Lielbritānija. Foto no arhīva

Mediji: Terēza Meja piekritusi saglabāt ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā pēc Brexit

37
(atjaunots 10:28 29.03.2017)
Lielbritānija darīs visu iespējamo, lai pēc Brexit garantētu Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES pilsoņu tiesības.

RĪGA, 29.marts — Sputnik. Lielbritānija izdarīs visu iespējamo, lai pēc Brexit garantētu ES pilsoņu tiesības, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, sola britu premjerministre TerēzaMeja. Par to politiķe paziņoja trešdien savā uzrunā parlamentam. Dažus tās fragmentus publicējuši britu mediji, vēsta RIA Novosti.

Gaidāms, ka 29.martā Lielbritānijas premjere paziņos par Lisabonas līguma 50.panta iniciāciju, saskaņā ar kuru Lielbritānija var brīvprātīgi pamest ES. Naktī uz trešdienu Meja parakstīja oficiālu vēstuli Briselei par Brexit, kuru ES pastāvīgais pārstāvis Tims Berovs iesniegs ES vadītājam Donaldam Tuskam ap 14:30 (pēc Latvijas laika). Līdz ar to oficiāli tiks uzsākta izstāšanās no ES procedūra.

Francijas prezidenta amata kandidāte, Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna
© Sputnik / Владимир Федоренко

Trešdien no rīta, ap 8:00 (10:00 pēc Latvijas laika) Mejai bija paredzēta sanāksme ar valdības locekļiem par Brexit. Nedēļu vēlāk premjere uzstāsies Kopienu palātā un sniegs speciālu paziņojumu parlamentam par procedūras sākumu.

"Kad es sekojošajos mēnešos sēdēšu pie pārrunu galda, es pārstāvēšu katra Lielbritānijas iedzīvotāja — jauniešu un pensionāru, bagāto un trūcīgo, pilsētnieku un lauku iedzīvotāju — intereses. Protams, pārstāvēšu arī ES pilsoņus, kuriem mūsu valsts ir kļuvusi par mājvietu. Tā ir mana karstākā vēlēšanās — panākt visizdevīgākos nosacījumus katram, kurš dzīvo mūsu valstī," — teikts Mejas runā.

Pārvietošanās un darba brīvības saglabāšana, kā arī savstarpējā ES un Lielbritānijas pilsoņu statusa atzīšana ir galvenais gaidāmo pārrunu jautājums. Iepriekš Meja paziņoja par savu nodomu īstenot "skarbu" Brexit, atsakoties no pārvietošanās brīvības saglabāšanas un pieejas ES vienotajam tirgum. Taču tagad premjeres retorika kļuvusi maigāka, un viņa atzīst savstarpējās pilsoņu tiesību nodrošināšanas nozīmi.

Pie tam Meja uzsvēra kopēju ES un Lielbritānijas vērtību saglabāšanas nozīmi, kā arī nepieciešamību veidot partnerattiecības, taču premjere atkārtoja, ka Brexit nāks Lielbritānijai par labu.

"Mēs visi gribam redzēt Lielbritāniju stiprāku, nekā tagad. Mēs visi gribam, lai valsts kļūtu labāk pārskatāma, lai katrs tās iedzīvotājs varētu gūt panākumus. Mēs visi gribam, lai mūsu nācija dzīvotu drošībā, lai mūsu bērni un vecāki dzīvotu mierīgi. Mēs gribam dzīvot patiesi globālā Lielbritānijā, kura veido ciešas attiecības ar saviem vecajiem draugiem un jaunajiem partneriem," — teikts Mejas runā.

37
Temats:
Atvadas angļu stilā (130)
Pēc temata
ES līderi parakstījuši deklarāciju par savienības nākotni pēc Brexit
29.martā Lielbritānija uzsāks šķiršanās procesu ar Eiropu
New York Times: pieci cilvēki gaida Brexit
Terēza Meja pēc Brexit uzsākšanas pieprasīs no Briseles 11 miljardus dolāru
KF vēstniecība Vašingtonā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība komentēja apsūdzības pret sešiem KF pilsoņiem ASV

0
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Vašingtonā noraida ASV apsūdzības Krievijas pilsoņiem par destabilizējošu un hakeru darbību visā pasaulē, sarunā ar RIA Novosti paziņoja diplomātiskās misijas pārstāvis.

Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai. Cita starpā viņi apsūdzēti par vīrusa NotPetya izplatību 2017. gadā. Apgalvots, ka šīs personas esot Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieki, kuri cita starpā esot organizējuši kiberuzbrukumus Olimpiādei Dienvidkorejā. Gandrīz vienlaikus Lielbritānijā izskanēja apgalvojumi, ka Krievijas izlūkdienesti esot plānojuši arī kiberuzbrukumu Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā pirms tās tika atliktas.

"Absolūti skaidrs, ka šādām ziņām nav nekā kopēja ar realitāti, to mērķis ir vienkārši saasināt rusofobo noskaņojumu amerikāņu sabiedrībā, "raganu medību" izvēršanos un spiegu māniju. Tāda jau vairākus gadus ir Vašingtonas politiskās dzīves īpatnība. ASV vadība konsekventi grauj agrāk pragmatiskās Krievijas un ASV attiecības un mākslīgi uzspiež iedzīvotājiem toksisku iespaidu par Krieviju un visu, kas ar to saistīts," komentēja vēstniecības pārstāvis. 

Aģentūras sarunbiedrs uzsvēra, ka Krievijai nav un nav arī bijuši nodomi nodarboties ar "destabilizējošām operācijām" visā pasaulē.

"Tas neatbilst mūsu ārpolitikai, nacionālajām interesēm, kā arī mūsu izpratnei par, to, kā veidojas valstu attiecības. Krievija ciena citu valstu suverenitāti un neiejaucas to darīšanās," viņš piezīmēja.

Informācijas avots Ārlietu ministrijā informēja, ka ASV un Lielbritānijas apsūdzības par Krievijas hakeru saiknēm ar dažādiem uzbrukumiem, arī Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā, ir nepamatotas un vērstas pret iekšējo auditoriju.

0
Tagi:
Krievijas vēstniecība, kiberuzbrukums, ASV
Ballistiskās raķetes Trident II D5 palaišana

"Vajag vismaz papūlēties": eksperts uzskata, ka pārrunas par NEW START ir iespējamas

2
(atjaunots 17:46 20.10.2020)
Iespējams, Vašingtonā tomēr ir politiķi, ar ko iespējams diskutēt par līguma NEW START pagarināšanu.

RĪGA, 20. oktobris – Sputnik. Kremlis, komentējot ASV politiķu izteikumus par līguma NEW START pagarināšanu, atzīmēja, ka sarunas ar Vašingtonu stratēģiskās stabilitātes jautājumos turpināsies, neskatoties uz Baltā nama atteikšanos no Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierosinājuma pagarināt līgumu par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu uz vienu gadu, paziņoja prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

"Mēs ceram, ka jebkurā gadījumā tiks turpināti kontakti ar ASV. Protams, kopumā, kā jau teica prezidents, līguma pagarināšana dotu mums laiku, dotu šos 12 mēnešus substantīvām un nopietnām pārrunām bruņojuma kontroles jautājumos," Peskova teikto citēja RIA Novosti.

Viņš akcentēja, ka būtu sagaidāmas visai bēdīgas sekas, ja visai pasaulei tiktu atņemts šis "visas pasaules stabilitātes un drošības stūrakmens".

"Tāpēc, protams, mēs vēlētos tomēr izdzirdēt, ka mūsu partneri ASV ir gatavi pagarināt šo dokumentu," atzīmēja prezidenta preses sekretārs.

Pagaidām, pēc viņa vārdiem, vēlamais progress nav redzams. Tomēr tāda situācija nenozīmē, ka "visi kontakti ir pilnībā jāaptur".

Krievijas Zinātņu akadēmijas Drošības problēmu pētījumu centra vadošais zinātniskais darbinieks, amerikānists, politologs Konstantins Blohins radio Sputnik ēterā pauda viedokli, ka līguma liktenis lielā mērā ir atkarīgs no tā, kas uzvarēs gaidāmajās prezidenta vēlēšanās ASV.

"Republikāņu partijas pārstāvis Donalds Tramps, pirmkārt, ienīst Ķīnu un saista NEW START ar Ķīnu. Otrkārt, Republikāņu partija tradicionāli cenšas sagraut bruņojuma kontroli. Atgādināšu, ka Džordža Buša, jaunākā administrācijas laikā amerikāņi izstājās no PRA līguma, pats Tramps izstājās no līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm un Atklāto debesu līguma. Ja viņš uzvarēs vēlēšanās, izstāšanās no NEW START ir ļoti iespējama," uzskata Konstantins Blohins.

Ja uzvarēs demokrātu pārstāvis Džo Baidens, pēc politologa domām, pastāv izredzes pagarināt līgumu.

"Demokrātiskā partija tradicionāli atbalsta dialogu ar krieviem par stratēģisko stabilitāti. Atgādināšu, ka tieši Obamas administrācija kopā ar Medvedevu pagarināja tagadējo līgumu. Tomēr, lai kas uzvarētu, ir gandrīz neiespējami noslēgt jaunu līgumu dažu mēnešu laikā. Tāpēc vismaz jāpapūlas pagarināt esošo līgumu, lai gada laikā noslēgtu jaunu. Šī ideja tomēr ir interesanta," atzīmēja politologs.

Līgums NEW START, kas parakstīts 2010. gadā, patlaban ir vienīgā spēkā esošā Krievijas un ASV vienošanās par bruņojuma ierobežošanu.

Līgums NEW START stājās spēkā 2011. gada 5. februārī. Saskaņā ar to abu pušu pienākums un samazināt kodolarsenālu tā, lai pēc 7 gadiem un turpmāk bruņojums kopumā nepārsniegtu 700 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, ballistiskās raķetes uz zemūdenēm un smagajiem bumbvedējiem, kā arī 1550 kodolgalviņas un 800 izvērstas un neizvērstas starta iekārtas. Vienošanās paredz Krievijas un ASV informācijas apmaiņu par kodolgalviņu un kodolieroču nesēju skaitu divreiz gadā.

2018. gada 5. februārī pienāca galējais termiņš, līdz kuram Krievijai un ASV bija jāsasniedz kontroles rādītāji saskaņā ar līgumu. Līguma termiņš beidzas 2021. gada februārī. Vašingtona dažādos līmeņos uzsver, ka Pekina jāiesaista pārrunās ar mērķi izstrādāt jaunu trīspusēju kodolvienošanos starp Krieviju, Ķīnu un ASV. Ķīna šo ieceri noraida. Sergejs Lavrovs ne vienu reizi vien ir uzsvēris, ka Maskava atbalsta līguma NEW START pagarināšanu bez iepriekšējiem noteikumiem.

2
Tagi:
NEW START līgums, Krievija, ASV
Pēc temata
Putins ierosinājis pagarināt NEW START uz gadu bez jebkādiem noteikumiem
Lavrovs par tiesībām, ASV nekaunību, New START un Navaļniju
Militārais eksperts: ASV nav vajadzīgs NEW START līgums, tās atpaliek no Krievijas
"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START