Kanāla pāri Baltijas strēlei 3D-projekts

Polijas politiskā reitinga celšana uz ekoloģijas rēķina

45
(atjaunots 09:04 06.03.2017)
Ekoloģisks kaitējums, politiskā reitinga celšana un budžeta papildināšana un ES fondu rēķina. Eksperti no Latvijas un Krievijas cenšas rast veselo saprātu Polijas lēmumā būvēt kanālu pāri Baltijas strēlei.

RĪGA, 6. marts — Sputnik. Šī gada 24. februārī Polijas Seims ar balsu vairākumu pieņēma likumu par kanāla izbūvi, kas savienos Kaļiņingradas līci ar Gdaņskas līci. Valdības izstrādātais un deputātu apstiprinātais projekts cita starpā tiek pozicionēts kā ieguldījums valsts aizsardzībā un drošībā.

No Latvijas puses Polijas plāni satrauc ekologu organizācijas "Latvijas zaļais krusts" vadītāju Artūru Plotnieku: "Ekologu attieksme pret kanāla izbūves ideju ir ārkārtīgi negatīva. Aktīva un rupja iejaukšanās dabas procesos parasti noved pie ļoti bēdīgām sekām. Pietiek atcerēties, piemēram, ka irigācijas sistēmas izveide noveda pie Arāla jūras izsīkšanas. Es nesaku, ka kanāla dēļ izžūs līča daļa, ko Baltijas strēle atdala no "lielā ūdens". Bet!

Gadsimtu gaitā tur ir izveidojies unikāls klimats: gan uz pašas strēles, gan krastos, gan dibenā. Var rasties absolūti neparedzamas sekas, ja milzīga strēles daļa tiks pārvērsta par salu."

"Ir pamats apgalvojumiem, ka Polijas politiskā lēmuma dēļ tiks iznīcināts unikāls dabas objekts. Salu, ja tā parādīsies, vienkārši noskalos: pakāpeniski saruks krasti, un vienlaikus ies bojā floras un faunas pasaule. Kas notiks ar līča ekosistēmu? To neviens patlaban nevar precīzi pateikt, taču sekas var būt negrozāmas," – uzsver Artūrs Plotnieks.

Jautājuma finansiālais aspekts

Polijas plāns izbūvēt kanālu pāri Baltijas strēlei, kam jāsavieno Kaļiņingradas un Gdaņskas līčus, domājams, netiks īstenots, uzskata Maskavas Valsts universitātes eksperts Baltijas valstu jautājumos Sergejs Rekeda. Tamlīdzīgi projekti tiek izstrādāti ar mērķi saņemt finansējumu no Eiropas fondiem.

"Arguments par neatkarību no Krievijas jau kļuvis par universālu instrumentu projektu lobēšanai Eiropā, tostarp arī Baltijas valstīs un Polijā, – pastāstīja politologs. – Domājams, daļēji būs lūgumi piešķirt finansējumu no Eiropas fondiem. Tā ir jau iegājusies shēma budžeta papildināšanai."

Sākotnēji Polija cerēja uz ES palīdzību, taču finansējums neparādījās ekologu protestu dēļ. Baltijas valstu eksperts atgādināja, ka reģionā bijuši mēģinājumi īstenot līdzīgus infrastruktūras projektus, piemēram, Lietuva mēģināja būvēt tiltu uz Kuršu strēli. Arī šo projektu neizdevās īstenot ekologu iebildumu dēļ.

"Mērķis – izstrādāt projektu, kas saņems finansējumu, bet pēc tam sadalīt līdzekļus resoru vai ierēdņu starpā. Projekta būtībai nav nozīmes, tas ir tikai mēģinājums saņemt papildu līdzekļus," – uzsvēra Rekeda.

Pierādīt suverenitāti

Jautājums par "neatkarību no Krievijas" Polijas varasiestādēm ir principiāli nozīmīgs. Jau iepriekšējās priekšvēlēšanu kampaņas gaitā, cīnoties par vietām Seimā, partijas "Likums un taisnīgums" līderis Jaroslavs Kačinskis popularizēja kanāla izbūves ideju un 2014. gada septembrī panāca tā iekļaušanu prioritāto projektu sarakstā. Kačinskis un viņa partija kanāla izbūves jautājumā balstījās uz apgalvojumu par to, ka Varšavas un Maskavas noslēgtais Jūras līgums, kas regulē kuģu satiksmes režīmu Elblongas ostā, liecina par atkarību no Krievijas.

Kačinskis uzskata, ka partijas galvenais uzdevums ir "uz visiem laikiem pilnībā" pielikt punktu jebkādiem draudiem Polijas suverenitātei, it īpaši no austrumu kaimiņa puses, tāpēc viņš aktīvi virzīja ideju par kanāla būvi pāri Baltijas strēlei un nenogurstoši atgādināja vēlētājiem, ka runa ir par militāri politiska rakstura interesēm un Polijas "noteikta statusa saglabāšanu".

Pie tam pašreiz valdošās partijas "Likums un taisnīgums" līderis prognozēja, ka Maskava iebildīs pret šāda kanāla izbūvi. Tiesa, Krievijas viedoklis bija nepārprotams jau kopš projekta pirmā ierosinājuma 2006. gadā. 

Krievijas Valsts domes deputāts Andrejs Koļesņiks, kurš laikā no 2003. līdz 2011. gadam ieņēma Kaļiņingradas jūras tirdzniecības ostas direktoru padomes priekšsēdētāja posteni, Kačinska minējumu apstiprināja – Krievija iebilst, taču tam nav nekāda sakara ar ekonomiskajiem un politiskajiem aspektiem.

"Kanāla izbūve negatīvi iespaidos ekosistēmu. Gdaņskas līcī ir zivju nārstošanas vietas, dziļums nav liels (dažviet – 1,5 metri), grunts ir dūņaina. Ja netālu kursēs lieli kuģi, tiks izskaloti krasti, izskalots dibens. Nāksies nopietni nostiprināt fārvaterus. Pastāvīgi darbosies zemes smēlējs, un tas prasīs nopietnus līdzekļus," – paskaidroja Koļesņiks.

Pēc viņa domām, lēmums būvēt jūras kanālu pāri Baltijas strēlei ir tikai politiski pamatots, jo Varšavai tas nedod nekādu ekonomisku labumu. Vēl vairāk, Polijas pusē uz strēles ir atpūtas nami un pazīstamas kūrorta vietas, ko nāksies slēgt. 

"Polijas iedzīvotāju attieksme pret šo ideju ir skeptiska, taču politiskā elite pūlas saņemt dividendes, lai onkulis viņpus okeāna uzlielītu. Tiesa, patlaban ar aizjūras onkuli radušies jautājumi, var arī neuzlielīt. Pie tam ES vairs nav tik spēcīga, naudas nebūs daudz. Situācija nav īpaši racionāla, pat ja priekšplānā izvirzīt politisko aspektu," – uzsvēra Koļesņiks.

Kaitējums tiks nodarīts ne tikai strēles ekoloģijai, cietīs arī zvejniecība – galvenā nozare, kurā nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Būvdarbu kaitējums ir liels, un gūstamais labums – apšaubāms. 

Savu viedokli intervijā Sputnik Latvija pauda Maskavas Valsts universitātes Vēstures fakultātes docents Jurijs Borisenoks: "Tas drīzāk ir margināla rakstura projekts, jo reālu kaitējumu Krievijai tas nodarīt nespēs. Taču arī Krievijas un Polijas attiecības tas neuzlabos, – viņš uzskata. – Projekts bija jau partijas "Pilsoniskā platforma" plānos, un partija "Likums un taisnīgums", kas patlaban nākusi pie varas Polijā, to ir pārņēmusi. Situācija ir interesanta – tajā izpaužas reti sastopama vecās un jaunās poļu varas viedokļu vienprātība."

"Es uzskatu, ka tamlīdzīgi projekti pēc būtības nav īpaši rezultatīvi. Taču konfrontācijas kurss, ko Polijas valdība ietur pat sīkumos, ir acīm redzams. Nekādas pārmaiņas uz labo pusi šajā politikā nav gaidāmas," – norādīja Borisenoks.

Viņš atgādināja par ekologu protestiem: "Ekologi protestēja iepriekšējās varas laikā un turpina jaunās valdības laikā. Neapšaubāmi, ekoloģiskajiem protestiem var būt zināma nozīme, ja runa būs par projekta īstenošanu, jo no lēmumu pieņemšanas un līdzekļu piešķiršanas līdz reālām sekām paies laiks."

"Igaunija ir tālu. Latvijai ir pašai sava jūras teritorija. Toties no Lietuvas viedokļa, kas atrodas kaimiņos un iekļauta kopējā kuģniecības sistēmā Baltijas jūrā, manuprāt, nekā laba šajā projektā nav, – spriež eksperts. – Polijas un Lietuvas attiecības nav īpaši siltas, jo, kā zināms, pastāv ar Lietuvā dzīvojošajiem poļiem saistīta problēma, un pašreizējā Lietuvas valdība tajā pieturas pie visai stingra viedokļa. Citiem vārdiem sakot, Polijas valdība vispirms priekšplānā izvirza pati savas intereses."

Polijas valdība informēja par ierosinājumu izbūvēt kanālu jau 2014. gada augustā. 2017. gada 24. februārī Polijas Seims pieņēma likumu par jūras kanāla izbūvi pāri Baltijas strēlei. Tagad likums tiks nodots izskatīšanai Senātā. Ja tas tiks apstiprināts, būvdarbi sāksies 2018. gadā un ilgs četrus gadus.

Kaļiņingradas līci no Baltijas jūras šķir 65 kilometrus gara strēle. Tās ziemeļu daļa pieder Krievijai – 35 kilometri, pārējā daļa atrodas Polijas teritorijā. No līča jūrā kuģi var nokļūt pa šaurumu, kas atrodas Krievijas teritorijā.

Patlaban kuģniecību Baltijas šaurumā nosaka Krievijas un Polijas līgums. Viena kuģa izbraukšana Polijai izmaksā 50 eiro. Kaļiņingradas kanāla Kuģu satiksmes pārvaldes dienests atzīmēja, ka visu šo gadu laikā nav izteikts neviens iebildums par Polijas kuģu kustību.

"Šobrīd Polijas kuģi pārvietojas un tuvākajā nākotnē pārvietosies cauri Baltijskai," – Sputnik paziņoja Kuģu satiksmes pārvaldes dienesta pārstāvis.

1,3 kilometrus garā un 5 metrus dziļā kanāla izbūve dāvās iespēju jūras parametru kuģiem ieiet Elblongas ostā. Pēc Polijas deputātu domām, kanāls nodrošinās valsts aizsardzību un drošību, pieliekot punktu atkarībai no Krievijas. Projekta iepriekš aplēstā vērtība sastāda 250 miljonus dolāru.

45
Pēc temata
Igaunija piešķirs ekoloģiskiem projektiem aptuveni 30 miljonus eiro
Polija izcērt Belovežas gāršu
Latvija palīdzēs Uzbekistānai tīro tehnoloģiju jomā

Anadolu: ASV vēlas, lai Krievija atgrieztos 90. gados

16
(atjaunots 13:35 10.05.2021)
Turku žurnālists uzskata, ka Vašingtona vēlas pārvērst Krieviju par "Borisa Jeļcina laiku valsti" – samazināt tās aktivitāti pasaules arēnā.

RĪGA, 10. maijsSputnikASV sapņo, kaut nu Krievija atkal kļūtu par Borisa Jeļcina laiku valsti, kas "ierāvusies savā čaulā", raksta Turcijas ziņu aģentūras Anadolu žurnālists Iļjass Kemaloglu, vēsta RIA Novosti.

Pēc viņa domām, Džo Baidena ierašanās Baltajā namā aizsāka jaunu spriedzes pilnu posmu attiecībās ar Krieviju. Žurnālists uzskata, ka viens no konfrontācijas iemesliem bija Maskavas augošā ietekme lielā zonā no Tuvajiem Austrumiem līdz Kaukāzam Donalda Trampa prezidentūras laikā.

Tāpat autors atzīmēja, ka Vašingtona nevēlas Krievijas un Turcijas ciešas sadarbības attīstību un cenšas to vājināt ar izolācijas palīdzību un vēršot sankcijas pret Maskavu.

Pie tam, regulāri ieviešot aizvien jaunus ierobežojošos pasākumus, ASV apgalvo, ka ir gatavas sadarboties ar Krieviju, ņemot vērā savas intereses. Kā piemēru žurnālists minēja Savienoto Valstu spiedienu pret ES, lai nepieļautu "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu noslēgumu un vienlaikus palielināja Krievijas naftas iepirkumus 2020. gadā.

Kemaloglu ir pārliecināts, ka Krievijas diplomātu nesenā izraidīšana no Bulgārijas un Čehijas ir ASV darbību rezultāts, kas vēlas "sodīt" Krieviju.

Tādējādi, autors secināja, Vašingtona vēlas pārvērst Krieviju par "Borisa Jeļcina laiku valsti" – samazināt tās aktivitāti pasaules arēnā. Taču pēc viņa domām, tas ir maz ticams, ņemot vērā Maskavas pašreizējo spēku militārajā, kosmiskajā un enerģētikas jomās, kā arī kodolenerģētikas un medicīnas nozarēs.

16
Tagi:
Džo Baidens, starptautiskās attiecības, Krievija, ASV
Pēc temata
Baidens pieprasījis 715 miljardus dolāru – arī Krievijas un Ķīnas savaldīšanai
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
Kremlī pastāstīja par Putina un Baidena tālruņa sarunu
Stratēģiskais konkurents – tas, kuram viss izdodas. Bet tev – ne

1945. gadā krievi izglāba Eiropu no pašas Eiropas: to viņiem nespēj piedot

22
(atjaunots 09:51 10.05.2021)
Miljoniem cilvēku pasaulē tic, ka Otrajā pasaules karā uzvarēja amerikāņi. Un viņu sabiedrotie – briti.

Tūkstošiem grāmatu, filmu, tīmekļa vietņu, muzeju, mācību grāmatu stāsta, ka kara galvenais notikums bija – nē, ne Staļingradas kauja, ne Kurskas loks, - piemēram, sabiedroto desanta izsēdināšana Normandijā. Vai pat vēl trakāk – angļu fantastiskā mukšana no Dinkerkas.

Miljoniem cilvēku ir pārliecināti, ka otro pasaules karu sarīkoja Staļins un Hitlers kopā. Vācu jauniešiem šķiet, ka vācu pilsētas kara nogalē sabumboja pīšļos padomju lidotāji.

Šos mītus radījusi ne tikai tumsonība vien. Tos mērķtiecīgi iedēstīja prātos Rietumu propagandisti. Par karu pret vēstures izkropļošanu portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Interneta platformu pārpilnība piešķīra šai propagandai neredzētu vērienu. Pameklējiet Google frāzi "padomju kareivji Berlīnē" – vienalga, krieviski vai anglisti. Pirmajās vietās automātiski izlīdīs bēdīgi slavenās "izvarotās vācietes".

Rodas iespaids, ka "Rietumu partnerus" vēl aizvien moka sāpes – 75 gadus pēc padomju spēku ieiešanas Berlīnē. Viņi aizvien nežēlīgāk pūlas atņemt Krievijai Uzvaru un izspēlēt visu no jauna. Viņu dvēseles sāpes neārstē pat laiks. Kāpēc tā?

Lieta tāda, ka Otrā pasaules kara patiesā vēsture rietumvalstīm nes kaunu. Vispirms Rietumu elite uzbaroja – materiāli un morāli – hitlerisko režīmu. Rasisma teoriju fīrers aizlienēja Anglijā, kredītus un benzīnu – ASV, režīma dekorācijas smēlās no Eiropas klasiskās filozofijas un kultūras.

Vienlaikus tās pašas elites pavedināja pašas savus iedzīvotājus ar nacistisko ideju. Ne jau tikai Vācijā vien ticēja baltās rases parākumam – tieši tāds pats noskaņojums bija, piemēram, arī ASV, kur ar regulāru ņirgāšanos saskārās miljoniem afroamerikāņu, tika internēti japāņi, vajāti ebreji.

Daudzi civilizēti eiropieši brīvprātīgi, no tīras sirds pieteicās Trešā reiha armija un nesa savu "civilizāciju" uz Austrumiem. Miljoniem eiropiešu – ne tikai vācieši, tur bija vesela internacionāle – piedalījās baismīgajās zvērībās PSRS okupētajā teritorijā. Asiņaino noziegumu orģija ir kārtīgi dokumentēta. Fotogrāfijās līdzās nomocītu padomju sieiciešu un bērnu līķiem visā savā daiļumā pozē Eiropas civilizācijas pārstāvji.

Interesanti, ka "progresori" iznīcināja ne tikai "otršķirīgos" slāvus, viņi plosījās arī pašu valstīs. Vācieši masveidā slepkavoja vāciešus – atlika tikai būt komunistiskās partijas biedram vai daļēji ebrejam. Viņi nežēlīgi apšaudīja pilsētas ne tikai PSRS, bet arī Anglijā. Briti un amerikāņi savukārt noslaucīja no zemes virsas vācu pilsētas.

Vairākus gadus Eiropa it kā aprija pati sevi. Asinspirti apturēja tikai padomju karavīri. Citādi, rodas iespaids, "civilizētie" rietumnieki būtu paši viens otru iznīcinājuši.

Tas viss beidzās ar briesmīgu un kaunpilnu sakāvi. Nepietiek ar to, ka padomju "barbari" pa tīro apspēlēja eiropiešus gan militārā, gan ekonomiskā aspektā. Vēl vairāk – PSRS uzvara nodemonstrēja krievu-padomju civilizācijas neapšaubāmo pārākumu pār vājprātu, kurā grima toreizējie Rietumi.

Patiešām, tas bija laiks, kad daudznacionālā, daudzu konfesiju tauta apzinājās – tā ir viens vesels. Un parādīja pasaulei morālo vērtību augstāko etalonu. 1945. gada maijā pašaizliedzība, žēlsirdība un nesavtība uzvarēja režīmu, kas pacēla kulta līmenī alkatību un cietsirdību. Padomju karavīri atrada sevī pietiekamus spēkus, lai neatmaksātu eiropiešiem par viņu noziegumiem. Krievu civilizācijas pārākums bija nepārprotams, un to saskatīja visa pasaule.

Rietumu elitei tas bija ļoti nepatīkami. Viņi centās visiem spēkiem attālināties no Hitlera, izlikās, ka tas esot kaut kāds nesaprotams vājprātis, briesmonis, ka viņi vienmēr tam pretojušies. Patiesībā taču viņi cīnījās kopā ar Hitleru. Un kopā ar viņu cieta sakāvi 1945. gadā.

Krievi tik un tā palika galvenais ienaidnieks. Vēl karš nebija ne lāgā beidzies, kad britu līderis Vinstons Čērčils jau iecerēja operāciju "Neiedomājamais", plānodams ātri kooperēties ar amerikāņiem un negaidot uzbrukt padomju spēkiem. Pēc tam sekoja uzlidojums Hirosimai un Nagasaki, Fultonas runa. PSRS tika oficiāli pasludināta par stratēģisko pretinieku.

Sākās garlaicīgs, nogurdinošs, bezgalīgs informācijas karš. Universitātes profesori, vēsturnieki ar uzplečiem, žurnālisti un scenāristi dēstīja cilvēku prātos atklātus melus. Gadu desmitiem viņi apgalvoja, ka darba nometnes PSRS nekādi neatšķīrās no nāves nometnēm Vācijā, Staļina politika, kurš visiem spēkiem centās attālināt karu, neatšķīrās no Hitlera agresijas. No cilvēces atmiņas ir izsvītrota Hatiņa, uzspiesti meli par Hatīniju. Miljoniem kara upuru ir nodoti, vēlreiz noslepkavoti – tā viņus dzēš no vēsturiskās atmiņas.

Ģenerālleitnants K.A.Veršiņins ar pilotiem Lielā Tēvijas kara gados
© Photo Минобороны России

Speciāli filozofi laida apgrozībā terminu "totalitārisms", lai pielīdzinātu komunismu fašismam. Sākumā šķita, ka tas ir neprāts: visa pasaule taču redzēja, kā komunisti sadūrās ar fašistiem cīņā uz dzīvību un nāvi. Taču "jo briesmīgāki ir meli, jo labprātāk tiem tic". Gebelss zināja, ko saka, un Rietumu propagandisti izrādījās labi skolnieki.

Lielā Uzvara uzturēja krievu tautas spēkus pat tad, kad valsts bruka gabalos. Tā glābj vēl aizvien. Ne velti pirmais, ko prasīja no Eiropas projektā iesaistīties gatavām nācijām – apmelot atmiņu par karu. patiesībā lietuviešiem, igauņiem, ukraiņiem ieteica noliegt savu senču varoņdarbu un pāriet zaudētāju pusē.

Šo valstu tautām tas viss vispār nebija vajadzīgs, tāpat kā Eiropas valstīm ne īpaši rūpēja Hitlera "Drang nach Osten". Tomēr vietējā elite nolēma, ka tas būs izdevīgi. Mēs jums – piemiņu par senčiem, jūs mums – tranšu un NATO bāzi.

Tikai bijušās padomju republikas ir samaksājušas briesmīgu cenu par savu nodevību un nacistiskajiem maršiem – tās banāli izmirst. Viņu demogrāfija rāda, ka tā jau uz slikto pusi atšķiras no Otrā pasaules kara laikiem. Šķiet, nācija lemj sevi iznīcībai, atsakoties no savas uzvaras. Zūd pastāvēšanas jēga.

Kāds ir kultūras kara labums? "Rietumu partneriem" nebija vajadzīgas ne tanku divīzijas, ne uzlidojumi. Zaudējuši eksistences jēgu, limitrofu iedzīvotāji izšķīrās par masveida pašnāvību: brauca prom, nodzērās, izmira no vispārējas bezcerības. Sāka sevi nogalināt vārda tiešā nozīmē – Uzvaras dienu Donbasā cilvēki svin savu pašu tautiešu apšaudes ugunīs.

Katrā karā var būt kolaboracionisti. Arī informācijas, kultūras karā. Jāpiebilst, ka krievu tautai izrādījusies laba imunitāte. Viņi ātri nosūtīja vēstures mēslainē visus pseidokultūras atkritumus, ko laidusi klajā piektā kolonna. Tādi kunksti kā "dzertu bavāriešu alu" un "nomētāja ar līķiem" tagad ir kārtīgi apglabāti interneta memu kapos. Lai arī pagaidām vēl šis karš nav galā.

Iespējams, Lielo Tēvijas karu reiz nosauks par jauno simtgadu karu. Sauc, kā gribi – hibrīdkarš, infomācijas, mentālais karš, tas vēl nav beidzies. Krievija vēl aizvien karo par Maskavu un par Berlīni.

Tieši tāpat kā pirms astoņdesmit gadiem, valsts vēl aizvien cīnās nevis par kaut kādām tur jahtām, bet gan par saviem bērniem. Lai viņi nepiemirstu. Lai viņi dzīvotu mierā, ilgi un laimīgi. Lai viņi dzīvotu.

Tāpat Krevija glābj arī rietumvalstu jaunās paaudzes. No apdullinošās, apstulbinosās propagandas, no uzspiestās konfrontācijas, no draudiem kļūt par lielgabalu gaļu kārtējā karā, ko sapņo sakurināt Rietumu elite. Krievi mūžīgi glābj visus. Kas būtu noticis ar to jūsu Eiropu, ja 1945. gadā tajā nebūtu ienākuši mūsu senči?

22
Tagi:
Lielais Tēvijas karš, Vēsture, Eiropa
Pēc temata
Patiesību izkropļot neizdosies: Putins par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanu
Savienotajās Valstīs pūlas pierādīt, ka visus pasaules karus sākuši krievi
Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem

Rīdzinieki plūst uz restorānu terasēm: aculiecinieki sašutuši un prasa paskaidrojumus

0
(atjaunots 17:28 10.05.2021)
Ne velti restoratori runāja par ažiotāžu, kāda vērojama galdiņu rezervēšanā: Twitter lietotājs publicēja fotogrāfiju, kurā iemūžināti masu prieki pie atklātās terases Vecrīgā.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Pēc Latvijas valdības lēmuma atļaut apmeklēt restorānu un kafejnīcu terases, restoratori ziņoja, ka galdiņi tiek rezervēti ļoti lielā apjomā. Jau piektdien, 7. maijā laimīgie rīdzinieki organizēja improvizētus tautas svētkus galvaspilsētas centrā, vēsta Mixnews.lv.

Vienlaikus pieaug Covid-19 infekcijas gadījumu skaitls, un nevar apgalvot, ka iedzīvotājus šī problēma neuztrauktu. Par to liecina lietotāja Naura sašutuma pilnais tvīts – viņš publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju no Vecrīgas, kur pie resotorāna terases sapulcējušies vairāk nekā 40 cilvēki.

Ilgi gaidītā iespēja apmeklēt restorānu spārnojusi, rīdzinieki pavisam piemirsuši sociālo distanci un citus ierobežojumus.

​"Vai pagātne atkārtosies?" viņš jautāja, atsaukdams atmiņā pērno koncertu Tērbatas ielā.

Naura jautājums piesaistīja uzmanību – uz to reaģēja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmanis un Rīgas domes deputāte Linda Ozola. Politiķi lūdza policijas skaidrojumus.

Pie tam Feldmanis atgādināja, ka par ierobežojumu pārkāpumiem paredzēti naudas sodi.

"Cik man zināms, sodus 2k€ FP un 5k€ JP neviens nav atcēlis. Beidzot ir jāsāk runāt par ierobežojumu kontroles trūkumu. Skaidrs, ka tikai apzinīgās sabiedrības daļas ierobežošana nedod nekādu efektu. To pierādīja infekcijas rādītāju stagnācija augstā līmenī pēdējās nedēļās," viņš rakstīja.

​Kafejnīcu un restorānu terases lemts atvērt no 7. maija, taču pie tam saglabājas virkne epidemioloģisko ierobežojumu, kas jāievēro, apmeklējot tās.

​Pirmkārt, ierobežots terašu darba laiks – no 6.00 līdz 21.00. Otrkārt, pie viena galdiņa var sēdēt ne vairāk kā desmit cilvēki no divām mājsaimniecībām, tostarp – ne vairāk kā četri pieaugušie. Treškārt, stakrp galdiņiem jābūt starpsienai vai vismaz 2 metru attālumam. Personālam un apmeklētājiem jāvalkā maskas.

Tomēr, spriežot pēc pūļa pie Pulvertorņa un Jēkaba kazarmām Vecrīgā, rīdzinieki visus noteikumus ir aizmirsuši.

0
Tagi:
sociālie tīkli, ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Cilvēki sāk pirkt traktorus: piegādes dienesti strādā dienām un naktīm
"Normālā" valstī Kariņš būtu demisionējis: politologs par Saeimas un MK domstarpībām
Kā strādās restorānu terases Latvijā un kā būs ar alkohola tirdzniecību
Eksperts: cilvēki pandēmijas laikā sakrājuši daudz naudas un būs gatavi to tērēt