RĪGA, 19. aprīlis – Sputnik. Pentagonam ir jāizvērtē, kā NATO varētu neitralizēt Krievijas gaisa aizsardzības sistēmu Kaļiņingradas apgabalā tā, lai tas nevestu pie militārās eskalācijas, kā arī detalizētāk jāizanalizē Krievijas iespējas "Baltijas valstu destabilizācijā", tā teikts Amerikas pētniecības centra RAND ziņojumā, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.
"Dažādi scenāriji un ārkārtas situācijas, par kurām mēs esam dzirdējuši Zviedrijā, Igaunijā, Latvijā un Polijā attiecībā pret Krievijas darbībām un potenciālo NATO reakciju, ir jāizvērtē ASV Aizsardzības ministrijai… Tas attiecas uz skaidru priekšstatu par Kaļiņingradas lomu ar tās spēcīgo gaisa aizsardzības sistēmu. Kā NATO to neitralizēs? Visa Kaļiņingradas neitralizācijas tēma raisa jautājumu par eskalāciju un Krievijas potenciālo atbildi tam, ko tā uzskatīs par uzbrukumu savai teritorijai," — teikts dokumentā.
Krievijas Aizsardzības ministrija iepriekš apstiprināja, ka uz Kaļiņingradas apgabalu tika pārvesti raķešu kompleksi "Iskander". Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vēlāk skaidroja, ka Krievijas raķešu kompleksu "Iskander" pārvešana uz Kaļiņingradas apgabalu ir saistīta ar NATO destruktīvo rīcību, un Krievijas ĀM Visas Eiropas sadarbības departamenta direktors Andrejs Keļins paziņoja, ka Maskava neatskaitīsies NATO par "Iskander" kompleksu izvietošanu.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atzīmē, ka Krievijas raķetes paliks Kaļiņingradā, kamēr Krievija nepārliecināsies, ka Eiropā netiek plānots izveidot pret Krieviju vērsto pretraķešu sistēmu. Turklāt, Maskava vairākkārt uzsvēra, ka Krievijai nav plānu uzbrukt NATO valstīm, un aliansē to lieliski zina.
Tāpat RAND eksperti savā ziņojumā rekomendē veikt Baltijas valstu iekšējo drošības spēku analīzi. Autori uzskata, ka šo mērķu panākšanai ASV var izmantot "politiskās un militārās spēles" un dažus "neparastus" scenārijus kā Zviedrijas salas Gotlandes ieņemšanu Baltijas jūrā.
RAND analītiķi pērn jau sastādīja ziņojumu par hipotētisko Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs. Toreiz viņi secināja, ka Krievija pārspētu NATO militāro spēku skaitā, ieroču tāluma un jaudas ziņā. Turklāt ASV un bloka sabiedrotie nespētu pietiekami ātri reaģēt uz situāciju infrastruktūras problēmu dēļ, kā arī kopumā loģistikā, komandēšanas iespējās arī citās jomās.
