Ko pie ASV krastiem dara Krievijas izlūkkuģis
(atjaunots 11:54 17.02.2017)
Pirms dažām dienām amerikāņu mediji informēja par Krievijas karakuģi starptautiskajos ūdeņos netālu no ASV krastiem. Amerikāņu amatpersonas ziņaja, ka Krievijas JKF "spiegu kuģis" – "Viktors Ļeonovs" identificēts 130 km attālumā no Delavēras štata piekrastes (ASV teritorijas robeža atrodas 22 km attālumā no robežas).Jautājumu par to, kā uz Krievijas izlūkošanas kuģa parādīšanos reaģē Pentagons un kam tas draud, sīkāk izskata Aleksandrs Hroļenko, starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" komentētājs.
Avots apgalvo: "Krievu parādīšanās īpašu problēmu nerada, taču mēs sekojam viņu maršrutam." Vienlaikus mediji atzīmē kuģa iespējas pārtvert paziņojumus vai signālus un "vērtēt ASV JKS sonāru iespējas." Pieminēts arī zenītraķešu komplekss un divi 30 mm lielgabali, kas ir Krievijas izlūkošanas kuģa "Viktors Ļeonovs" rīcībā.
ASV tuvumā un Atlantijas rietumu daļā "spiegs" manīts arī agrāk. Gadu iepriekš "Viktors Ļeonovs" piedalījās kopīgās mācībās ar Venecuēlas JKS un vairākkārt apmeklēja Havanas ostu Kubā. "Viktora Ļeonova" tehnoloģiskais aprīkojums elektroniskās izlūkošanas veikšana arī agrāk radījis Pentagona satraukumu.
Kādam nolūkam Pasaules okeāna āres vago šādas klases kuģi un cik nozīmīga ir "Viktora Ļeonova" piesaiste ASV un Delavēras štatam?
Nav agresijas izpausme
Pasaules okeāns pieder visai cilvēcei. Krievija ir atspoguļojusi savus mērķus un viedokli Jūras doktrīnā, pie tam ņemot vērā ASV un Ķīnas jūras kara stratēģiju. Doktrīna pauž, ka Jūras kara flote ir Krievijas jūras potenciāla pamats, un militārās darbības jūrā ir viena no valsts augstākajām prioritātēm.
Vairāku iemeslu dēļ Krievija īpašu uzmanību pievērsusi diviem virzieniem — Atlantijai un Arktikai. Vērība Atlantijai pievērsta, ņemot vērā NATO aktīvo attīstību un tuvošanos Krievijas robežām. Tāpēc Krievijas JKF izlūku kuģi pastāvīgi atrodami attālākajos Pasaules okeāna rajonos, nodrošinot nacionālo drošību un labvēlīgus apstākļus valsts ekonomiskajai attīstībai. Krievija neizvēlas konfrontāciju, taču ir tai gatava.
Krievijas izlūkošanas kuģi nav aprīkoti ar uzbrukuma ieročiem un nerada tiešus draudus nevienai pasaules valstij. Tie var vienlīdz sekmīgi pētīt bioloģisko resursu migrāciju okeānā, jūras dibena reljefu un derīgo izrakteņu rajonus, kā arī veidot potenciālā pretinieka kuģu un zemūdeņu individuālos "akustiskos portretus".
Ļoti svarīga pētījumu nozare ir jūras hidroloģija. Hidroakustiskie kompleksi — zemūdens flotes acis un ausis, svarīgs karakuģu efektivitātes elements. Pasaules okeāna sarežģītā hidroloģiskā karte pastāvīgi tiek precizēta, jo ūdens blīvums (sāļums) un temperatūra, kā arī jūras straumes ietekmē elektromagnētisko viļņu izplatīšanos, tātad — mērķu identifikācijas un iznīcināšanas diapazonu.
©
Sputnik / Vladimir Trefilov
Domājams, izlūku kuģis spēj nospraust optimālu kursu zemūdenei Ziemeļatlantijas alianses elektromagnētiskajos tīklos, noteikt drošus zemūdenes patruļas rajonus un enkurvietas (zemūdens stāvoklī). Visas pieticīgā "baltā tvaikoņa" (tā flotē dēvē visus izlūkošanas kuģus) iespējas atliek tikai minēt.
Atklātos avotos publicēta informācija liecina, ka vidējais izlūkošanas kuģis SSV-175 "Viktors Ļeonovs" ir septītais 864. projekta sērijas kuģis (NATO klasifikācijā — Vishnya Class). Darbu flotē sācis 1988. gadā, iekļauts Ziemeļu flotes sastāvā. Vispārējās īpatnības: tonnāža — 3800 tonnas, garums — 91,5 metri, platums — 14,5 metri, iegrime — 5,6 metri, maksimālais ātrums — 16 mezgli, darbības diapazons — 7000 jūdzes, autonoma darbība — 45 diennaktis, ekipāža — 220 cilvēki.
Pentagonā valda uzskats, ka Krievijas izlūkošanas kuģi novēro atomzemūdeņu bāzi Kingbejā (Džordžijas štats), lielāko ASV GKS bāzi Doverā (Delavēras štats) un citus stratēģiskos objektus ASV austrumu piekrastē. Daži amerikāņu ģenerāļi pat kļūdaini domā, ka tādējādi Krievija cenšas "pazemot un samulsināt Savienotās Valstis". Taču Atlantijas okeāna neitrālie ūdeņi ir atvērti visiem kuģiem, arī Krievijas smagajam raķešu kodolkreiserim "Pēteris Lielais".
Partneru centieni
Arī ASV un NATO jūras kara spēku rīcībā ir izlūkošanas kuģu flotile, kuri nereti tuvojas Krievijas krastiem. Piemeram, ASV JKS 6. flotes kuģis USS Mount Whitney rūpīgi pēta Melnās jūras akvatoriju.
Pie Krievijas robežām aktīvi darbojas arī ASV gaisa kosmiskie izlūki. Piemēram, 13. februārī ASV GKS stratēģiskais izlūkošanas lidaparāts RC-135W (borts Nr. 62-4138) un patruļas lidmašīna P-8A Poseidon(borts Nr. 168860) veica operatīvās izlūkošanas operāciju netālu no Kaļiņingradas apgabala un Krimas.
Izlūkošanas lidmašīna RC-135W no Mildenholas aviobāzes Lielbritānijā tuvojās Krievijas sauszemes robežai līdz 55 km attālumā un Krievijas Baltijas flotes galvenajai bāzei aptuveni 80 km attālumā. Otrais izlūks, P-8A Poseidon, no Sigonellas aviobāzes Sicīlijā pildīja operatīvo uzdevumu virs Melnās jūras akvatorijas uz dienvidrietumiem no Sevastopoles.
Acīmredzot aizdomu mazināšanai un drošības stiprināšanai Rietumiem vispirms jāatsakās no Krievijai naidīgās politikas un NATO austrumu flanga stiprināšanas.
Министерство обороны РФ
ASV analītiskais izdevums The National Interest atzīmēja: "Valsts iestādes, kas analizē nacionālās drošības riskus, pārāk aizrāvušās ar Krieviju, un tas nebūt nav objektīvas analīzes rezultāts <…> Lai arī Krievija nopietni apdraud ASV no spiegošanas viedokļa, šis risks ir tikai viena no daudzajām problēmām, kas radušās nacionālās drošības jomā. <…> Spriedzes eskalācija attiecībās ar Krieviju neļauj ASV efektīvi strādāt dažādās sfērās. <…> Krievijai ir unikāla iespēja — tā var novērst Savienoto Valstu darbības daudzās pasaules malās, tā pastāvīgi un mērķtiecīgi darbojas pret amerikāņu iniciatīvām, lai panāktu iespēju sēsties pie pārrunu galda."
Iespējams saprātīgi cilvēki Vašingtonā un Maskavā atradīs kopēju valodu konstruktīvai sadarbībai, un Pasaules okeāns pamazām pārvērtīsies par miera zonu. Taču pagaidām nākas turēt "pulveri sausu" un tehnoloģiski attīstīt izlūkošanu: Krievijas Jūras kara flote ir sākusi jaunākā televadāmā bezpilota zemūdens aparāta "Marlin 350" izmēģinājumus.
"ASV atraisa rokas": eksperts par situāciju ar "atvērtajām debesīm"
(atjaunots 16:34 22.01.2021)
ASV mēģinājums piespiest sabiedrotos NATO piešķirt visu informāciju par novērošanas lidojumiem jau pēc izstāšanās no Atvērto debesu līguma liecina, ka tās plāno sagraut visu starptautiskas drošības sistēmu, uzskata militārais eksperts. RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Baltkrievija analizēs situāciju Atvērto debesu līguma jautājumā, paziņoja valsts ārlietu ministrs Anatolijs Glazs. Iepriekš Krievija paziņoja, ka uzsāktas valsts iekšējās procedūras ar mērķi izstāties no ADL. Minska ar satraukumu vēro bruņojuma neizplatīšanas, atbruņošanās un kontroles starptautisko līgumu sistēmas tālāko eroziju, ieskaitot Atvērto debesu līgumu, paziņoja ĀM.
Par to, cik senas ir ADL dalībvalstu savstarpējās pretenzijas un kāpēc Krievijas darbībās nav nekā negaidīta, komentārā radio Sputnik Baltkrievija pastāstīja militārais eksperts Aleksandrs Tihanskis.
"Kad ASV tikai sāka ADL izstāšanās procedūru, tur bija tāda maza "skabarga": ja Krievija paliks, Eiropas valstis, NATO dalībnieki apņemas nenodot informāciju ASV kā valsij, kas no līguma izstājusies. Protams, toreiz par to pasmējās, un pareizi darīja. Tāpēc, ka burtiski pirms 2 nedēļām noskaidrojās, ka ASV ultimatīvā formā pieprasījuši no NATO sabiedrotajiem sniegt informāciju pēc novērošanas lidojumiem," pastāstīja Tihanskis.
Atvērto debesu līgums tika parakstīts 1992. gadā – tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Tas darbojas no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti savākt informāciju viena par otras bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā līdz pēdējam laikam piedalījās 34 valstis.
2020. gada maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no līguma. 21. novembra naktī ASV noslēdza ADL laušanas procedūru.
Pirmā viceprezidente ASV: ģenerālprokurore, kam patīk kedas un kulinārija
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Vismaz vienu faktu par Kamalu Harisu zina visi, kas kaut mazliet sekoja priekšvēlēšanu kampaņai Amerikā: pirmo reizi viceprezidentes posteni ieņems sieviete. Kas vēl par viņu zināms?RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Džo Baidena un Kamalas Harises sejas šogad nokļuvušas uz žurnāla Time apvāka. Redakcija piešķīra prezidentam un viceprezidentam "gada cilvēka" titulu, stāsta Sputnik Baltkrievija.
Daži interesanti fakti no Baidena dzīves sniegti mūsu fotolentē. Tomēr viceprezidentes personība arī ir ļoti interesanta. Kas īsti zināms par sievieti, kas tagad ieņēmusi ASV viceprezidenta posteni?
Uz otru krastu, uz "Melno Hārvardu"
Kamala dzimusi Kalifornijā. Viņas māte ir indiete, tēvs – jamaikietis. Abi viņi bija emigranti, stāsta ВВС.
Kamala Harisa par savu identitāti runā vienkārši un sevi dēvē par amerikānieti.
Harisa studēja Hovarda universitātē – tā ir viena no interesantākajām augstskolām valstī no vēsturiskā viedokļa. To uzskata par "Melno Hārvardu". Kamala mācījās skolā, kur lielākā daļa bērnu bija baltie – tobrīd sākās skolu desegregācijas programma, tāpēc viņai bija ļoti svarīgi iegūt augstāko izglītību no rasu viedokļa atšķirīgā vietā.
Lai arī viņas tēvs lasīja lekcijas Stenfordā, Kamala devās studēt uz otru krastu.
Prokurore, kam patīk gatavot
1990. gadā Kamala sāka strādāt par prokurora palīgu Alamidas apgabalā savā dzimtajā Oklendā. Viņas specializācija bija noziegumi pret dzimumu neaizskaramību.
2003. gadā viņu ievēlēja par apgabala prokuroru Sanfrancisko. Pazīstama viņa kļuva, kad atteicās pieprasīt nāvessodu par policista slepkavību apsūdzētajam Deividam Hillam. Divi senatori, kā arī toreizējais Kalifornijas štata ģenerālprokurors nosodīja viņas lēmumu. Oklendas mērs pat iniciēja izmeklēšanu – Kamalu turēja aizdomas par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr nekādus pārkāpumus atrast neizdevās.
Jau 2010. gadā viņa balotējās Kalifornijas ģenerālprokurora postenim. Toreiz viņa apsolīja izmantot augstāko soda mēru un atbalstīt to apelācijas instancē.
Kamala Harisa tika ievēlēta par Kalifornijas ģenerālprokuroru. Viņa bija pirmā sieviete vēsturē, kā arī pirmais afroamerikāņu un vienlaikus dienvidaziātu kopienu pārstāvis, kam izdevies ieņemt šo posteni. Pēc tam Harisu ievēlēja otru reizi.
Tiesa, viņas karjera nav bijusi caurcaurēm saulaina. Ne vienu reizi vien Harisa figurējusi skandālos.
Kopš 2011. gadā viņa ieņēma Kalifornijas ģenerālprokurora posteni, Harisa gandrīz ne reizi nav iejaukusies lietās, kas saistītas ar policijas izdarītām slepkavībām, rakstīja New York Times.
Protestu dalībnieki Oklendā izplatija skrejlapas "Pasakiet Kalifornijas ģenerālprokurorei Kamalai Harisai, lai viņa sauc pie atbildības policistus-slepkavas! Tas ir viņas darbs!"
Tomēr viņas pieeja mainījās. Inaugurācijas runā, stājoties ģenerālprokurora postenī otru reizi, Harisa paziņoja, ka valsts policija saskarusies ar "uzticības krīzi". Līdz savu pilnvaru beigām 2016. gadā viņa ieteica mazliet paplašināt sava ofisa pilnvaras policijas prettiesisko darbību izmeklēšanai.
"Esmu pirmā, taču ne pēdējā"
Vēl Kamalai patīk gatavot ēdienu un dažkārt viņa atsakās no klasiskā politiķa tēla – augstpapēžu kurpes nomaina pret kedām vai krosenēm.
Kamala ne tikai ir pirmā sieviete viceprezidenta postenī – tikai trīs sievietes šim postenim ir balotējušās šim postenim. Starp citu, Kamala tēmēja augstāk – viņa gribēja pārstāvēt demokrātus prezidenta kampaņā, tomēr viņu apsteidza Džo Baidens.
Kamalas Harisas vārdiem vajadzētu iedvesmot daudzas sievietes: "Lai arī es būšu pirmā sieviete šajā ofisā, es nebūšu pēdējā."
Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.
©
Sputnik / Юки Ивамура
Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.
Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.
Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.
©
REUTERS / INTS KALNINS
Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.
Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.