Situācija Damaskā, Sīrijā. Foto no arhīva

Vācu analītiķis paskaidrojis, kāpēc rietumu medijus neinteresē patiesība par Sīriju

60
(atjaunots 12:10 09.04.2017)
Uzņēmums ar asinīm klāto zēnu no Alepo, kurš it kā esot cietis apšaudē, 2016. gada augustā aplidoja visu pasauli un kļuva par Sīrijas kara simbolu, kura mērķis bija demonstrēt valdības "zvērības".

RĪGA, 9. aprīlis — Sputnik. Vācu politologs, speciālists Tuvo Austrumu jautājumos un avīzes Die Zeit bijušais korespondents Mihaels Luderss šovā telekanālā ZDF pastāstīja, ka vācu mediji dod priekšroku vienkāršotai Sīrijas konflikta ainai, vēsta RIA Novosti

Jautājumā par ķīmisko ieroču pielietojumu Idlibā Luderss atzīmēja, ka mediji nav noskaidrojuši situāciju, taču steigšus uzkrāvuši vainu Sīrijas valdības karaspēkam. Pie tam eksperts atgādināja, ka tamlīdzīgi incidenti parasti notiek vērienīgu pārrunu priekšvakarā un, iespējams, tās ir operācijas "ar svešu karogu".

"To visu iespējams noskaidrot, ja ir vēlēšanās, taču tādā gadījumā, protams, sabrūk ienaidnieka tēls. Vairs neizdosies pateikt: šie ir labie, un pie viņiem piederam mēs, bet tie tur ir sliktie," — komentēja situāciju Luderss, pie tam uzsverot, ka šādai ainai nav ne mazākā sakara ar realitāti.

Viņš paskaidroja, ka ienaidnieka tēls palīdz radīt tādas fotogrāfijas, kā uzņēmums ar asinīm klāto zēnu no Alepo, kurš it kā esot cietis apšaudē. 2016. gada augustā tas aplidoja pasaules lielāko avīžu pirmās lappuses un kļuva par Sīrijas kara simbolu, kura mērķis bija demonstrēt valdības "zvērības".

Uzņēmums pieder fotogrāfam no "Alepo mediju centra" (Aleppo Media Center) — organizācijas, kas piegādā informāciju gandrīz visiem rietumu medijiem. Centru finansē Eiropas Savienība, piemēram, Francijas ĀM, pastāstīja Luderss. Pie tam slavenā uzņēmuma autors, kā izrādījies, ir cieši saistīts ar kaujiniekiem — kādā fotogrāfijā viņš iemūžināts kopā ar džihādistiem, kuri nocirtuši bērnam galvu propagandas video vajadzībām.

"Tas, kas Sīrijā notiek ar bērniem, ir briesmīgi, taču zemiski ir arī tas, kā apšaubāmi mediju centri, ko finansējam mēs, Eiropas nodokļu maksātāji, izmanto džihādistu grupējumus, kurus mums savukārt apraksta kā brīvības cīnītājus," — uzsvēra politologs.

Luderss atzīmēja, ka neviens vācu žurnālists ne ar vārdu nepiemin šos sakarus. "Rodas iespaids, ka viņi uzskata, ka svarīgāk ir uzturēt ienaidnieka tēlu, nevis tikt skaidrībā par notiekošo," — viņš piebilda.

60
Pēc temata
Mediji: specdienestu loks Baltijas valstīs sekmē pret Krieviju vērsto histēriju
Varasiestādes Slovākijā izvēlas klientus ziņu aģentūrām
Kas noskaņo lietuviešus pret kaimiņiem
"Dārgā CIP! Tēma nav vispusīgi izskatīta"
Lielbritānija

Mediji: Lielbritānija ieviesīs individuālās sankcijas pret Krievijas pilsoņiem

2
(atjaunots 09:36 06.07.2020)
Financial Times vēsta, ka Lielbritānijas ārlietu ministrs publiskos sarakstu – Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņus, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem.

RĪGA, 6. jūlijs - Sputnik. Šodien Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābks publicēs Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņu sarakstu, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem "Magņitska grozījumu" ietvaros, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Financial Times.

Saskaņā ar izdevuma datiem, vairākiem Krievijas valstspiederīgajiem tiks liegta iebraukšana Lielbritānijā, viņu konti britu bankās tiks iesaldēti. Financial Times raksta, ka sarakstā būšot "spīdzinātāju, slepkavu un izvarotāju" vārdi.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Rāba melnajā sarakstā būs pilsoņi, kas, pēc Londonas domām, ir jurista Sergeja Magņitska nāves līdzzinātāji. Sankcijas, pēc izdevuma informācijas, stāsies spēkā nekavējoties.

Izdevums norāda, ka sarakstā būs arī Saūda Arābijas pavalstnieki, kas turēti aizdomās par opozīcijas žurnālista Džamala Hašodži slepkavību.

"Ar šī likumdošanas akta palīdzību Lielbritānija saņems jaunas pilnvaras un varēs aizliegt iebraukšanu Lielbritānijā tiem, kuri vainojami par cilvēktiesību rupjiem pārkāpumiem, naudas līdzekļu novirzīšanu uz mūsu bankām un labuma gūšanu no mūsu ekonomikas," sankciju plānus komentēja Dominiks Rābs.

Pēc viņa vārdiem, vēlāk šogad melno sarakstu plānots paplašināt: ierobežojumi tiks attiecināti uz cilvēkiem, kas turēti aizdomās par korupciju, žurnālistu vajāšanu un cilvēku aizvainošanu reliģiskās pārliecības dēļ.

Pie tam Rābs atzina, ka ir "mazliet satraukts" par to, kā jaunais sankciju režīms ietekmēs divpusējās attiecības, tomēr, pēc viņa vārdiem "no morālā viedokļa tāda rīcība būs pareiza". Viņš piezīmēja, ka Magņitska lieta, ko viņš nodēvēja par "savas paaudzes Solžeņicinu" viņa "sirdij ir ļoti tuva".

2018. gada oktobrī Lielbritānija vēstīja, ka pēc izstāšanās no ES sāks pielietot pati savu sankciju likumdošanu. Ministru kabinets solīja publicēt nacionālos sankciju sarakstus.

Likums "Par sankcijām un naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumiem" ar "Magņitska grozījumu", kas ļauj Lielbritānijas valdībai ieviest ierobežojumus pret personām, kas it kā pārkāpušas cilvēktiesības, stājās spēkā 2018. gada maijā. Dokumenta nolikumus iespējams piemērot tikai pēc valsts izstāšanās no ES. Likuma autors ir Boriss Džonsons, toreizējais valsts ārlietu ministrs, un viņa vietnieks Tariks Ahmads.

Lielā investīciju fonda Hermitage Capital Management darbinieks Sergejs Magņitskis, Krievijā apsūdzēts par nodokļu mahinācijām, miris pirmstiesas izmeklēšanā "Matrosskaja tišina" 2009. gada novembrī. Viņa nāve radīja plašu sabiedrisko rezonansi Krievijā un ārvalstīs.

Pazīstamais Saūda Arābijas žurnālists Džamals Hašodži no 2017. gada dzīvoja ASV un strādāja avīzē Washington Post. Viņš tika nogalināts 2018. gada oktobrī Saūda Arābijas konsulātā Stambulā. Saūda Arābijas valdība sākotnēji noliedza, ka viņš būtu pazudis no konsulāta, taču, kad parādījās video un audio ieraksti, bija spiesta atzīt: žurnālists nogalināts pēc strīda ar konsulāta darbiniekiem. Turcijas policijai neizdevās atrast viņa līķi.

2
Tagi:
sankcijas, Saūda Arābija, Krievija, Lielbritānija
Pēc temata
Tiesa Maskavā aizmuguriski arestējusi Viljamu Brauderu
Labi, ka neuzmeta bumbu uz galvas: Lembergs tagad ir kā Kims Čenuns
Kopā ar Lembergu: JKP lika saprast, ka vēlas redzēt Šķēli "Magņitska sarakstā"
"Magņitska akts" Eiropā: EPPA aicina visus sekot Latvijas piemēram

Ķīnā apstiprinājies buboņu mēra gadījums

9
(atjaunots 08:56 06.07.2020)
Vīrietis ar aizdomām par buboņu mēri hospitalizēts, bet attiecīgajā pilsētas rajonā izsludināts trešā līmeņa epidemioloģiskais brīdinājums.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Lopkopim Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnas ziemeļos apstiprināta buboņu mēra infekcija, informē RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu "Sinczinbao", kas saņēmis informāciju no Bajanas-Nūras pilsētas veselības aprūpes komitejas.

Vīrietis ar aizdomām par buboņu mēri hospitalizēts. Pēc tam Bajanas-Nūras pilsētas apriņķī izsludināts trešā līmeņa epidemioloģiskais brīdinājums.

Varasiestādes vēsta, ka pilsētā pastāv slimības izplatības risks, nav ieteicams medīt savvaļas dzīvniekus, fiksējot slimības gadījumus, nekavējoties par tiem jāsniedz informācija.

Vēl divi cilvēki saslimuši ar buboņu mēri Mongolijas reģionā, kas robežojas ar Altaja Republiku (Krievijas Federācija).

Krievijas vēstniecība Ulanbatorā paziņoja, ka republikas varasiestādes nekavējoties veikušas nepieciešamos pasākumus, iemeslu satraukumam nav.

Buboņu mēris izplatās ar murkšķu tipa zīdītājiem, ko Mongolijas iedzīvotāji, neskatoties uz aizliegumiem, izmanto uzturā. Iespējams inficēties, apstrādājot nomedīto dzīvnieku, taču šādi gadījumi ir reti.

9
Tagi:
epidēmija, mēris, Ķīna
Pēc temata
Anomālās ziemas sekas: Latvijā vēl aizvien ir augsts putnu gripas izplatības risks
Ne tikai koronavīruss vien: zinātnieki izdomājuši "vakcīnu pret novecošanu"
"Tirgus bija viens no upuriem": Ķīna apstrīdēja sākotnējo versiju par Covid-19 izcelsmi
Jauns Covid-19 masveida uzliesmojums Ķīnā: galvaspilsētā noteikts karastāvoklis