Viena no ēkām Belgradā, ko 1999. gadā sagrāva NATO aviācija

NATO valstīm jāstājas tiesas priekšā iemesli ir pietiekami

40
(atjaunots 12:12 12.06.2017)
Vladimirs Bičkovs
Starptautiskā juristu grupa pieprasīs no NATO zaudējumu kompensāciju, kas radušies pret bijušo Dienvidslāviju vērstās agresijas rezultātā 1999. gadā, intervijā Sputnik pastāstīja juristu grupas vadītājs, pazīstamais serbu jurists Srdžans Aleksičs.

Tiek veidota speciāla juristu komanda, kurā strādās labākie advokāti no Serbijas, Krievijas, Ķīnas, Indijas, kā arī vairākām ES valstīm. Grupu vadīs pazīstamais serbu jurists Srdžans Aleksičs, radio Sputnik pastāstīja Vladimirs Bičkovs.

"Mēs plānojam saukt tiesas priekšā NATO valstis, kas piedalījās agresijā pret Dienvidslāviju, tas ir, 20 valstis, kas tajā piedalījās tieši vai netieši. Prtasības tiks sagatavotas pret katru no šīm valstīm," — pastāstīja jurists intervijā Sputnik.

Juristi neplāno vērsties ANO Starptautiskajā tiesā: "Mēs uzskatam, ka tā ir nacionālo tiesu kompetence."

Rietumu humānisti NATO operāciju Dienvidslāvijā dēvēja par "humanitāro intervenci", pie tam tai nebija ANO mandāta, tāpēc tā uzskatāma par nelikumīgu agresiju pret suverēnu valsti.

Bijušās Dienvidslāvijas dati liecina, ka NATO uzbrukumos 1999. gadā gāja bojā vairāk nekā 1700 civilie iedzīvotāji, tostarp — 400 bērni. Vairāk nekā 10 tūkstoši tika ievainoti.

Nodarīts milzu kaitējums ekonomikai, sociālajai infrastruktūrai un ekoloģijai. Piemēram, NATO aviācija iznīcināja divus naftas pārstrādes kombinātus, pusi visu naftas glabātavu, desmitiem rūpniecības objektu, slimnīcu, mācību iestāžu un bērnudārzu, baznīcu un tiltu. 

NATO darbību rezultātā sākās gaisa piesārņojums — tajā nokļuva degošo naftas kombinātu indīgie izgarojumi. Uzlidojumos iznīcinātajos rezervuāros glabātā nafta piesārņoja Donavu un citas upes, kā arī Adrijas jūru.

NATO uzbrukumi Dienvidslāvijas ķīmiskās rūpniecības objektiem radija vēsturisku precedentu. Valsts valdība paziņoja, ka ķīmiskās rūpnīcas Dienvidslāvijā nav centies iznīcināt pat Hitlers. Vai tad Ādolfs var stāties līdzās rietumu "humānistiem"? Viņi nešaubīgi piesavinājušies tiesības uz "želsirdīgām masu slepkavībām". Tās izriet no postulāta par to, ka anglosakšu labsirdībai vajadzīgas dūres.

NATO nometa pār Dienvidslāviju līdz 15 tonnas bumbu ar nebagātinātu urānu, kā rezultātā onkoloģisko slimību skaits Serbijā pēdējo divu gadu desmitu laikā ir pieckāršojies.

Krievijas ĀM. Foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Pēc serbu jurista Srdžana Aleksiča vārdiem, šos datus apstiprina fakts, ka 45 itāļu karavīri pēc dienesta Kosovas rajonos, kas tika apmētāti ar nebagātināta urāna bumbām, saslimuši ar vēzi. Tiesa atzina, ka atbildību par notikušo jāuzņemas Itālijas valstij, tāpēc tā patlaban izmaksā liela apjoma kompensācijas — no 200 000 līdz 1 200 000 eiro par katru slimnieku. Šis fakts tiks izmantots prasībā pret NATO valstīm

Serbu eksperti vērtē, ka NATO uzlidojumu nodarītais kaitējums sasniedzis aptuveni 30 miljardus dolāru.

Jāpiebilst, ka tiesas prāvas perspektīvas ir visai apšaubāmas. Juristi norāda, ka pagājis pārāk ilgs laiks, daudzi "pierādījumi" ir iznīcināti vai atjaunoti, arī laiks daudz ko sadziedējis. Pie tam NATO nebija ANO mandāta, taču, no otras puses, alianses darbības nav oficiāli atzītas par agresiju. Prasības pret valstīm arī ir apšaubāmas. Vai tad ASV jebkad ir maksājušas par ģeopolitiskajām slepkavībām? Nekad! Un nelieciet Bžežinskim grozīties kapā.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

40
Pēc temata
Karaganovs: Eiropa ir saslimusi
ES pasludinājusi sevi par lielvalsti, jo joprojām nav sabrukusi
Serbijas politiķis: ES ir zaudējusi tiesības dēvēt sevi par cilvēktiesību sargu
Kristianstadsbladet: pietiek skatīties uz pasauli caur NATO brillēm