Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības

Lukašenko par mācībām "Rietumi 2017": mēs nevienam negrasāmies uzbrukt

27
(atjaunots 15:28 07.04.2017)
Baltkrievijas prezidents vēsta, ka Krievijas un Baltkrievijas militāro spēku grupējums radīts pretstatam NATO.

RĪGA, 7.aprīlis — Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka reģionālais Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas militāro spēku grupējums nevienam negrasās uzbrukt, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Sputnik Baltkrievija.

"Šodien saņēmu vēstuli no Savienoto Valstu kongresmeņu grupas, to starp no pazīstamā  personāža — (Džona — red.) Makeina, kurš Baltkrievijā demokrātiju meklē, ka mēs te kādu esam aizturējuši un tā tālāk un tā joprojām," — vakar paziņoja Lukašenko.

Pēc viņa teiktā, vēstulē tiek skarts jautājums par ieplānotajām mācībām "Rietumi 2017", kas notiks Baltkrievijas teritorijā.

"Šie ļaudis skar arī mācību tematu: viņiem tas ir kaut kāds drauds. Tātad mūs neapdraud tas, ka NATO šodien aktivizējas pie mūsu robežām?" — vaicāja Baltkrievijas līderis.

"Krievijas iedzīvotāji mēdz teikt, ka tas ir pie Krievijas robežām. Ja tā ir Kaļiņingrada, tad tā ir. Taču jāsaprot, ka tas vispirms ir pie Baltkrievijas robežām. Un ir nepieciešams, lai eiropieši, NATO un ASV saprot, ka pretstatā mēs reiz izveidojām savstarpēju grupējumu Baltkrievijas teritorijā un Krievijas rietumos. Šis grupējums ir dzīvs, tas ir gatavs rīkoties mūsu interešu aizsardzības nepieciešamības gadījumā. Taču mēs negrasāmies nevienam uzbrukt, mums tas nav vajadzīgs," — teica Lukašenko.

Turklāt viņš uzsvēra: "Un mēs arī neesam spējīgi šodien karot ar visu pasauli. Gan Putins, gan es to lieliski saprotam. Taču savējo mēs neatdosim. Tāpēc viņiem mūs ir jāsaprot."

Baltkrievijas un Krievijas mācības "Rietumi 2017" norisināsies no 14. līdz 20. septembrim septiņos poligonos Baltkrievijā. No Krievijas mācībās piedalīsies apmēram trīs tūkstoši karavīru un 280 tehnikas vienības. Tāpat plānots uzaicināt starptautiskos novērotājus, tai skaitā no NATO.

27
Temats:
"Rietumi 2017" (53)
Pēc temata
Mācības "Rietumi 2017": zaldāts guļ – demogrāfija aug
Amerikāņu ģenerālis aicinājis Krieviju organizēt "pārskatāmas" mācības
Jaunas vērienīgas NATO mācības Latvijā gaidāmas aprīlī
Čehija un Lietuva organizē kopīgas militārās mācības Training Bridge 2017
Ustjlugas osta

Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: KF izpilda uzdevumu un vai palīdzēs Baltkrievijai

7
(atjaunots 08:10 29.09.2020)
Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām, Krievijas minerālmēslu ražotāji paši ir spiesti izmantot Baltijas valstu ostu pakalpojumus.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas jūras Krievijas ostās šodien nepietiek jaudas, lai pieņemtu Baltkrievijas minerālmēslus. Krievijas ražotāji pagaidām paši ir spiesti izmantot kaimiņvalstu ostu pakalpojumus, paziņoja eksperti konferencē "Argus Minerālmēsli 2020: Krievija, NVS un Baltijas valstis".

SIA "Morstrojtehnologija" vadošā speciāliste Olga Gopkalo atzīmēja, ka pašmāju termināli Baltijas jūras ostās ir pilnībā noslogotas, runāt par iespējamo Baltkrievijas minerālmēslu pārvešanu varēs runāt tikai pēc tam, kad, piemēram, tiks pabeigta termināla "Uļtramar" būvniecība Ustjlugā.

Jaudas trūkuma dēļ arī Krievijas minerālmēslu ražotāju kompānijas turpina pārkraut daļu produkcijas Baltijas valstu un Somijas ostās, atzīmēja viņa.

Saskaņā ar analītiskā centra Portnews datiem, ostās 2019. gadā tika apkalpoti aptuveni 29 miljoni tonnu minerālmēslu, trešā daļa no tiem – kaimiņvalstu (Baltijas valstu) ostās.

Gopkalo atzīmēja, ka minerālmēslu eksporta apjomi cauri Krievijas ostām un to tranzīts aug vienādā pakāpē. Taču eksperte atzīmēja, ka minerālmēslu tranzīts pieaug nedaudz ātrāk. Tranzīta daļa minerālmēslu jūras eksportā saglabājas (33-34%).

Tranzīts cauri Baltijai pieaug uz šķidro minerālmēslu rēķina, savukārt sauso minerālmēslu tranzīts – uz Kotkas ostas rēķina. 2019. gadā sauso minerālmēslu eksports uz Somiju sastādīja 20%, uz Baltiju – 63%, savukārt šķidro minerālmēslu eksports uz Baltiju – 18%.

Dabisko monopolu problēmu institūta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Savčuks arī piekrīt viedoklim par to, ka Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām.

"Uzbūvēt Krievijā minerālmēslu pārkraušanas terminālu ir sarežģīti, gandrīz neiespējami. Pieņemts lēmums pārtraukt kravu piegādes caur Baltijas ostām. Taču uz minerālmēsliem tas pagaidām neattiecas," sacīja eksperts.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas attiecībā pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot tai skaitā Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.

Baltkrievijas kompānijas ir svarīgākie Klaipēdas ostas partneri. Kravas no kaimiņu republikas veido aptuveni trešo daļu no visa ostas kravu apgrozījuma, pārsvarā tie ir minerālmēsli un naftas produkti.

7
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, tranzīts
Pēc temata
Kravu apgrozījums Liepājas ostā samazinājies gandrīz par 15%
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
Deniels Kreigs superagenta 007 Džeimsa Bonda lomā, foto no arhīva

Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks

16
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook  arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.

Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.

Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.

Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.

Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.

16
Tagi:
Lielbritānija, spiegs, Polija
Pēc temata
Japānā pamodies vulkāns no filmas par Džeimsu Bondu
Kontrabandisti uz Latvijas un Krievijas robežas izmanto Bonda filmu cienīgus trikus
Elektromobiļa uzlādēšana, foto no arhīva

Visās Latvijas DUS parādīsies elektromobiļu uzlādes punkti

0
(atjaunots 09:52 29.09.2020)
Saskaņā ar jauno Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu, visas jaunās autouzpildes stacijas Latvijā ir jābūt aprīkotām ar elektromobiļu uzlādes punktiem.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Ekonomikas ministrijā atzīmēja, ka izstrādāta Latvijas DUS aprīkošanas ar elektromobiļu uzlādes punktiem projekta mērķis ir veicināt apkārtējai videi un cilvēku veselībai drošās transporta enerģijas apriti. Turklāt šī iniciatīva palīdzēs attīstīt alternatīvās enerģijas nodrošināšanas infrastruktūru, raksta Tvnet.lv.

Šis nosacījums tiks pielietots jaunu DUS būvniecības gadījumos, kā arī pārbūvējot vecās. Iepriekš šāds noteikums jau sāka darboties autostāvvietu būvniecības gadījumos pie jaunām sabiedriskām ēkām un daudzīvokļu mājām.

Iepriekš Sputnik Latvijas rakstīja, ka valstī plānots ieviest jaunu nodokli, kurš sadārdzinās lietotu automobiļu reģistrāciju, kas ir aktuālāki Latvijas ekonomiskajiem apstākļiem, toties tas kļūs saudzīgs dārgu elektromobiļu pircējiem. Taču, saskaņā ar pētījumiem, elektromobiļi Latvijā joprojām nav pārāk populāri.

Jaunajā DUS likumprojektā tāpat tiek runāts par to, ka pilsētām ar iedzīvotāju skaitu virs 20 tūkstošiem no 2030. gada ir jānodrošina alternatīvās enerģijas izmantošana 50% transportlīdzekļu.

0
Pēc temata
Viena uzpildes stacija valstī: Latvijas autovadītājus "pārsēdinās" uz jaunu degvielu
Pēc epidēmijas novārgušajām ekonomikām draud "zaļā vētra"
Jaunie tarifi nepatīkami pārsteigs elektromobiļu īpašniekus