, viņa atbildēja: "No tā, ziniet, nav jābaidās mums, bet Ukrainas valdībai. Es zinu, ka viņi skatās uz to nopietni, jo, ja Ukraina zaudēs savu darbaspēku, tā galvenokārt būtu Ukrainas problēma – valsts katru gadu tik un tā "zaudē" daudz cilvēku. No šīs situācijas ir jāatrod izeja. Vienīgais risinājums ir reformas, ir jāmaina valsts, lai cilvēki gribētu palikt šeit."

Ukrainas pase
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Nedaudz statistikas. Pēc Valsts robeždienesta datiem, pērn ukraiņi šķērsojuši savu robežu ES virzienā 25,2 miljonus reižu, bet 2015. gadā — 23,2 miljonus, 2014. — 22,6 miljonus, 2013. — 23,9 miljonus reižu.

Nav oficiālās informācijas par to, kur un cik daudz mūsu tautiešu (ukraiņu – red.) strādā ārzemēs, jo robežsargi fiksē tikai robežas šķērsošanas faktu. Taču savu vērtējumu sniedz Nodarbinātības valsts dienests. Tas informē, ka ārvalstīs strādā aptuveni 5 miljoni ukraiņu (salīdzinājumam – šis skaitlis ir lielāks nekā iedzīvotāju skaits Īrijā). 43% nodarbināti būvniecības un remontdarbos, 23% — lauksaimniecības sektora darbos, 10% strādā mājas darbos, 8% rūpējas par bērniem, veciem cilvēkiem vai invalīdiem.

"Čempions" darba migrantu uzņemšanas ziņā Eiropas valstu vidū ir Polija. Gandrīz 1,3 miljoni ukraiņi 2016. gadā tika reģistrēti ar pagaidu darba tiesībām šajā valstī un vēl 116 tūkstošiem ir ilgtermiņa darba tiesības. Abi rādītāji, salīdzinot ar 2013. gadu, palielinājušies sešas reizes.

Pērn Polijas vēstniecības izsniedza ukraiņiem gandrīz 1,265 miljonus vīzu – par 340 tūkstošiem vairāk nekā 2015. gadā. Kā jau iepriekš, ukraiņi biežāk vēršas pie poļiem pēc nacionālajām, nevis Šengenas vīzām — 56% pret 44%. Kā zināms, tieši nacionālās vīzas dod tiesības uzturēties valstī vairāk nekā 90 dienas ar mācību, darba vai ģimenes vizīšu mērķi. Pērn izsniegti gandrīz 706 tūkstoši šādu vīzu. Šogad Polijas uzņēmēju un darba devēju apvienība plāno izsniegt ukraiņiem vēl miljonu darba vīzu (aptuveni 2,3 miljoniem cilvēku).

Savas durvis ukraiņiem atver arī Čehija, kur kopš 2016. gada sāka darboties īpaša programma, kas paredz nodarbināt ik gadu 5 tūkstošus Ukrainas pilsoņu. Šogad čehu valdība ir pieņēmusi lēmumu par kvotas palielināšanu darba migrantiem no Ukrainas. Tagad valsts gatava pieņemt 7,6 tūkstošus ukraiņu katru gadu. ES valstu vidū Čehijā ir zemākais bezdarba līmenis, pēdējo divu gadu laikā neaizņemto darbavietu skaits Čehijā pieaudzis līdz aptuveni 110 tūkstošiem, tāpēc vairāk nekā 37% uzņēmumu gatavi nodarbināt ukraiņus bez valodas zināšanām. Pašlaik Čehijā darbojas aptuveni 120 tūkstoši ukraiņu. Šeit arī darbojas likums, kas paredz būtisku vīzu izsniegšanas vienkāršošanu un paātrināšanu Ukrainas pilsoņiem ar tehnisko izglītību — inženieriem, tehniskajiem speciālistiem un IT speciālistiem. Turklāt valstī ir nepieciešami speciālisti celtniecības, rūpniecības, mašīnbūves un elektronikas jomā.

Darba migrantu skaita pieaugums sagaidāms arī Itālijā, Spānijā, Portugālē, Grieķijā.

Kā redzam, pieprasījums pēc mūsu speciālistiem ir liels, turklāt ES kopumā ir pamats cerēt, ka, pateicoties bezvīzu režīmam, palielināsies eirozonas IKP, kuras ekonomika uz mūsu tūristu rēķina saņems papildu ienākumu.

Interesanti, ka ukraiņu darbs ārzemēs, ir izdevīgs arī Ukrainas varai. Loģika ir vienkārša. Šodien investīciju lauvas tiesu Ukrainā veido tieši viesstrādnieku pārskaitījumi. Piemēram, 2016. gadā no ES valstīm uz Ukrainu privātā kārtā tika pārskaitīti 4 miljardi dolāru. Tomēr darba migrantu skaita palielināšana ļaus paaugstināt valūtas pieplūdumu uz Ukrainu līdz 5-7 miljardiem dolāru gadā, kas spēs nodrošināt Ukrainas IKP pieaugumu par 1-2%, kā arī samazinas devalvācijas spiedienu. Reanimēt mūsu ekonomiku, ar tādām metodēm neizdosies — tā prasa vairāk nekā strukturālās izmaiņas, tomēr nedaudz atdzīvināt var.

Noslēgumā varu piebilst, ka laiks parādīs, cik pieļaujamas ir šīs metodes Ukrainas valdības acīs. Taču šī vara patiesībā jau ir salikusi visus punktus uz "i", nosakot nepamatoti paaugstinātus tarifus komunālajiem pakalpojumiem, atņemot miljoniem cilvēku naudu caur banku noguldījumiem, radot vairāk nekā miljonam cilvēku apstākļus, kuros viņi nevarēs iziet pensijā un savlaicīgi to saņemt, visbeidzot, piekrītot izpārdot Ukrainas zemi ārvalstu korporācijām, iepriekš pilnīgi padarot bezvērtīgus visus valsts aktīvus.

55
Pēc temata
Kijevā stāsta, cik Ukrainai izmaksās vīzu režīma ieviešana ar Krieviju
Krievijas senators komentēja Ukrainas naudas izlūgšanas shēmas perspektīvas
Nacionālisti Kijevā vēlas piespiest pārdevējus sarunāties ukrainiski

ES Zāļu aģentūra sākusi sarunas ar vakcīnas "Sputnik V" ražotāju

28
(atjaunots 07:29 26.11.2020)
Eiropas Komisijas rīcībā vēl nav datu par Krievijā izstrādāto vakcīnu pret koronavīrusu.

RĪGA, 26. novembrisSputnik. Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) sākusi pārrunas ar Krievijas koronavīrusa vakcīnas "Sputnik V" ražotāju, sarunā ar ziņu aģentūru RIA Novosti pastāstīja Eiropas Komisijas oficiālais pārstāvis.

"Ar aģentūru EMA sazinājies izstrādātājs, tagad viņi sākuši pirmo sarunu posmu," viņš pastāstīja.

Pie tam RIA Novosti sarunbiedrs precizēja, ka EMA nav saņēmusi pieteikumus "Sputnik V" pārdošanai Eiropas tirgū.

Pēc viņa vārdiem, Eiropas Komisijas rīcībā pagaidām nav datu par Krievijā izstrādāto vakcīnu.

Viņs piebilda, ka EMA sagatavos rekomendācijas, kas tiks publicētas organizācijas vietnē.

Iepriekš Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs informēja, ka 22. oktobrī organizācija iesniegusi pieteikumu preparāta apstiprināšanai Eiropas medicīnas asociācijā, un pieļāva, ka būtu iespējama tā ražošana Vācijā.

Vakcīna "Sputnik V"

Augusta sākumā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktā Nacionālā epidemioloģijas un infekciju centra speciālisti sadarbībā ar Tiešo investīciju fondu. Vakcīnai tika izmantota labi izpētītā cilvēka adenovīrusa vektora platforma. Tā ieguva nosaukumu "Sputnik V"

Vasarā preparāts sekmīgi pārvarēja divas izmēģinājumu stadijas ar brīvprātīgajiem 18-60 gadu vecuma grupā. Rezultātā viņiem izveidojās imūnatbilde un antiķermenīši pret SARS-CoV-2.

Mēģinājumu nākamā fāze sākās septembrī. Līdz ar Krieviju preparāta pētījumi notiek AAE, Venecuēlā, Indijā un Baltkrievijā.

Vakcīnas klīnisko pētījumu otrā starpposmu analīze demonstrēja efektivitāti 91,4% apmērā 28. dienā pēc pirmās injekcijas un vairāk nekā 95% - 42. dienā.

Trešajā pētījumu stadijā piedalās 40 tūkstoši brīvprātīgo. Viņu vidū pirmo injekciju saņēmuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku, vēl 19 tūkstoši saņēmuši abas injekcijas.

Novembrī Rūpniecības un tirdzniecības ministrija informēja, ka Maskava apspriež ar Budapeštu vakcīnas ražošanu Ungārijā. Valstī jau tiek veidotas ražošanas platības.

28
Tagi:
vakcīna, Krievija, Eiropas Komisija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ārsts pastāstīja par cilvēku vecumā virs 60 gadiem reakciju uz vakcīnu "Sputnik V"
Krievijā atklāti dati par vakcīnas "Sputnik V" efektivitāti
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Krievijas AM

Trampa administrācija sagatavojusi sankciju projektu pret Krievijas AM

21
(atjaunots 07:22 26.11.2020)
Sankciju saraksta projekts paredz ierobežojumus, kuru rezultātā ASV kompānijas būs spiestas saņemt īpašu licenci, lai turpinātu jebkādus sakarus ar Krievijas uzņēmumiem.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Savienotās Valstis varētu ieviest sankcijas pret Krievijas Aizsardzības ministriju, virkni aizsardzības un civilās rūpniecības sfērā strādājošu uzņemumu, ar Vladimira Putina administrāciju saistītu federālo valsts unitāro uzņēmumu, kā arī Ņižegorodskas apgabala Galveno iekšlietu pārvaldes ekspertu-kriminālistu centru, vēsta RIA Novosti.

Par to liecina pašreizējā prezidenta Donalda Trampa administrācijas gatavotā sankciju saraksta projekta melnraksts, ar ko izdevies iepazīties ziņu aģentūrai. Jaunie pasākumi saistīti ar ierobežojumiem, ko plānots vērst pret 89 Ķīnas kompānijām, kas sadarbojas ar bruņotajiem spēkiem, un 28 Krievijas organizācijām aviācijas, raķešu kosmiskajā un kodolenerģētikas nozarēs, iekārtu un dzinēju būves jomā, kā arī zinātniskajiem centriem.

Citu starpā sarakstā varētu iekļūt valsts korporācijas "Rosatom" institūti, kas piedalījās perspektīvā bruņojuma izstrādē, divi "Roskosmos" uzņēmumi, kā arī helikopteru un aviācijas dzinēju ražotāji, aviācijas materiālu un gaisa satiksmes organizācijas sistēmu izstrādātāji un piegādātāji.

Ziņu aģentūras informācijas avots konstatēja: ja sankcijas tiks apstiprinātas, ASV kompānijas būs spiestas saņemt īpašu licenci, lai turpinātu jebkādus sakarus ar Krievijas uzņēmumiem.

Iepriekš ASV Valsts departaments informēja par sankcijām pret trim Krievijas uzņēmumiem ("Aviazapčastj", AAS "Elekon" un "Nilco Group") saskaņā ar likumu par masu iznīcības ieroču neizplatīšanu. Tās aizliedz jebkādām ASV valdības struktūrām sadarboties ar minētajām kompānijām un liedz tiesības izsniegt licences eksporta kontrolē esošo preču nodošanu.

21
Tagi:
sankcijas, Donalds Tramps, Krievija, ASV
Pēc temata
Pompeo piedraudējis ar sankcijām visiem, kas piegādās ieročus Irānai
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
NYT: Tramps plānojis uzbrukumu kodolobjektam Irānā
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

0
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

0
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"