Baltkrievijas AES vadības panelis. Foto no arhīva.

Baltkrievija un "Rosatom" parakstījuši plašu sadarbības programmu darbā pie BelAES

16
(atjaunots 15:18 21.04.2017)
Preses ekskursijā, kuras laikā tika apmeklēts BelAES būvlaukums, Baltkrievijas enerģētikas ministra vietnieks paziņoja, ka būvdarbos tiek veikti stingrākie drošības pasākumi.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Darbu izpildes programmu BelAES celtniecībā 2017. gadam parakstīja Baltkrievija – uzņēmums "Baltkrievijas atomelektrostacija" un kompānija "Rosatom", pastāstīja Baltkrievijas enerģētikas ministra vietnieks Mihails Mihadjuks, informē Sputnik Lietuva.

Ceturtdien Astravjecā, tiekoties ar žurnālistiem preses ekskursijas laikā, Mihadjuks pastāstīja, ka sastādīta šī gada darbu programma, tiek monētas iekārtas, būvlaukumā strādā 124 organizācijas.

Baltkrievijas AES būvdarbi
© Sputnik / Виктор Толочко

Stāstot par preses ekskursijas programmu, enerģētikas ministra vietnieks atzīmēja, ka žurnālistiem tiks dāvāta iespēja iepazīties ne tikai ar patreiz stacijas būvlaukumā notiekošo. Mediju pārstāvji varēs pavērot AES darbinieku pilsētas celtniecības darbus, aplūkot uzceltos objektus un uzzināt, ko plānots uzcelt.

Mihadjuks lūdza mediju pārstāvjus, kuru vidū bija liels nevalstisko izdevumu un portālu pārstāvju, objektīvi atspoguļot viņiem sniegto informāciju. Politiķis uzsvēra, ka vēlētos redzēt objektīvu informāciju "bez izdomājumiem un nespeciālistu komentāriem".

Tāpat viņš piebilda, ka tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, dažkārt pat izvirzītas pārlieku stingras prasības ģenerāluzņēmējam no stacijas drošības viedokļa, turklāt tiek kontrolēta visu pasākumu izpilde būvdarbu un iekārtu montāžas laikā.

Savukārt Baltkrievijas AES uzņēmuma ģenerāldirektora vietnieks Andrejs Barkuns paziņoja žurnālistiem, ka šogad plānots pabeigt tehniskā ūdens padevi stacijas būvlaukumā.

Baltkrievijas AES tiek celta ar Krievijas līdzdalību netālu no Astravjecas, 50 kilometru attālumā no Viļņas. Staciju veidos divi energobloki, kuru kopējā jauda sasniegs 2400 MW. Pirmā bloka ekspluatācijas sākums ieplānots 2019. gadā, otrais energobloks darbu sāks 2020. gadā.

Būvdarbiem izraudzīts projekts AES-2006 — jaunākās paaudzes "3+" atomelektrostacijas tipveida projekts ar uzlabotiem tehniskajiem un ekonomiskajiem rādītājiem, kas atbilst mūsdienu, t.s. "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības un sanitāri higiēniskajiem tiesiskajiem aktiem. 

AES pasūtītājs ir Baltkrievijas uzņēmums BelAES, ģenerāluzņēmējs – Rosatom, kas saskaņā ar līgumu uzņēmies saistības pabeigt staciju pilnībā.

16
Pēc temata
Krievija meklē pircējus Baltijas AES elektroenerģijai
Lietuvas prezidente uzskata Astravjecas AES par Krievijas ģeopolitisko projektu
Lietuvas prezidente: Baltkrievijas AES iespējams izmantot pret Baltiju
 Aleksandrs Tihanskis

"ASV atraisa rokas": eksperts par situāciju ar "atvērtajām debesīm"

30
(atjaunots 16:34 22.01.2021)
ASV mēģinājums piespiest sabiedrotos NATO piešķirt visu informāciju par novērošanas lidojumiem jau pēc izstāšanās no Atvērto debesu līguma liecina, ka tās plāno sagraut visu starptautiskas drošības sistēmu, uzskata militārais eksperts.

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Baltkrievija analizēs situāciju Atvērto debesu līguma jautājumā, paziņoja valsts ārlietu ministrs Anatolijs Glazs. Iepriekš Krievija paziņoja, ka uzsāktas valsts iekšējās procedūras ar mērķi izstāties no ADL. Minska ar satraukumu vēro bruņojuma neizplatīšanas, atbruņošanās un kontroles starptautisko līgumu sistēmas tālāko eroziju, ieskaitot Atvērto debesu līgumu, paziņoja ĀM.

Par to, cik senas ir ADL dalībvalstu savstarpējās pretenzijas un kāpēc Krievijas darbībās nav nekā negaidīta, komentārā radio Sputnik Baltkrievija pastāstīja militārais eksperts Aleksandrs Tihanskis.

"Kad ASV tikai sāka ADL izstāšanās procedūru, tur bija tāda maza "skabarga": ja Krievija paliks, Eiropas valstis, NATO dalībnieki apņemas nenodot informāciju ASV kā valsij, kas no līguma izstājusies. Protams, toreiz par to pasmējās, un pareizi darīja. Tāpēc, ka burtiski pirms 2 nedēļām noskaidrojās, ka ASV ultimatīvā formā pieprasījuši no NATO sabiedrotajiem sniegt informāciju pēc novērošanas lidojumiem," pastāstīja Tihanskis.

Atvērto debesu līgums tika parakstīts 1992. gadā – tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Tas darbojas no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti savākt informāciju viena par otras bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā līdz pēdējam laikam piedalījās 34 valstis.

2020. gada maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no līguma. 21. novembra naktī ASV noslēdza ADL laušanas procedūru.

30
Pēc temata
Krievijas ārlietu ministrs pastāstīja par Atvērto debesu līguma tālāko likteni
"Ignorēja likumu". Kam vajadzīgi ASV izlūkošanas lidojumi Krievijas gaisa telpā
Lavrovs apsolījis stingrus pasākumus, ja ADL dalībnieki nolems iztapt ASV
Kamala Harisa

Pirmā viceprezidente ASV: ģenerālprokurore, kam patīk kedas un kulinārija

22
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Vismaz vienu faktu par Kamalu Harisu zina visi, kas kaut mazliet sekoja priekšvēlēšanu kampaņai Amerikā: pirmo reizi viceprezidentes posteni ieņems sieviete. Kas vēl par viņu zināms?

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Džo Baidena un Kamalas Harises sejas šogad nokļuvušas uz žurnāla Time apvāka. Redakcija piešķīra prezidentam un viceprezidentam "gada cilvēka" titulu, stāsta Sputnik Baltkrievija.

Daži interesanti fakti no Baidena dzīves sniegti mūsu fotolentē. Tomēr viceprezidentes personība arī ir ļoti interesanta. Kas īsti zināms par sievieti, kas tagad ieņēmusi ASV viceprezidenta posteni?

Uz otru krastu, uz "Melno Hārvardu"

Kamala dzimusi Kalifornijā. Viņas māte ir indiete, tēvs – jamaikietis. Abi viņi bija  emigranti, stāsta ВВС.

Kamala Harisa par savu identitāti runā vienkārši un sevi dēvē par amerikānieti.

Harisa studēja Hovarda universitātē – tā ir viena no interesantākajām augstskolām valstī no vēsturiskā viedokļa. To uzskata par "Melno Hārvardu". Kamala mācījās skolā, kur lielākā daļa bērnu bija baltie – tobrīd sākās skolu desegregācijas programma, tāpēc viņai bija ļoti svarīgi iegūt augstāko izglītību no rasu viedokļa atšķirīgā vietā.

Lai arī viņas tēvs lasīja lekcijas Stenfordā, Kamala devās studēt uz otru krastu.

Prokurore, kam patīk gatavot

1990. gadā Kamala sāka strādāt par prokurora palīgu Alamidas apgabalā savā dzimtajā Oklendā. Viņas specializācija bija noziegumi pret dzimumu neaizskaramību.

2003. gadā viņu ievēlēja par apgabala prokuroru Sanfrancisko. Pazīstama viņa kļuva, kad atteicās pieprasīt nāvessodu par policista slepkavību apsūdzētajam Deividam Hillam. Divi senatori, kā arī toreizējais Kalifornijas štata ģenerālprokurors nosodīja viņas lēmumu. Oklendas mērs pat iniciēja izmeklēšanu – Kamalu turēja aizdomas par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr nekādus pārkāpumus atrast neizdevās.

Jau 2010. gadā viņa balotējās Kalifornijas ģenerālprokurora postenim. Toreiz viņa apsolīja izmantot augstāko soda mēru un atbalstīt to apelācijas instancē.

Kamala Harisa tika ievēlēta par Kalifornijas ģenerālprokuroru. Viņa bija pirmā sieviete vēsturē, kā arī pirmais afroamerikāņu un vienlaikus dienvidaziātu kopienu pārstāvis, kam izdevies ieņemt šo posteni. Pēc tam Harisu ievēlēja otru reizi.

Tiesa, viņas karjera nav bijusi caurcaurēm saulaina. Ne vienu reizi vien Harisa figurējusi skandālos.

Kopš 2011. gadā viņa ieņēma Kalifornijas ģenerālprokurora posteni, Harisa gandrīz ne reizi nav iejaukusies lietās, kas saistītas ar policijas izdarītām slepkavībām, rakstīja New York Times.

Protestu dalībnieki Oklendā izplatija skrejlapas "Pasakiet Kalifornijas ģenerālprokurorei Kamalai Harisai, lai viņa sauc pie atbildības policistus-slepkavas! Tas ir viņas darbs!"

Tomēr viņas pieeja mainījās. Inaugurācijas runā, stājoties ģenerālprokurora postenī otru reizi, Harisa paziņoja, ka valsts policija saskarusies ar "uzticības krīzi". Līdz savu pilnvaru beigām 2016. gadā viņa ieteica mazliet paplašināt sava ofisa pilnvaras policijas prettiesisko darbību izmeklēšanai.

"Esmu pirmā, taču ne pēdējā"

Vēl Kamalai patīk gatavot ēdienu un dažkārt viņa atsakās no klasiskā politiķa tēla – augstpapēžu kurpes nomaina pret kedām vai krosenēm.

Kamala ne tikai ir pirmā sieviete viceprezidenta postenī – tikai trīs sievietes šim postenim ir balotējušās šim postenim. Starp citu, Kamala tēmēja augstāk – viņa gribēja pārstāvēt demokrātus prezidenta kampaņā, tomēr viņu apsteidza Džo Baidens.

Kamalas Harisas vārdiem vajadzētu iedvesmot daudzas sievietes: "Lai arī es būšu pirmā sieviete šajā ofisā, es nebūšu pēdējā."

22
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
"Mani sauc Džo. Džo Baidens": ASV jaunā prezidenta dzīves lappuses
Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Impīčments Trampam un Baidena inaugurācija: kas notiek Vašingtonā
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Latvijā atklāta Covid-19 vakcīnu radīto blakņu statistika

0
(atjaunots 14:53 23.01.2021)
Zāļu valsts aģentūra pastāstīja, ka laikā no 28. decembra, kad Latvijā sākās vakcinācija Covid-19 profilaksei, saņemti 60 paziņojumi par blakusparādībām.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Līdz 20. janvārim Latvijā reģistrēti 14 blakusparādību gadījumi pēc Pfizer/BioNTech vakcīnas otrās devas, informēja Zāļu valsts aģentūra. Šajā laikā preparāta otru devu saņēmuši 2126 cilvēki, tātad par blaknēm informējis nepilns 1% vakcinēto, vēsta tvnet.lv.

Starp blaknēm pēc vakcīnas otrās devas atzīmētas sāpes un pietūkums vakcīnas vietā, nogurums, drudzis un sāpes muskuļos. Aģentūra atzīmēja, ka blakusparādības iespējamas biežāk nekā pēc pirmās devas – tas saistīts ar imūnsistēmas atbildes mehānisma īpatnībām.

Vienlaikus speciālisti uzsvēra: minētā reakcija neliecina, ka cilvēkam sācies Covid-19, jo vakcīnas nav "dzīvas".

Kopumā līdz 20. janvārim vakcinēti 16 278 cilvēki. Kopējais vakcīnu skaits sasniedzis 18 404, ieskaitot vakcināciju ar pirmo un otro devu.

Šajā periodā aģentūra saņēmusi 60 ziņas par reakciju pret vakcīnu Covid-19 profilaksei, tostarp piecas ziņas par Moderna vakcīnas radītajām blaknēm (to sāka izmantot no 13. janvāra) un 55 ziņas - par Pfizer/BioNTech vakcīnu (to sāka izmantot 28. decembrī).

Pārsvarā ziņots par zināmām un mērenām blaknēm, kas parasti pazūd vienas vai divu dienu laikā.

Visbiežāk sastopama tāda reakcija kā sāpes vakcīnas vietā, apsārtums, pietūkums, sāpīgi limfmezgli, nogurums, drudzis, galvassāpes, nelabums, sāpes locītavās un muskuļos, kā arī jutīga āda un kakla kairinājums.

Iepriekš ziņots, ka vairākos gadījumos radusies nepieciešamība atlikt vakcīnas otro devu, jo cilvēki inficējušies ar koronavīrusu starp vakcīnas pirmo un otro devu.

0
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, Latvija, vakcinācija
Pēc temata
"Bīstama blakusparādība": kā vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā
Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem
Šodien Covid-19 tests pozitīvs, rīt negatīvs: eksperte skaidro, kā tas ir iespējams
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem