Vācijas prezidents Joahims Gauks.

Vācijas prezidents aicinājis ES valstis cīnīties ar "dezinformāciju" no Krievijas

28
(atjaunots 11:41 10.02.2017)
Vācijas prezidents Joahims Gauks pēc tikšanās ar Baltijas valstu prezidentiem norādīja, ka pats uzaudzis komunisma apstākļos, līdz ar to viņš ļoti labi izprotot Baltijas valstu raizes drošības jautājumos.

RĪGA, 10. februāris – Sputnik. Eiropas Savienības valstīm jācīnās pret "Krievijas izvērsto dezinformācijas kampaņu", jāpievērš uzmanība iedzīvotāju dzīves uzlabošanai un jātiecas pēc stipras un vienotas ES, vizītes laikā Rīgā pauda Vācijas prezidents Joahims Gauks, informē RIA Novosti.

"Mūsu solidaritāte nebeidzas ar vārdiem. Mums ir kopā jācīnās ar Krievijas dezinformāciju," – skaidroja Vācijas prezidents, tiekoties ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu vadītājiem Rīgā. Viņš atzina, ka patlaban ES saskaras ar zināmām "vienotības problēmām".

ES karogi
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Mums vajadzīga spēcīga un vietota ES, ilgtermiņa vienprātība par tās nākotni," – teica Gauks.

ES un Krievijas attiecības pasliktinājās pec notikumiem Ukrainā. Baltijas valstis aktīvi kritizē Krievijas politiku.

Kopš pērnā gada nogales Lielbritānijā un citās Eiropas valstīs bieži skan jautājums par informācijas karu ar Krievijas medijiem. Novembrī Eiropas Parlaments apstiprināja rezolūciju, kurā norādīta nepieciešamība pretoties Krievijas medijiem, pie tam kā galvenais apdraudējums dokumentā nosaukta aģentūra Sputnik un telekanāls RT.

Eiropas Parlamenta pieņemtajā rezolūcijā "ES stratēģiskās komunikācijas — pretdarbība trešo pušu propagandai" vairāki punkti robežojas ar ierosinājumu ieviest cenzūru pret Krievijas medijiem. Tajā apgalvots, Krievijas valdība, kuras mērķis it kā esot novājināt un sašķelt Eiropas Savienību, "uzstājīgi izmanto plašu līdzekļu un instrumentu spektru." Krievija it kā finansiāli atbalstot opozīcijā strādājošās politiskās partijas un organizācijas ES valstīs un izmantojot starpvalstu divpusējo attiecību faktoru, lai sašķeltu sabiedrības locekļus. Rezolūcija norāda, ka galveno informatīvo apdraudējumu Eiropas Savienībai un tās partneriem Austrumeiropā nes aģentūra Sputnik, telekanāls RT, fonds "Russkij mir" un Krievijas Ārlietu ministrijai pakļautā federālā aģentūra "Rossotrudņičestvo".

Balsojumā rezolūciju atbalstīja 304 politiķi, pret to balsoja 179, atturējās – 208 eirodeputāti, tātad atbalstu dokumenta pieņemšanai viennozīmīgi pauda mazāk nekā puse politiķu, kas piedalījās balsojumā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot minēto rezolūciju, apsveica RT un Sputnik žurnālistus ar rezultatīvu darbu. Viņš atzīmēja, ka šis dokuments liecina par acīmredzamu demokrātijas degradāciju rietumu sabiedrībā. Viņš atzina, ka cer uz veselā saprāta uzvaru, kā arī uz to, ka reāli ierobežojumi Krievijas medijiem netiks radīti.

28
Pēc temata
Neatstāj izvēli: Krievijas ĀM pastāstīja par atbildi EP rezolūcijai mediju jautājumā
Bijušais ASV vēstnieks Krievijā ierosinājis pasludināt Sputnik un RT par ārvalstu aģentiem
ASV izlūkdienesti daļu ziņojuma par "Krievijas iejaukšanos" veltījuši RT un Sputnik
Krievijas ĀM oficiālā pārstāve: RT un Sputnik informē par alternatīvu viedokli
Romas pāvests Francisks, foto no arhīva

Romas pāvests atbalstīja viendzimuma pāru civilās savienības

9
(atjaunots 14:11 22.10.2020)
Viens no Romas pāvesta izteicieniem dokumentālajā filmā piesaistīja vispārēju uzmanību – pāvests izteicās par labu viendzimuma partnerattiecību legalizāciju.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Viendzimuma pāriem ir jābūt iespējai noformēt savas attiecības civilās savienības formā, jo viņiem "ir tiesības uz ģimeni", paziņoja Romas pāvests Francisks amerikāņu režisora Jevgeņija Afinejevska dokumentālajā filmā "Francisks". Šovasar uzņemtās filmas pirmizrāde notika trešdien Romas kinofestivāla ietvaros.

"Homoseksuāļiem ir tiesības būt ģimenē. Viņi ir Dieva bērni un viņiem ir tiesības uz ģimeni. Neviens nedrīkst būt izslēgts. Kas mums ir jāizdara – ir jāpieņem likums par civilajām savienībām. Tādējādi, homoseksuāļi izmantos tiesību aizsardzību," sacīja pāvests.

Filmā Francisks skāra arī tādus tematus kā rasisms, bēgļu un migrantu problēmas, sieviešu tiesības un Covid-19 pandēmija.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от “Francesco” documentry (@francesco_movie)

Citā filmas epizodē Francisks tiekas ar LGBT bērnu vecāku grupu un saka viņiem: "Dievs mīl jūsu bērnus tādus, kādi viņi ir, jo viņi ir Dieva bērni. Baznīca nenoraida viņus."

Atzīmēsim, ka pāvesta dzimtene, Argentīna 2010. gadā kļuva par pirmo Latīņamerikas valsti un desmito pasaules valsti, kura legalizēja viendzimuma laulības vairākās provincēs. Kopš 2015. gada viendzimuma laulības ir iespējamas visā valsts teritorijā. Taču kardināls Horhe Bergoļjo (pēcāk pāvests Francisks) toreiz uzstājās pret šāda likuma pieņemšanu.

Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs savā Twitter lapā nosauca pāvesta Franciska sacīto par "dienas citātu".

​Nesen Rinkēvičs parakstīja petīciju, kura piedāvā leģitimēt Latvijā pāru attiecības, kuri dzīvo kopā bez laulības reģistrēšanas, ieskaitot viendzimuma partnerības. Mazāk nekā mēneša laikā petīciju parakstīja vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku. Latvija turpina būt viena no sešām ES valstīm, kura nesniedz tiesisko aizsardzību viendzimuma savienībām.

Par pāvesta vārdiem priecājas arī veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!").

"Ir labas un cerīgas ziņas visā šajā jocīgajā laikā. Īpaši zīmīgi, ka pandēmijas laikā, kad ģimenei, tuvajiem, atbalstam ir jo lielāka nozīme," uzrakstīja viņa savā Twitter lapā.

9
Tagi:
Ilze Viņķele, Edgars Rinkēvičs, LGBT, viendzimuma attiecības, Romas pāvests
Pēc temata
Mamma + mamma = ģimene: pie Saeimas notika pikets par visu ģimeņu aizsardzību
Rinkēviča parakstīto iniciatīvu atbalstījuši 11 tūkstoši iedzīvotāju
Valdošā koalīcija Igaunijā var izjukt LGBT dēļ
Pavļuts iesniedza sūdzību pret Iesalnieku publikācijas pret LGBT dēļ
Protesta akcija Minskā, foto no arhīva

Baltkrievijā saskaitīja, cik pilsoņu izbrauca uz Latviju un Lietuvu pēc vēlēšanām

24
(atjaunots 11:54 22.10.2020)
Kopš septembra uz Ukrainu aizbraukuši aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, uz Poliju – ap 10 tūkstošiem, uz Latviju un Lietuvu – kopsummā ap 500.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Ne vairāk par 500 baltkrieviem izbrauca uz Lietuvu un Latviju pēc prezidenta vēlēšanām, pārsvarā ar mērķi iekārtoties darbā, pastāstīja Baltkrievijas IeM Pilsonības un migrācijas departamenta priekšnieks Aleksejs Beguns, vēsta BelTA.

Pēc Beguna sacītā, uz Ukrainu kopš septembra aizbrauca aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, uz Poliju – ap 10 tūkstošiem, uz Latviju un Lietuvu – kopsummā ap 500. "Un te ir jāņem vērā, kāpēc cilvēki neatgriežas. Tostarp tie ir karantīnas nosacījumi, kuri noteikti valstīs. Tādēļ migrācijas tendence būs redzama pēc ceturkšņa un vispār sešu mēnešu rādītājiem," sacīja Beguns.

Pēc viņa teiktā, situācija nav kritiska, ievērojamas nacionālo darba resursu zaudēšanas nav.

"Daļa no viņiem izbrauc kā strādājošas personas. Domāju, ka tā nav neatgriezeniska, bet gan darba migrācija. Skaidrs, ka ukraiņi piešķīruši zināmas preferences IT speciālistiem, poļi joprojām sniedz preferences attiecībā uz strādājošiem baltkrieviem, kuri vienkāršotā kārtībā tiek piesaistīti darbam un izbrauc strādāt," sacīja Beguns.

Viņš norādīja, ka nevar viennozīmīgi spriest, ka par iemeslu baltkrievu izbraukšanai no valsts kļuva notikumi valstī pēc vēlēšanām.

"Varbūt, zināmas personas, kuras uzstādīja sev mērķi jau pietiekami sen pārcelties uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs, izmantoja šo iekšpolitisko krīzi, lai vērstos ar pieteikumu kompetentajās Lietuvas vai Polijas iestādēs par bēgļa statusa piešķiršanu, un ļoti bieži veidoja tā saucamo informatīvo ainu," sacīja Beguns.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.

24
Tagi:
Polija, Lietuva, Latvija, emigrācija, Baltkrievija
Pēc temata
Tādi kadri mums ir vajadzīgi: Latvija pacīnīsies par baltkrievu speciālistiem
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā
Karogu brauciens Liepājā, foto no arhīva

Domāsim par nākotni latviski: Nacionālā apvienība rīko konkursu ar balvām

0
(atjaunots 17:32 22.10.2020)
Nacionālā apvienība iecerējusi latviski futūristisku konkursu, kur tiek uzdots uzrakstīt domrakstu par tematu "Latviska Latvija 2040".

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars savā Facebook lapā paziņoja par domrakstu konkursa "Latviska Latvija 2040" startēšanu. Nacionālā apvienība aicina piedalīties konkursā jauniešus vecumā no 16 līdz 29 gadiem.

Domrakstu autoriem piedāvā padomāt par nākotni, pagātni, kā arī Latvijas latviskumu. Turklāt, autoriem tiek uzdots jautājums par to, kas ir latviskums? Kādi procesi var to ietekmēt šodien un nākotnē? Kāda Latvija varētu būt pēc 20 gadiem? Kādu jūs vēlaties to redzēt? Kas ir jāsaglabā no Latvijas pagātnes un kas ir jāmaina? kādi mērķi ir jāuzstāda sev un kā tos sasniegt?

Domrakstam ir jāietver izvērstas atbildes uz šiem jautājumiem. Minimālais zīmju skaits ir 2500 ar atstarpēm. Maksimālais domraksta garums ir 5000 zīmes ar atstarpēm.

Tekstus var iesūtīt e-pastā LatviskaLatvija2040@gmail.com, sākot no 21. oktobra. Domrakstu pieņemšana beigsies 30. novembrī.

Konkursa rīkotāji kopā ar humanitāro un sociālo zinātņu ekspertiem novērtēs valodas prasmi un prasmi domāt – attieksmi pret pieteiktajiem jautājumiem, oriģinalitāti, argumentu loģiskumu, radošumu.

Divdesmit labāko darbu autori saņems 100 eiro dāvanu karti, kuru varēs iztērēt izglītībai vai sportam.

Turklāt visi dalībnieki saņems pateicības rakstu. Tāpat Nacionālā apvienība sola, ka vairums konkursantu varēs piedalīties interesantā vairāku dienu izglītojošā pasākumā, kurš ir ieplānots 2021. gada vasarā.

Iepriekš Latvijas prezidents Egils Levits vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Tiesa, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs uzskatīja par nepieciešamu atgādināt prezidentam, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā, un Levits, kurš reiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

0
Tagi:
latvieši, latviešu valoda, Nacionālā apvienība, nacionālpatrioti
Pēc temata
Emigrācija padara Latviju latviskāku: kas patīk un kas nepatīk emigrantiem ārzemēs
Lai dzīvo latviskā Rīga? Premjerministrs apsveicis ar valdošo partiju uzvaru
Nerunāt latviski var tikai tūristi: Rīgas domes deputāti nosodīja par krievu valodu
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka