Pārtikas produkcija. Foto no arhīva

Izgāztuves vērts: Eiropas Savienībā aicina saudzēt ēdienu

21
(atjaunots 14:30 17.05.2017)
Katru gadu ES bez vajadzības tiek saražoti aptuveni 88 miljoni tonnu pārtikas, precīzāk sakot ēdienu klani tiek izmesti izgāztuvēs, tai skaitā dēļ "derīguma termiņa" marķējuma.

RĪGA, 17.maijs — Sputnik. Eiropas Parlaments apstiprināja rezolūciju, kura aicina kārtīgi izpētīt produktu marķējumu ar uzrakstiem "derīgs līdz" un "ieteicams līdz", lai neizmestu lieki ēdienu tonnas, vēsta Sputnik Igaunija ar atsauci uz Eiropas Parlamenta mājas lapu.

88 miljoni tonnu ēdiena izgāztuvē

Pēc savas būtības, rezolūcijai nav likumdošanas rakstura, taču par tās atbalstu nobalsoja vairākums deputātu, kuri aicina Eiropu nopietni aizdomāties par paviršu attieksmi pret produktiem, kā rezultātā ES katru gadu tiek izniekoti 88 miljoni tonnu pārtikas.

Turklāt šo produktu ražošana un iznīcināšana noved pie CO2 izmetumiem 170 miljonu tonnu apmērā.

Deputātu apstiprinātās rezolūcijas galvenais mērķis ir panākt, lai līdz 2025.gadam par 30% samazināt neizmantoto produktu daudzumu, un līdz 2030.gadam samazināt pārtikas izniekošanu ES par 50%.

Nost ar etiķetēm

Tāpat dokuments piedāvā uzmanīgi izpētīt jautājumu, kas skar marķējumu "ieteicams līdz" un "derīgs līdz", lai ieviestu skaidrību šo etiķešu nozīmē un paziņot pareizu informāciju sabiedrības plašajām rindām.

Vēl viens Eirokomisijas uzdevums būs atcelt esošos ierobežojumus pārtikas ziedošanai, kura nepieciešamības dēļ ir jāizdara atbilstošus likuma grozījumus aprites nodoklim.

"Attīstītās valstīs pārtikas produkti tiek izniekoti, visbiežāk tas notiek, pārtikas piegādāšanas patērētājiem līmenī. Atbildība par šīs problēmas risināšanu gulstas uz mūsu visu pleciem. Mans ziņojums aicina koordinēt darbību marķēšanas jomā, jo lielākā daļa patērētāju nesaprot tik labi frāžu "ieteicams līdz" un "derīgs līdz" nozīmi. Tāpat mums ir jānovērš noteikumu nepilnības, kuras padara sarežģītu pārtikas ziedošanas procesu, " paziņoja deputāte no Horvātijas Btļana Borzana.

Beigās par "pārtikas" rezolūciju nobalsoja 623 deputāti, 20 atturējās un 33 bija pret.

Tagad Eiropas Komisijai nāksies izvērtēt, vai derīguma termiņu uzrakstu atcelšana uz pārtikas produktiem varēs nest jūtamu labumu rūpīgākai attieksmei pret ēdienu, neradot draudus cilvēku veselībai.

Eiropa "ēd" pesticīdus

Kā iepriekš ziņoja Sputnik Igaunija, gandrīz visa lauksaimniecības produkcija, kura tiek pirkta un apēsta Eiropā, tostarp Igaunijā, satur veselībai kaitīgo pesticīdu atlieku daudzumu.

Saskaņā ar 2015.gada datiem, zinātnieki veica rūpīgu ķīmisko analīzi tādiem produktiem kā: banāni, baklažāni, brokoļi, pirmā spieduma olīveļļa, apelsīnu sula, zirņi, pipari, rozīnes, kvieši, sviests un olas.

Beigu beigās visnepatīkamākais rezultāts bija konstatēts banānos un rozīnēs: gandrīz 60% eksemplāros tika konstatētas pesticīdu atlieku pēdas.

21
Pēc temata
Pārtikas produktu cenas: burkāni varbūt kļūs lētāki, taču piens – diezin vai
Kučinskis sola nepalielināt PVN
Nejauki laikapstākļi Spānijā noveduši pie augļu un dārzeņu cenu kāpuma Baltijā
Dmitrijs Medvedevs

Dmitrijs Medvedevs pastāstīja par galvenajiem izaicinājumiem, kas sagaida ANO

8
(atjaunots 11:01 25.10.2020)
Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs ir pārliecināts: nevienu globālo problēmu nav iespējams atrisināt, ja netiks atjaunota starptautisko tiesisko normatīvu virsvadība uz valstu saskaņotās gribas pamata.

RĪGA, 25. oktobris - Sputnik. Krievija atbalsta vispārēju atteikšanos no tirdzniecības un finansiālo ierobežojumu attiecināšanas uz humanitārajām piegādēm – vispasaules pandēmijas apstākļos ir jānodrošina netraucētas pārtikas produktu, iekārtu un tehnoloģiju piegādes visvairāk cietušajām teritorijām, uzskata Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, vēsta RIA Novosti.

"Krievija konsekventi ierosina pilnībā atteikties no tirdzniecības un finansiālo ierobežojumu attiecināšanas uz humanitārajām piegādēm. Nekādi politiskie apsvērumi nedrīkst likt šķēršļus sadarbībai dzīvību glābšanas nolūkos," politiķis pastāstīja rakstā, kas veltīts ANO 75. gadu jubilejai. To publicēja telekanāls RT.

Medvedevs atzīmēja, ka nevienu globālo problēmu nav iespējams atrisināt, ja netiks atjaunota starptautisko tiesisko normatīvu virsvadība uz valstu saskaņotās gribas pamata.

"Starptautisko tiesību normas var smelties leģitimitāti tikai nacionālo konstitūciju paredzētajās demokrātiskajās procedūrās, nepārprotami paustā nāciju vēlmē pievienoties tiem vai citiem starptautiskajiem dokumentiem. Šodien vairāk nekā jebkad nepieciešams sekot šīm pieejām, saglabāt ANO unikālo arhitektūru, ņemt vērā vienam otra nacionālās īpatnības un cienīt tās," konstatēja politiķis.

Medvedevs atgādināja, kāda ir Krievijas sadarbība ar virkni valstu: pēc sprādziena Beirutā 2020. gada augustā Libānā nekavējoties ieradās glābēji no Krievijas, lai sniegtu palīdzību cietušajiem, savukārt pandēmijas laikā Krievija palīdzēja Venecuēlai, Irānai un vairākām citām valstīm, piegādājot medicīniskās iekārtas un individuālās aizsardzības līdzekļus.

Pie tam, atzīmēja Medvedevs, Krievijas karavīri nodrošināja medicīnisko palīdzību Itālijā, humanitārie pasākumi turpinās Sīrijā. Politiķis atgādināja arī par prezidenta Vladimira Putina piedāvājumu ANO darbiniekiem bez maksas saņemt Krievijā izstrādāto koronavīrusa vakcīnu "Sputnik V".

"Jāpatur prātā, ka ANO tika radīta kā organizācija, kam jāatrod asāko globālo problēmu risinājumi. Kam jāstāv miera un drošības interešu sardzē. Tās mērķis ir atbrīvot nākamās paaudzes no kara nelaimēm, stiprināt ticību cilvēka pamattiesībām, nodrošināt starptautisko tiesību normu ievērošanu un uzlabot cilvēku dzīves apstākļus. Galu galā, šo augsto ideālu sasniegšanai tika izveidota Apvienoto Nāciju Organizācija," raksta Medvedevs.

Plaisas radīšana sabiedrībā un atbalsts opozīcijai leģitīvo valdību gāšanai, aizbildinoties ar "demokrātiskajām vērtībām" – tāds ir nelikumīgas iejaukšanās citu valstu lietās tipisks scenārijs, un tas joprojām atkārtojas, uzskata KF Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks.

"Joprojām atkārtojas tipiskais scenārijs par nelikumīgu iejaukšanos valstu iekšējās lietās: plaisas uzspiešana sabiedrībā, atbalsts opozīcijai un tās apbruņošana valdības gāšanai ar formālu atsauci uz demokrātiskajām vērtībām," Medvedevs konstatēja rakstā.

Viņš atgādināja, kā 2003. gadā starptautiskā koalīcija ASV vadībā iebruka Irākā. "Aizbildinoties ar cīņu pret starptautisko terorismu un masveida iznīcināšanas ieroču meklējumiem, tika gāzts un sodīts ar nāvi valsts likumīgais prezidents Sadams Huseins, sagrauta "autoritārā valsts" un radīta "patiesi demokrātiska". Visiem ir labi zināms, kas no tā iznācis, norādīja politiķis.

Kā piemēru viņš minēja arī to, ka no 2012. gada "ASV sadarbībā ar NATO valstīm slepus militāri atbalstīja dumpiniekus Sīrijā". "Tas noveda tikai pie plašas asinsizliešanas un iekšējās krīzes šajā valstī," atgādināja Medvedevs.

Tāpat viņš pauda cerību uz ANO Drošības padomes piecu pastāvīgo locekļu tikšanos, kas ļautu apspriest aktuālākās problēmas – ir svarīgi turpināt dialogu jautājumā par kodolieročiem, uzsvēra Dmitrijs Medvedevs. Savā rakstā viņš atgādināja, ka 1978. gadā izveidotās Atbruņošanās konferences ietvaros tika pieņemta virkne svarīgu starptautisko līgumu. To mērķis bija parūpēties par tautu drošību, mazināt starptautisko spriedzi un stiprināt uzticēšanos valstu starpā kodolieroču pielietojuma jomā.

"Īpaša loma šajā procesā bija PSRS. Šodien mums nekavējoties jāturpina darbs šajā virzienā. ceram, ka ANO Drošības padomē notiks Krievijas ierosinātais "kodolpiecnieka" valstu samits cilvēces aktuālāko problēmu apspriešanai," uzsvēra Medvedevs.

8
Tagi:
Medvedevs, ANO, Krievija
Pēc temata
"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins
ANO Drošības padomi vēlas paplašināt. Ko mainīt, ko atstāt, lai saglabātu mieru
Bašars Asads: karš Sīrijā vēl nav beidzies
Eiropa jāpiespiež sākt savstarpējas cieņas pilnu dialogu ar Krieviju
Džo Baidens

Baidenam norādīja uz kļūdu, kuras dēļ vēlēšanās cieta sakāvi Džordžs Bušs seniors

10
(atjaunots 10:26 25.10.2020)
Prezidenta kandidātu debatēs Džo Baidens pieļāva kļūdu, kas savulaik maksāja prezidenta posteni Džordžam Bušam vecākajam.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Tīmekļa lietotāji pievērsuši uzmanību tam, ka ASV prezidenta kandidāts Džo Baidens debatēs atkārtojis Džordža Buša vecākā kļūdu, kurš vēlāk zaudēja vēlēšanās, stāsta RIA Novosti.

Debašu laikā Baidens atbīdīja krekla piedurknes malu un paskatījās pulkstenī brīdī, kad debašu vadītāja uzdeva jautājumu par klimata pārmaiņu problēmu.

"Kāpēc Džo Baidens nupat ieskatījās pulkstenī?" apjautājās republikānis no Arizonas Pols Gossards.

Blogeriem un analītiķiem radās iespaids, ka šis prezidenta kanditāta solis norāda uz viņa satraukumu, nogurumu un nepacietību un sekas nevar būt īpaši lielas.

Twitter lietotāji atsauca atmiņā līdzīgu situāciju Džordža Buša vecākā debatēs ar Bilu Klintonu un miljardieri Rosu Pero no Teksasas 1992. gadā. Bušu vecāko asi kritizēja par šo žestu. Kad viņam apjautājās, vai viņš ir priecīgs, ka "šī nepatīkamā lieta" ir beigusies, viņš atbildēja apstiprinoši.

Iepriekš Nešvilā (Tenesijas štats) notika Donalda Trampa un Džo Baidena fināla debates pirms prezidenta vēlēšanām. Pārsvarā tika apspriests koronavīruss, cīņa pret rasismu, nacionālā drošība, imigrācija un iejaukšanās vēlēšanās ASV, kā arī korupcijas skandāls, kurā iejaukts Džo Baidena dēls Hanters.

10
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Džo Baidens
Pēc temata
RT piedāvāja darbu Trampam. Kas no tā iznācis
ASV specdienesti: ja Baidenam atkal misēsies, vainīgs Putins
Tramps un Putins sagatavojuši "oktobra pārsteigumu"
Politologs: Tramps faktiski apsolījis "asiņainu slaktiņu" sakāves gadījumā
Covid-19

Valstī fiksēti 211 jauni Covid-19 gadījumi, divi slimnieki miruši

0
(atjaunots 17:52 25.10.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī miruši divi pacienti ar koronavīrusa infekcijas diagnozi. Covid-19 upuri piederēja pie 75-85 gadu vecuma grupas.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Slimību kontroles un profilakses centra dati liecina, ka aizvadītajā diennaktī veikti 4 458 izmeklējumi, fiksēti 211 jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi.

Pēdējo 24 stundu laikā miruši divi pacienti 75-85 gadu vecuma grupā ar diagnosticētu Covid-19 infekciju.

Apstiprinošo koronavīrusa testu proporcija sastādījusi 4,7%.

​Kopā pandēmijas laikā Latvijā reģistrēti 4678 slimības gadījumi, 1357 cilvēki izveseļojušies.

Dienu iepriekš Latvijā miruši četri Covid-19 slimnieki. Viens no mirušajiem piederēja pir 45-50 gadu vecuma grupas, trīs slimnieki – pie 80-90 gadu vecuma grupas.

Stingrāki pasākumi

Atgādināsim, ka valdība pieņēmusi stingrākus ierobežojošos pasākumus epidēmijas rezultātā.

No 24. oktobra aizsargmaskas jānēsā visās sabiedriskajās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž viņiem paredzētās vietās), arī pašvaldību un valsts iestādēs, kas sniedz pakalpojumus. Izņēmums pieļats tikai baseiniem, pirtīm un akvaparkiem, kur maskas nav iespējams nēsāt fiziski. Joprojām maskas var nenēsāt bērni līdz 13 gadu vecumam.

Sabiedriskās ēdināšanas vietās maskas obligāti jānēsā personālam, taču ne apmeklētājiem. Tāpat maskas nav obligātas mācību iestādēs.

Ierobežots privāto pasākumu (dzimšanas dienas, ballītes utt.) dalībnieku skaits – no 26. oktobra ļauts pulcēties kompānijām līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums notiek zem atklātas debess, dalībnieku skaits nevar pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskajās telpās atļauts uzturēties ne vairāk kā 300 cilvēkiem vienlaikus.

Valdība ierobežojusi arī baznīcu maksimālo aizpildījumu (50% no kopējā atļautā skaita), vienam apmeklētājam atvēlēti trīs kvadrātmetri.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Latvieši, karš ir sācies!": sociālie tīkli par infekcijas jauno antirekordu Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
Četras jaunas nāves un 259 inficētie: Latvijā plosās Covid-19