Kviešu novākšana

Financial Times pastāstīja par Krievijas lauksaimniecības bumu

94
(atjaunots 16:57 19.04.2017)
Izdevums atzīmē, ka lauksaimniecības produkti ir kļuvuši par otru eksporta svarīgāko nozari Krievijā pēc naftas un gāzes.

RĪGA, 19. aprīlis – Sputnik. Krievijā ir sācies lauksaimniecības bums, kas pierāda, ka tirgū pastāv daudzas iespējas investoriem, raksta RIA Novosti ar atsauci uz Financial Times.

Pēc Rietumu 2014. gadā ieviestajām sankcijām un tās atbildes pasākumiem daudzi Krievijā pamanīja vietējo uzņēmumu attīstības iespējas un importa aizvietošanas perspektīvas, atgādina raksta autors Nils Baklijs. Daži rietumu analītiķi un investori neticēja, ka no tā kaut kas varētu sanākt. Taču, piemēram, lauksaimniecības nozarē optimisms izrādījās attaisnots, teikts rakstā

Pērn Krievija kļuva par lielāko graudaugu eksportētāju pasaulē. Kopējais to ražošanas apjoms, pēc FT datiem, sasniedza 119 miljonus tonnu, no kurām 34 tonnas bija eksportētas.

Krievijas kompānijas guva panākumus arī citās lauksaimniecības jomās: iekšējā cūkgaļas un vistas gaļas ražošana noveda līdz nulles nepieciešamību to importēt. Turklāt, Krievija kļuva par vadošo cukurbiešu piegādātāju, bet siltumnīcas dārzeņu saražotie apjomi pērn pieauga par 30% salīdzinājumā ar 2015.gadu.

Sarkanais laukums
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Krievija aktīvi izmanto sava ģeogrāfiskā izvietojuma iespējas. Valsts centrālo un dienvidu reģionu auglīgā zeme atrodas diezgan tuvu Melnās jūras eksporta termināļiem. Caur tiem Krievijas kvieši nokļūst pie tādiem lieliem importētājiem kā Turcija un Ēģipte.

Agrārais sektors visdrīzāk turpinās attīstīties arī turpmāk, jo ienākumu palielināšana ļauj lauksaimniekiem ieguldīt vairāk līdzekļu tehnoloģijā un iepirkt vairāk mēslojumu mazāk attīstītu agronomijas kompleksa jomu uzlabošanai.

Piemēram, uz Ķīnas un Krievijas robežas ir visas iespējas sojas audzēšanai. Tiesa, šī virziena attīstībai ir nepieciešami gadi. "Taču arī bez tā Krievijas lauksaimniecības bums rāda, ka neskatoties uz sankcijām un Rietumu attiecību problēmām ar Austrumiem, tirgū ir vairums iespēju," — secina Baklijs.

94
Pēc temata
Standard: 400 tūkstoši eiropiešu zaudējuši darbu sankciju kara rezultātā
Nošķaudīties: Krievijas vicepremjers komentēja baumas par jaunām sankcijām
Ukrainas prezidents ierosina pastiprināt sankcijas pret Krieviju
Forbes: Krievijas sankciju radītie zaudējumi
Eksperts: sankcijas draudzību nemaitā
Gāzesvada Ziemeļu Straumes 2 būvdarbi, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja pabeigt "Ziemeļu straumi 2" Vācijā un izvairīties no ASV sankcijām

4
(atjaunots 20:39 11.08.2020)
Vācija var ieviest kvotas slānekļa gāzes iegādei vai atteikties no tās pilnībā atbildes kārtā uz ASV spiedienu pret "Ziemeļu straumi 2" – viss ir atkarīgs no tā, cik stipri viņi sadusmosies, paziņoja finanšu analītiķis Dmitrijs Golubovskis.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Trīs ASV senatori vēstulē ostas operatoram Zasnicā draud ieviest sankcijas pret Vācijas ostu gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecības dēļ. Bundestāga deputāts no partijas "Savienība 90/Zaļie", bijušais vides aizsardzības ministrs Jurgens Tritins aicināja Vāciju un Eiropas Savienībai skarbi un izlēmīgi reaģēt uz Amerikas draudiem. Atbildes kārtā viņš piedāvāja pasākumus pret Amerikas slānekļa gāzi.

"Problēma ar sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2" jau skar Vāciju, nevis Krieviju – pabeigt šī cauruļvada izbūvi neļauj tieši Vācijas teritoriālajos ūdeņos. Krievija šeit ir bezspēcīga kaut ko izdarīt. Tur, kur Krievija aizstāv savas intereses,  tā var tās aizstāvēt, neraugoties ne uz kādām sankcijām. Amerikāņi to saprot un pret Krievijas kompānijām jau nekādas sankcijas neievieš. Uz Krieviju spiest ir bezjēdzīgi, viņi cenšas spiest uz Vāciju. Bet ja vācieši ir sadusmojušies – tas ir labi. Dod Dievs, lai viņi visu to izdara – gan cauruļu uzbūvē, gan amerikāņu gāzi ierobežo, mums tas ir labi – mēs atgriezīsim sev daļu tirgus, kura šobrīd mums ir zaudēta Eiropā," paziņoja Sputnik Latvija Golubovskis.

Viņš atzīmēja, ka izeja no situācijas ar spiedienu uz vācu biznesu – kompānijas nacionalizācija, kura pabeigs "Ziemeļu straumes 2" būvniecību Vācijas ūdeņos, – pret VFR valdību ASV sankcijas neieviesīs.

4
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
"Fortuna" nomnieks atteicās piedalīties "Ziemeļu straumes 2" izbūves pabeigšanā
Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus atļauts turpināt
Polija un Ukraina apvienojušās pret "Ziemeļu straumi 2"
Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska

Pats svarīgākais ir bērni: Tihanovska ierakstīja uzrunu baltkrieviem

9
(atjaunots 16:02 11.08.2020)
Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska pameta valsti un aicināja protestētājus saudzēt sevi.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska ierakstīja video uzrunu, kurā izskaidroja savu aizbraukšanu uz Lietuvu, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš kļuva zināms, ka Tihanovska pameta Baltkrieviju un patlaban atrodas Lietuvā – par to sociālajos tīklos paziņoja Lietuvas ĀM vadītājs.

"Es domāju, ka visa šī kampaņa mani ļoti stipri sarūdīja un deva man tik daudz spēka, ka es izturēšu visu. Taču, laikam, es tā arī paliku tā vājā sieviete, kura biju sākumā. Es pieņēmu ļoti smagu lēmumu," saka uzrunā Tihanovska.

Pēc viņas sacītā, lēmumu viņa pieņēmusi "absolūti patstāvīgi", to neviens nekādā veidā nevarēja ietekmēt nedz draugi, nedz radinieki (tostarp vīrs), nedz štābs.

"Es zinu, ka daudzi mani sapratīs, daudzi nosodīs, bet daudzi ienīdīs. Bet, jūs ziniet, nedod dievs izrādīties tādas izvēles priekšā, kādā nonācu es. Tādēļ cilvēki, saudzējiet sevi, lūdzu. Neviena dzīve nav tā vērta, kas šobrīd notiek. Bērni – tas ir pats galvenais, kas ir mūsu dzīvē," sacīja Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte.

Iepriekš Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja prezidenta vēlēšanu rezultātus. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,08% balsu, Tihanovska izrādījās otrajā vietā ar 10,09%. Preses konferencē Tihanovska paziņoja, ka neatzīst vēlēšanu rezultātus.

Naktī Minskā turpinājās protesta akcijas: autovadītāji ar transportlīdzekļiem aizšķērsoja ceļu uz demonstrācijas vietu, savukārt protestētāji būvēja barikādes. Demonstranti skandēja pret valdību vērstus lozungus, aplaudēja un dedzināja dūmu bumbas.

Kārtības sargi pielietoja pret protestētājiem gaismas-trokšņa granātas, asaru gāzi un gumijas lodes. Protestu vietās ieradās ātrās palīdzības mašīnas. Tika ziņots par cietušajiem un upuriem sadursmju rezultātā.

Masveida protesta akcijas notika arī citās Baltkrievijas pilsētās – aizritējušajā diennaktī republikā aizturēja gandrīz 3000 masveida nekārtību dalībniekus.

9
Pēc temata
Tihanovska aizbrauca no Baltkrievijas uz Lietuvu
Lukašenko paliek: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti
Lozungi, sprādzieni un barikādes: protesta akcijas Minskas ielās prezidenta vēlēšanu naktī
"Pie mums nav Lietuva": Lukašenko pārliecināts, ka baltkrievi ievēlēs prezidentu-vīrieti
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu