Kadrs no filmas Krusttēvs, 1971. gads

Sicīlijas bīskaps aizliedza mafijas locekļiem kļūt par krusttēviem

63
(atjaunots 16:01 20.03.2017)
Februārī bīskaps publiski kritizēja mācītāju par to, ka viņš atļāvis kļūt par krusttēvu kāda Sicīlijā plaši pazīstama bandīta dēlam. 2008. gadā bīskaps vairākkārt saņēmis draudus par mafijas kritiku.

RĪGA, 20. marts – Sputnik. Sicīlijas bīskaps Mikele Penisi aizliedza mafijas klanu locekļiem kļūt par krusttēviem salas baznīcās, raksta RIA Novosti ar atsauci uz The Guardian.

"Mafija vienmēr izmantoja terminu "krustēvs" ar mērķi padarīt savus bosus par nosacīti reliģiozi respektabliem, kaut arī šīs divas pasaules ir gaužām nesaderīgas," – citē katoļu bīskapu izdevums.

Februārī bīskaps publiski kritizēja mācītāju par to, ka viņš atļāvis kļūt par krusttēvu Sicīlijā plaši pazīstama bandīta Toto Rijnas dēlam. 2008. gadā bīskaps vairākkārt saņēmis draudus par mafijas kritiku.

Izdevums atzīmē, ka Penisi pārvaldītās bīskapijas sastāvā ir Korleones pilsēta – Sicīlijas mafijas centrs. Slavenajā Mario Pjuzo romānā "Krusttēvs", uz kura pamata tika uzņemta filma ar tādu pašu nosaukumu, šī pilsēta ir galvenā varoņa – dona Vito Korleones dzimtene.

Iepriekš Romas pāvests Francisks aicināja Itālijas Nacionālās mafijas un terorisma apkārošanas pārvaldes darbiniekus aktīvi pretoties organizētai noziedzībai valstī. "Mafijas netīro darījumu un noziegumu nestā nauda ir asiņaina, tā ieliek varu ļaundaru rokās," – atzīmēja pāvests.

Pagājušajā gadā Romas katoļu baznīca nosodīja greznās 65. gadus vecā Vitorio Kazamonikas bēres, kurš piederēja pie varena Romas čigānu mafijas — Kazamoniku klana. Mediji ziņoja, ka bēru ceremonija notikusi Romas San Džovani Bosko baznīcā, kurp ar vecmodīgu karieti sešu zirgu pajūgā ar melniem spalvu pušķiem tika nogādātas mafiozi mirstīgās atliekas. Turpat ieradās limuzīnu kolonna ar bēru vainagiem uz jumta, no kuru logiem lidoja sarkanas rozes, slavenās filmas "Krusttēvs" mūzikas skaņu pavadījumā. Baznīca par godu bērēm tika izrotāta ar bosa attēliem baltā uzvalkā ar uzrakstu "Vitorio Kazamonika – Romas pavēlnieks". Turklāt virs galvenās ieejas baznīcā tika uzstādīts transparents "Tu iekaroji Romu, tagad tu iekarosi paradīzi."

63
Pēc temata
Apsnigusī Sicīlija: daba ir sajukusi prātā
Malta, foto no arhīva

EK uzsākusi Kipras un Maltas Uzturēšanās atļauju programmu likumīguma pārbaudi

1
(atjaunots 12:29 21.10.2020)
Eiropas Savienībā raizējas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Eiropas Komisija pārbaudīs, cik lielā mērā programmas, kuras ļauj saņemt Kipras un Maltas pilsonību, atbilst Eiropas tiesībām, teikts EK paziņojumā.

ES uzmanību piesaistījušas Kipras un Maltas pilsonības piešķiršanas programmas apmaiņā pret investīcijām, kuras tiek dēvētas par "zelta pasēm".

Maltas un Kipras valdībām tiek atvēlēti divi mēneši, kuru laikā tām būs jāatbild uz apsūdzībām. Ja EK nesaņems apmierinošu atbildi, tad pret šīm valstīm var tikt ieviestas sankcijas.

Dokumentā teikts, ka pilsonības piešķiršana, apmaiņā pret investīcijām personām, kurām nav reālu sakaru ar Eiropas valstī, ir pretrunā ar "Eiropas pilsonības būtību". Eiropas Savienībā uztraucas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

Atzīmēsim, ka Kipras ministru padome 13. oktobra ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu atcelt Kipras Investīciju programmu, kuras ietvaros ārzemnieki varēja saņemt Kipras pilsonību apmaiņā pret investīcijām. Tas notika nākamajā dienā pēc Kataras telekanāla Al Jazeera izmeklēšanas filmas iznākšanas ēterā par oficiālo personu, tai skaitā politiķu, iespējamo saikni ar noziegumiem pilsonības piešķiršanā.

Turklāt Kipras Iekšlietu ministrija paziņoja, ka izskatīs gandrīz 600 jau iesniegto pieteikumu Kipras pilsonības saņemšanai apmaiņā pret investīcijām, kā arī tos iesniegumus, kurus paspēs iesniegt līdz Kipras Investīciju programmas pārtraukšanai.

Viens no "zelta pasu" programmas pionieriem ES bija Latvija. No 2010. līdz 2017. gadam valsts izsniedza vairāk nekā 17 tūkstošus Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) apmaiņā pret ieguldījumiem gandrīz 1,5 miljarda eiro apmērā. Vairāk nekā 90% TUA pieteikumu tika saņemts no bijušās PSRS valstu iedzīvotājiem, pārsvarā no Krievijas pilsoņiem.

Taču Latvijas varasiestādes konsekventi padarīja bargākus TUA piešķiršanas nosacījumus no 2014. gada, kad minimālais investīciju apmērs tika palielināts no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro. Par fināla akordu kļuva 2017. gada novembra beigās pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviests obligāts maksājums 5000 eiro apmērā reizi piecos gados par TUA pagarināšanu visiem topošajiem investoriem, ieskaitot tos, kas ieguldīja līdzekļus nekustamajā īpašumā, uzņēmumā vai banku saistībās.

1
Tagi:
Eiropas Komisija, termiņuzturēšanās atļauja, Malta, Kipra
Pēc temata
Vjetnamiešiem iepatīkas Latvijas "zelta vīzas"
Transparency International: Latvija slikti pārbauda "zelta vīzu" pieteikumus
Latvija "laicīgi" izrēķinājusies ar uzturēšanās atļaujām
Eirodeputāte ieteica Latvijai bagātnieku vietā pieņemt migrantus
KF vēstniecība Vašingtonā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība komentēja apsūdzības pret sešiem KF pilsoņiem ASV

10
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Vašingtonā noraida ASV apsūdzības Krievijas pilsoņiem par destabilizējošu un hakeru darbību visā pasaulē, sarunā ar RIA Novosti paziņoja diplomātiskās misijas pārstāvis.

Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai. Cita starpā viņi apsūdzēti par vīrusa NotPetya izplatību 2017. gadā. Apgalvots, ka šīs personas esot Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieki, kuri cita starpā esot organizējuši kiberuzbrukumus Olimpiādei Dienvidkorejā. Gandrīz vienlaikus Lielbritānijā izskanēja apgalvojumi, ka Krievijas izlūkdienesti esot plānojuši arī kiberuzbrukumu Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā pirms tās tika atliktas.

"Absolūti skaidrs, ka šādām ziņām nav nekā kopēja ar realitāti, to mērķis ir vienkārši saasināt rusofobo noskaņojumu amerikāņu sabiedrībā, "raganu medību" izvēršanos un spiegu māniju. Tāda jau vairākus gadus ir Vašingtonas politiskās dzīves īpatnība. ASV vadība konsekventi grauj agrāk pragmatiskās Krievijas un ASV attiecības un mākslīgi uzspiež iedzīvotājiem toksisku iespaidu par Krieviju un visu, kas ar to saistīts," komentēja vēstniecības pārstāvis. 

Aģentūras sarunbiedrs uzsvēra, ka Krievijai nav un nav arī bijuši nodomi nodarboties ar "destabilizējošām operācijām" visā pasaulē.

"Tas neatbilst mūsu ārpolitikai, nacionālajām interesēm, kā arī mūsu izpratnei par, to, kā veidojas valstu attiecības. Krievija ciena citu valstu suverenitāti un neiejaucas to darīšanās," viņš piezīmēja.

Informācijas avots Ārlietu ministrijā informēja, ka ASV un Lielbritānijas apsūdzības par Krievijas hakeru saiknēm ar dažādiem uzbrukumiem, arī Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā, ir nepamatotas un vērstas pret iekšējo auditoriju.

10
Tagi:
Krievijas vēstniecība, kiberuzbrukums, ASV