ASV prezidents Donalds Tramps NATO samitā Briselē

Tramps aizvainojis Eiropas līderus, pilsētas, kurās viņi dzīvo, un valstis, ko viņi vada

101
(atjaunots 12:56 30.05.2017)
ASV prezidents apmeklēja Briseli, tikās ar NATO valstu līderiem. Viņam bija dažas tikšanās, piemēram ar ES prezidentu, Beļģijas karalisko ģimeni un Francijas prezidentu.

Viņi visi saskārās ar Trampa aizvainojošajiem un nepiemērotajiem izteikumiem, vēsta portāls InoSMI.

Rakstā apkopoti daži Donalda Trampa izteikumi, ko sagatavojis Norvēģijas avīzes Aftenposten žurnālists Eistens Lanrbergs (Øystein Kløvstad Langberg). To starpā daži patiešām spēj sabojāt garastāvokli.

"Elles ūķis" Brisele

Tikšanās notiek pilsētā, kuru Tramps ir smagi apvainojis. Kādā intervijā pēc 2015. gada novembra terorakta Parīzē toreizējais prezidenta amata kandidāts neglīti izteicās par Briseli, piemēram, viņš nosauca pilsētu par "elles ūķi".

"Esmu bijis Briselē pirms daudziem gadiem, ap 20 gadiem, viss bija ļoti skaists. Tagad šeit ir tā, it kā tu dzīvotu elles ūķī," — sacīja Tramps intervijā Fox kanālam.

Citāts piesaistīja lielu uzmanību ES galvaspilsētā. Vieni kritiski atsaucās par Trampu, bet citi reaģēja sarkastiski un ar humoru.

Tramps kritizējis arī tādas lielpilsētas, kā Londona un Parīze. Februārī savu porciju dabūja Francijas galvaspilsēta, kad Tramps pastāstījis par savu paziņu, kuram bija ieradums apmeklēt šo pilsētu, bet tagad viņš neuzdrošinās tajā parādīties.

"Parīze — vairs nav Parīze," — sacīja Tramps.

Trešdienas vakarā pilī Briseles centrā viņš tikās ar Beļģijas karalisko ģimeni un valsts premjerministru. Tramps skāris dažādus ārpolitikas jautājumus, taču nav zināms, vai viņš atkal runāja par pilsētas "elles ūķa" statusu.

Eiropas "vājie vadītāji"

Pēc nakts Briselē sākas maratons — Trampam nākas tikties ar gandrīz 30 Eiropas valstu līderiem.

No tiem viņš aizvainojis katru atsevišķi un visus kopā.

2015. gada decembrī viņš deva kolektīvu spērienu Eiropas "vājajiem vadītājiem" par viņu iecerēm atrisināt terora problēmu.

Brūkošā Eiropas Savienība

Attiecības ar ES īpaši pasliktinājās, kad Tramps kā viens no pirmajiem atbalstīja Liebritānijas izstāšanos no ES.

Pēc tam, kad kļuva zināms rezultāts, viņš paziņoja, ka "Brexit — tā ir fantastiska Lielbritānijas uzvara".

Pie tam Tramps pareģoja, ka tai sekos citas valstis, un paziņoja, ka viņam vienalga, vai šīs valstis turēsies kopā.

"ES ir daļēji tika izveidota, lai uzvarētu ASV tirdzniecībā, vai ne? Tāpēc man vienalga, vai tās paliks kopā vai nt, mani tas neuztrauc," — viņš paziņojis intervijā The Times janvārī.

Eiropas Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks (Donald Tusk) bija viens no tiem, kuri brīdināja par to, ka ASV pašlaik var apdraudēt ES un Eiropas vienotību un ka Tramps ir par 70 gadiem atkāpies amerikāņu ārpolitikā". Ceturtdienas vakarā Tramps tikās ar Tusku un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru (Jean-Claude Juncker).

"Vācijas postītāja" Merkele

Savulaik Tramps ir izteicis dažus pārmetumus arī Vācijas kanclerei Angelai Merkelei (Angela Merkel), ar kuru viņš tikās NATO samitā ceturtdien.

2015. gada decembrī viņš Twitter tīklā dusmojās par to, ka žurnāls Time nosaucis viņu par "gada cilvēku".

ASV prezidents Donalds Tramps ticies ar ES līderiem Briselē
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Viņi izvēlējušies cilvēku, kas sagrauj Vāciju," — viņš rakstīja.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš kritizēja arī Hilariju Klintoni (Hillary Clinton) par to, ka viņa vēlas kļūt par "Amerikas Angelu Merkeli". Viņš izteicies arī pret valsti, kuru viņa vada. Piemēram, pagājušā gada janvārī viņš rakstīja Twitter, ka "Vācija — tas ir pilnīgs haoss".

Merkele jau ir tikusies ar Trampu Baltajā namā un šī tikšanās kopumā noritēja ļoti veiksmīgi, taču atgadījās dažas dīvainas epizodes. Piemēram, internetā parādījās video, kur Tramps, šķiet, ignorē preses lūgumu paspiest viņai roku.

Tramps nav konsekvents Angelas Merkeles kritiķis; kad pagājušā gada septembrī, viņam tika uzdots jautājums, kurš no pasaules līderiem viņam patīk vislabāk, viņš nosauca tieši Vācijas kancleri.

"Stiprā" Lepēna, klusums — par Makronu

Cilvēks, par kuru Tramps nekad nav izteicies ar cieņu, ir jaunais Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron). Tikai dažas dienas pirms prezidenta vēlēšanām Francijā Tramps uzstājās un silti izteicās par viņa sāncensi, galēji labējo līderi Marinu Lepēnu (Marine Le Pen). Viņš uzsvēra, ka Lepēna bija "stiprākā pie robežām un stiprāka notikumos Francijā".

Trampa un Makrona pirmā tikšanās notika ceturtdien Briselē pusdienās. Viņi ir pilnīgi atšķirīgi. Piemēram, Tramps ir piedāvājis galējus pasākumus migrantu un brīvās tirdzniecības jautājumos, un ļoti skeptiski izteicies par pārvalstiskām organizācijām, turpretī Makrons ir ES atbalstītājs, labvēlīgi raksturojis Merkeles migrācijas politiku, turklāt aizstāv globalizāciju un brīvo tirdzniecību.

Briti, kuri slēpj musulmaņu radītās problēmas

Arī briti, tradicionāli ASV uzticami sabiedrotie, nav izbēguši no uzbrukumiem Twitter tīklā.

"Lielbritānija dara visu iespējamo, lai slēptu savu lielo musulmaņu problēmu," — viņš rakstīja 2015. gada decembrī Twitter.

Vienlaikus viņš uzbrucis arī Londonai.

"Londonā ir rajoni un dažas vietas, tik bīstamas, ka policijai tur ir bail par savu dzīvību," — viņš teica kādā intervijā MSNBC.

Lielbritānijas galvaspilsētā viņa vārdi tika uztverti ļoti slikti. Toreizējais mērs Boriss Džonsons (Boris Johnson) "atmaksāja" līdzīgi, un nosauca šo izteikumu par smieklīgu.

Lielbritānija. Foto no arhīva
© Sputnik / Ekaterina Chesnokova

"Noziedzība ir samazinājusies gan Londonā, gan Ņujorkā. Un vienīgais iemesls, kāpēc es negribētu doties uz dažiem Ņujorkas rajoniem, ir risks satikties ar Trampu," — teica Džonsons, pašreizējais ārlietu ministrs.

Taču briti neļāva vecajiem uzbrukumiem iznīcināt vēlmi sadarboties. Premjerministre Terēza Meja (Theresa May) bija pirmā Eiropas līdere, kuru uzaicināja ierasties vizītē Baltajā namā pēc Trampa inaugurācijas. Tur abu valstu vadītāji paspieda viens otram roku.

Pirms tikšanās NATO līderi pārdomāja, kā panākt, lai Tramps sajustu siltu viesmīlību, un panākt, lai Eiropas un ASV starpā joprojām saglabātos spēcīgas attiecības.

"Tā būs īsa, taču svarīga tikšanās. Mēs nepārprotami vēstām, arī tiem, kuri apšaubīja NATO vienotību, ka mēs esam saliedēti. Dažreiz ir svarīgi tikties tikai tādēļ, lai nodotu šo vēstījumu," — uzsvēra NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs preses konferencē Briselē.

101
Pēc temata
Merkele paziņojusi, ka ES vairs nevar paļauties uz citiem
Džastins Trudo pārsteidzis NATO samitu ar radošu pieeju zeķu izvēlei
Bloomberg: Maskavā smejas par ASV, jo saskata tajās 90. gadu Krieviju
Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs

Lavrovs uzstājās ANO Ģenerālās Asamblejas sesijā

11
(atjaunots 15:06 22.09.2020)
Pēc viņa sacītā, reaģēt uz globālajām problēma katru gadu kļūst arvien grūtāk, sevišķi pieaugošās attālināšanās apstākļos.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Pasaule ir nogurusi no vienotības trūkuma, paziņoja Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs videouzrunā KDLO valstu vārdā ANO Ģenerālās Asamblejas sesijas augstā līmeņa nedēļā, vēsta RIA Novosti.

"Šodien, diemžēl, dažādos pasaules reģionos turpina plosīties bruņoti konflikti. Tiem pievienojas asi mūsdienu draudi: starptautiskais terorisma, narkotiku noziegumi un kibernoziegumi, klimata izmaiņas. Šogad šo sarakstu papildinājis vēl viens bargs izaicinājums – koronavīrusa pandēmija, kura izprovocējusi nopietnas krīzes parādības sociālekonomiskajā un citās jomās," sacīja diplomāts.

Pēc viņa sacītā, reaģēt uz globālajām problēma katru gadu kļūst arvien grūtāk, sevišķi pieaugošās attālināšanās apstākļos. Šāda situācija lielā mērā ir saistīta ar atsevišķu valstu nevēlēšanos rēķināties ar citu valstu likumīgajām interesēm, uzsvēra Lavrovs.

Viņš norādīja, ka lietā tiek likta koncepciju un standartu uzspiešana līdzīgi "pasaules kārtībai, kura balstās uz noteikumiem". To papildina mēģinājumi iejaukties valstu iekšlietās, pielietojot vienpusējas sankcijas, pārkāpjot ANO Drošības Padomes prerogatīvas, ar neiecietības un naida izrādīšanu.

"Taču vēstures dabisko gaitu nevar salauzt. Šodien starptautiskajā arēnā nostiprinās jauni ekonomiskās izaugsmes centri, pastiprinās nepieciešamība bruņotu konfliktu noregulēšanā tikai un vienīgi ar miera līdzekļiem, pieaug savstarpējā atkarība. Pasaule ir nogurusi no atsvešināšanās līnijām, valstu iedalīšanas "savējās" un "svešajās", pasaule pieprasa palielināt vispusīgu savstarpēju palīdzību un sadarbību. Citiem vārdiem sakot, mērķi, kas tika noformulēti pirms 75 gadiem ANO izveidošanas laikā, kļūst arvien aktuālāki," uzskata ministrs.

Tāpat Lavrovs nosauca par absurdiem mēģinājumus pārskatīt vēsturi, samazināt tautu lomu, kuras veica izšķirošu pienesumu uzvarā pār fašismu. Viņš aicināja atcerēties pagātnes mācību, godāt karavīru-atbrīvotāju varoņdarbu, nodrošināt viņiem par godu uzcelto pieminekļu saglabāšanu.

Pēc Krievijas ĀM vadītāja sacītā, mūsdienu apstākļos ANO ir jāpaliek efektīvai struktūrai, kura veic sakārtotu darbu stingrā atbilstībā ar savu kārtības rulli. Nedrīkst pieļaut ANO sistēmas pamata iestāžu mandātu izskalošanu un to pilnvaru dublēšanu.

Par vienu no galvenajiem pasaules sabiedrības uzdevumiem, kā atzīmēja Lavrovs, ir jāpaliek konfliktu noregulēšanai tikai un vienīgi ar miera, diplomātiskajiem līdzekļiem pārrunu ietvaros, balstoties uz starptautisko tiesību normām. Savukārt neapšaubāma prioritāte ir sadarbības paplašināšana terorisma un tā apvienošanās ar organizēto noziedzību apkarošanā.

Tāpat ministrs aicināja nolikt barjeru centieniem vājināt ieroču, atbruņošanās un neizplatīšanas kontroles sistēmu globālās stabilitātes uzturēšanas nolūkos.

11
Tagi:
Lavrovs, ANO
Pēc temata
Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem
Lavrovs: KF ĀM uzstāj uz nepilsoņu problēmas atrisināšanas Baltijas valstīs
Krievija neplāno izdabāt ASV: KF ārlietu ministrs vēsta par situāciju ar līgumu START
"Absolūti nepieņemami": Lavrovs bargi aizrādīja Berlīnei saistībā ar Navaļnija lietu
Svetlana Tihanovska

ES nevienojās par sankcijām pret Baltkrieviju

12
(atjaunots 14:53 22.09.2020)
Kipra atkal neļāva ES ārlietu ministriem vienoties par sankciju ieviešanu pret Baltkrievijas ierēdņiem.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. ES valstu ārlietu ministri pagaidām nav vienojušies par sankcijām pret Baltkrieviju, raksta Sputnik Baltkrievija.

ES ārlietu ministru un Eiropas Parlamenta locekļu tikšanās laikā pirmdien Briselē tika apspriestas papildu personālās sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem par pārkāpumiem, kuri, kā uzskata ES, tika pieļauti 9. augusta prezidenta vēlēšanu gaitā, kā arī par spēka pielietošanu pret protesta akcijas dalībniekiem Baltkrievijā.

Eiropas Komisijas viceprezidents, ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žozeps Borels pirms tikšanās sākuma paziņoja, ka saruna skars arī atbalstu pilsoņu sabiedrībai republikā un attiecību pārskatīšanu ar spēkā esošo varu.

Taču tikšanās beigās saraksts netika apstiprināts, savukārt jautājums nodots ES līderiem. Lēmuma pieņemšana tika atlikta vismaz līdz tuvākajai ES Padomes sēdei. Saskaņā ar aģentūras Reuters datiem, lēmumu joprojām bloķē Kipra, kura tādējādi cenšas panākt ES sankcijas pret Turcijas kompānijām, kuras veic gāzes izstrādi Vidusjūras austrumos.

​Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs nosauca šo aizkavējumu par "apbēdinošu" un paziņoja, ka viena no ES valstīm "paņēmusi ķīlniekus", un ka tas viss sūta nepareizu signālu Baltkrievijai un visai pasaulei.

Tāpat viņš aicināja ES sniegt atbalstu Baltkrievijas pilsoņu sabiedrībai, nosūtot finanšu līdzekļus cietušo ārstēšanai un reabilitācijai.

Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs arī nosodīja kolēģus par nespēju vienoties par sankcijām un paziņoja, ka tas iedragā ES demokrātiskās vērtības. Pēc viņa sacītā, dažiem viņa kolēģiem "nevajadzētu sasaistīt lietas, kurām nav jābūt saistītām" (acīmredzot, runa ir par Kipras centieniem sasaistīt sankcijas pret Baltkrieviju un Turciju).

Tihanovska: atgriezīšos Baltkrievijā, ja sāksies pārrunas

Baltkrievu opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska, kura atlidoja uz Briseli no Lietuvas, nepiedalījās ES diplomātijas vadītāju tikšanās reizē, taču pabrokastoja ar viņiem pirms tās sākuma. Tāpat viņa aprunājās ar saviem piekritējiem, kuri sapulcējās Luksemburgas laukumā blakus Eiropas Parlamenta ēkai.

​Tihanovska aicināja ES līderus nefinansēt Baltkrievijas varasiestādes un neatzīt Aleksandru Lukašenko par leģitīmu prezidentu, kā to jau izdarījis Eiropas Parlaments.

"Neatbalsties režīmu ar finansēm, neatzīstiet Lukašenko par leģitīmu līderi un izskatiet Koordinācijas padomi kā leģitīmu Baltkrievijas tautas iestādi dialoga veikšanai ar varu," uzsvēra viņa.

Tāpat viņa paziņoja, ka gaida iespēju nokļūt dzimtenē, taču ir gatava atgriezties tikai ar nosacījumu, ka varasiestādes un opozīcija uzsāks pārrunas.

"Es nespēju sagaidīt to brīdi, kad es varēšu iebraukt Baltkrievijā ar cerību, ka mums tūlīt, tūlīt viss izdosies. Es obligāti atbraukšu, kad sāksies pārrunas, kad izlaidīs visus politieslodzītos un es varēšu justies drošībā kopā ar saviem bērniem," pateica viņa.

Koordinācijas padomes loceklis Pāvels Latuško paziņoja, ka Baltkrievijas opozīcija atbalsta Polijas ierosinātā "Māršala plāna" izstrādi republikas ekonomikas atjaunošanai, un pavēstīja, ka pašlaik Koordinācijas padome izstrādā antikrīzes programmu.

"Padome prezentēs antikrīzes programmu mūsu valstij, kura tiks īstenota vienlaikus ar valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību reformu," sacīja Latuško, piebilstos, ka Baltkrievija, viņaprāt, "atrodas uz ekonomiska bezdibeņa malas".

Borels: vienbalsīgumu panākt neizdevās

Pēcāk Borels apstiprināja, ka vienbalsīgumu  Baltkrievijas sankciju saraksta jautājumā panākt neizdevās.

​Pēc Borela sacītā, nav vienbalsīguma arī personālajās sankcijās pret Aleksandru Lukašenko. Sarakstu atkal izskatīs Eiropas Savienības valstu vadītāji gaidāmajā samitā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ES ārlietu ministri atbalstīja aicinājumu par jaunām vēlēšanām Baltkrievijā EDSO uzraudzībā, taču vēlēšanu leģitimitātes neatzīšana, pēc viņa sekām, vedīs pie sekām Balktrievijai "Austrumu partnerības" programmā.

Tāpat Borels precizēja, ka ES negrasās atsaukt no Baltkrievijas savu vēstnieku Dirku Šibelu.

12
Tagi:
sankcijas, Svetlana Tihanovska, Baltkrievija, ES
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Tihanovska aicinājusi ES līderus neatzīt vēlēšanu rezultātus Baltkrievijā
Tihanovska plāno uzstāties ANO Drošības padomē un EPPA
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Baltkrievijas opozīcijas koordinācijas padome ir gatava komunikācijai ar Krieviju
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

0
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka