Kalnu Karabahs.

Armēnija un Azerbaidžāna tuvojas karam, liecina ICG ziņojums

156
(atjaunots 16:58 05.06.2017)
Dienvidkaukāza republikas – Armēnija un Azerbaidžāna – ir tuvāk karam par Kalnu Karabahu nekā jebkad kopš brīža, kad vairāk nekā pirms 20 gadiem tika noslēgta vienošanās par apšaudes pārtraukšanu.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik, Georgijs Voronovs. Starptautiskā krīzes grupa (International Crisis Group), kas nodarbojas ar konfliktu izvērtēšanu dažādās pasaules vietās, pēc situācijas izvērtēšanas Dienvidkaukāzā, secināja, ka bijušās padomju republikas – Armēnija un Azerbaidžāna – ir tuvāk karam par Kalnu Karabahu nekā jebkad pēdējo 20 gadu laikā, vēsta Sputnik Lietuva

ICG ziņojumā "Pār Kalnu Karabahu sabiezējuši kara mākoņi" atzīmēts, ka karš etnisko azerbaidžāņu un armēņu starpā pirmo reizi uzliesmoja 1991. gadā, bet vienošanās par apšaudes pārtraukšanu tika noslēgta 1994. gadā. Taču republikas regulāri pārmet viena otrai vardarbības eskalāciju saskarsmes līnijā.

Pēdējo trīs gadu laikā sadursmes par kontroli Karabahā ir kļuvušas intensīvākas, līdz pērnā gada aprīlī izvērtās vardarbības uzliesmojumā. Starptautiskā krīzes grupa informēja, ka tolaik bojā gājuši vismaz 200 cilvēki.

2016. gada 2. aprīlī Armēnija un Azerbaidžāna informēja par situācijas saasināšanos Kalnu Karabaha konflikta zonā: piemēram, Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija informēja par apšaudēm no Armēnijas BS puses, pie tam Armēnijas AM ziņoja par uzbrukumu no Azerbaidžānas puses. 5. aprīlī konflikta puses paziņoja, ka apšaude tiek pārtraukta, taču jau vairāk nekā gadu pārmet viena otrai apšaudes.

Ziņojumā uzsvērts, ka totālajā karā, iespējams, tiks iesaistītas divas galvenās lielvalstis šajā reģionā – Krievija un Turcija – Armēnijas un Azerbaidžānas sabiedrotie. ICG analītiķi atzīmē, ka Krievija ir ietekmīgākais ārvalstu spēles dalībnieks konfliktā un reģionā, lai arī tās loma nav viennozīmīga. "Tai ir galvenā loma EDSO Minskas grupā, taču vienlaikus tas ir arī galvenais ieroču piegādātājs Azerbaidžānā un Armēnijā. Pie tam abas puses tur Krieviju aizdomās par to, ka tā vairāk ieinteresēta celt savu lomu reģionā, nevis atrisināt konfliktu," – teikts ziņojumā.

Situācija var kļūt nekontrolējama

ICG dati liecina, ka kopš pērnā gada janvāra vidus tiek izmantota smagā artilērija un prettanku ieroči, kas noved pie upuriem. Šī gada maijā minētās parādības vērojamas daudz biežāk, parādījušies ziņojumi par paštēmējošo raķešu izmantošanu apdzīvoto vietu tuvumā gar saskarsmes līniju.

Iznīcināta māja Kalnu Karabahā. Foto no arhīva
Министерство обороны НКР

Mēģinājumi panākt galīgu konflikta noregulējumu Dienvidkaukāzā, kur izvilkti naftas un gāzes vadi, ir bijuši neveiksmīgi, neskatoties uz Francijas, Krievijas un ASV starpniecību EDSO Minskas grupas ietvaros. ICG atzīmē, ka Armēnija, satraukta par Kalnu Karabaha drošību un sašutusi par Baku uzstājību, pieprasa drošības risku samazināšanu pirms lietišķu pārrunu sākuma. Vienlaikus Azerbaidžāna ir vīlusies par gadiem ilgo status quo un satraukta par to, ka papildu drošības pasākumi to varētu nostiprināt.

Starptautiskās krīzes grupas analītiķi, kuri sarunājās ar iedzīvotājiem un novērotājiem konflikta vietā, paziņoja, ka pārrunu process ir nonācis strupceļā, tāpēc ļoti vilinoša ir spēka pielietošana, un abas puses šķiet gatavas konfrontācijai.

Pēc ICG ekspertu domām, labākā iespēja nepieļaut kara atsākšanos ir Krievijas, ASV un Francijas koordinētas darbības.

"Tām jāizdara arī spiediens uz Armēnijas un Azerbaidžānas līderiem, lai viņi mīkstinātu naidīgo retoriku, mīkstinātu savas pozīcijas pārrunās un atzītu – privāti un publiski, ka šis konflikts galu galā tiks atrisināts tikai pārrunu, nevis spēka ceļā," – secina autori.

Armēnijas un Azerbaidžānas amatpersonas vēl nav sniegušas komentārus par Starptautiskās krīzes grupas ziņojumu.

Konflikta vēsture

Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad pārsvarā armēņu apdzīvotais Kalnu Karabaha autonomais apgabals (KKAO) paziņoja par izstāšanos no Azerbaidžānas PSR un pievienošanos Armēnijai. 1991. gada septembrī KKAO centrā – Stepanakertā tika pasludināta Kalnu Karabaha Republika (KKR). 1991. gada 10. decembrī Kalnu Karabahā notika referendums, kurā 99,89% iedzīvotāju izteicās par pilnīgu neatkarību no Azerbaidžānas.

Tam sekojošā militārā konflikta gaitā Azerbaidžānas varasiestādes zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un tam līdzās esošajiem septiņiem rajoniem.

1994. gada 12. maijā spēkā stājās trīspusējā vienošānās par pamieru konflikta zonā un pārtraukta karadarbība, kuras rezultātā abās pusēs dzīvības zaudējuši aptuveni 25-30 tūkstoši cilvēku un aptuveni 1 miljons bija spiesti pamest savas mājas.

Kopš tā laika rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO Minskas grupas ietvaros, kuras līdzpriekšsēdētāji ir ASV, Krievija un Francija. Azerbaidžāna pieprasa saglabāt savu teritoriālo vienotību, bet Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.

156
Pēc temata
NATO aicina Krieviju "anulēt" Dienvidosetijas un Abhāzijas atzīšanu
Vladimirs Putins: vēstures pārvērtēšana nav pieļaujama
Demokrātijas nacionālās īpatnības
Redžeps Erdogans

Redžeps Erdogans prognozē Eiropas galu

15
(atjaunots 07:52 25.10.2020)
Turcijas prezidents kontatēja, ka Eiropas valstu politika attiecībās ar musulmaņiem liecina par to, ka "Eiropas fašismā ir iestājusies jauna fāze".

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Eiropa ir atklājusi fronti pret musulmaņiem. Līdz ar to tā sākusi gatavoties pati savam galam, norādīja Turcijas prezidents Redžeps Erdogans, uzstājoties Kaiseri pilsētā. Translācija tika nodrošināta valsts vadītāja lapā Twitter.

Savu viedokli Erdogans pauda, komentējot Vācijas policijas operāciju Mevlana mošejā Berlīnē trešdien. Tā aizritēja musulmaņu lūgšanas laikā, vēsta aģentūra RIA Novosti.

Saskaņā ar avīzes Sabah sniegto informāciju, aptuveni 150 policisti staigājuši pa musulmaņu lūgšanu paklājiem ar apaviem kājās.

Turcijas prezidents norādīja, ka tamlīdzīgi uzbrukumi musulmaņu tiesībām – Eiropas pilsoņiem – liecina par to, ka "Eiropas fašismā ir iestājusies jauna fāze".

"Ja tās (Eiropas valstis – red.) neatbrīvosies no tā pēc iespējas ātrāk, tāda slimība sagraus Eiropu no iekšienes," atzīmēja Erdogans.

Turcijas prezidents jau vairākkārt ir kritizējis Eiropas valstu politiku attiecībās ar musulmaņiem. Cita starpā viņš ieteica "ārstēt psihi" Francijas prezidentam Emanuelam Makronam pēc politiķa izteikumiem par "apgaismoto islāmu", kā arī nodomu atbrīvot šo reliģiju no "ārvalstu ietekmes un pastiprināt mošeju finansēšanas kontroli". Pēc Erdogana domām, ar saviem izteikumiem par cīņu ar islāmisko separātismu Francijas vadītājs vēlas "izrēķināties ar musulmaņiem". Pie tam Turcijas līderis pārmeta Makronam nodomu radīt totalitāru "antiislāma sistēmu".

15
Tagi:
Erdogans, Makrons, Eiropas Savienība
Pēc temata
Turcija draud Eiropai ar migrantu ordām, lai tā "ietekmētu Krieviju"
Makrons atkārtoti pārliecinājās par NATO "smadzeņu nāvi"
Pēc skolotāja slepkavības Francijā izdos reliģisku karikatūru grāmatu
Lockheed Martin F-35 Lightning II

ASV nosauca galveno NATO ieroci pret Krieviju

18
(atjaunots 20:25 24.10.2020)
Pēc analītiķu domām, kaujas darbību gadījumā, F-35 spēs izlauzties cauri Krievijas PGA sistēmai un sniegt "ievērojamu pienesumu konflikta pirmajās stundās".

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Amerikas piektās paaudzes iznīcinātājs F-35 ir vienīgā lidmašīna, kura spēs pretoties Krievijai iespējamā konflikta gadījumā Eiropā, vēsta RIA Novosti.

Par to teikts stratēģiskās analītikas centra RAND ziņojumā.

"NATO iespējas intensīva konflikta apstākļos ar Krieviju uzlabosies līdz ar simtiem piektās paaudzes iznīcinātāju parādīšanos 2020. gados," pārliecināti amerikāņu eksperti.

Pēc analītiķu domām, kaujas darbību gadījumā, F-35 spēs izlauzties cauri Krievijas PGA sistēmai un sniegt "ievērojamu pienesumu konflikta pirmajās stundās".

Tādējādi, alianses valstīm, kuras parakstījušas F-35 piegādes līgumus, būs jāpilnveido sava gaisa flote, lai nākotnē rīkotu savstarpējas operācijas ar jaunā iznīcinātāja dalību, uzskata organizācijā.

F-35 ir piektās paaudzes iznīcinātājs-bumbvedējs, kurš, izņemot ASV, atrodas vairāku to sabiedroto bruņojumā (nelielā skaitā). Lockheed Martin F-35 Lightning II radīšanas programma jau ir izmaksājusi aptuveni 1,5 triljonus dolāru – tā ir dārgākā ieroču ražošanas programma vēsturē.

Pērnā gada novembrī ASV Valsts kontrole paziņoja, ka Pentagons saskāries ar problēmām jaunā iznīcinātāja apkalpošanā rezerves daļu trūkuma dēļ un nepilnībām autonomās loģistikas informācijas sistēmas darbā.

18
Tagi:
ieroči, NATO, ASV
Pēc temata
Amerikāņu F-35 jaunas grūtības – sadursme ar degvielas uzpildītāju
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
Nelaimīgie "Zibeņi". Kāpēc F-35 joprojām ir pats neveiksmīgākais iznīcinātājs
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā
Jānis Dombrava

Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi

0
(atjaunots 08:19 25.10.2020)
Latvijas valdība pieņēma lēmumu pastiprināt ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatību, taču Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava uzskata, ka ar to ir par maz, lai apturētu vīrusu.

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Piektdien, 23. oktobrī, Latvijas valdība ārkārtas sēdē atzina par neefektīviem līdzšinējos Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus.

Beigās tika pieņemts lēmums pastiprināt pasākumus. Jau no sestdienas, 24. oktobra, aizsargmaskas ir jāvalkā visās sabiedriskās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž fiksētās vietās), tostarp pašvaldības un valsts iestādēs, kur tiek sniegti pakalpojumi. Izņēmumu sastādīja tikai baseini, pirtis un akvaparki – tur maksas nevar valkāt fiziski. Joprojām bez maskām atļauts staigāt bērniem līdz 13 gadiem.

Tiek samazināts atļautais dalībnieku skaits privātos pasākumos (dzimšanas dienas, ballītes un citi): no 26. oktobra atļauts pulcēties kompānijās līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums tiek rīkots svaigā gaisā, dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskās vietās atļauts atrasties ne vairāk kā 300 apmeklētājiem vienlaikus.

Pie daļējām tālmācībām pāriet augstākā izglītība. Lekcijas – Internetā, taču praktiskās nodarbības studentiem atļauts apmeklēt klātienē.

Tāpat valdība ierobežoja maksimālo cilvēku skaitu baznīcās (50% no kopējā atļautā skaita) ar trīs kvadrātmetru piešķiršanu katram apmeklētājam. Sejas masku lietošanas prasība turpmāk būs jāievēro arī šeit.

Visi šie pasākumi izskatās visnotaļ nopietni. Taču Saeimas deputātam no Nacionālās apvienības Jānim Dombravam šķiet, ka tie nespēs apturēt vīrusu.

Savā Twitter mikroblogā viņš uzrakstīja, ka valdības ieviestie ierobežojumi neapturēs vīrusa izplatību. Pēc deputāta domām, situācija ar Covid-19 Latvijā jau ir aizgājusi pārāk tālu, lai valsts spētu atļauties paturēt atvērtas skolas, bārus un, visbeidzot, robežas.

​Vēl vienā savā tvītā, kurš tika publicēts pirms valdības ārkārtas sēdes, Dombrava uzsvēra, ka atbildīgā ministrija nav iemācījusies novērst Covid-19 izplatības riskus klātienes izglītības  apstākļos, pakalpojumu un tūrisma jomā.

"Skumji, bet, lai apturētu vīrusa izplatību valdībai jau šodien vajadzētu pieņemt ļoti stingrus ierobežojumus," atzīmēja viņš.

​Tāpat ir vērts norādīt, ka sēdes gaitā Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš atzina, ka nelolo ilūzijas attiecībā uz to, ka Latvija spēs uzveikt koronavīrusu līdz decembrim. Ar šo vīrusu nāksies dzīvot vēl daudzus mēnešus.

Taču galvenais, kā uzsvēra Kariņš, ir saglabāt piekļuvi medicīnas pakalpojumiem, un valdība centīsies sameklēt līdzekļus testēšanas paplašināšanai un slimnīcu kapacitātes celšanai.

0
Tagi:
Dombrava, koronavīruss
Pēc temata
Otrais Covid-19 vilnis: cik Latvijas iedzīvotāju plāno ierobežot sociālos kontaktus
Covid-19: valdība pastiprina drošības pasākumus
Četras jaunas nāves un 259 inficētie: Latvijā plosās Covid-19
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19