Latvijas nepilsoņi

Pilsoņi bez valsts: itāļu fotogrāfs piesaistījis uzmanību Latvijas iedzīvotāju problēmai

111
(atjaunots 13:50 06.03.2017)
Latvijas masveida nepilsonības problēmai veltīta izstāde tika atklāta Itālijas pilsētā Boloņā.

RĪGA, 6. marts— Sputnik. Itālijas pilsētā Boloņā tika atklāta vietēja fotogrāfa Mikele Lapini izstāde "Pilsoņi bez valsts" (Citizens of Nowhere), kas veltīta nepilsonības problēmai Latvijā, informē Baltnews.

Izstādē var apskatīt Latvijas nepilsoņu portretus, tai skaitā Jurija Petropavlovska, Vladimira Lindermana, Mihaila Hesina, Valentīna Miļutina, Josifa Korena un citus.

"2014. gadā Latvijā dzīvoja gandrīz 300 tūkstoši cilvēki ar nepilsoņu statusu. Tie veido līdz 15% valsts iedzīvotāju, — teikts anotācijā izstādei. — Nepilsoņi — tā ir īpaša cilvēku kategorija, viņi nav "jauniņie".

Tie nav imigranti vai bēgļi. Šie cilvēki ir dzimuši Latvijā un ieguvuši tur izglītību. Viņi strādā Latvijā, maksā nodokļus un sniedz savu ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Taču viņiem ir pases, kas liecina, ka tās īpašnieki ir "citplanētieši".

Itāļu fotogrāfs apmeklēja Latviju pirms trim gadiem. Apmeklējuma laikā viņu īpaši pārsteidza nepilsoņu tēma. Rīgā viņš ticies ar vairākiem desmitiem nepilsoņu, pierakstījis viņu stāstus un radījis viņu fotoportretus.

"Vairums itāliešu neko nezina par šo problēmu, — pastāstīja fotogrāfs. — Mēs parasti saņemam maz adekvātas informācijas par Baltijas valstīm. Kad es stāstu izstādes apmeklētājiem, ka Latvijā un Igaunijā dzīvo simtiem tūkstoši cilvēku, kuriem nav politisko tiesību, ar pasēm, kurās rakstīts Alien, itāļi brīnās — kā tas var būt ES valstīs?"

"Nepilsoņiem Latvijā atņemtas vairākas nozīmīgas politiskās un sociālās tiesības, — uzsvērts fotogrāfa mājaslapā. — Pēdējo reizi viņi balsoja 1990. un 1991. gadā tautas nobalsošanā par Latvijas neatkarību. Nepilsoņi nedrīkst balsot vēlēšanās, tostarp piedalīties referendumos."

"Nepilsoņi Latvijā nevar ieņemt daudzus amatus. Jūs nekad nesatiksiet nepilsoni valsts dienestā. Viņi nevar iegūt farmaceita vai notāra, advokāta vai pilota darbu. Nepilsoņiem ir ļoti mazas izredzes iegūt darbu ārzemēs, jo viņu statuss neparedz iespēju saņemt oficiālu ES darba atļauju. Viņu pases var salīdzināt ar atvērtu Šengenas vīzu, ar kuru viņi var ceļot kā tūristi. Tomēr, ja viņi vēlēsies doties uz ASV, Lielbritāniju vai Šveici, viņiem nāksies noformēt vīzu, jo šo valstu teritorijās nepilsoņi nevar iebraukt brīvi".

Иосиф Корен
© Foto : © Michele Lapini‏
Iosifs Korens

Latvijā dzīvo gandrīz divi miljoni cilvēku. Aptuveni 250 tūkstoši no viņiem ir atzīti par nepilsoņiem — par bijušajiem PSRS pilsoņiem, kuri pēc Latvijas neatkarības palikuši valstī, bet kuru senči nav dzīvojuši valstī līdz 1940. gadam. Igaunijā ir aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju, no tiem vairāk nekā 82 tūkstoši ir nepilsoņi.

111
Pēc temata
Mamikins: Diezin vai jaunais EP prezidents varēs izprast nepilsoņu problēmas
Nacionālā apvienība nevēlas piešķirt nepilsoņiem politiskās tiesības
Andrejs Mamikins aizstāv nepilsoņu tiesības
Svetlana Tihanovska

Tihanovska oficiāli apliecinājusi, ka ir gatava vadīt Baltkrieviju

24
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska savā YouTube kanālā informējusi visus, ko tas interesē, – viņa ir gatava kļūt par valsts vadītāju.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. "Es zinu, ka neesmu viena," teica bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā. Savā YouTube kanālā viņa paziņoja, ka ir gatava ieņemt prezidenta posteni.

Atgādināsim, ka 9. augustā Baltkrievijā aizritēja prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli informēja, ka uzvaru tajās ar lielu pārvaru, saņemot 80,1% balsu, izcīnījis pašreizējais prezidents Aleksandrs Lukašenko. 

Valstī sākās protesti. Svetlana Tihanovska, ko atbalstīja 10,1% vēlētāju, pēkšņi kļuva par pašpasludināto opozīcijas līderi un pameta valsti.

Minska jau vairākkārt norādījusi, ka Baltkrievijas opozīcijas akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva atmetusi pie malas jebkādu pieklājību, iejaucoties Baltkrievijas lietās, un aicināja Viļņu nepalielināt spriedzi.

Tagad Tihanovskas kanālā YouTube publicēts video ieraksts, kurā viņa pauž gatavību ieņemt valsts vadītāja vietu pārejas periodā.

 

"Daudzi vaicā, vai esmu gatava kļūt par tautas līderi šajā brīdī. Jā, es oficiāli paziņoju, ka esmu gatava stāties valsts priekšgalā pārejas periodā. Uzņemos šo atbildību, jo zinu, ka neesmu viena," teica Tihanovska un atzīmēja, ka opozīcijas koordinācijas padome jau izstrādājusi jaunu vēlēšanu projektu un konstitucionālo reformu, kas, pēc viņas vārdiem, notikšot "pēc Lukašenko aiziešanas".

Pats Lukašenko jau vairākkārt norādījis, kad pametīs prezidenta posteni. Viņš paziņoja, ka var atkāpties pēc konstitucionālās reformas vai pēc tam, kad tauta paudīs konsolidētu vēlmi. Baltkrievijas prezidents uzsvēra, ka atkāpsies no amata "kad vajadzēs", taču ne "pēkšņi".

Pie tam viņš informēja, ka Baltkrievijā nebūs nekāda varas tranzīta – būs tā, kā nobalsos, nolems tauta.

24
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Tikšanās Viļņā: ko Makrons noklusēja pārrunās ar Tihanovsku
Ekonomists paskaidroja, kādu interesi Lietuva slēpj aiz rūpēm par baltkrievu tautu
Eksperts: Baltija vēlas pārvērst Baltkrieviju par savu provinci
Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās
Džo Baidens

Baidens sola daudzpusīgu pieeju attiecībās ar Krieviju

20
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vairākos jautājumos.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens informējis par "daudzpusīgas pieejas" plāniem attiecībā pret Krieviju, Irānu, Ķīnu un citām valstīm, vēsta RIA Novosti.

"Mums jābūt lielas grupas daļai, lai strādātu ne tikai ar Irānu, bet arī ar Krieviju, Ķīnu un citiem," politiķis apgalvoja intervijā CNN.

Vienlaikus Baidens paziņoja, ka pirms stāšanās prezidenta postenī nevar formulēt ASV politiku. "Tomēr es gribu atjaunot ciešas sabiedroto attiecības gan Eiropā, gan Indijas un Klusā okeāna reģionos," viņš piebilda.

Pie tam politiķis atzina, ka viņam sagaidāmas "sarežģītas pārrunas" ar Eiropas Savienību un piebilda, ka viņš šajā jautājumā nelolo nekādas ilūzijas.

Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vismaz piecās jomās: jautājumos par stratēģisko stabilitāti, kodolieroču neizplatīšanu, sadarbību kosmosā, cīņu ar terorismu un pandēmiju. Vienlaikus diplomāts pauda šaubas  par to, vai Maskavai izdosies vienoties ar Vašingtonu bruņojuma kontroles jomā.

Runājot par vēlēšanu rezultātiem Savienotajās Valstīs, vēstnieks konstatēja, ka Krievija atzīs jebkādu valsts iedzīvotāju izvēli, tomēr gaida rezultātu oficiālu izsludināšanu, pirms reaģēt diplomātiskā protokola ietvaros.

ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Provizoriskie dati liecina, ka demokrātu kandidāts Džo Baidens saņēmis līdz 306 elektoru balsis (nepieciešamas – 270). Pašreizējais valsts prezidents Donalds Tramps neatzīst sakāvi un apstrīd to tiesās.

20
Tagi:
Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
"Būs sekas". Ko Baidena komanda gatavo Krievijai
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Covid-19

Covid-19 gadījumu skaits atkal tuvojas 800, 11 cilvēki miruši

0
(atjaunots 18:28 05.12.2020)
Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 8695 Covid-19 testi, apstiprinošus rezultātus uzrādījuši 9,1% no tiem.

RĪGA, 5. decembris - Sputnik. Pēdējo 24 stundu laikā valstī fiksēti 794 Covid-19 gadījumi. Diennakts laikā veikti 8695 Covid-19 testi, tātad apstiprinošus rezultātus uzrādījuši 9,1% no tiem, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Līdztekus publicēta informācija par 11 pacientu nāvi ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Trīs no viņiem piederēja pie 60-70 gadu vecuma grupas, seši cilvēki – pie 75-85 gadu vecuma grupas, divi bija vecāki par 85 gadiem.

Kopš pandēmijas sākuma valstī reģistrēti 20 787 koronavīrusa gadījumi.

Iepriekš vēstīts, ka no 3. decembra smagās epidemioloģiskas situācijas fonā spēkā stājušies jauni ierobežojumi. Tagad visiem iedzīvotājiem jāievēro princips "2+2": cilvēki, kas nedzīvo vienā mājsaimniecībā, var tikties tikai divatā, viņiem jāievēro 2 metru distance. Aizliegti privāti pasākumi, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros.

Maskas jāvalkā visas telpās, arī darba vietā. Izņēmums pieļaujams mājās.

Veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās vienam apmeklētājam tagad jānodrošina 15 kvdrātmetru telpa. Noteikti arī citi ierobežojumi.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus
Perevoščikovs: ierobežojumi ir nepieciešami, ja nav sabiedrības atbildības
Petrovs: Covid-19 pasākumi ir absurdi un tiek ieviesti demonstratīvos nolūkos