Džordžs Soross

Eksperts: Sorosa fonds nodarījis kaitējumu Itālijai 48 miljardu dolāru apmērā

205
(atjaunots 10:15 11.06.2017)
Itāļu publicists Mario Sommosa uzskata, ka Džordža Sorosa organizāciju darbība spilgti demonstrē altruistiskas humanitārās darbības un citu, daudz "piezemētāku" mērķu kombināciju.

RĪGA, 11. jūnijs — Sputnik. Pēc ekonomiskās krīzes sākuma ES valstīs aktīvu darbu sāka nekomerciālās organizācijas (NKO), kuru beneficiāri "humānu" mērķu aizsegā vēlas gūt netiešus ekonomiskos vai imidža labumus "altruistiskās" darbības rezultātā, vēsta Sputnik Lietuva.

Pēc itāļu publicista Mario Sommosa domām, to vislabāk apliecina NKO, ko dažādās valstīs izveidojis un finansē "ungāru izcelsmes amerikāņu spekulants" Džordžs Soross. Rakstā, ko publicējis Sputnik Itālija, publicists komentēja Soros Foundation darbību Itālijā.

"Soross kļuva slavens 1992. gada septembrī, kad tēloja galveno lomu tā saucamās "Melnās trešdienas" notikumos, kuru rezultātā Anglijas Banka bija spiesta devalvēt sterliņu mārciņu. Šī operācija Sorosam ienesa aptuveni miljardu dolāru tīrās peļņas," — atgādināja Sommosa.

Absolvējis Londonas Ekonomikas skolu un 1954. gadā iekārtojies darbā  kompānijā Singer & Friedlander, Soross sāka nodarboties ar spekulācijām, un par viņa mērķi kļuva nacionālās valūtas. 1992. gadā, apgalvo publicists, Soross piespieda Itāliju atteikties no Eiropas monetārās sistēmas un slepus pārdot viņa vajadzībām milzīgu daudzumu liru, kā rezultātā Roma zaudēja 48 miljardus dolāru.

"Kopš tā laika viņš turpināja nodarboties ar to pašu, ik reizi radot grūtības kādai valstij un rezultātā gūstot ievērojamu personīgo labumu. Kopš tā laika daudzas valstis viņu ir apsūdzējušas par tamlīdzīgām spekulācijām uz likuma robežas vai ārpus tā," — raksta publicists.

Pie tam Soros Foundation ir viens no galvenajiem narkotiku brīvas tirdzniecības piekritējiem pasaulē, atgādina Sommosa.

Lai "izdaiļotu" savu imidžu, Soross sāka finansēt pazīstamas nevalstiskās organizācijas, piemēram, Amnesty International, Human Right Watch, Center for Constitutional Rights, American Civil Liberties Union. Tāpat viņš nodibināja pats savas nevalstiskās organizācijas, kas nodarbojās ar migrantu problēmām un cilvēktiesību aizsardzību.

Labi zināms arī tas, kas viena no viņa darbības jomām ir politika — Soross ir ieguldījis simtiem miljonu dolāru amerikāņu demokrātu vēlēšanu kampaņās.

Hakeru uzbrukuma rezultātā Sorosa fondam Open Societies kļuva zināms, kā tiek finansētas vēlēšanu kampaņas un asociācijas, kas oficiāli nodarbojas ar cilvēktiesību aizsardzību dažādās valstīs.

"Izrādījās, ka daudzos gadījumos šī finansējuma mērķis bija politiskās situācijas destabilizācija valstīs, kurās šīs organizācijas strādāja. Dažos gadījumos mērķis bija tādas ekonomiskās un finanšu situācijas izveide, kas ļautu viņa organizācijai arī turpmāk gūt labumu," — ir pārliecināts Sommosa.

Publicists uzskata: lai saprastu, kas ir Džordžs Soross un ar ko nodarbojas dažas viņa dibinātās nevalstiskās organizācijas, atliek vienkārši ieklausīties viņa teiktajā. Intervijā CNN tiešā ēterā Soross faktiski pieļāva, ka varējis finansēt "revolūciju" Maidanā, lai "vestu pie varas ASV draudzīgu huntu". Šajā intervijā viņš atzina, ka organizējis līdzīgas operācijas arī Gruzijā, Kirgīzijā, Mjanmā un Irānā.

205
Pēc temata
Tūkstošiem amerikāņu pieprasa Džordža Sorosa izraidīšanu no ASV
Kas gatavo "maidanu" Bulgārijā
Ungārijā ierosināts likvidēt Sorosa liekulīgās "sabiedriskās organizācijas"
Aivars Lembergs: Džordžs Soross grauj Latvijas drošību

Eurostat: Latvija un Bulgārija visstraujāk ES zaudē iedzīvotāju skaitu

11
(atjaunots 12:15 11.07.2020)
Vislielākais dabiskais iedzīvotāju skaita kritums 2019. gadā atzīmēts Bulgārijā un Latvijā – nāvju skaits šajās valstīs pārsniedz dzimstību.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Eiropas Savienības Statistikas dienests publicējis jaunākos datus par ES iedzīvotāju skaitu.

2020. gada 1. janvārī ES iedzīvotāju skaits sastādīja 447,7 miljonus cilvēku, par 12,3% mazāk, nekā pērn. Taču tas ir saistīts ar Lielbritānijas izstāšanos no ES. Ja neņem vērā Brexit sekas, ES iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 0,9 miljoniem cilvēku. Tiesa, tas noticis pateicoties migrācijai, ES iedzīvotāju dabiskais pieaugums paliek negatīvs kopš 2012. gada. 2019. gadā tika reģistrēti 4,7 miljoni mirušo un 4,2 miljoni jaundzimušo.

Starp visām ES valstīm vislielākais iedzīvotāju skaits ir Vācijā (83,2 miljoni cilvēku, 18,6% no visiem ES iedzīvotājiem), Francijā (67 miljoni, 15%), Itālijā (60 miljoni, 13,5%), Spānijā (47,3 miljoni, 10,6%) un Polijā (38 miljoni, 8,5%). Vismazāk iedzīvotāju ir Maltā.

Pēdējā gada laikā iedzīvotāju skaits pieaudzis 18 ES dalībvalstīs un 9 valstīs tas ir krities. Visvairāk pieaudzis mazās Maltas iedzīvotāju skaits – par 41,7%. Tāpat vairāk cilvēku ir kļuvis Luksemburgā (+19,7%), Īrijā (+12,1%) un Zviedrijā (+9,5%). Vismanāmāk samazinājies iedzīvotāju skaits Bulgārijā (-7%), Latvijā (-6,4%), Rumānijā (-5%), Horvātijā (-4,4%) un Itālijā (-1,9%).

2019. gadā ES piedzima par 2,2% mazāk bērnu, nekā iepriekšējā gadā. Vidējais dzimstības līmenis sastādīja 9,3 bērnus uz tūkstoti iedzīvotāju. Visaugstākais dzimstības līmenis bija Īrijā (12,1 bērns uz tūkstoti iedzīvotāju), Francijā (11,2), Zviedrijā (11,1), Kiprā (10,9) un Igaunijā (10,6). Viszemākais – Itālijā (7), Spānijā (7,6), Grieķijā (7,8), Somijā (8,3) un Portugālē (8,4).

Mirstības līmenis ES samazinājies par 0,9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un sastādīja 10,4 nāves uz tūkstoti cilvēku. Viszemākais mirstības līmenis ir Īrijā (6,3 uz tūkstoti cilvēku), Kiprā (6,8), Maltā (7,3) un Zviedrijā (8,6). Visaugstākais – Bulgārijā (15,5), Latvijā (14,5), Lietuvā (13,7), Rumānijā (13,4) un Ungārijā (13,3).

Tādējādi 2019. gadā valsts, kurā bijis lielākais dzimstības pārsvars pār mirstību, izrādījās Īrija, ar dabisko iedzīvotāju pieaugumu 5,8% apmērā. Manāms pieaugums bijis arī Kiprā (4,1%), Luksemburgā (+3,1%), Zviedrijā (+2,5%) un Francijā (+2,1%).

Valsts, kurā tika atzīmēts vislielākais dabiskais iedzīvotāju skaita kritums, izrādījās Bulgārija (-6,7%), tai seko Latvija (-4,7%), Lietuva, Grieķija un Horvātija (katrā -3,9%).

11
Tagi:
Eurostat
Pēc temata
Eurostat: kāda ir parasta ģimene Latvijā
Latvija tērē kultūrai visvairāk ES valstu vidū
Eurostat: vecāka gadagājuma sievietes Latvijā dzīvo vientulībā
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

17
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

17
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Latvijas armija

"Jūs esiet Latvijas lepniem!": Latvijas armija svin 101. dibināšanas gadadienu

0
(atjaunots 15:21 11.07.2020)
Latvijas Aizsardzības ministrija uzsākusi akciju "Pasveicini karavīru!" par godu Latvijas armijas dzimšanas dienai.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Latvijas armija 10. jūlijā svin 101. gadadienu. Par godu armijas dzimšanas dienai Latvijas Aizsardzības ministrija aicina visus piedalīties akcijā "Pasveicini karavīru!" ar tēmturi #pasveicinikaravīru.

"Ja Tavs radinieks, draugs, kaimiņš vai cits pazīstams cilvēks ir Latvijas armija karavīrs vai zemessargs, iepriecini viņu armijas dzimšanas dienā ar sirsnīgu sveicienu! Tie var būt labi vārdi īsziņā, telefona zvans, sociālā tīkla profilā ievietots sveiciens, sen neredzēta cilvēka apciemojums vai jebkurš cits patīkams pārsteigums pēc Tavas izvēles," piedāvā Aizsardzības ministrijas Facebook lapā.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš uzrakstīja Twitter vietnē apsveikumu karavīriem, zemessargiem un jūrniekiem, atzīmējot, ka ir ļoti gandarīts ar viņu profesionālo ieguldījumu Latvijas armijas kaujas iespēju stiprināšanā.

​Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks savā mikroblogā bija ļoti īss savos apsveikumos.

"Sirsnīgi sveicu Latvijas Armiju dzimšanas dienā! Jūs esiet mūsu Latvijas lepnums!" uzrakstīja viņš.

​Uz aicinājumu apsveikt Latvijas armiju jau ir atsaukusies Lietuvas ĀM. Twitter vietnē diplomāti uzrakstīja: "Brāļi Lietuvā sveic Latvijas armiju 101. gadadienā!" Šo publikāciju brāļi no Lietuvas dāsni papildināja ar karogiem un tēmturi #WeAreNATO.

​Arī Ziemeļatlantijas alianse nepalika malā stāvam.

"10. jūlijā Latvijas armija atzīmē 101 gadu. Turpinot labo tradīciju akcijas "Pasveicini karavīru!" rīkošanā, piedāvājam visiem uzrakstīt siltus vārdus, kas būs veltīti Nacionālo bruņoto spēku dienošajiem," uzrakstīja Latvijā izvietoto alianses spēku Twitter mikroblogā.

0
Tagi:
NBS, armija
Pēc temata
Stabils atalgojums un sociālās garantijas: Latvijas armija aicina bezdarbniekus dienēt
Latvijas ienesīgā militarizācija: jaunākie sasniegumi
Jebkāda informācija par padošanos – meli! AM laidusi klajā bukletu kara gadījumam
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi