Kanāla pāri Baltijas strēlei 3D-projekts

Polijas politiskā reitinga celšana uz ekoloģijas rēķina

42
(atjaunots 09:04 06.03.2017)
Ekoloģisks kaitējums, politiskā reitinga celšana un budžeta papildināšana un ES fondu rēķina. Eksperti no Latvijas un Krievijas cenšas rast veselo saprātu Polijas lēmumā būvēt kanālu pāri Baltijas strēlei.

RĪGA, 6. marts — Sputnik. Šī gada 24. februārī Polijas Seims ar balsu vairākumu pieņēma likumu par kanāla izbūvi, kas savienos Kaļiņingradas līci ar Gdaņskas līci. Valdības izstrādātais un deputātu apstiprinātais projekts cita starpā tiek pozicionēts kā ieguldījums valsts aizsardzībā un drošībā.

No Latvijas puses Polijas plāni satrauc ekologu organizācijas "Latvijas zaļais krusts" vadītāju Artūru Plotnieku: "Ekologu attieksme pret kanāla izbūves ideju ir ārkārtīgi negatīva. Aktīva un rupja iejaukšanās dabas procesos parasti noved pie ļoti bēdīgām sekām. Pietiek atcerēties, piemēram, ka irigācijas sistēmas izveide noveda pie Arāla jūras izsīkšanas. Es nesaku, ka kanāla dēļ izžūs līča daļa, ko Baltijas strēle atdala no "lielā ūdens". Bet!

Gadsimtu gaitā tur ir izveidojies unikāls klimats: gan uz pašas strēles, gan krastos, gan dibenā. Var rasties absolūti neparedzamas sekas, ja milzīga strēles daļa tiks pārvērsta par salu."

"Ir pamats apgalvojumiem, ka Polijas politiskā lēmuma dēļ tiks iznīcināts unikāls dabas objekts. Salu, ja tā parādīsies, vienkārši noskalos: pakāpeniski saruks krasti, un vienlaikus ies bojā floras un faunas pasaule. Kas notiks ar līča ekosistēmu? To neviens patlaban nevar precīzi pateikt, taču sekas var būt negrozāmas," – uzsver Artūrs Plotnieks.

Jautājuma finansiālais aspekts

Polijas plāns izbūvēt kanālu pāri Baltijas strēlei, kam jāsavieno Kaļiņingradas un Gdaņskas līčus, domājams, netiks īstenots, uzskata Maskavas Valsts universitātes eksperts Baltijas valstu jautājumos Sergejs Rekeda. Tamlīdzīgi projekti tiek izstrādāti ar mērķi saņemt finansējumu no Eiropas fondiem.

"Arguments par neatkarību no Krievijas jau kļuvis par universālu instrumentu projektu lobēšanai Eiropā, tostarp arī Baltijas valstīs un Polijā, – pastāstīja politologs. – Domājams, daļēji būs lūgumi piešķirt finansējumu no Eiropas fondiem. Tā ir jau iegājusies shēma budžeta papildināšanai."

Sākotnēji Polija cerēja uz ES palīdzību, taču finansējums neparādījās ekologu protestu dēļ. Baltijas valstu eksperts atgādināja, ka reģionā bijuši mēģinājumi īstenot līdzīgus infrastruktūras projektus, piemēram, Lietuva mēģināja būvēt tiltu uz Kuršu strēli. Arī šo projektu neizdevās īstenot ekologu iebildumu dēļ.

"Mērķis – izstrādāt projektu, kas saņems finansējumu, bet pēc tam sadalīt līdzekļus resoru vai ierēdņu starpā. Projekta būtībai nav nozīmes, tas ir tikai mēģinājums saņemt papildu līdzekļus," – uzsvēra Rekeda.

Pierādīt suverenitāti

Jautājums par "neatkarību no Krievijas" Polijas varasiestādēm ir principiāli nozīmīgs. Jau iepriekšējās priekšvēlēšanu kampaņas gaitā, cīnoties par vietām Seimā, partijas "Likums un taisnīgums" līderis Jaroslavs Kačinskis popularizēja kanāla izbūves ideju un 2014. gada septembrī panāca tā iekļaušanu prioritāto projektu sarakstā. Kačinskis un viņa partija kanāla izbūves jautājumā balstījās uz apgalvojumu par to, ka Varšavas un Maskavas noslēgtais Jūras līgums, kas regulē kuģu satiksmes režīmu Elblongas ostā, liecina par atkarību no Krievijas.

Kačinskis uzskata, ka partijas galvenais uzdevums ir "uz visiem laikiem pilnībā" pielikt punktu jebkādiem draudiem Polijas suverenitātei, it īpaši no austrumu kaimiņa puses, tāpēc viņš aktīvi virzīja ideju par kanāla būvi pāri Baltijas strēlei un nenogurstoši atgādināja vēlētājiem, ka runa ir par militāri politiska rakstura interesēm un Polijas "noteikta statusa saglabāšanu".

Pie tam pašreiz valdošās partijas "Likums un taisnīgums" līderis prognozēja, ka Maskava iebildīs pret šāda kanāla izbūvi. Tiesa, Krievijas viedoklis bija nepārprotams jau kopš projekta pirmā ierosinājuma 2006. gadā. 

Krievijas Valsts domes deputāts Andrejs Koļesņiks, kurš laikā no 2003. līdz 2011. gadam ieņēma Kaļiņingradas jūras tirdzniecības ostas direktoru padomes priekšsēdētāja posteni, Kačinska minējumu apstiprināja – Krievija iebilst, taču tam nav nekāda sakara ar ekonomiskajiem un politiskajiem aspektiem.

"Kanāla izbūve negatīvi iespaidos ekosistēmu. Gdaņskas līcī ir zivju nārstošanas vietas, dziļums nav liels (dažviet – 1,5 metri), grunts ir dūņaina. Ja netālu kursēs lieli kuģi, tiks izskaloti krasti, izskalots dibens. Nāksies nopietni nostiprināt fārvaterus. Pastāvīgi darbosies zemes smēlējs, un tas prasīs nopietnus līdzekļus," – paskaidroja Koļesņiks.

Pēc viņa domām, lēmums būvēt jūras kanālu pāri Baltijas strēlei ir tikai politiski pamatots, jo Varšavai tas nedod nekādu ekonomisku labumu. Vēl vairāk, Polijas pusē uz strēles ir atpūtas nami un pazīstamas kūrorta vietas, ko nāksies slēgt. 

"Polijas iedzīvotāju attieksme pret šo ideju ir skeptiska, taču politiskā elite pūlas saņemt dividendes, lai onkulis viņpus okeāna uzlielītu. Tiesa, patlaban ar aizjūras onkuli radušies jautājumi, var arī neuzlielīt. Pie tam ES vairs nav tik spēcīga, naudas nebūs daudz. Situācija nav īpaši racionāla, pat ja priekšplānā izvirzīt politisko aspektu," – uzsvēra Koļesņiks.

Kaitējums tiks nodarīts ne tikai strēles ekoloģijai, cietīs arī zvejniecība – galvenā nozare, kurā nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Būvdarbu kaitējums ir liels, un gūstamais labums – apšaubāms. 

Savu viedokli intervijā Sputnik Latvija pauda Maskavas Valsts universitātes Vēstures fakultātes docents Jurijs Borisenoks: "Tas drīzāk ir margināla rakstura projekts, jo reālu kaitējumu Krievijai tas nodarīt nespēs. Taču arī Krievijas un Polijas attiecības tas neuzlabos, – viņš uzskata. – Projekts bija jau partijas "Pilsoniskā platforma" plānos, un partija "Likums un taisnīgums", kas patlaban nākusi pie varas Polijā, to ir pārņēmusi. Situācija ir interesanta – tajā izpaužas reti sastopama vecās un jaunās poļu varas viedokļu vienprātība."

"Es uzskatu, ka tamlīdzīgi projekti pēc būtības nav īpaši rezultatīvi. Taču konfrontācijas kurss, ko Polijas valdība ietur pat sīkumos, ir acīm redzams. Nekādas pārmaiņas uz labo pusi šajā politikā nav gaidāmas," – norādīja Borisenoks.

Viņš atgādināja par ekologu protestiem: "Ekologi protestēja iepriekšējās varas laikā un turpina jaunās valdības laikā. Neapšaubāmi, ekoloģiskajiem protestiem var būt zināma nozīme, ja runa būs par projekta īstenošanu, jo no lēmumu pieņemšanas un līdzekļu piešķiršanas līdz reālām sekām paies laiks."

"Igaunija ir tālu. Latvijai ir pašai sava jūras teritorija. Toties no Lietuvas viedokļa, kas atrodas kaimiņos un iekļauta kopējā kuģniecības sistēmā Baltijas jūrā, manuprāt, nekā laba šajā projektā nav, – spriež eksperts. – Polijas un Lietuvas attiecības nav īpaši siltas, jo, kā zināms, pastāv ar Lietuvā dzīvojošajiem poļiem saistīta problēma, un pašreizējā Lietuvas valdība tajā pieturas pie visai stingra viedokļa. Citiem vārdiem sakot, Polijas valdība vispirms priekšplānā izvirza pati savas intereses."

Polijas valdība informēja par ierosinājumu izbūvēt kanālu jau 2014. gada augustā. 2017. gada 24. februārī Polijas Seims pieņēma likumu par jūras kanāla izbūvi pāri Baltijas strēlei. Tagad likums tiks nodots izskatīšanai Senātā. Ja tas tiks apstiprināts, būvdarbi sāksies 2018. gadā un ilgs četrus gadus.

Kaļiņingradas līci no Baltijas jūras šķir 65 kilometrus gara strēle. Tās ziemeļu daļa pieder Krievijai – 35 kilometri, pārējā daļa atrodas Polijas teritorijā. No līča jūrā kuģi var nokļūt pa šaurumu, kas atrodas Krievijas teritorijā.

Patlaban kuģniecību Baltijas šaurumā nosaka Krievijas un Polijas līgums. Viena kuģa izbraukšana Polijai izmaksā 50 eiro. Kaļiņingradas kanāla Kuģu satiksmes pārvaldes dienests atzīmēja, ka visu šo gadu laikā nav izteikts neviens iebildums par Polijas kuģu kustību.

"Šobrīd Polijas kuģi pārvietojas un tuvākajā nākotnē pārvietosies cauri Baltijskai," – Sputnik paziņoja Kuģu satiksmes pārvaldes dienesta pārstāvis.

1,3 kilometrus garā un 5 metrus dziļā kanāla izbūve dāvās iespēju jūras parametru kuģiem ieiet Elblongas ostā. Pēc Polijas deputātu domām, kanāls nodrošinās valsts aizsardzību un drošību, pieliekot punktu atkarībai no Krievijas. Projekta iepriekš aplēstā vērtība sastāda 250 miljonus dolāru.

42
Pēc temata
Igaunija piešķirs ekoloģiskiem projektiem aptuveni 30 miljonus eiro
Polija izcērt Belovežas gāršu
Latvija palīdzēs Uzbekistānai tīro tehnoloģiju jomā
Taliban kustības kaujinieki, foto no arhīva

"Taliban" pastāstīja, kur ņem ieročus

11
(atjaunots 14:13 09.08.2020)
Kustība "Taliban" kategoriski noliedz aizdomas par to, ka bruņojumu tai varētu piegādāt Krievija vai Vidusāzijas valstis.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Talibi uztur politiskus kontaktus ar Krieviju un citām reģiona valstīm, taču militāru sakaru nav. Ieročus kustība saņem cita starpā arī no Afganistānas armijas, telefona intervijā RIA Novosti pastāstīja "Taliban" politiskā ofisa oficiālais pārstāvis Suheils Šahins.

"Mūsu politiskais ofiss (Dohā – red.) uztur attiecības gan ar Krieviju, gan kaimiņvalstīm reģionā. Taču vienīgi politiskā līmenī. Runa nav par militārām attiecībām, un mēs kategoriski noliedzam jebkādus apsvērumus (par pretējo – red.). Tie var veidot arī miera līguma izjaukšanai paredzētās kampaņas daļa," teica Šahins.

Talibu oficiālais pārstāvis augstu novērtēja arī Krievijas lomu konflikta noregulēšanā Afganistānā.

"Es uzskatu, ka Krievijas loma šajā jautājumā ir ļoti liela. Valsts arī agrāk veica lietu darbu, kad Maskavā uzņēma tikšanos Afganistānas jautājumā. Mēs tur bijām pirmo reizi," norādīja Šahins.

"Kas attiecas uz mūsu rīcībā esošo bruņojumu, mums Afganistānā ir ieroču rezerves, un mēs arī iepērkam ieročus no Kabulas administrācijas – no armijas. Reiz parādījās ziņas, ka viņiem pazuduši vai nozagti simtiem tūkstošu vienību ieroču. Tos ieročus no viņiem nopirkām mēs. Kaut ko esam sagrābuši (kaujās – red.). Tāpēc mums ir lieli krājumi. Un tas viss ir saņemt no Kabulas administrācijas," paskaidroja Šahins.

Kustības Taliban politiskās padomes vadītājs Katarā Šers Muhameds Abass Stanakzajs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Ar ASV talibi izveidojuši militāro sakaru kanālu datu apmaiņai, atklāja "Taliban" pārstāvis.

"Mums tagad ir militārais sakaru kanāls, un kaut kādu pārkāpumu gadījumā mēs informējam viņus (ASV – red.), nosūtām ziņojumus, viņi rīkojas tāpat," apliecināja Šahins.

2020. gada februāra beigās Katarā radikālā afgāņu kustība "Taliban" un ASV parakstīja vienošanos par mieru, pirmo vairāk nekā 18 gadus ilgā kara laikā. Tā paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā un Afganistānas konfliktā iesaistīto pušu dialogu pēc gūstekņu apmaiņas darījuma. Līdz jūlija vidum vienošanās ietvaros amerikāņu karavīri atstāja piecas bāzes Afganistānā. Augusta sākumā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo aicināja Afganistānas vecajo padomi atbrīvot ieslodzītos talibus un tādējādi novērst šķēršļus pārrunām.

11
Tagi:
taliban
Pēc temata
ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas "sazvērestību" ar talibiem
WP: Krievijas un talibu "sazvērestības" dēļ gājuši bojā vairāki ASV karavīri
Baltais nams apšauba informācijas patiesīgumu par Krievijas atbalstu talibiem
Zviedru korvete HSwMS Nyköping NATO militāro mācību Trident Juncture 2018 laikā, foto no arhīva

Atklāta Baltijas vājā vieta situācijā, ja sāksies karš ar Krieviju

19
(atjaunots 14:02 09.08.2020)
Baltijas valstis pievērš uzmanību sauszemes spēku mobilitātes līmeņa celšanai, to drošībai un uguns jaudai.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Polijas Austrumu pētījumu centra eksperts Pjotrs Šimanskis uzskata, ka Baltijas valstu vājā vieta iespējamā karā ar Krieviju meklējama vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzībā, vēsta RIA Novosti.

"Baltijas valstis pievērš uzmanību sauszemes spēku mobilitātes līmeņa celšanai, to drošībai un uguns jaudai. Viņu teritoriālajiem bruņotaiem spēkiem ir svarīga prettanku aizsardzība un neregulāras darbības. Tomēr lieli trūkumi vērojami vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzībā" Šimanskis konstatēja intervijā Polske Radio.

Pēc Šimanska domām, problēmu iespējams novērst ar militāro mācību palīdzību. Kā piemēru viņš minēja manevrus Trident Juncture, kas notika 2015. un 2018. gadā. Pēdējie bija Ziemeļatlantijas alianses lielākie manevri 20 gadu laikā.

Vienlaikus analītiķis aicināja NATO vadību pievērst uzmanību bloka vadības struktūrai.

Baltijas valstis jau vairākkārt apsūdzējušas Krieviju par "agresijas" gatavošanu. Savukārt Kremlis uzsvēra, ka neplāno nekādus uzbrukumus nevienai Ziemeļatlantijas alianses valstij.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka NATO to ļoti labi saprot, taču alianse izmanto tamlīdzīgus izteikumus, lai aizbildinātu tehnikas un bruņoto spēku kontingenta dislokācijai pie Krievijas robežām.

19
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
Pentagona pundurmanevri Polijā un NATO mācības Baltijas jūrā – pret ko tās organizētas?
Krievijas diplomāti ieteica NATO mācīties Staļingradas kaujas vēsturi
Eiropas valstis tērē aizsardzībai pieckārt vairāk nekā Krievija
Latvijas karogs, foto no arhīva

Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji

0
(atjaunots 14:24 09.08.2020)
Izlauzuši, pārdevuši, nojaukuši, sagrāvuši, uzbūvējuši bankas un supermārketus. Kur tā noticis? Kāpēc Latvijai nekāds karš nebūs vajadzīgs?

Portāla Pietiek.com autors stāsta par kādu valsti. Tās nosaukums gan nekur nav pieminēts. Tomēr, šķiet, vērīgs lasītājs pats novilks dažas paralēles un uzminēs, par kādu valsti ir runa (publicēts saīsinājums).

Lauzt ir vieglāk nekā celt

Ar "Pasaules valdības" un pašmāju kangaru palīdzību tika ievazāta "demokrātijas" sērga – pie varas "likumīgi" nokļuva mazskaitlīgi (pilnīgi pietiek ar 200 indivīdiem) bandītiski mafiozi grupējumi – "partijas", kuras pašu izdoto "likumu" aizsegā uzurpēja varu, nesodīti izlaupīja valsts īpašumus un dabas bagātības, nežēlīgi izmantoja un radīja neciešamus eksistences apstākļus vienkāršajiem iedzīvotājiem.

Jau "demokrātijas" ieviešanas pirmajos mēnešos mākslīgi radīja masveidīgu bezdarbu – apturēja ražošanas objektu darbu, izlaupīja un izdemolēja faktiski visus smagās un vieglās rūpniecības uzņēmumus (izņemot vienu metalurģisko rūpnīcu, kurai bija ieplānots atbildīgs uzdevums – pārkausējot, neatgriezeniski iznīcināt visu likvidēto ražotņu tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojumu).

Tāds pats liktenis piemeklēja praktiski visas fabrikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumus. Iznīcināja arī vairums gaļas un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu, piena kombinātus, lauku pienotavas.

Pēc tam likvidēja vairumu pārtikas un pirmās nepieciešamības preču ražotņu – maizes kombinātus, olu ražošanas fermas, visas sērkociņu un visas cukura fabrikas. Izzāģēja milzīgas mežu platības un koksni par grašiem pārdeva ārzemniekiem. Sagrieza lūžņos kuģus. Izlaupīja un iztirgoja visu kaut cik pieejamo krāsaino un melno metālu krājumus – līdz pat elektrolīniju vadiem un lietus ūdens kolektoru restēm.

Nekavējoties iznīcināja aizsardzības sistēmas rūpnīcas, likvidēja karaklausību un izformēja kaut cik kaujas spējīgu armiju. Sāka pārdot ārzemniekiem katrai tautai pašu dārgāko – zemi.

Mafijas pārziņā

Faktiski visa valsts iedzīvotāju apgāde ar pārtikas un rūpniecības precēm kļuva atkarīga no importa piegādēm, kuras kontrolēja tie paši mafiozie grupējumi. Masveidā tika uzslieti saliekamie karkasa tipa "lielveikali", kuros par dempinga cenām tirgoja importētos, ar veselībai kaitīgām vielām piesātinātos un ģenētiski modificētos pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības, faktiski "vienreizējās lietošanai" paredzētās (pārsvarā plastmasas) rūpniecības preces.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Degvielu, smērvielu un kurināmā piegādi, kā arī to tirdzniecību, nosakot spekulatīvas cenas, kontrolēja mafija.

Sagrāva izglītības sistēmu un devalvēja skolotāja profesiju. Sagrāva veselības aizsardzības sistēmu, ārstu darba apmaksu nostādīja "ārpus likuma".

Vecākās paaudzes cilvēki, saņemot pensiju zem "iztikas minimuma", palika bez medicīniskās palīdzības – nesamaksājot speciālistu konsultācijām astronomiskas summas. Uz daļēji valsts kompensētām ārstnieciskām manipulācijām bija jāgaida daudzi mēneši, bet uz operācijām – pat vairāki gadi. Tāds pats liktenis piemeklēja arī pārējos iedzīvotājus.

Laukos iznīcināja visas algotās darbavietas, likvidēja daudzas skolas, feldšeru punktus, bibliotēkas, veikalus, banku un pasta nodaļas, tautas namus un citu iedzīvotājiem vitāli nepieciešamo infrastruktūru.

Vairākkārtīgi paaugstinot braukšanas maksu, vienlaicīgi daudzkārt samazināja sabiedriskā transporta reisu skaitu starp rajonu pilsētām un lauku apdzīvotajām vietām.

Daži saglabājušies lauksaimniecības produkcijas un piena pārstrādes uzņēmumi, kuri arī atradās mafijas rokās, noteica tik zemas produktu iepirkuma cenas, ka praktiski visas zemnieku saimniecības pārtrauca ražošanu un izputēja.

Laucinieki masveidā meklēja darbu pilsētās, jaunākie un uzņēmīgākie darba meklējumos devās uz ārzemēm, bet vecākie un nespējīgākie, palikuši praktiski bez eksistences līdzekļiem un medicīniskās aprūpes, apmira turpat uz vietas.

Zēla un plauka "prihvatizācija", kuru visai veikli izmantoja bijušā režīma funkcionāri, tā radot pamatu savam legālajam (un ne tikai) "biznesam". Līdzīgā veidā radās arī "baņķieri" un "miljonāri", kuru izvirtušo dzīvesveidu sīki jo sīki "apgaismoja" un slavēja neskaitāmie "glancētie" žurnāli un televīzija.

Praktiski visi masu informācijas līdzekļi  atradās vai nu pašmāju, vai ārzemju mafijas klanu rīcībā, kas tos izmantoja savu savtīgo mērķu īstenošanai un "demokrātisko" vērtību sludināšanai. Paaudžu paaudzēs glabātās un laika pārbaudi izturējušās nacionālās vērtības – tauta, ģimene, cieņa pret sievieti, bērnu audzināšana, uzvedības normas ģimenē, skolā un sabiedriskās vietās tika izsmietas un nozākātas. Visā informatīvajā sfērā valdīja visatļautības, vardarbības, narkomānijas, izvirtības un nesodāmas noziedzības gaisotne.

"Neatkarīga" valsts

Tātad tika izdarīts viss, lai likvidētu gan tautiskumu, gan "valsts" politisko neatkarību, gan ekonomisko patstāvību. Lai šī "valsts" (pagaidām) varētu pastāvēt tikai no lielvalstīm atvēlētajās robežās.

Tātad šis mākslīgais veidojums (saukts par "neatkarīgu valsti") faktiski bija tikai nolietotu automašīnu, lētas un veselībai bīstamas sintētiskās pārtikas noieta tirgus.

Protams, ka aiz jebkuru ievesto plaša patēriņa preču spilgti krāsainā iepakojuma slēpās štancēts, neremontējams plastmasas daikts ar maksimāli īsu kalpošanas laiku, lai pēc iespējas ātrāk tas atkal būtu jāpērk jauns. Un pats galvenais – šīs „valsts” iedzīvotāji kļuva par ārkārtīgi lēta un bezpalīdzīga darbaspēka avotu (faktiski – balto vergu tirgu).

Sākās masveidīga emigrācija – simtiem tūkstoši jaunākie, stiprākie un uzņēmīgākie, sevis un savas ģimenes iztikas meklējumos, devās svešumā.

Autors raksta, ka visi šie notikumi ir atsevišķas grāmatas vērti. Taču tiks darīts viss iespējamais, lai neviens ne tikai tādu grāmatu neizdotu, bet pat neuzrakstītu! Tie, kuri mēģinās tādu grāmatu uzrakstīt, tiks izsmieti un noķengāti. Kas notiks ar sevišķi ietiepīgajiem? Viņi var neuzmanīgi izkrist pa logu, vai nokļūs zem auto riteņiem… Kam tad patiktu lasīt savu nekrologu?

0
Tagi:
nabadzība, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Eksperts: Bordāns karantīnā noteikti negarlaikojas - jau Latviju padarījis par PSRS donoru
Iznīcinot PSRS pēdas, Latvija aizskārusi biznesu: Lindermans par latvisko
Kur bijušajā PSRS ir laba dzīve: Latvija izceļas pēcpadomju republikās
KF atsvaidzināja Kariņa atmiņu, kurš apsūdzēja PSRS latviešu diskriminēšanā