Hakeri. Foto no arhīva

Norvēģu eksperti: nepieciešami fakti, lai apsūdzētu Krieviju kiberuzbrukumos

22
(atjaunots 15:04 06.02.2017)
Norvēģu eksperti, kas specializējas ar Krieviju saistītajos jautājumos, brīdina par to, cik bīstami ir apsūdzēt Krieviju spiegošanā bez konkrētiem pierādījumiem.

RĪGA, 6. februāris — Sputnik. Mediji Norvēģijā apspriež pret valsts amatpersonām un Policijas drošības dienestu (PDD) vērsto kiberuzbrukumu sekas. Eksperti, ko aptaujāja avīze NRK, pieļauj, ka uzbrukumos varētu būt iesaistīti Krievijas hakeri, taču uzskata par nepareizu pārmest Maskavai spiegošanu pierādījumu trūkuma apstākļos. Pilnu rakstu publicējis portāls InoSMI.

Dzelžaini pierādījumi

Pagājušonedēļ Norvēģijas PDD informēja, ka ar vairākiem mērķtiecīgiem kiberuzbrukumiem dienestam un vairākām valsts amatpersonām saistīta Krievijas valdība. Kremlis kategoriski noliedz apgalvojumus par Maskavas saikni ar jebkādām hakeru darbībām. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs šādus apgalvojumus nosaucis par "absolūti nepamatotiem" un norāda, ka tās ir "muļķīgas insinuācijas".

"Šķiet, visi ir pilnīgi pārliecināti, ka ar to saistīta Krievija. Tomēr nav neviena, kas būtu redzējis pierādījumus, kas to patiešām apliecinātu," — uzsvēris Larss Rove, Fritjofa Nansena institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks.

Pēc viņa domām, medijiem, tāpat kā visiem pārējiem, vajadzētu kritiski izvērtēt informāciju neatkarīgi no tās avotiem.

"Informācija par Krievijas hakeru uzbrukumu nāk tikai no viena avota — no PDD. Man nav ne mazākā pamata apgalvot, ka Krievija nav saistīta ar kiberuzbrukumu. Taču man nav arī nekādu iemeslu teikt, ka PDD apgalvojumi ir patiesi, jo PDD, ņemot vērā šī dienesta raksturu, nevar atklāt avotus vai metodes," — paskaidrojis Rove.

Eksperts nav pārliecināts par to, ka PDD iesaistīšanās tamlīdzīgās sabiedriskās diskusijās ir pieņemama,, jo nevar pārbaudīt specdienesta sniegto informāciju.

Negatīvs efekts

Rove paudis bažas par to, ka iespējama situācija, kurā "nākamajās diskusijās par pašsaprotamu tiks uzskatīts fakts, ka Krievija gribot novājināt Norvēģiju."

"Ja mēs vēlamies kritizēt Krieviju, mums nepieciešami dzelžaini fakti. Tas nozīmē, ka ar dokumentiem mums jārīkojas pēc iespējas precīzāk. Pretējā gadījumā tas var negatīvi ietekmēt Norvēģijas un Krievijas attiecības," — uzsvēris eksperts.

Julie Vilhelmsena, Norvēģijas Ārpolitikas institūta vecākā zinātniskā līdzstrādniece uzskata, ka sasteigtas apsūdzības var saasināt situāciju un radīt sabiedrībā nevēlamu baiļu atmosfēru.

"Patlaban Krievijas un Rietumu attiecībās iestājies konflikta periods. Tieši tāpēc, ka uz Krieviju skatāmies ļoti skeptiski, iespējams, pēc pāragri secinām, ka aiz tā visa stāv Krievijas valdība," — paskaidrojusi Vilhelmsena.

"Lai arī iespējams izdarīt slēdzienu par to, ka ar uzlaušanu saistīta hakeru grupa no Krievijas, nepieciešama piesardzība apgalvojumos, ka ar to saistīta Krievijas valdība," — precizējusi Vilhelmsena.

22
Pēc temata
Putins par ASV kiberuzbrukumiem Krievijai: amerikāņu draugi nervozē
Hakeri mēdz būt dažādi: Latvija audzinās datorģēnijus
Lielbritānijas ministriem aizliegts nēsāt Apple pulksteņus
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

20
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

20
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā
S-400

Turcija pastāstīja par S-400 izmēģinājumiem un atbildēja uz ASV pretenzijām

19
(atjaunots 11:38 26.10.2020)
Turcija informēja, ka turpinās sadarbību ar sabiedrotajiem, taču nevar pieņemt tādus paziņojumus, kā "esam gatavi pārdot, tomēr Kongress aizliedz piegādes", norādīja Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars apstiprināja, ka valsts veikusi Krievijas Federācijā iepirkto zenītraķešu kompleksu S-400 izmēģinājumus, un norādīja, ka tas ir plānveida darbs kontrakta ietvaros, vēsta RIA Novosti.

Turcija laida klajā starptautisko paziņojumu Navtex par artilērijas mācībām Sinopas pilsētas rajonā Melnās jūras reģionā. Iepriekš jau ziņots, ka Turcija sekmīgi izmēģināja Krievijā iepirktās PGA sistēmas S-400 valsts ziemeļos, visas palaistās raķetes trāpījušas mērķos.

ZRK S-300 Antei-2500
© Sputnik / Алексей Филиппов

"Katra aizsardzības rūpniecības produkcijas iepirkuma kontrakta ietvaros paredzēti izmēģināumi. Tā ir iepirkuma programmas daļa, tīri tehniska darbība," Hulusi Akars paziņoja telekanālam NTV.

Fakts, ka Turcija iepirkusi zenītraķešu kompleksus S-400 Krievijā, nenozīmē, ka tā attālinājusies no NATO, Ankara vēl aizvien ir gatava iegādāties amerikāņu sistēmas Patriot, paziņoja Akars.

"S-400 bija nevis iegriba, bet nepieciešamība un nenozīmē mūsu attālināšanos no NATO. Tomēr nepieciešamības dēļ un gadījumā, ja mums tiks garantēta tehnoloģiju nodošana, kopēja ražošana un piegādes kalendārs, mēs varam iepirkt Patriot vai SAMP-T. Turcija arī iepriekš ir centusies izstrādāt alternatīvus variantus ar sabiedrotajiem un turpinās darbu. Mēs nevaram pieņemt tādus paziņojumus, kā "esam gatavi pārdot, tomēr Kongress aizliedz piegādes", Turcijas aizsardzības ministra teikto citēja telekanāls NTV.

Viņš piebilda, ka S-400 "neintegrēs NATO PGA sistēmā un Turcija izpildīs visas savas saistības alianses ietvaros".

Pie tam Ankara nedomā lūgt Vašingtonas atļauju ZRK S-400 izmēģinājumiem, paziņoja Turcijas prezidents Tajips Erdogans.

Iepriekš ASV Valsts departamenta pārstāve Morgana Ortagusa paziņoja, ka ASV "apņēmīgi nosodīs" Ankaras soļus, ja apstiprināsies informācija par izmēģinājumiem. Vašingtona pat piedraudēja Turcijai ar "nopietnām sekām", ja ZRK tiks aktivizēti.

"Jā, Sinopā notika, notiek izmēģinājumi. Un mēs nedomājam tiem lūgt ASV atļauju. Tātad šie kungi ir noraizējušies par to, ka šeit ir Krievijai piederoši ieroči," Erdogans uzsvēra sarunā ar žurnālistiem.

Viņš konstatēja, ka Ankara ir noskaņota apņēmīgi un turpinās nosprausto ceļu.

Viņš piezīmēja, ka Turcija neatsakās no amerikāņu pretgaisa sistēmu Patriot iepirkuma un ir gatava turpināt pārrunas par šo jautājumu ar ASV.

Krievijas jaunāko ZRK S-400 piegādes, kas radīja krīzi Turcijas un ASV attiecībās, sākās 2019. gada jūlija vidū. Vašingtona pieprasīja Ankarai atteikties no darījuma un to vietā iepirkt kompleksus Patriot, turklāt piedraudēja atlikt jauno iznīcinātāju F-35 pārdošanu vai pat atcelt darījumu, kā arī ieviest sankcijas. Ankara atteicās pakļauties un turpināja pārrunas par nākamās S-400 partijas iegādi.

19
Tagi:
S-400, Krievija, Turcija
Pēc temata
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem
Eksperts: ASV neizdodas Turciju nospiest uz ceļiem Krievijas S-400 jautājumā
Patriot to nespēj: eksperts paskaidroja, kāpēc Turcija izvēlējusies S-400
Kāpēc Indija gatava atvēlēt 2 miljardus par Krievijas iznīcinātājiem MiG-29 un Su-30
Lielbritānijas BTR, foto no arhīva

Latvija sagaidījusi pēdējo bruņumašīnu partiju no Lielbritānijas

0
(atjaunots 21:00 26.10.2020)
Latvijas un Lielbritānijas līgums par lietotu bruņumašīnu iegādi bija parakstīts jau 2014. gadā, un visas 123 mašīnas bija plānots piegādāt jau līdz 2020. gada aprīlim.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Latvijai piegādātas visas 123 kāpurķēžu bruņumašīnas, ko Lielbritānijai saskaņā ar 2014. gadā noslēgto līgumu bija jāpiegādā valsts Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem līdz 2020. gada aprīlim, stāsta Mixnews.lv. Sagaidāma arī vēl viena bruņumašīna saskaņā ar 2019. gadā noslēgto līgumu.

Bruņumašīnu iepirkums izmaksāja Latvijas budžetam 250 miljonus eiro, pie tam patīk tehnika maksāja 40 miljonus, pārējie līdzekļi piešķirti infrastruktūrai, personāla apkalpošanai, bruņutehnikas munīcijai un apkalpošanai.

Pirmās mašīnas no partijas tika nogādātas valstī 2015. gada rudenī, visas bruņumašīnas tika aprīkotas ar prettanku raķešu kompleksiem.

Aizsardzības ministrija atzīmēja, ka 116 armijas mašīnas piegādātas modernizētas, bet 7 bruņumašīnas, kas paredzētas Latvijas kara mehāniķu apmācībām, piegādātas bez kapitālā remonta.

Jāpiebilst, ka morāli novecojušas, pie tam vēl lietotas tehnikas iepirkumi no NATO partneriem, rada speciālistu neizpratni.

Iepriekš jau vēstīts, ka Latvijas Aizsardzības ministrija apturējusi vieglo un vidējo 4x4 mašīnu iegādi, kas izmaksātu valstij 200 miljonus eiro, - resors nolēmis pievērsties bruņumašīnu 6x6 Patria izstrādei un ražošanai. Tomēr projekts, kas sākotnēji tika iecerēts sadarbībā ar Somiju un Igauniju, nesen zaudējis savu partneri. Igaunija nolēmusi pārtraukt dalību projektā tā augsto izmaksu dēļ.

0
Pēc temata
Lielbritānija turpina savlaicīgi piegādāt Latvijai lietotus bruņutransportierus
Latvija saņēmusi lietotu bruņutehniku no Lielbritānijas
Noderēs britu bruņutransportieriem: Latvijas NBS saņēmuši raķetes "Spike"
Times: Lielbritānija plāno atteikties no tankiem