ASV Valsts departaments. Foto no arhīva

Valsts departamenta atklājums: patiesība tomēr pastāv

37
(atjaunots 12:54 26.04.2017)
Oksfordas angļu valodas vārdnīca pasludināja par 2016. gada vārdu "post-truth" (pēcpatiesība). Tas apzīmē situāciju, kurā patiesība nav vajadzīga, jo tā ir nepatīkama.

Nav vajadzības lamāties ar amerikāņu diplomātiem, spriež starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" komentētājs Dmitrijs Kosirevs. Var jau arī piekrist, it īpaši, ja viņi nonākuši pie filozofiska atklājuma: patiesība (par to, kas notiek mūsu pasaulē) tomēr pastāv. Turpināsim tā: vajag kopīgiem spēkiem atklāt šo patiesību, piemēram, par to, vai Sīrijā bijis uzbrukums ar ķīmiskajiem ieročiem un kas pie tā vainīgs, ja tas ir bijis.

Neapbēdiniet cilvēkus ar tiem saviem faktiem


Pašlaik ASV ārpolitikas resoram radušās lielas problēmas — tā gandrīz nav. Nozīmīgākie posteņi tajā nav aizņemti un nav pat apstiprināti. Pat mūsu varonis — Brūss Vortons — saucas "ASV valsts sekretāra publiskās diplomātikas un sabiedrisko sakaru vietnieka vietas izpildītājs". Un joprojām nav skaidrs, vai viņš kļūs par pilnvērtīgu vietnieku.

Tiesa, tas gan netraucē viņam strādāt un uzstāties. Tā nu viņš uzstājās arī Stenfordas universitātes Hūvera institūtā (Kalifornija) seminārā "Publiskā diplomātija pēcpatiesības sabiedrībā". Runāja par to pašu pēcpatiesību. Viņa uzrunu saņēmu uz papīra. Žēl, jo tādus dokumentus gribētos piedāvāt lasītājiem pilnā apjomā.

Vārdu "post-truth" (pēcpatiesība) Oksfordas angļu valodas vārdnīca pasludināja par 2016. gada vārdu. Tā vārdu definē kā "apstākļus, kuros sabiedriskā viedokļa veidošanas procesā objektīviem faktiem ir mazāka nozīme nekā emocijām un personiskajai pārliecībai".

Tulkojumā no Oksfordas valodas tas nozīmē situāciju, kurā patiesība nav vajadzīga, jo tā ir nepatīkama. Ja zināmai iedzīvotāju daļai jau izveidojusies sava pārliecība, nelieniet tai virsū ar savu patiesību (tas ir, ar tiem jūsu faktiem). Velti cilvēkus apbēdināsiet.

Kaut ko tamlīdzīgu vērojam pat ne no Krievijas "diplomātisko partneru" puses, bet gan to valstu sabiedriskajā viedoklī. Piemēram: Krievija iejaucas valstu vadītāju vēlēšanās visās rietumvalstīs. Vai: Bašars Asads ir diktators, kurš iznīcina pats savu tautu un indē to ar ķīmiskajiem ieročiem. Krievija par atbildi saka: dodiet faktus. Atbilde skan: kādus vēl faktus? Priekš kam? Nu, nevēlas mūsu cilvēki labprātīgi atsaukt atmiņā to, kas var kaitēt viņu pašreizējai parliecībai. Pārliecībai, ko mēs paši esam viņiem izveidojuši.

Brūss Vortons, protams, savā uzrunā pieminēja Krieviju, kas esot vainojama "pēcpatiesības" uzspiešanā. Taču lielākoties viņš runāja par to, kā cīnīties ar džihādistu ekstrēmistu propagandu visā pasaulē. Stāstīja par savu pieredzi, par to, kā iepriekšējās republikāņu administrācijas laikos viņš kopā ar savu propagandistu komandu izlējuši informācijas straumi tur, kurp iepriekš bijusi pavērsta "ugunsdzēsēju šļūtene ar melu straumēm", lai "vestu mērķa auditoriju konstruktīvākā virzienā". Runa ir par Tuvajiem Austrumiem. Un vēl par to, ka Brūsa iestādījumam un projektiem vajag vairāk naudas darbības turpināšanai.

Abām rokām atbalstu viņa pūles: dodiet Brūsam vairāk naudas. Vismaz par to, ka viņš savā ziņojumā saka: patiesība tomēr pastāv, lai arī valda pēcpatiesības laikmets.

Dzīvosim draudzīgi

Nav jābūt īpaši lielam optimistam, lai piebalsotu Brūsam: "Fakti patiesībā pastāv. Tie ir, un mēs bez tiem neiztiksim… Šajā Atlantijas okeāna pusē sabiedriskā viedokļa aptaujas liecina, ka amerikāņi vēlas patiesību, kuras pamatā ir fakti."

Ja jau amerikāņi vēlas dzirdēt patiesību un "kaut kur līdzās" esošos faktus, kas gan varētu būt vienkāršāk — atliek tikai dot viņiem faktus un patiesību.

Tā kā runa ir par ASV ārpolitikas resoru, tātad, par starptautiskām lietām, acīs krīt skaidri saskatāms iemesls atrast patiesību — stāsts par ķīmiskajiem ieročiem Sīrijā.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Pēcpatiesība (sk. augstāk) ir sakārtots personiskais viedoklis, ko ne ar kādiem faktiem malā nepabīdīsi. Bet patiesība… nu, sākumam nekaitētu noskaidrot, vai 4. aprīlī Šeihūnā, bruņotās opozīcijas kontrolētajā teritorijā patiešām pielietoti ķīmiskie ieroči.

Ja faktu nav, iznāk, ka arī ķīmiskie ieroči nav pielietoti. Taču, ja tie ir bijuši un to apstiprina lietiskie pierādījumi, tad — turpinājumā — nāktos noskaidrot, kurš tos izmantojis. Tieši tāpat — ar lietiskajiem pierādījumiem rokās. Piemēram, var doties uz Sīrijas GKS lidostu Šairatā (kurp ASV jau palaida 59 "Tomahaukus") un sameklēt tur ķīmisko ieroču pēdas.

Dokumentēt tās, salīdzināt ar tām, kas savāktas (ja vispār savāktas) domājamā uzbrukuma vietā. Patiesībā tas arī ir viss.

Tālāk atkārtosim nesenās ziņas. Krievija (un Ķīna, un citas valstis) iesaka Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai (OPCW) nosūtīt uz iespējamā nozieguma vietu komisiju, kurā darbosies neitrāli eksperti (kuru sabiedrību nav inficējusi pēcpatiesība). Organizācija nevēlas. Tas ir, amerikāņi neļauj.

Sīrijas prezidents Bašars Asads sūta vēstuli ANO ar lūgumu nosūtīt ekspertus incidenta izmeklēšanai Šeihūnā. Pagaidām vēl neviens neko nav nosūtījis.

Krievijas pārstāvis OPCW (šeit ir pilns viņa uzrunas teksts) demonstrē tās pašas fotogrāfijas, kuras profesionālie falsifikatori demonstrē, lai pierādītu zarīna pielietojumu. Fotogrāfijās skaidri redzams, ka tas nav nekāds zarīns (piemēram, acu zīlītes ir paplašinātas, nevis sašaurinātas).

Amerikāņu eksperts, Masačūsetas Tehnoloģiskā institūta profesors Teodors Postols pēta citus uzņēmumus no tās pašas nez no kurienes ņemtu "pierādījumu" sērijas un redz tajās dzelžu gabalu, ko nekādi nav varējuši nomest no gaisa (tas ir, no Sīrijas lidmašīnas), tā nepārprotami ir uzspridzināta uz zemes.

Eksperti nevēlas nekur braukt. Droši vien, negrib skumdināt pēcpatiesības laikmeta upurus: viņiem fakti nav vajadzīgi, ja tie neatbilst viņu tēraudcietajai pārliecībai par to, ka pie visa vainīgs Sīrijas prezidents un vēl arī Krievija.

Godātais Brūsa Vortona kungs, jūs sakāt, ka amerikāņi vēlas patiesību, kas balstītos uz faktiem. Tā klājas ne tikai amerikāņiem. Mēs vēlamies to pašu. Nu, ja tā patiešām ir, varbūt sāksim draudzēties un darīsim kopīgo darbu.

37
Pēc temata
Lielbritānijas ārlietu ministrs uzaicinājis Krieviju iesaistīties koalīcijas cīņā pret ISIS
New York Times saņēmusi Pulicera prēmiju par materiāliem, kas veltīti "Krievijas ietekmei"
Tramps nosodījis Krievijas atbalstu Sīrijas valdībai
Jana Toma nodēvējusi Igaunijas ārlietu ministru par muļķi
"Londonai nekas nav sakāms": Lielbritānijas ārlietu ministrs atcēlis vizīti Krievijā
Ustjlugas osta

Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: KF izpilda uzdevumu un vai palīdzēs Baltkrievijai

15
(atjaunots 08:10 29.09.2020)
Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām, Krievijas minerālmēslu ražotāji paši ir spiesti izmantot Baltijas valstu ostu pakalpojumus.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas jūras Krievijas ostās šodien nepietiek jaudas, lai pieņemtu Baltkrievijas minerālmēslus. Krievijas ražotāji pagaidām paši ir spiesti izmantot kaimiņvalstu ostu pakalpojumus, paziņoja eksperti konferencē "Argus Minerālmēsli 2020: Krievija, NVS un Baltijas valstis".

SIA "Morstrojtehnologija" vadošā speciāliste Olga Gopkalo atzīmēja, ka pašmāju termināli Baltijas jūras ostās ir pilnībā noslogotas, runāt par iespējamo Baltkrievijas minerālmēslu pārvešanu varēs runāt tikai pēc tam, kad, piemēram, tiks pabeigta termināla "Uļtramar" būvniecība Ustjlugā.

Jaudas trūkuma dēļ arī Krievijas minerālmēslu ražotāju kompānijas turpina pārkraut daļu produkcijas Baltijas valstu un Somijas ostās, atzīmēja viņa.

Saskaņā ar analītiskā centra Portnews datiem, ostās 2019. gadā tika apkalpoti aptuveni 29 miljoni tonnu minerālmēslu, trešā daļa no tiem – kaimiņvalstu (Baltijas valstu) ostās.

Gopkalo atzīmēja, ka minerālmēslu eksporta apjomi cauri Krievijas ostām un to tranzīts aug vienādā pakāpē. Taču eksperte atzīmēja, ka minerālmēslu tranzīts pieaug nedaudz ātrāk. Tranzīta daļa minerālmēslu jūras eksportā saglabājas (33-34%).

Tranzīts cauri Baltijai pieaug uz šķidro minerālmēslu rēķina, savukārt sauso minerālmēslu tranzīts – uz Kotkas ostas rēķina. 2019. gadā sauso minerālmēslu eksports uz Somiju sastādīja 20%, uz Baltiju – 63%, savukārt šķidro minerālmēslu eksports uz Baltiju – 18%.

Dabisko monopolu problēmu institūta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Savčuks arī piekrīt viedoklim par to, ka Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām.

"Uzbūvēt Krievijā minerālmēslu pārkraušanas terminālu ir sarežģīti, gandrīz neiespējami. Pieņemts lēmums pārtraukt kravu piegādes caur Baltijas ostām. Taču uz minerālmēsliem tas pagaidām neattiecas," sacīja eksperts.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas attiecībā pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot tai skaitā Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.

Baltkrievijas kompānijas ir svarīgākie Klaipēdas ostas partneri. Kravas no kaimiņu republikas veido aptuveni trešo daļu no visa ostas kravu apgrozījuma, pārsvarā tie ir minerālmēsli un naftas produkti.

15
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, tranzīts
Pēc temata
Kravu apgrozījums Liepājas ostā samazinājies gandrīz par 15%
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
Deniels Kreigs superagenta 007 Džeimsa Bonda lomā, foto no arhīva

Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks

19
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook  arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.

Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.

Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.

Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.

Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.

19
Tagi:
Lielbritānija, spiegs, Polija
Pēc temata
Japānā pamodies vulkāns no filmas par Džeimsu Bondu
Kontrabandisti uz Latvijas un Krievijas robežas izmanto Bonda filmu cienīgus trikus
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Viņķele vēlas oficiāli sasaistīt Apturi Covid ar citām lietotnēm

0
(atjaunots 13:24 29.09.2020)
Latvijas kontaktu ar Covid-19 inficētajiem izsekošanas lietotne sadarbosies ar analoģiskām lietotnēm ES.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Veselības ministre Ilze Viņķele iesniedza Saeimā likuma grozījumus, kuri palīdzēt nodrošināt kontaktu izsekošanas lietotnes Apturi Covid sadarbību ar analoģiskām sistēmām citās ES valstīs, vēsta Jauns.lv.

Vienotā sistēma tiek izstrādāta, lai informētu par paaugstinātu cilvēku inficēšanās risku, kuri atrodas ārzemēs. ES valstīs jānosaka iestādes, kuras atbild par informācijas apmaiņu un nodrošina pienācīgu datu uzglabāšanu.

Viņķele piedāvā Latvijai uzdot šīs funkcijas Slimību profilakses un kontroles centram, savukārt sistēmas tehnisko apkalpošanu – Latvijas Valsts radio un televīzijas centram.

Lietotne Apturi Covid Latvijā tika palaista maijā, viens no pirmajiem to lejupielādēja prezidents Egils Levits.

Šī gada septembrī Eiropas Komisija veica izmēģinājuma lietotņu sinhronizāciju kontaktu izsekošanai ar Covid-19 inficētajiem, kuras tika izstrādātas dažādās valstīs. Testos piedalījās lietotnes, kas tiek izmantotas Čehijā, Dānijā, Vācijā, Īrijā, Itālijā un Latvijā, jo tām ir līdzīgs dizains.

Paredzēts, ka šī gada oktobrī sāks darboties tehniska platforma, kura palīdzēs dažādu ES valstu lietotnēm dalīties datos vienai ar otru.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami
Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem
Virusologs paskaidroja, kāpēc nav jēgas iedalīt pandēmiju viļņos
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim