Polijas nacionālās aizsardzības ministrs Antonijs Mačerevičs

Polija bloķē Jauno Zīda ceļu

56
(atjaunots 08:05 19.01.2017)
Eksperts komentē Polijas nacionālās aizsardzības ministra Antonija Mačereviča centienus bloķēt Ķīnā ražoto preču plūsmu valstī.

RĪGA, 19. janvāris — Sputnik. Polijas nacionālās aizsardzības ministrs Antonijs Mačerevičs paudis paradoksālu domu par to, ka lielais starptautiskais projekts Jaunais Zīda ceļš viņa valstij draud pat ar nacionālās neatkarības zudumu, informē Sputnik Lietuva.

Viņš aizliedzis dzelzceļa termināla celtniecību Lodzā, kur bija plānots apkalpot vilcienus ar Eiropas Savienības valstīm paredzētajām precēm no Ķīnas.

Savu viedokli intervijā Sputnik Polija pauda Sabiedrisko zinātņu un drošības institūta darbinieks doktors Cēzars Kaļita.

- Kāda, pēc jūsu domām, ir Jaunā Zīda ceļa nozīme Polijai? Kāpēc pret to iebilst ir nacionālās aizsardzības ministrs, kādi ir viņa argumenti?

— Vēsture liecina, ka valsts attīstības galvenais princips ir sakaru attīstība, tirdzniecības ceļi ar citām valstīm, kas sekmē reģionu attīstību. Ko patiesībā nozīmē jēdziens "civilizācija"? Man ir nācies atbildēt uz šo jautājumu, kad taujāja studenti. Meklēju labāko skaidrojumu un nonācu pie secinājuma: civilizācija ir ostas, tilti un ceļi! Un pašlaik nozīmīgākie spēles dalībnieki no Eiropas valstu viedokļa ir Ķīna, Indija, Turcija, Irāna un, protams, Krievija.

Ja kāds mēģinās stāties ceļā preču brīvai kustībai, viņam nekas neizdosies, nebūs nekādu iespēju noturēties kājās! Atgādināšu, ka XIX gs. Eiropā mēdza teikt: "Kamēr preces pārvietojas no vienas valsts uz otru, karavīri paliek uz vietas!" Brīvā tirdzniecība mazina militāro draudu līmeni.

Toties mūsu ministrs apgalvo pretējo, pie tam viņš rūpējas par drošību. No vēstures zināms, ka lielākā daļa karu ir sākušies, ja kāds aizliedzis citiem pārvadāt preces, un tad sabrūk visi tirdznieciskie sakari… Acīmredzot, aizsardzības ministrs to ir piemirsis. Kā lai citādi saprotam viņa neparasto paziņojumu? Starp citu, es dzīvoju netālu no dzelzceļa, pa kuru preces no Ķīnas tiek nogādātas Eiropas valstīs.

Es redzu, kā pilsētās līdzās maģistrālei, piemēram, Belska Podlaskā vērojama paātrināta struktūru attīstība. Savukārt pilsētās, kas atrodas tālu no dzelzceļa, vērojama palēnināta attīstība. Atcerēsimies sakāmvārdu "Visi ceļi ved uz Romu!"

Galu galā, tieši ceļi un tirdzniecība kļuva par Senās Romas labklājības pamatu. Tomēr Polijas nacionālās aizsardzības ministrs, kam vajadzētu raizēties par valsts drošību, sludina bīstamu tēzi par tirdzniecības kaitīgumu. Šis apgalvojums pēc būtības nav racionāls. Diemžēl citādi vienkārši nevaru teikt…

- Vai iespējams teikt, ka Polija izvēlējusies NATO paplašināšanos nevis dalību lielā starptautiskā tirdzniecības projektā?

— Es uzskatu, ka vispirms mums jāattīsta sakari ar kaimiņiem, pēc tam — ar pārējo pasauli. Tā būs mūsu valsts drošības galvenā ķīla. Kāpēc Polija iestājās ES? Un kāpēc tika izveidota šī starptautiskā organizācija? Tieši atsevišķu valstu miera un drošības garantiju nodrošināšanai, lai nerastos konflikti, kas varētu paraugt karā. Mums jākļūst par vienu no kopējās sistēmas elementiem, nevis tik dīvainā veidā jāapliecina sevi un savas individuālistiskās politiskās idejas!

Tādas situācijas mūsu valstī jau ir bijušas un novedušas pie daudzām nelaimēm, tostarp arī pie valsts neatkarības zaudējuma. Tāpēc mani ļoti pārsteidz, ka mūsu aizsardzības ministrs nesaprot tik vienkāršas lietas un, iespējams, neizprot globālās politikas problēmas.

- Donalds Tramps intervijā vācu avīzei "Bildt" kritizēja gan NATO, gan Eiropas Savienību. NATO viņš nosauca par novecojušu organizāciju un prognozēja Eiropas Savienības dezintegrāciju. Vai jūs gaidāt pārmaiņas ASV politikā un vispasaules politikā?

— Jā, visiem zināms, ka patlaban Eiropas Savienība pārcieš, maigi sakot, grūtus brīžus, kā arī tas, ka NATO militārais bloks tika izveidots un attīstījās citā politiskajā realitātē. Tāpēc šīm struktūrām nepieciešamas zināmas reformas.

Domāju, Tramps uz tām skatās kā biznesmenis, redz, ka tās nedarbojas pietiekami labi. Taču, kad viņš ienirs politikā, reālu reformu īstenošanā, uzskatu, ka viņam nāksies saskarties ar pretestību no ES un NATO sabiedroto puses.

Jā, viņu darbība, iespējams, tiks zināmā mērā koriģēta, taču tās nebūs sistemātiskas korekcijas. Citiem spēles dalībniekiem šajās organizācijās ir pašiem savas intereses, ar kurām ASV jaunajam prezidentam nāksies rēķināties.

56
Tagi:
NATO, ES, eksperts, Polija
Pēc temata
Vējonis uzsvēra, ka Latvijai nav savas ekonomikas
Kravas prāmji no Ventspils dosies uz Beļģijas un Lielbritānijas ostām

Eiropas Savienībā sākas Covid-19 sertifikātu sistēmas testēšana

5
(atjaunots 11:42 08.05.2021)
Vakcinācijas sertifikātu sistēmas testēšanā iesaistītas tikai atsevišķas ES dalībvalstis.

RĪGA, 8. maijs - Sputnik. Eiropas Savienība gatavojas Covid-19 sertifikātu ieviešanai divos virzienos: līdz ar sarunām par likumdošanas saskaņošanu notiek darbs pie attiecīgās tehniskās sistēmas palaišanas. Tās ietvaros jau 10. maijā dažās valstīs startēs Covid-19 sertifikātu pilottestēšana, vēsta RIA Novosti.

"Es varu jums pateikt, ka līdz ar Eiropas Komisijas sarunām ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi notiek tehniskais darbs, kura ietvaros jau pirmdien 19 valstīs sāksies sertifikātu sistēmas tehniskā pilottestēšana," sacīja Eiropas Komisijas pārstāvis.

Tā kā tehniskajā testēšanā tiks iesaistītas divas trešdaļas Eiropas Savienības valstu, faktiskā sertifikātu palaišana neaizņems ilgu laiku un var tikt pabeigta jūnijā, paziņoja EK pārstāvis.

17. martā Eiropas Komisija iesniegusi izskatīšanai likumprojektu, kas paredz izveidot Covid-19 vakcinēšanas sertifikātu, kurā būs noradīta informācija par to, ka cilvēks ir vakcinēts, ir pārslimojis Covid-19 vai arī ir nesen saņēmis negatīvu testa rezultātu. Pēc ES ieceres, šādi sertifikāti palīdzēs novērst diskrimināciju un ļaus paātrināt atgriešanos pie iedzīvotāju normālas pārvietošanās starp Eiropas Savienības valstīm.

EK priekšlikumam par Covid-19 vakcinēšanas sertifikātiem jābūt saskaņotam ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi. 14. aprīlī digitālā Covid-sertifikāta projekts izgājis pirmo saskaņošanas posmu ES Padomē. Plānots, ka pēc ieviešanas sertifikāts darbosies visā ES teritorijā, kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē. Brisele apgalvo, ka sistēma būs atvērta savstarpējai atzīšanai pasaules līmenī.

5
Tagi:
koronavīruss, Eiropas Savienība
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ
Pasaules Veselības organizācija ir apstiprinājusi piekto Covid-19 vakcīnu
Katrs desmitais tests ir pozitīvs: Covid-19 saslimušo skaits pieaug
Mediķis pastāstīja, kā Covid-19 ilgtermiņa periodā "iedarbojas uz galvu"
ES

Briselē noraizējās par iekļūšanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā

16
(atjaunots 09:10 08.05.2021)
Briselē vēl nav izlēmuši, kā reaģēt uz Eiropas valstu iekļaušanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā, taču katram gadījumam ir paziņoja, ka sagraut ES neizdosies.

RĪGA, 8. maijs - Sputnik. Pat vienas Eiropas Savienības valsts iekļaušana Krievijai "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks novērtēta kā solis attiecībā uz visu ES, citē RIA Novosti informācijas avota vārdus.

"Mēs joprojām gaidām detaļas (lai noteiktu reakciju), taču es to uztvertu kā situācijas pasliktināšanos Krievijas iekšienē, no vienas puses, un Krievijas rīcību attiecībās ar ES - no otras," paziņoja avots, komentējot žurnālistu jautājumu par iespējamu Eiropas reakciju uz iekļaušanu šādā sarakstā.

Pēc avota sniegtās informācijas sagraut ES neizdosies: pat vienas ES dalībvalsts iekļaušana "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks uztverta kā solis attiecībā uz visu Eiropas Savienību.

"Ja viņi izvēlēsies vienu valsti, pasludinās to par "nedraudzīgu", tādējādi viņi pasludinās par nedraudzīgu visu Eiropas Savienību. Tas ir acīmredzams," paudis Eiropas avots.

Pēc avota domām šāds "nedraudzīgo valstu" saraksts ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, konvenciju par diplomātiskajiem sakariem. Viņš uzskata, ka nedrīkst negatīvi attiekties pret konkrētu valsti tikai politisku domstarpību dēļ.

Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs intervijā starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja, ka valdība jau nodarbojas ar Krievijai nedraudzīgo valstu saraksta veidošanu prezidenta uzdevumā. Pēc viņa teiktā, šajā posmā šāda saraksta mērķis ir aizliegt tajā iekļautajām valstīm algot vietējo personālu Krievijas teritorijā.

Valstu iekļaušana sarakstā tiek balstīta uz dziļas situācijas analīzes un vērtējuma par iespējām strādāt ar šo valsti citādi, noradīja ministrs. "Ja secināsim, ka citādi neizdodas, saraksts, protams, tiks periodiski papildināts. Taču tas nav "beigts" papīrs, tas tiks pārskatīts atbilstoši mūsu attiecību attīstībai ar atbilstošo valsti nākotnē" uzsvēra Lavrovs. Pēc viņa vārdiem Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida.

16
Tagi:
starptautiskās attiecības, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijas televīzija parādīja nedraudzīgo valstu sarakstu
Marija Zaharova par "Medūzu"* un attiecībām ar Eiropu
Brisele izsaukusi KF pastāvīgo pārstāvi ES: jums ir "nepareizas" sankcijas
Eiropas Savienība uzskata, ka tai ir tiesības atbildēt uz Krievijas sankcijām

Latvijā uzstādīts vakcinācijas rekords: dienā tika sapotēti vairāk nekā 15 000 cilvēku

0
(atjaunots 12:42 08.05.2021)
Covid-1 vakcinācijas kampaņa Latvijā uzņem apgriezienus. Ceturtdien tika fiksēts līdz šīm lielākais vakcinēto cilvēku skaits.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Latvijas Nacionālais veselības dienests (NVD) ziņo par vakcinācijas rekordu Latvijā. Ceturtdien, 6. maijā, izdevās sapotēt 15 549 cilvēku, no tiem 3 307 neietilpa prioritārajās grupās, raksta Press.lv.

Līdz šim maksimālais savakcinēto cilvēku skaits fiksēts 28. aprīlī - 14 276 cilvēku.

6. maijā pirmo Covid-19 vakcīnas devu Latvijā saņēma 8 665 cilvēku, bet 6 810 cilvēku – otro devu. 74 cilvēkus vakcinēja ar preparātu Johnson & Johnson, kuram nepieciešama tikai viena deva.

Vakcinācija notika 464 ārstniecības iestādēs. Noslogotākas bija SIA "Veselibas centrs 4", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" un SIA "Vizuālā diagnostika".

​Ceturtdien Latvijā tika izlietotas 110 "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas un 3 184 šīs vakcīnas otrās devas, 2 167 "Moderna" vakcīnas pirmās devas un 1 560 šīs vakcīnas otrās devas, 6388. "Pfizer"/"BioNTech" ražotās vakcīnas pirmās devas un 2 066 šīs vakcīnas otrās devas.

No visiem ceturtdien sapotētājiem gandrīz trešdaļa— 5 104 — bijuši cilvēki vecumā virs 60 gadiem.

0
Tagi:
Nacionālais veselības dienests, vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Katrs desmitais tests ir pozitīvs: Covid-19 saslimušo skaits pieaug
Mediķis pastāstīja, kā Covid-19 ilgtermiņa periodā "iedarbojas uz galvu"
Eiropas Savienībā sākas Covid-19 sertifikātu sistēmas testēšana
Nosaukta labākā Covid-19 vakcīna: atzīšanas kritēriji – "tumša bilde"