ASV prezidents Donalds Tramps. Foto no arhīva

Donalds Tramps apņēmies paplašināt ASV kodolarsenālu

42
(atjaunots 08:48 24.02.2017)
ASV prezidents Donalds Tramps pavēstījis, ka vēlas apspriest ar Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu INF līguma "pārkāpumus".

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps paudis šaubas par svarīgākajiem līgumiem, ko ASV noslēgušas ar Krieviju ar mērķi saglabāt stratēģisko stabilitāti, taču nav paskaidrojis, kādus pasākumus gatavojas veikt šajā jautājumā, vēsta RIA Novosti.

Runa ir par Vidēja un maza diapazona kodolspēku iznīcināšanas līgumu (INF) un Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumu (START), kuriem pamati tika likti jau Aukstā kara un divu superlielvalstu — PSRS un ASV — konfrontācijas laikos.

Kodolpotenciāla paplašināšana un START

Intervijā aģentūrai Reuters Tramps solījis pastiprināt ASV kodolieroču potenciālu.

"Būtu labi, ja nevienai valstij nebūtu kodolieroču, taču, ja valstīm ir kodolieroči, mēs stāvēsim konkurences virsotnē," — paziņoja Tramps.

Sarunā Tramps nosaucis līgumu START par "vienpusēju".

"Tā ir vēl viena slikta shēma, ko noslēgusi mūsu valsts — gan START, gan darījums ar Irānu," — skaidroja Tramps. "Mēs sāksim slēgt labus darījumus," — solīja ASV prezidents.

Līgumu START Krievij un ASV parakstīja 2010. gadā, bet spēkā tas stājās 2011. gadā. Vienošanās paredz no līguma spēkā stāšanās brīža kaujas galviņu skaitu ierobežot līdz 1550, ballistisko nesējraķešu skaitu — līdz 700, bet raķešu palaišanas iekārtu skaitu — līdz 800. Līguma darbības laiks — desmit gadi, līdz 2021. gadam.

Pieņēmumi par INF pārkāpumiem

Tramps arī pavēstījis, ka vēlas apspriest ar Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu Vidēja un maza diapazona kodolspēku iznīcināšanas līguma "pārkāpumus".

"Manās acīs tam ir liela nozīme," — norādīja Tramps jautājumā par to, ka Krievija, domājams, izvietojusi sauszemes bāzes raķetes, par ko informēja amerikāņu mediji. Viņš pauda, ka to būtu jāapspriež ar Putinu tikšanās laikā.

Iepriekš anonīmi avoti ASV administrācijā paziņojuši avīzei New York Times, ka Maskava, pēc viņu domām, pārkāpj līgumu INF. Publikācijā apgalvots, ka Krievija izvērsusi "zeme-zeme" tipa spārnoto raķešu vienību. Krievijas Ārlietu ministrijas Bruņojuma neizplatīšanas un kontroles departamenta direktors Mihails Uļjanovs informēja aģentūru RIA Novosti, ka tamlīdzīgi apgalvojumi nav pamatoti.

Pie tam Uļjanovs atgādināja, ka Obamas prezidentūras laikā Maskava vairākkārt vērsusies ASV Valsts departamentā ar lūgumu un prasību minēt konkrētus faktus, uz kuru pamata Krievijai tiek izteiktas tamlīdzīgas pretenzijas, taču ASV ne reizi tos nav sniegušas, turklāt izvairījušās no atbildes uz Krievijas izvirzītajām pretenzijām par līguma izpildi no ASV puses. Politiķis uzsvēra, ka šīs pretenzijas vēl joprojām ir spēkā un Krievija vēlas saņemt izsmeļošu atbildi uz tām.

1987. gadā parakstītais līgums INF aizliedz pusēm sauszemes bāzes ballistiskās raķetes un spārnotās raķetes ar 500-5500 km darbības diapazonu abām pusēm. Līgumslēdzēji vienojās pilnībā iznīcināt savas vidēja (1000-5500 km) un maza (500-1000 km) darbības diapazona raķetes un to objektus. Krievija un ASV periodiski viena otrai pārmet līguma pārkāpšanu.

42
Pēc temata
Vai Austrumeiropā gaidāma kodolziema?
Lielbritānijas ārlietu ministrs: nekādas sankciju mīkstināšanas pret Krieviju
"Iskanderi" paliks Kaļiņingradā
Aleksandrs Kamkins

Eksperts: nesaskaņu fakts starp Vāciju un ASV attiecībā uz drošību ir acīmredzams

13
(atjaunots 18:33 03.07.2020)
Nesaskaņas starp VFR un ASV attiecībā uz drošību Eiropā ir acīmredzams, taču daļas ASV kontingenta izvešana no VFR vēl nenozīmē sistemātiskus risinājums un nav saistīta ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, saka eksperts-ģermānists Aleksandrs Kamkins.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Amerikas prezidents Donalds Tramps atbalstīja daļas ASV kareivju izvešanu no Vācijas. Uz jaunu dienēšanas vietu dosies 9,5 tūkstoši kareivju, paziņoja Pentagona oficiālais pārstāvis Džonatans Hofmans. Pēc viņa teiktā, par viņu jauno uzdevumu kļūs "KF savaldīšana un NATO stiprināšana".

Komentējot šo paziņojumu, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins atzīmēja, ka šeit nav runa par amerikāņu kontingenta izvešanu no Vācijas, drīzāk, var notikt daļas kareivju pārdislocēšana – Polija, piemēram, pat ir gatava maksāt par ASV karaspēku izvietošanu.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eksperts uzsvēra, ka Donalda Trampa lēmums izvest 9,5 tūkstošus kareivju no Vācijas nav kaut kāds sistēmu veidojošs solis – tas, no vienas puses, ir izdevumu optimizācija, turklāt – nedz kodolieroči, nedz dronu vadības centrs no VFR netiek izvesti.

"Šis kontingenta skaita samazinājums nekādā veidā nav saistīts ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, tas, nosacīti runājot, ir vienkārša šaujampulvera pārlikšana no viena groza citā," sacīja Kamkins radio Sputnik.

Taču zināmas kustības un apgaismības Vācijas politiskajai klasei tomēr parādās, un kopumā šī situācija var kalpot par vienu no stimuliem konkrētām darbībām attiecībā uz pāreju pie Eiropas vienotās armijas izveidošanas, taču šeit pagaidām ir pārāk daudz nenoteiktības, nobeigumā sacīja eksperts.

Камкин: факт разногласий между Германией и США по поводу безопасности в Европе налицо
13
Tagi:
NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai
Krievijas dienas svētki, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām

40
(atjaunots 12:14 02.07.2020)
Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču to ekonomika vairs nav visspēcīgākā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Par ASV mantiniekiem pasaules līderībā var kļūt Krievija, Indija un Ķīna. Sarunā ar "Večerņaja Moskva" Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs šādi komentēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Merkele paziņoja, ka Eiropas valstīm ir nopietni jāaizdomājas par jaunu realitāti, kur Savienotās Valstis var netiekties būt pasaules līderi.

Eksperts atzīmē, ka ASV pārstājušas būt absolūtais līderis pasaulē.

"Pēc 1945. gada Eiropa ir pieradusi domāt, ka amerikāņi ir galvenie," paskaidroja Žuravļovs.

Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču vairs nav visspēcīgākā ekonomika.

Žuravļovs uzskata, ka Krievijai ir milzīgs potenciāls, pirmām kārtām fundamentālā zinātne.

Politologs uzsver, ka par jaunajām ASV konkurentēm kļuvušas Ķīna un Indija, taču tām nav attīstītas fundamentālās zinātnes, kas nodrošinātu jaunas nozares ekonomikā. Taču viņš atzīmēja, ka zinātne šajās valstīs attīstās straujos tempos.

Iepriekš Vācijas kanclere jau uzstājusies ar kritiskiem izteicieniem attiecībā uz Savienotajām Valstīm. Tostarp septembrī viņa paziņoja, ka Eiropai ir nepieciešams pašai domāt par savu drošību, jo ASV neaizstāvēs to automātiski, kā tas bija aukstā kara laikos.

40
Tagi:
ASV, Krievija
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Foreign Policy: Eiropa izvērtē dolāra hegemonijas iznīcināšanas iespējas
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV

Marihuānas legalizācijas piekritēju skaits Latvijā ir sasniedzis 10 gadu maksimumu

0
(atjaunots 11:44 04.07.2020)
Pēdējo gadu laikā Latvijā, lai arī ļoti pakāpeniska, taču vērojama marihuānas legalizācijas piekritēju skaita izaugsme.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām uzstājas pret marihuānas legalizāciju, tās piekritēju skaits pastāvīgi pieaug.

Šādi ir pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti, kurus publicējis tā direktors Arnis Kaktiņš.

"Lai gan atbalsts marihuānas legalizācijai pēdējos gadus izrāda lēnu pieauguma tendenci, Latvijā tas vēl aizvien ir ļoti, ļoti zems," uzrakstīja Kaktiņš.

​Saskaņā ar 2020. gada datiem, 16% respondentu uzskata, ka marihuānas lietošana ir jāatļauj. Tas ir augstākais rādītājs pēdējo 10 gadu laikā.

Pret uzstājas 78%, attiecīgi, tas ir zemākais rādītājs kopš 2010. gada, tiesa, kopš pērnā gada tas nav mainījies.

Pašlaik Latvijā marihuānas lietošanas medicīniskos nolūkos legalizācijas jautājums netiek aktīvi apspriests, savukārt Lietuvā viena aiz otras parādās iniciatīvas, kuras lielākā vai mazākā mērā pietuvina marihuānas legalizāciju. Tostarp aprīlī Lietuvas Seimā aicināja atcelt kriminālsodu par neliela daudzuma šo narkotiku glabāšanu bez izplatīšanas mērķa, savukārt pērnā gada rudenī Lietuvas parlamenta komiteja atbalstīja kaņepju produkcijas legalizāciju.

Tiesa, arī Latvijas IeM ir marihuānas lietošanas dekriminalizācijas piekritēji.

0
Tagi:
SKDS, aptauja
Pēc temata
Lietuvas valdība atbalstīja kaņepju produktu legalizēšanu
Gada laikā Latvijā gandrīz trīs reizes pieaudzis kaņepju stādu skaits
Lauksaimnieks neizpratnē: kaņepju tēju drīkst dzert, bet nedrīkst pārdot