Marss. Foto no arhīva

Zinātnieki noskaidrojuši, kāpēc Marss kļuvis nepiemērots dzīvībai

41
(atjaunots 13:08 01.04.2017)
Kolorado universitātes astrobiologa Brūsa Jakoski vadītā pētījuma rezultāti liecina, ka aptuveni pirms četriem miljardiem gadu uz "Sarkanās planētas" bijusi blīva atmosfēra, kas ļāva saglabāt siltumu un valgmi.

RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik. ASV un AAE zinātnieki secinājuši, ka, iespējams, uz Marsa bijusi tikpat blīva atmosfēra, kāda raksturīga Zemei, taču planēta to zaudējusi "Saules vēja" un ultravioletā starojuma iespaidā, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Space.com publicēto informāciju.

Pētījumā, kas Kolorado universitātes astrobiologa Brūsa Jakoski vadībā publicēts zinātniskajā žurnālā Science, ziņots, ka aptuveni pirms četriem miljardiem gadu, kad dzīvība uz Zemes tikai veidojās, uz "Sarkanās planētas" bijusi blīva atmosfēra, kas ļāva saglabāt siltumu un valgmi.

Taču vēlāk Marsa atmosfēra kļuvusi plānāka, ko argona gāzes vieglie izotopi to pametuši ultravioleto staru un "Saules vēja" — Saules izstaroto ūdeņraža plazmas megajonizēto daļiņu iespaidā, raksta portāls.

Zinātnieki uzskata, ka ar laiku Marsa atmosfēra zaudējusi 66% argona, kas atradies tā sastāvā. Gāzes koncentrācijas mazināšanās iespaidā atmosfērā samazinājies ogļskābās gāzes apjoms, kas ļauj saglabāt siltumu. Šīs izmaiņas būtiski ietekmējužas Marsa klimatu un sekmējušas tā pārvēršanos dzīvībai nederīgā tuksnesī.

Savus secinājumus pētnieki pamato ar NASA misijas MAVEN (Mars Atmosphere and Volatile Evolution) datu analīzi, kas īstenota ar mērķi izpētīt Marsa atmosfēru ar pavadoņa palīdzību.

Pētījuma rezultāti ļauj dot atbildi jautājumā par to, vai dzīvībai piemērots ir ne tikai Marss, bet arī citas, daudz tālākas planētas, uzsvēruši zinātnieki.

41
Pēc temata
NASA zinātnieki atraduši trīs dzīvībai piemērotas planētas
Zeme iluminatorā: startējis kuģis "Sojuz" ar jauno SKS ekipāžu
Kā Ventspils mežā klausās kosmosu
NASA publicē jaunos Plutona uzņēmumus