NATO

Tramps apsolījis atbalstu NATO par atsevišķu maksu

40
(atjaunots 14:40 07.02.2017)
NATO sabiedrotiem jāizpilda savas finansiālās saistības pret aliansi, paudis ASV prezidents Donalds Tramps. Amerikāņu līderis norādījis, ka valstis, kas aizsardzībai tērē mazāk nekā 2% no IKP, rīkojas negodīgi.

RĪGA, 7. februāris — Sputnik. Uzrunājot amerikāņu armijas karavīrus MacDill bāzē Floridā, ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka jaunā administrācija stingri atbalsta NATO, taču vēlas, lai visi alianses locekļi paturētu prātā iemaksas organizācijā.

"Mēs ļoti nopietni atbalstam NATO. Mēs tikai gribam, lai visas alianses dalībvalstis ieguldītu atbilstošus līdzekļus aizsardzībā," — Trampa teikto citē RIA Novosti.

Intervijā inaugurācijas priekšvakarā 45. ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka NATO ir svarīga, bet "novecojusi" organizācija. Viņaprāt, aliansei ir vajadzīga reforma.

"Jau esmu teicis, ka NATO ir problēmas. Pirmkārt, tā ir novecojusi, jo tā tika iecerēta pirms daudziem, daudziem gadiem. Otrkārt — valstis nemaksā tik, cik tām vajadzētu. Tā ir novecojusi, jo nepievērsa uzmanību terorismam," — sacīja Tramps.

Tramps vairākkārt kritizējis NATO dalībvalstis par nepietiekamu finansēšanu, norādot, ka tikai piecas valstis pilnā mērā izpilda ekonomiskās saistības pret aliansi.

NATO gaida maksu

Tramps atgādinājis, ka tikai piecas valstis pilda savas saistības. Dalība NATO paredz ikgadējas iemaksas 2% apmērā no nacionālā IKP.

Trampa izteikumi izsauca satraukumu Eiropā. NATO vadību Trampa vārdi ir satraukuši, norādījis vācu politiķis Franks Valters Šteinmeiers, bet Francijas ĀM vadītājs Žans Marks Ero aicinājis ES vienoti reaģēt uz Trampa paziņojumu. Francijas prezidents Fransuā Olands kritizējis amerikāņu līdera viedokli, uzsverot, ka NATO "novecos, tikai kad novecos draudi", turklāt piebildis, ka Eiropai nav vajadzīgi padomi no ārpuses.

PRA Patriot. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Зарембо

Latvijas bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš savukārt paziņojis, ka "nav pamata uzskatīt, ka NATO ir novecojusi vai atrodas stagnācijā, alianse attīstās."

6. februārī Latvijas teritorijā ieradās 225 karavīri no ASV armijas 3. brigādes smagās bruņutehnikas rotas. Rotācijas ietvaros tie nomainīs 173.divīzijas kareivjus. Abrams tanki un Bradley bruņumašīnas ieradīsies Latvijā nākamnedēļ.

Amerikāņu karavīri uzturēsies republikas teritorijā bataljona līdz Kanādas vadītā NATO daudznacionālā bataljona ierašanās brīdim. Patlaban ASV karavīri dislocēti Ādažos.

Bezpalīdzīgā Eiropa

Vairāk nekā puse Eiropas aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešama ASV un NATO palīdzība aizsardzībai no ārējiem draudiem, liecina aptaujas rezultāti, kas tika veikta starptautiskā projekta Sputnik.Viedokļi ietvaros. Aptauju veica kompānija IFop informācijas aģentūras un radio Sputnik vajadzībām.

Par to, ka Eiropas Savienībai nepieciešams NATO un ASV atbalsts, visvairāk pārliecināti Itālijas un Polijas iedzīvotāji — 65% no kopējā aptaujāto skaita. Vācijā 63% respondentu uzskata, ka Eiropas Savienība nespēs nodrošināt savu valstu aizsardzību pati saviem spēkiem. Šādu viedokli pauda arī vairāk nekā puse aptaujāto Spānijā (56%), Lielbritānijā (54%) un Francijā (53%).

Tai pašā laikā amerikāņu skaits, kuri uzskata, ka Eiropai ir vajadzīga ASV un NATO aizsardzība, tikko sasniedzis 48%.

Varšavas samitā pagājušā gada jūlijā alianse pieņēmusi lēmumu paplašināt savu klātbūtni Eiropā, izvietojot Baltijas valstīs un Polijā četrus bataljonus ar kopējo skaitli aptuveni četri tūkstoši karavīru. Latvijas teritorijā NATO bataljons ieradīsies līdz vasarai.

Kopumā Eiropā tiks dislocēti aptuveni 3,5 tūkstoši karavīru, 87 tanki, 18 pašgājējas haubices Paladin, vairāk nekā 400 automašīnas Humwee, kā arī 144 kājnieku bruņu mašīnas Bradley. Mediji informē, ka tas ir lielākais ASV armijas kontingents Eiropā kopš aukstā kara beigām.

40
Pēc temata
Šteinmeiers: Trampa ievēlēšana pieliek punktu agrākajai pasaules kārtībai
Stoltenbergs informējis, kāds ir Trampa viedoklis par NATO nākotni
Čehu politiķis: Putins nekad nav izrādījis agresiju
ES karogi pie Eiropas Komisijas ēkas, foto no arhīva

ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas

32
(atjaunots 22:45 24.09.2020)
Krievija paplašinājusi ES amatpersonu sarakstu, kam liegta iebraukšana valstī, ņemot vērā nesenos ES nedraudzīgus soļus attiecībā uz Krieviju un Krievijas pilsoņiem.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Eiropas Savienība noraida Krievijas izsludinātās atbildes sankcijas. Savienība uzskata tās par nepamatotām paziņoja ES oficiālais pārstāvis Pīters Sano, vēsta RIA Novosti.

Trešdien Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova informēja, ka Krievijas puse pieņēmusi lēmumu paplašināt atbildes sarakstu ar ES dalībvalstu un institūciju pārstāvjiem, kuriem aizliegta iebraukšana Krievijā, atbildot uz Eiropas Savienības darbībām.

Viņa norādīja: "Krievijas saraksta figurantu skaits palielināts līdz paritātei ar esošo Eiropas Savienības sarakstu."

Norādītie ierobežojumi ieviesti atbilstoši 1996. gada 15. augusta federālajam likumam par iebraukšanu Krievijā un izbraukšanu".

Zaharova paziņoja, ka "pēdējā laikā Eiropas Savienība ir atzīmējusies ar virkni nedraudzīgu soļu attiecībā uz mūsu valsti un Krievijas pilsoņiem".

"Mēs noraidām šīs atbildes sankcijas, ko izsludinājusi Krievija, tāpat kā jebkuras citas Krievijas atbildes sankcijas, piemēram, lauksaimniecības sektorā, jo tās ir neattaisnotas," klāstīja Pīters Stano.

ES oficiālais pārstāvis paskaidroja, ka ES sankcijas, kas pieņemtas pret Krieviju un Krievijas pilsoņiem "ir adresētas un atbilst starptautiskajām tiesībām".

"Iekļaušana (ES – red.) sarakstos notiek uz precīzu kritēriju un juridiski pamatotu pierādījumu pamata," viņš skaidroja.

ES pārstāvis piezīmēja, ka ES sankcijas noteiktas ar mērķi "mainīt konkrētu uzvedību". Tāpat viņš aicināja Krievijas Ārlietu ministriju precizēt minēto sankciju ieviešanas iemeslu un juridisko pamatu.

32
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
Opozīcijas līderis Melnkalnē uzskata, ka sankcijas pret Krieviju ir kļūda
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
Pret Krieviju vērstās sankcijas apstādina vilcienus Latvijā
Krievijas prezidenta V. Putina uzstāšanos ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

KF vēstniecība: Valsts departaments demonstrē nekompetenci ar Putina iniciatīvas kritiku

13
(atjaunots 22:25 24.09.2020)
Marta beigās Vladimirs Putins koronavīrusam veltītajā G20 samita laikā ieteica, ka krīzes periodā vajadzētu veidot tā saucamos zaļos koridoros, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām, savstarpējām medikamentu, pārtikas, iekārtu un tehnoloģiju piegādēm.

RĪGA, 25. septembris - Sputnik. ASV Valsts departaments demonstrējis savu nekompetenci, komentējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina ideju veidot "zaļos koridorus" tirdzniecībai bez tirdzniecības kariem un sankcijām krīzes periodā, norādīja KF vēstniecība Vašingtonā.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Vladimirs Putins otrdien, uzstājoties ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā, paziņoja, ka Krievijas ierosinājums ieviest "zaļos koridorus" vēl joprojām ir aktuāls, vēsta RIA Novosti.

ASV Valsts departamenta oficiālā pārstāve Morgana Ortagusa, komentējot viņa ieceri, nosauca "zaļo koridoru" jēdzienu par kļūdainu, ko amerikāņu sankcijas nav attiecinātas uz produktiem, medikamentiem un individuālās  aizsardzības līdzekļiem. Viņa klāstīja Twitter, ka "Krievija aizliegusi daudzu ASV lauksaimniecības produkcijas veidu piegādes kā atbildes pasākumu uz ASV un ES sankcijām par Krievijas darbībām Ukrainā", un, "lai importētu vairāk pārtikas, Krievijai jāatceļ embargo".

Krievijas diplomāti savukārt atgādināja Twitter tīklā, ka iniciatīva par "zaļajiem koridoriem pirmo reizi tika ierosināta G20 ārkārtas samitā martā".

"Runa nav par Krieviju. Taču, kad jums Maskavā nav atašeja lauksaimniecības jautājumos, kurš varētu pastāstīt par Krievijas augošo pārtikas produktu eksportu, paziņojums izskatās visnotaļ nekompetents," atzīmēja vēstniecība.

Marta beigās Vladimirs Putins koronavīrusam veltītajā G20 samita laikā ieteica, ka krīzes periodā vajadzētu veidot tā saucamos zaļos koridoros, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām, savstarpējām medikamentu, pārtikas, iekārtu un tehnoloģiju piegādēm.

2014. gada augustā Krievija aizliedza vairāku lauksaimniecības produkcijas, izejvielu un produktu importu no valstīm, kas ieviesušas sankcijas pret Krieviju – tostarp arī no ASV, ES valstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas. Embargo sarakstā iekļauta gaļa, desas, zivis un jūras produkti, dārzeņi, augļi, piena produkcija. Pakāpeniski, pagarinoties ierobežojumiem, Maskava pagarināja arī savus atbildes pasākumus. Šobrīd importa aizliegums ir spēkā līdz 2020. gada beigām.

13
Tagi:
ASV Valsts departaments, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins
ASV gatavas sagraut ANO, Krievija apņēmusies to glābt
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

0
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

0
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā