Igauņu kolekcionārs izglābis pēdējo T-34, kas vērojis sabiedroto tikšanos pie Elbas
(atjaunots 15:56 10.04.2017)
1945. gada 25. aprīlī netālu no Torgau pilsētas Elbas krastos PSRS armijas 1. Ukrainas frontes spēki tikās ar ASV 1. armiju. Rezultātā Vācijas bruņoto spēku atliekas tika sašķeltas divās daļās.RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Igauņu kolekcionārs izglābis no sagriešanas metāllūžņos vienīgo tanku T-34, kas piedalījies vēsturiskajā sabiedroto tikšanās reizē pie Elbas 1945. gada aprīlī, ziņo RIA Novosti, atsaucoties uz korporācijas "Uralvagonzavod" preses dienestu.
1945. gada 25. aprīlī netālu no Torgau pilsētas Elbas krastos PSRS armijas 1. Ukrainas frontes spēki tikās ar ASV 1. armiju. Rezultātā Vācijas bruņoto spēku atliekas tika sašķeltas divās daļās.
"Igauņu advokāts, kara tehnikas kolekcionāts Miks Lihmuss noskaidrojis viņa izglābtā tanka T-34 vēsturi. Bruņumašīna ražota 1944. gada novembrī Urālu tanku rūpnīcā Nr. 183 Ņižņij Tagilā un tūlīt pēc tam devusies uz fronti," — teikts ziņojumā.
Atzīmēts, ka 1984. gadā tanks uzstādīts uz postamenta Meksas pilsētā par godu Igaunijas strēlnieku korpusa veiktās Emaigas upes forsēšanas 40. gadadienai. 1993. gadā vietējās varasiestādes nolēmušas monumentu nojaukt, tanku sagriezt gabalos un nodot metāllūžņos, taču kolekcionāts nolēmis izpirkt bruņumašīnu.
"Liecinieku teiktais un rakstiskie avoti norāda, ka Mēksas T-34-85 ir vienīgais tanks, kas saglabājies no vienības, kas Padomju armijas sastāvā piedalījās vēsturiskajā tikšanās reizē pie Elbas 1945. gada 25. aprīlī," — pastāstīja preses dienests.
Igauņu kolekcionāram vēl neko nav izdevies noskaidrot par tanka ekipāžu, zināms ir tikai tas, ka pirms tas kļuva par pieminekli, uz tanka tornīša bija uzkrāsots numurs 021.
"Kad uzzināju, ka tanks nogājis tādu ceļu, nolēmu, ka tas jāparāda publikai. Aprīļa beigās tiks atklāta Aviācijas muzeja jaunā darba sezona. Uzskatu, ka cilvēkiem ir jāpatur prātā un jāglabā vēsture. Kam nav atmiņas par vēsturi, tam nav arī nākotnes," — pavēstīja igauņu kolekcionārs.
Tanks T-34-85 tika pieņemts bruņojumā 1944. gada janvārī. No cīņas un tehnoloģisko īpašību viedokļa tas ir labākais vidējais tanks Otrā pasaules kara gados. Mašīna aprīkota ar 85 mm lielgabalu, kas spēja satriekt visus Vācijā ražotos tankus reālā cīņas attālumā. Cīņas lauka vērošanas un komandu sistēmas ļāva savlaicīgi identificēt un likvidēt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
Trampa padomnieks atzinis ASV sakāvi ANO Drošības padomē
(atjaunots 09:56 15.08.2020)
ASV prezidenta padomnieks atzina, ka Francijas, Vācijas un Lielbritānijas nevēlēšanās atbalstīt Savienotās Valstis ANO Drošības padomē rada vilšanos. RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Savienotās Valstis cietušas neveiksmi ANO Drošības padomē, cenšoties pagarināt pret Irānu noteikto ieroču embargo, intervijā Fox News pastāstīja ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts O’Braiens, vēsta RIA Novosti.
Iepriekš ANO Drošības padomes locekļi neatbalstīja Savienoto Valstu rezolūciju šajā jautājumā. Saskaņā ar vienošanos KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu) ietvaros, militārās tehnikas piegādes Irānai atļautas uz laiku, un šis termiņš beidzas 18. oktobrī. Dokumentu atbalstīja tikai pašas ASV un Dominikāna. Krievija un Ķīna pret to iebilda, pārējie DP locekļi atturējās.
"Šodien mēs cietām sakāvi, taču tās vēl nav beigas," apliecināja O’Braiens.
ASV prezidenta padomnieks intervijā atzina arī to, ka Francijas, Vācijas un Lielbritānijas nevēlēšanās atbalstīt Savienotās Valstis ANO Drošības padomē rada vilšanos, tomēr nepārsteidz.
Krievijas pastāvīgais pārstāvis starptautiskajās organizācijās Vīnē Mihails Uļjanovs paziņoja, ka ASV mēģinājums pagarināt pret Irānu noteikto ieroču embargo ir izgāzies. Diplomāts pauda pārliecību, ka ASV jau iepriekš pieļāva šādu balsojuma rezultātu, tomēr nolēma "skriet ar pieri sienā".
Savukārt Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja paziņoja, ka Krievija balsojusi ANO DP pret ASV piedāvāto rezolūcijas projektu, ko konsekventi iebilst pret mēģinājumiem uzspiest Teherānai tamlīdzīgus ierobežojumus.
2015. gada jūlijā Irāna un seši starptautiskie pārrunu dalībnieki panāca vēsturisku vienošanos par Irānas atomenerģētikas ilggadējās problēmas noregulēšanu. Vairākus mēnešus ilgās diskusijas rezultātā tika pieņemts Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, kura izpilde pilnībā atceļ pret Irānu ieprieks vērstās ANO DP, ASV un ES ekonomiskās un finansiālās sankcijas.
Cita starpā vienošanās paredzēja, ka ieroču embargo tiks atcelts piecu gadu laikā. Militārās tehnikas piegādes iespējamas arī pirms šī termiņa, taču vienīgi ar ANO DP atļauju.
Darījums tā sākotnējā izskatā nepastāvēja ne trīs gadus – 2018. gada maijā ASV paziņoja, ka vienpusējā kārtībā izstājas no tā un atjauno stingras sankcijas pret Teherānu.
Tagi:
Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos
(atjaunots 07:49 15.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina iezīmēt soļus, kas ļaus izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē.RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis tuvākajā laikā organizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu līderu, kā arī Vācijas un Irānas tikšanos tiešsaistē, lai apspriestu Irānas jautājumu un izvairītos no situācijas saasināšanās, informēja RIA Novosti.
Šis ierosinājums izteikts paziņojumā, kas publicēts Krievijas prezidenta oficiālajā vietnē.
"Mērķis – nospraust soļus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē. Ir svarīgi kolektīvi atbalstīt ANO DP rezolūcijas 2231 tālāku netraucētu realizāciju, kas veidojusi starptautiski tiesisko pamatu KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu – red.) īstenošanai," paskaidroja valsts vadītājs.
Viņš konstatēja, ka diskusijas Drošības padomē kļūst aizvien saspringrākas, pret Teherānu izskan nepamatoti paziņojumi, izstrādājamie rezolūciju projekti vērsti uz agrāko vienbalsīgo lēmumu laušanu.
"Šajā reģionā, tāpat kā jebkurā citā pasaules punktā, nav vietas šantāžai un diktātam ne no vienas puses. Vienpusēja pieeja risinājuma meklējumos nepalīdz," uzsvēra Putins.
Viņš atzīmēja, ka Krievija joprojām pieturas pie KVRP Irānas kodolprogrammas noregulēšanai no 2015. gada.
Prezients atgādināja, ka atjaunotā Drošības koncepcija Persijas līča zonā, ar ko Maskava nāca klajā 2019. gadā ietver konkrētus ceļus problēmu risināšanai reģionā.
Krievijas valsts vadītājs aicināja uzmanīgi un atbildīgi izvērtēt vienam otra viedokli, rīkoties ar savstarpēju cieņu un kolektīvi.
©
Sputnik / Дмитрий Виноградов
"Aicinām partnerus uzmanīgi apsvērt mūsu piedāvājumu. Alternatīva ir tālāka spriedzes eskalācija, konflikta izcelšanās riska pieaugums. No tādas notikumu attīstības ir jāizvairās. Krievija ir atvērtka konstruktīvai sadarbībai ar visiem, kas ieinteresēts attālināt situāciju no bīstamās robežas. Jautājums ir steidzams," konstatēja Putins.
Viņš ierosināja saskaņot tiešsaistes apspriedes dienas kārtību Ārlietu ministriju līmenī, ja līderi demonstrē principiālu gatavību sarunai.
Aizvadītajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona ir sagatavojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu jautājumā par ieroču embargo pagarināšanu pret Irānu.
Pēc tam Teherāna paziņoja, ka šāds dokuments vispirms apdraud nevis Irānu, bet gan pašas ANO DP mehānismus.
Irānas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Abass Musavi norādīja, ka tādējādi Vašingtona vēlas pakļaut sev ANO DP un novājināt to.
Neatgriezās no dzelmes. Kāpēc neizdevās izglābt "Kursk" ekipāžu
(atjaunots 11:58 15.08.2020)
Ziemeļu flotes spēku manevri, ārkārtas iegrimšana, nosacīts uzbrukums "pretiniekam", pēkšņs torpēdas sprādziens un 118 jūrnieki aizgājuši viņsaulē. Pirms 20 gadiem notika lielākā katastrofa Krievijas zemūdeņu flotes vēsturē. Projekta "Antei" atomzemūdene "Kursk" līdz ar ekipāžu nogrima Barenca jūras dzīlēs, 108 metru dziļumā. Ūdenslīdēji vairākkārt centās iekļūt tajā un atbrīvot izdzīvojušos, tomēr nevienu neizdevās glābt. Par traģiskajiem notikumiem portālā RIA Novosti atgādināja Nikolajs Protopopovs.
Pēdējais reiss
Uz plānveida mācībām Barenca jūrā "Kursk" izgāja 10. augustā. Divas diennaktis turpinājās manevri, 12. augustā jūrnieki gatavojās nosacītam uzbrukumam pretinieka aviācijas bāzes grupai. Negaidot sakari ar kuģi pārtrūka. 11:30 norvēģu seismoloģiskās stacijas fiskēja grūdienu ar 1,5 magnitūdu. Dažas minūtes vēlāk sekoja spēcīgāks – 3,5 magnitūdu grūdiens.
Zemūdens kreseri devās meklēt Ziemeļu flotes kuģu vienība. "Kursk" tika atrasta nākamajā dienā 108 metru dziļumā. Pēc apskates ar nolaižamajiem aparātiem noskaidrojās, ka zemūdene burtiski iedrāzusies jūras dibenā aptuveni 40 grādu leņķī, priekšdaļa ir uzšķērsta, priekšējos nodalījumus piepildījis ūdens. Krievijas JKF Lkomandieris admirālis Vladimirs Kurojedovs jau toreiz paziņoja, ka cerības uz komandas glābšanu nav lielas. Tomēr glābšanas operācija tika sākta: avārijas rajonā ieradās atomkreiseris "Petr Velikyi", zemūdene un vēl aptuveni 20 kuģi. Krievijas Aizsardzības ministrija sāka pārrunas ar NATO pārstāvjiem, lūdzot tehnisko palīdzību "Kursk" ekipāžas glābšanai.
Plānots, ka izdzīvojušie jūrnieki varēs pamest zemūdeni ar glābšanas lādiņu palīdzību. Tomēr sākās vētra – jūras viļņošanās katastrofas rajonā sasniedza 5 balles. Centrālā konstruktoru biroja "Rubin" – šī tipa zemūdeņu izstrādātāja – speciālisti vērtēja, ka gaisa ekipāžai pietiktu 5-6 dienām.
Kuģis, cilvēki un likteņi
Zemūdenē "Kurska" bija 118 cilvēki – virsnieki, mičmaņi, līguma dienesta un valsts karadienesta matroži. Daudzi – jūrnieki vairākās paaudzēs. Piemēram, vecākā mičmaņa Sergeja Černiševa ģimenes locekļu kopējais dienesta laiks JKF pārsniedz 150 gadus.
©
AFP 2019 / STRINGER
Zemūdenes "Kursk" komandieris Genādijs Ļāčins pēc atgriešanās no reisa uz Vidusjūru
"Serjoža dzimis Sevastopolē, un, kā jau daudzi vietējie puikas, no bērnības sapņoja par jūru, - sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Sergeja brālis Jevgēņijs, arī – kara jūrnieks. – Mūsu ģimene pārvācās uz Severomorsku 1973. gadā, kad tēvu iecēla par jūras sakaru pulka komandieri. Serjoža bija ļoti godīgs un pozitīvs cilvēks. Un aktīvs – komjaunatnes organizators skolā, šaha komandas kapteinis. Viņa vārds piešķirts skolai Severomorskā, kurā viņš mācījās."
©
Sputnik / Игорь Зарембо
"Kursk" – tolaik tā bija jaunākā atomzemūdene – komandā Sergejs Černiševs nonāca 1993. gadā. Dienēja rezerves ekipāžā, pēc tam – pamata komandā. Uz kuģa pildīja kosmisko sakaru tehniķa pienākumus.
"Kad sākās perestroika, bezdarbs, es palīdzēju viņam iekārtoties dienestā atomzemūdenes ekipāžā, - atcerējās bojāgājušā jūrnieka brālis. – Tā bija prestiža vieta: moderna atomzemūdene, mūsdienīgs bruņojums. Ļoti stingra atlase: pēc izglītības, veselības, sagatavotības līmeņa. Brālis divas reizes devās autonomos reisos, ilgstošos pārgājienos, bija ļoti pieredzējis jūrnieks. Jāpiebilst, ka "Kursk" ekipāžā deviņdesmit procenti bija virsnieku un mičmaņu, nejaušu cilvēku tur nebija."
"Kursk" ekipāžā bija arī kapteiņleitnants Maksims Safonovs ar līdzīgu dzīves stāstu. Viņa tēvs, JKF virsnieks Anatolijs Safonovs stāsta, ka Maksims kopā ar viņu kopš bērnības braukājis pa jūras kara garnizoniem.
"Piektajā klasē viņš iestājās Jauno jūrnieku klubā un ļoti ieinteresējās, - stāsta Anatolijs. – Puikas veda uz ekskursijām uz Melnās jūras, Ziemeļu jūras floti, viņiem tas ļoti patika. Dēls un viņa draugi gribēja mācīties tikai Nahimova skolā. Vēlāk viņš nolēma kļūt par zemūdens flotes jūrnieku. Es dienēju uz kuģiem, taču sāku ar zemūdenēm. No savas pieredzes zinu, cik tā ir smaga un atbildīga profesija."
Maksims izraudzījās stūrmaņa specialitāti, un 1996. gadā viņu pieņēma "Kursk" ekipāžā. Tā bija viņa pirmā dienesta vieta.
"Zemūdenes toreiz reti gāja jūrā, "Kursk" bija Ziemeļu flotes labākais kuģis, strādāja vairāk par visiem, - atceras Safonovs, vecākais. – Visa ekipāža bija ļoti aizrautīgi cilvēki, ar milzīgu vēlmi dienēt, viņi mīlēja savu darbu. Maksims ļoti pārdzīvoja, ka, ņemot vērā situāciju valstī, kuģi pamet virsnieki, raizējās par zemūdenes likteni. Vien mēnesis viņam bija vajadzīgs, lai nokārtotu visas ieskaites par kuģa sistēmām, izdzīvošanas pasākumiem un kļūtu par pilntiesīgu komandas locekli."
1999. gada rudenī "Kursk" bija reisā uz Vidusjūru. Kreiseris sekmīgi pārvarēja visas NATO pretzemūdeņu robežas, slepus eskortēja ASV 6. flotes kuģus un pat izpildīja dažus nosacītus raķešu startus. Komandieris Genādijs Ļačins toreiz kļuva par Krievijas Varoni, lielākā daļa ekipāžas locekļu tika apbalvoti ar ordeņiem un medaļām. Maksimam Safonovam vajadzēja piešķirt II pakāpes ordeni "Par nopelniem Tēvijas priekšā". Nepaspēja.
"Kursk" ekipāžā bija ne tikai kar;avīri vairākās paaudzēs. Piemēram, vecākais staršina Aleksandrs Ņeustrojevs dzimis nelielajā Loskutovo ciemā Tomskas apgabalā un pēc iesaukšanas dienestā nokļuva atomzemūdenes ekipāžā.
"Visu bērnību mēs dzīvojām vienā mājā, mācījāmies vienā skolā, kopā spēlējām hokeju, pat autovadītāja un traktorista tiesības saņēmām vienlaikus, - atceras viņa draugs un vārdabrālis Aleksandrs. – 1997. gadā Saņu iesauca armijā. Pēc mācībām Severodvinskā – Ziemeļu flote. Nosūtīja uz "Kursku". Pēc tam nolēma noslēgt līgumu – saprata, ka ciemā darbu neatrast. Bet jūrniekiem deva dzīvokli, maksāja algu. Viņš rakstīja, ka lepojas ar dienestu, stāstīja, ka viņa zemūdene ir nenogremdējama. Ļoti atzinīgi raksturoja ekipāžu – bija sadraudzējies ar citiem jūrniekiem."
Par avāriju zemūdens kreiserī staršinas draugi un tuvinieki uzzināja pa radio. Glābšanas operācijai pa televizoru sekoja viss ciems. Pirmajās dienās pēc traģēdijas tika saņemta pretrunīga informācija – gandrīz nedēļu Loskutovo iedzīvotāji cerēja, ka Sašu izglābs.
"Viņu atveda slēgtā "cinkā", - stāsta draugs. – Apglabākām tepat, ciemā. Vēlāk uzcēlām postamentu, uzstādījām uz kapa enkuru. No ģimenes viņam palikusi māsa un jaunākais brālis. Tēvs gāja bojā, kamēr Saša vēl bija obligātajā dienestā. Bet māte aizgāja 2005. gadā. Neizturēja – pazaudēja vīru, pēc tam gandrīz uzreiz – dēlu."
Pēdējais patvērums
"Kursk" jūrniekus mēģināja glābt vairāk nekā nedēļu. Līdz zemūdenei vairākkārt nolaidās dziļūdens aparāts "Priz", taču iekšā iekļūt neizdevās. Pirmie kreiserī nokļuva norvēģu ūdenslīdēji, kuri avārijas vietā ieradās ar kuģi "Seaway Eagle". 20. augustā viņi apsekoja zemūdeni. Norvēģiem izdevās nokļūt līdz avārijas un glābšanas lūkai un atvērt to ar speciāli izgatavotiem instrumentiem.
Videokameras rādīja, ka visi nodalījumi ir pārplūduši, nav nekādu nišu ar gaisu. 21. augustā Ziemeļu flotes štāba priekšnieks viceadmirālis Mihails Mocaks apstiprināja, ka atomzemūdenes K-141 "Kursk" ekipāža ir gājusi bojā.
Oktobrī jūrnieku mirstīgās atliekas sāka pacelt dienas gaismā. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka pēc sprādziena cilvēki izdzīvojuši 6., 7., 8. un 9. nodalījumā. Visi pārgāja uz devīto nodalījumu un gaidīja palīdzību. Pirmsnāves zīmītē kapteiņleitnants Dmitrijs Koļesņikovs vēstīja, ka nodalījumā patvērušies 23 cilvēki.
2001. gada oktobrī "Kursk" tika pacelta no dzīlēm. To nogādāja kuģu remonta rūpnīcā Rosļakovā. Ekspertīzes parādīja, ka gandrīz viss kuģis iekšpusē izdedzis. Temperatūra ugunsgrēka epicentrā sasniedza 8000 grādus pēc Celsija skalas. Starpsienas uzšķērda sprādziena vilnis. Brīnumainā kārtā bojājumus neguva reaktora nodalījums un 22 spārnotās raķetes šahtās gar bortiem. Oficiālā informācija par katastrofas iemesliem tika publicēta 2002. gada jūlijā. Avārija notika sprādziena rezultātā, kura centrs lokalizēts mācību torpēdas atrašanās vietā, ceturtajā torpēdu aparātā, un pēc sprādziena procesa tālākas attīstības torpēdu ielādes nodalījumos atomzemūdenes pirmajā nodalījumā."
Valsts ģenerālprokurors Vladimirs Ustinovs atzina, ka "Kurska" gandrīz pilnībā applūdusi sešu līdz septiņu stundu laikā pēc avārijas.