Kalnu Karabahs.

Armēnija un Azerbaidžāna tuvojas karam, liecina ICG ziņojums

78
(atjaunots 16:58 05.06.2017)
Dienvidkaukāza republikas – Armēnija un Azerbaidžāna – ir tuvāk karam par Kalnu Karabahu nekā jebkad kopš brīža, kad vairāk nekā pirms 20 gadiem tika noslēgta vienošanās par apšaudes pārtraukšanu.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik, Georgijs Voronovs. Starptautiskā krīzes grupa (International Crisis Group), kas nodarbojas ar konfliktu izvērtēšanu dažādās pasaules vietās, pēc situācijas izvērtēšanas Dienvidkaukāzā, secināja, ka bijušās padomju republikas – Armēnija un Azerbaidžāna – ir tuvāk karam par Kalnu Karabahu nekā jebkad pēdējo 20 gadu laikā, vēsta Sputnik Lietuva

ICG ziņojumā "Pār Kalnu Karabahu sabiezējuši kara mākoņi" atzīmēts, ka karš etnisko azerbaidžāņu un armēņu starpā pirmo reizi uzliesmoja 1991. gadā, bet vienošanās par apšaudes pārtraukšanu tika noslēgta 1994. gadā. Taču republikas regulāri pārmet viena otrai vardarbības eskalāciju saskarsmes līnijā.

Pēdējo trīs gadu laikā sadursmes par kontroli Karabahā ir kļuvušas intensīvākas, līdz pērnā gada aprīlī izvērtās vardarbības uzliesmojumā. Starptautiskā krīzes grupa informēja, ka tolaik bojā gājuši vismaz 200 cilvēki.

2016. gada 2. aprīlī Armēnija un Azerbaidžāna informēja par situācijas saasināšanos Kalnu Karabaha konflikta zonā: piemēram, Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija informēja par apšaudēm no Armēnijas BS puses, pie tam Armēnijas AM ziņoja par uzbrukumu no Azerbaidžānas puses. 5. aprīlī konflikta puses paziņoja, ka apšaude tiek pārtraukta, taču jau vairāk nekā gadu pārmet viena otrai apšaudes.

Ziņojumā uzsvērts, ka totālajā karā, iespējams, tiks iesaistītas divas galvenās lielvalstis šajā reģionā – Krievija un Turcija – Armēnijas un Azerbaidžānas sabiedrotie. ICG analītiķi atzīmē, ka Krievija ir ietekmīgākais ārvalstu spēles dalībnieks konfliktā un reģionā, lai arī tās loma nav viennozīmīga. "Tai ir galvenā loma EDSO Minskas grupā, taču vienlaikus tas ir arī galvenais ieroču piegādātājs Azerbaidžānā un Armēnijā. Pie tam abas puses tur Krieviju aizdomās par to, ka tā vairāk ieinteresēta celt savu lomu reģionā, nevis atrisināt konfliktu," – teikts ziņojumā.

Situācija var kļūt nekontrolējama

ICG dati liecina, ka kopš pērnā gada janvāra vidus tiek izmantota smagā artilērija un prettanku ieroči, kas noved pie upuriem. Šī gada maijā minētās parādības vērojamas daudz biežāk, parādījušies ziņojumi par paštēmējošo raķešu izmantošanu apdzīvoto vietu tuvumā gar saskarsmes līniju.

Iznīcināta māja Kalnu Karabahā. Foto no arhīva
Министерство обороны НКР

Mēģinājumi panākt galīgu konflikta noregulējumu Dienvidkaukāzā, kur izvilkti naftas un gāzes vadi, ir bijuši neveiksmīgi, neskatoties uz Francijas, Krievijas un ASV starpniecību EDSO Minskas grupas ietvaros. ICG atzīmē, ka Armēnija, satraukta par Kalnu Karabaha drošību un sašutusi par Baku uzstājību, pieprasa drošības risku samazināšanu pirms lietišķu pārrunu sākuma. Vienlaikus Azerbaidžāna ir vīlusies par gadiem ilgo status quo un satraukta par to, ka papildu drošības pasākumi to varētu nostiprināt.

Starptautiskās krīzes grupas analītiķi, kuri sarunājās ar iedzīvotājiem un novērotājiem konflikta vietā, paziņoja, ka pārrunu process ir nonācis strupceļā, tāpēc ļoti vilinoša ir spēka pielietošana, un abas puses šķiet gatavas konfrontācijai.

Pēc ICG ekspertu domām, labākā iespēja nepieļaut kara atsākšanos ir Krievijas, ASV un Francijas koordinētas darbības.

"Tām jāizdara arī spiediens uz Armēnijas un Azerbaidžānas līderiem, lai viņi mīkstinātu naidīgo retoriku, mīkstinātu savas pozīcijas pārrunās un atzītu – privāti un publiski, ka šis konflikts galu galā tiks atrisināts tikai pārrunu, nevis spēka ceļā," – secina autori.

Armēnijas un Azerbaidžānas amatpersonas vēl nav sniegušas komentārus par Starptautiskās krīzes grupas ziņojumu.

Konflikta vēsture

Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad pārsvarā armēņu apdzīvotais Kalnu Karabaha autonomais apgabals (KKAO) paziņoja par izstāšanos no Azerbaidžānas PSR un pievienošanos Armēnijai. 1991. gada septembrī KKAO centrā – Stepanakertā tika pasludināta Kalnu Karabaha Republika (KKR). 1991. gada 10. decembrī Kalnu Karabahā notika referendums, kurā 99,89% iedzīvotāju izteicās par pilnīgu neatkarību no Azerbaidžānas.

Tam sekojošā militārā konflikta gaitā Azerbaidžānas varasiestādes zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un tam līdzās esošajiem septiņiem rajoniem.

1994. gada 12. maijā spēkā stājās trīspusējā vienošānās par pamieru konflikta zonā un pārtraukta karadarbība, kuras rezultātā abās pusēs dzīvības zaudējuši aptuveni 25-30 tūkstoši cilvēku un aptuveni 1 miljons bija spiesti pamest savas mājas.

Kopš tā laika rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO Minskas grupas ietvaros, kuras līdzpriekšsēdētāji ir ASV, Krievija un Francija. Azerbaidžāna pieprasa saglabāt savu teritoriālo vienotību, bet Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.

78
Pēc temata
NATO aicina Krieviju "anulēt" Dienvidosetijas un Abhāzijas atzīšanu
Vladimirs Putins: vēstures pārvērtēšana nav pieļaujama
Demokrātijas nacionālās īpatnības