Migranti

Vācu eksperts par migrantu "ieguldījumu" noziedzībā

74
(atjaunots 08:33 26.04.2017)
Statistika liecina, ka par noziegumiem aizdomās turēto migrantu skaits pērn pieaudzis par 52,7%.

RĪGA, 26. aprīlis — Sputnik. Ar vardarbību saistītās noziedzības pieaugums Vācijā noticis lielākoties atbraukušo skaita palielināšanas dēļ, teikts pārskatā "Policijas kriminālā statistika 2016. gadā", vēsta Sputnik Vācija.

Kriminoloģijas speciālists Kristiāns Pfeifers (Christian Pfeiffer) iesaka neizdarīt sasteigtus secinājumus un salīdzinājumus. Par ārzemnieku noziegumiem tiesībsargājošajām iestādēm ziņo biežāk nekā par noziegumiem, ko izdara tautieši, viņš skaidro statistikas kropļojumu.

Bēgļu nometne Maķedonijā
© Sputnik / Дмитрий Виноградов

Ar vardarbību saistīto noziegumu skaits Vācijā nopietni pieaudzis, bet ielaušanās zādzību skaits, gluži otrādi, samazinājies.

Šie dati minēti "Policijas kriminālās statistikas pārskatā 2016. gadam", ko 24. aprīlī prezentējis Berlīnē Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs (Thomas de Maiziere).

Šajā periodā būtiski pieaudzis slepkavību skaits (gan ar iepriekšēju nodomu, gan nejaušās), kā arī izvarošanas un seksuālās uzmākšanās gadījumu skaits.

Saskaņā ar statistiku par noziegumiem aizdomās turēto migrantu skaits pērn pieaudzis par 52,7% — proti, par 174 438 cilvēkiem. Par to iepriekš ziņoja laikraksts Welt am Sonntag. Pēc tā datiem, par kabatas zādzībām aizdomās turēto migrantu skaits sastāda 35,1%, par dzīvokļu zādzībām ar ielaušanos — 11,3%.

Kā raksta izdevums, migrantu īpatsvars starp aizdomās turētiem par smagu miesas bojājumu nodarīšanu, izvarošanu un seksuālo uzmākšanos sastāda 14,9%, bet starp visiem aizdomās turamiem — 8,6%.

"Pie tā, ka palielinās ar vardarbību saistīto noziegumu skaits, pārsvarā vainīgi bēgļi," — sacīja intervijā Sputnik pazīstamais kriminoloģijas speciālists Kristians Pfeifers (Christian Pfeiffer). Iemesls tam, viņaprāt, ir "jaunu cilvēku skaits vecumā no 14 līdz 30 gadiem " Bēgļu vidū tādu ir 37%, bet Vācijas iedzīvotāju vidū — 9%.

Vienlaikus viņš uzskata, ka ir starpība starp tiem, kuri bēg no kara Irākā, Afganistānā un Sīrijā un kuriem ir izredzes saņemt patvērumu, un cilvēkiem, kuri ieradušies Vācijā no Austrumeiropas vai Ziemeļāfrikas. Otrai kategorijai, saka kriminologs, bija skaidri teikts: "mēs jūs patiesībā nemaz nevēlamies. Ļoti žēl, bet jūs nepareizi saprotat atvērto robežu nozīmi. Jūs nevarat palikt Vācijā, jums ir jāatgriežas."

Jaungada naktī pie kafejnīcas Prince Kebab sākās kautiņš, kura rezultātā tika nogalināts 21 gadu vecs vietējais iedzīvotājs
© REUTERS / Arkadiusz Stankiewicz

Šāda pieeja, izskaidro Pfeifers, izraisa dusmas un bēdas migrantu vidū, kuri, ciešot zaudējumus un briesmas, veikuši ceļu uz Vāciju. Rezultātā notiek tādi incidenti kā uzbrukumi sievietēm Ķelnē Jaungada naktī. To bēgļu vidū, kuriem nav nekādu izredžu saņemt uzturēšanās atļauju valstī, ar vardarbību saistīto noziegumu līmenis ir "ārkārtīgi augsts", atšķirībā no tiem, kam ir izredzes saņemt patvērumu.

Pfeifers uzsvēra, ka par noziegumiem, kas saistīti ar vardarbību, retāk ziņo policijai, ja tos nodarījuši vācieši, nevis ārzemnieki. "Ja Maksam uzbrūk Morics, iesniegumu policijā sniedz 13,4% gadījumu. Ja Maksam uzbrūk Mehmeds, rādītājs sasniedz 27%."

Kriminologs pieprasījis no politiķiem "enerģisku integrācijas programmu". Turklāt viņš uzskata, ka valstij konsekventāk jāīsteno tādu bēgļu izraidīšana, kuri pastrādājuši noziegumus vai kuriem nav izredžu palikt Vācijas teritorijā, "ja jau citādi nesanāk". Nepieciešams "strauji palielināt izmaksājamo naudas summu par labprātīgu prombraukšanu", lai stimulētu, piemēram, Ziemeļāfrikas un Austrumeiropas valstu iedzīvotājus atgriezties dzimtenē, taču lai tie vienlaikus neradītu neveiksminieku iespaidu, uzskata Pfeifers.

74
Pēc temata
Vainīgi krievi. "Jaunā Eiropa" atsakās no austrumu migrantiem
"Netradicionālie" bēgļi: kādas problēmas gaida Eiropā LGBT bēgļus
Birģermeistari Vācijā sūdzas Merkelei par naudas trūkumu bēgļiem
Baltkrievija

"Meklē kaut kādu naudu": baltkrievu muitnieki atver kravas mašīnas no Baltijas

2
(atjaunots 11:21 24.09.2020)
Kravas automašīnu vadītāji sūdzas par to, ka nākas vairākas diennaktis stāvēt pie Baltkrievijas robežas muitas apskatei, turklāt muitnieki taujā, vai viņi kabīnē vai kravas kastē neved naudu. Kādu naudu meklē baltkrievu muitnieki?

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Jau vairāk nekā nedēļu pie Baltkrievijas robežām ar Eiropas Savienības valstīm veidojas gara kravas automašīnu rinda. Iebraucēji no Latvijas, Lietuvas un Polijas sūdzas par ilgām pārbaudes procedūrām. Dažkārt tās ilgst pat diennakti. Dažas automašīnas stāv rindā jau no piektdienas.

Iepriekš vēstīts, ka no 10. septembra starptautiskie pārvadātāji saņēma paziņojumus: kravas automašīnas ar kravu no Baltijas valstīm un Baltijas valstu reģistrācijas numuriem tiks aizturētas uz robežas rūpīgākai pārbaudei.

Kāda loģistikas kompānija Sputnik Baltkrievija pastāstīja, ka tagad pie robežas pārbauda visas kravas automašīnas, nejaušā kārtībā atver kravas. Pārstāvis konstatēja, ka tas ir jautājums – kā paveiksies: dažu palaiž ātri, citu vairākas reizes dzenā cauri rentgeniem. Loģistikas kompānija atzīmēja, ka katra kravas mašīnas dīkstāves diena nes zaudējumus 100 eiro apmērā.

Tagad noskaidrojies, ka, pārbaudot kabīnes un no Eiropas ievestās preces, muitnieki īpaši interesējas, vai tālbraucēji neved līdzi naudu. Šī informācija raisa interesi, jo nesen ES apsolīja piešķirt 53 miljonus eiro baltkrievu tautas atbalstam, bet Baltkrievijas Tieslietu ministrija norādīja, ka valsts teritorijā nereģistrētu fondu darbība ir nelikumīga. Nav gan zināms, vai starp abiem notikumiem ir kāda sakritība.

Iepriekš vēstīts, ka 2020. gada 17. septembrī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko informēja, ka slēgs valsts robežu no rietumiem, ar Poliju un Lietuvu, kā arī pastiprinās drošību pie Ukrainas robežas.

Šajā laikā Baltkrievijas telekanāls pastāstīja, ka redakcija saņēmusi virkni atsauksmju par "nopietno kratīšanu" uz Baltkrievijas robežas ar Poliju, Latviju un Lietuvu. Rūpīgi pārbauda kravas transportā, dažkārt pārbaude ilgstot vairākas diennaktis. Ziņots, ka daži autovadītāji, kas steigušies šķērsot robežu, izmetuši pašu nopirktās preces, lai izvairītos no ilgas kavēšanās.

2
Tagi:
automašīnas, kravas, Baltija, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
ES nosauca termiņu, kad Lukašenko "pārstās" būt prezidents
Miljardi par apvērsumu: politologs pastāstīja, kā ES pārpērk baltkrievus
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju

Kremlis sniedza komentārus par Putina un Makrona sarunu par Navaļniju

13
(atjaunots 09:33 24.09.2020)
Iepriekš franču mediji stāstīja, ka Krievijas prezidents ieteicis pievērsties arī citām versijām, kas skaidro incidentu ar Alekseju Navaļniju, piemēram, pēdām uz Latviju, kur dzīvo viens no "Novičok" izstrādātājiem.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Mediju rīcībā nevar būt precīzi dati par Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Francijas valsts vadītāja Emanuela Makrona tālruņa sarunas saturu, konstatēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš avīze Monde, atsaucoties uz saviem avotiem, apgalvoja, ka tālruņa sarunā ar Emanuelu Makronu septembra vidū Krievijas prezidents ieteicis pievērsties arī citām versijām, kas skaidro incidentu ar Alekseju Navaļniju, piemēram, pēdām uz Latviju, kur dzīvo viens no "Novičok" izstrādātājiem.

"Avīzes rīcībā nevarēja būt precīza informācija. Mēs nespējam noticēt tam, ka Elizejas pils apzināti (..) "nopludināja" presē abu prezidentu sarunas ierakstu. (..) Francija nevar tā rīkoties. Mēs tam pat negribam ticēt," publikāciju komentēja Peskovs.

Komentāru viņš sniedza, atbildot uz žurnālista jautājumu par to, vai Putins teicis Makronam, ka Navaļnijs varējis saindēties pats, vai šī informācija ir nepatiesa.

Preses sekretārs piebilda, ka raksts "nepavisam ne precīzi atstāsta formulējumus".

"Patiesību sakot, diezin vai tas varēja būt precīzs, pretējā gadījumā tas nozīmētu, ka mūsu franču partneri apzināti nodevuši medijiem sarunas saturu, (..) kas nebūt neatbilst diplomātiskajai praksei. Esam pārliecināti, ka tā nav," atkārtoti uzsvēra Peskovs.

Noslēgumā viņš norādīja, ka Putins un Makrons bieži vien nepiekrīt viens otram, taču tas nekaitē konstruktīvam dialogam.

Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND bija piekļuve "Novičok" no 90. gadiem. Turklāt tas pētīts aptuveni 20 rietumvalstīs, arī Lielbritānijā, ASV, Zviedrijā un Čehijā.

Krievija saskaņā ar prezidenta dekrētu no 1992. gada pārtraukusi izstrādes ķīmisko ieroču jomā un 2017. gadā likvidēja visus šo vielu krājumus. To apstiprināja OPCW.

Trešdien Navaļnijs izrakstīts no stacionāra, viņa stāvoklis ir apmierinošs, ārstējošie speciālisti pieļauj, ka viņs izveseļosies pilnībā.

13
Tagi:
Vladimirs Putins, Makrons
Pēc temata
Vācija Alekseju Navaļniju piespiedīs klusēt
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
Krievijas vēstnieks atbildēja uz Vācijas prasību izmeklēt incidentu ar Navaļniju