Mediji informē, kāpēc NATO un Krievijas karš būs haotisks un baismīgs

Mediji informē, kāpēc NATO un Krievijas karš būs haotisks un baismīgs

430
(atjaunots 15:40 18.01.2017)
Aukstais karš ir atgriezies, raksta rietumu mediji, komentējot amerikāņu karavīru un smagās tehnikas pārvietošanos cauri Eiropai – uz Baltijas valstīm un Poliju.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien preses konferencē paziņoja, ka NATO karaspēku izvēršana Baltijas valstīs ir slikta ideja.

Līdz ar amerikāņu karavīru ierašanos Bremerhafenā Ziemeļvācijā atgriezies aukstais karš, raksta vācu avīzes Sueddeutsche Zeitung komentētājs.

"Miers ieroču žvadzināšanas vietā" — tāds bija uzraksts uz zilā plakāta ar baloža attēlu. Tikmēr norobežotajā teritorijā no gigantiskā kuģa viens pēc otra ārā brauca kārtējie amerikāņu armijas tanki. Sācies," — materiāla autora viedokli citē portāls InoSMI.ru.

Raksta autors atgādina, ka scenārijs nav jauns.

"Šeit krastā iznāk vairāk nekā četri tūkstoši karavīru no ASV un izkrauj vairāk nekā divus tūkstošus bruņojuma vienību, lai aizsargātu Eiropu no Krievijas. Bet tur stāv vairāki demonstranti, kuri raizējas par to, ka Pentagons ar savām darbībām var izprovocēt pasaules karu. "Šeit tiek gatavots karš," — paziņoja kreisi noskaņotais Bundestāga deputāts Berenss, 62 gadus vecs," — turpina autors.

Jau vairāk kā nedēļu amerikāņu armijas tanku brigāde virzās Polijas un Baltijas virzienā — "4. kājnieku divīzijas 3. brigāde no Kārsona forta Kolorado pastiprinās Eiropas austrumu robežu uz rietumiem no Krievijas."

Norādīts, ka operācija Atlantic Resolve ir Vašingtonas atbilde uz notikumiem Ukrainas dienvidaustrumos.

"Tikpat lielā mērā Polija, Igaunija vai Latvija baidās no Vladimira Putina. Tas ir viens no lielākajiem amerikāņu armijas pārvietošanas pasākumiem pa Eiropas zemi pēdējo gadu desmitu laikā," — turpina autors.

2016. gada maijā Bremerhafenas pilsētas varas iestādes slēdza un nojauca bijušo kazarmu ēku, no kuras ASV bruņoto spēku radiostacija AFN raidīja aukstā kara laikā. Tā noslēgumā ēkā bija izmitināta amerikāņu karaspēka pēdējā nodaļa Ziemeļvācijā. Vēlāk kazarmu vietā uzcēla ostas dzelzceļa staciju.

Astoņus mēnešus vēlāk Bremerhafenā ieradās trīs gigantiski kravas kuģi, kuros parasti sūta vācu automašīnas uz ASV un Tālajiem Austrumiem vai Japānā ražotos auto — uz Eiropu. Taču šoreiz kuģi atveda tankus ar ieročiem NATO partneru aizsardzībai.

Polija svin ASV karaspēka ierašanos

Valstī ieradusies pirmā ASV tanku brigāde: 3500 karavīri un virsnieki, 87 tanki, 400 automašīnas Humwee. Vienības mērķis — stiprināt NATO austrumu flangu operācijas Atlantic Resolve ietvaros.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Pēdējo reizi lielākā daļa poļu ārzemju karavīrus savā zemē sveica vairāk nekā pirms 200 gadiem. Tā bija Napoleona armija, atgādina InoSMI.ru.

Militārie eksperti atzīmēja: ja Krievija uzsāks militāro kampaņu pret vienu no Baltijas valstīm, tā varēs bez grūtībām izolēt to no NATO sabiedrotajiem, jo pa Suvalkas koridoru norit alianses sauszemes komunikācijas ar Baltijas valstīm. Neskatoties uz savu bruņoto spēku nostiprināšanos, Latvija, Lietuva un Igaunija vēl joprojām ir viegli ievainojamas, brīdina izdevums.

Pēc PSRS sabrukuma NATO apgalvoja Maskavai, ka neizvietos lielas bruņotas vienības uz austrumiem no Vācijas. Tomēr NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums par austrumu flanga ārkārtēju nostiprināšanu.

"Tomēr pēc tam, kad kļuva zināms, ka Obamas vietā ASV prezidenta posteni ieņems Donalds Tramps, Baltijas reģionā aug bažas par to, ka nav saprotams, vai ASV jaunais prezidents atbalstīs minēto lēmumu, vai pēc vienošanās ar Maskavu vienkārši sadalīs pasauli jaunās ietekmes sfērās," — žēlojas izdevums.

Cik tālu aizlidos Krievijas ieroči

ASV izdevums The National Interest publicējis interaktīvo karti, ko sagatavojuši Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra eksperti Vašingtonā. Tajā atzīmēti raķešu "burbuļi", kas cita starpā demonstrē arī Krievijas ieroču darbības rādiusu sauszemes mērķu, zenītraķešu sistēmu un pie Krievijas robežām izvietotā jūras bāzes bruņojuma apšaudei, vēsta InoSMI.ru.

Krievijas prezidents Putins. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев
"Krievijas ballistiskās raķetes "Iskander M" ar fugasu elementiem, var nolidot vairākus simtus kilometru Polijas teritorijā. Protams, Baltijas valstis pilnībā ir to darbības rādiusā," — raksta izdevums.

NATO bāze Žaganā atrodas pašā "Iskander M" darbības rādiusa malā.

2015. un 2016. gadā no Krievijas karakuģiem vairākkārt startēja spārnotās raķetes SS-N-30 "Kalibr" no Kaspijas jūras uz Sīriju, tas ir, raķetes pārvarēja vismaz tūkstoš jūdžu attālumu. Ja raķetes "Kalibr", kas ļoti līdzinās amerikāņu spārnotajām raķetēm "Tomahawk", palaist no Melnās jūras, tās bez grūtībām sasniegs lielāko daļu Eiropas valstu.

"Kopš PSRS sabrukuma laikiem Krievijas flote ir lielā mērā novājināta, un tagad tā vislabāk piemērota krasta apsardzei un spēka projicēšanai reģionā, taču šo uzdevumu izpildei liela flote Kremlim nav vajadzīga. Kaspijas jūrā Krievija ir izvietojusi nelielus "Bujan" klases raķešu kuģus, no kuriem var palaist raķetes "Kalibr", turklāt tās ir arī tās (Krievijas — red.) Baltijas flotes bruņojumām" — atzīmē NI.

Krievijas rietumu robežu ieskauj pretraķešu aizsardzības objekti. Zenītraķešu kompleksu S-300 un S-400 darbības rādiusā ir puse Polijas teritorijas un visa Baltijas valstu teriotorija, tātad konflikta gadījumā NATO nāksies neitralizēt šīs sistēmas, lai pēc tam alianses lidmašīnas varētu nodrošināt Lietuvas, Latvijas un Igaunijas aizsardzību.

Izdevums apliecina, ka kartē redzamas arī Krievijas vājās vietas.

"NATO karakuģi ar raķetēm "Tomahawk" var bez grūtībām izdarīt uzbrukumu lielākajām Krievijs pilsētām, tostarp galvaspilsētai, atrodoties lielā attālumā no tām," — paskaidro izdevums.

"Militārais konflikts Krievijas un NATO starpā būs haotisks, cietsirdīgs un baismīgs," — secina mediji.

430
Tagi:
NATO, karaspēks, aizsardzība, Baltija, Krievija, ASV
Pēc temata
Tanku tetris: Latvijā ierodas ASV armijas smagās bruņutehnikas rota
Krievijas marionetes
Grenlande aicina Dāniju atbrīvot salu no "amerikāņu atkritumiem"
NATO ievieš pastiprināta dienesta režīmu vairākiem simtiem tūkstošu karavīru
Militārais eksperts Viktors Ļitovkins

Eksperts: ASV biedē Baltiju ar Krieviju, lai slēptu savus nedarbus

26
(atjaunots 10:41 05.06.2020)
ASV biedē cilvēkus Eiropā ar "Krievijas draudiem" un pieprasa aizvien jaunus izdevumus aizsardzībai: uz eiropiešu naudas rēķina plaukst amerikāņu militārā rūpniecība.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Poļu izdevums Sieci nāca klajā ar "Krievijas uzbrukuma" scenāriju Baltijas valstīm un Polijai, stāsta Sputnik Lietuva. Slēdzieni, uz kuru pamata būvēts scenārijs, tapuši pēc Krievijas bruņoto spēku mācību, Krievijas politiķu un militārpersonu izteikumu, kā arī stratēģisko dokumentu analīzes, stāsta raksta autori.

Tamlīdzīgu analīžu un scenāriju jēga slēpjas ASV militārās rūpniecības kompleksa atbalstā, sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja militārais eksperts Viktors Ļitovkins.

"Krievija nevienam neuzbrūk un uzbrukt netaisās. Tikai ASV un NATO karo pēdējos 20 gadus – Dienvidslāvijā, Afganistānā, Irākā un Lībijā. Tagad viņi nelikumīgi uzturas Sīrijas teritorijā un zog tur naftu. Lai slēptu savus noziedzīgos nodarījumus, ASV apsūdz Krieviju par nosodāmiem nodomiem un biedē vienkāršos iedzīvotājus Eiropā, liekot viņiem maksāt lielāku naudu NATO," norādīja Ļitovkins.

Eksperts atzīmēja, ka NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumi 2% apmērā no IKP amerikāņus vairs neapmierina.

"Biedējot ar Krievijas militāro agresiju, Tramps pieprasa 4% no IKP, pieprasa, lai eiropieši pirktu ASV militāro tehniku. Tāda ir ASV militārās rūpniecības kompleksu apkalpojošo pārskatu jēga. Baltijas satelīti ir gatavi pirkt amerikāņu ieročus, taču tam viņiem nav naudas, bet Polija pērk ar prieku. Vēl vairāk, Varšava gatava izdot divus miljardus dolāru amerikāņu divīzijas uzturēšanai savā teritorijā," atzīmēja Ļitovkins.

Gadu no gada NATO savelk karavīrus un militāro tehniku pie Krievijas robežām, aizbildinoties ar izdomātu Krievijas agresijas ieganstu. Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nelolo uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā. Noraizējusies par NATO aktivitāti pie savām robežām, Krievija ir spiesta spert adekvātus soļus, atzīmēja valsts aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Pēc viņa vārdiem, rietumu stratēģiskais virziens patlaban rada lielākos draudus Krievijas militārajai drošībai.

26
Tagi:
Eiropa, Baltija, Krievija, ASV
Pēc temata
Bez ASV būs beigas: NATO vadītājs biedē Eiropas Savienību ar sabrukumu
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Lietuvas prezidents nosauca ASV par "faktoru Krievijas savaldīšanai"
Kā sākās karš Afganistānā
Amerikāņu karavīrs, foto no arhīva

Polijā sākušās mācības, kas varēja kļūt par ASV spēku masveida pārvietošanu uz Eiropu

15
(atjaunots 22:17 04.06.2020)
Polija informēja, ka sākas mācības Defender Europe 2020. Pirms Covid-19 pandēmijas bija plānots, ka to ietvarā notiks amerikāņu spēku lielākā pārvietošana uz Eiropu pēdējo 25 gadu laikā.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Koronavīrusa pandēmijas rezultātā NATO bija spiesta grozīt šogad ieplānoto militāro mācību programmu.

Piemēram, mācību "Defender Europe 2020" ietvaros no februāra līdz aprīlim amerikāņi plānoja pārvietot uz Eiropu 20 tūkstošus kareivju. Saskaņā ar ieceri, mācībām vajadzēja kļūt par amerikāņu karaspēka vērienīgāko dislokāciju Eiropā pēdējo 25 gadu laikā.

Tomēr iejaucās Covid-19, un termiņus nācās mainīt, mācību mērogu – ierobežot. Tomēr, spriežot pēc visa, nekādas kaites netraucēs amerikāņiem vairot savus spēkus Eiropā. Par to Polija viņiem no visas sirds pateicas.

Ceturtdien, 4. jūnijā, Polijas nacionālās aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks atklāja mācības "Defender Europe 2020", vēsta RIA Novosti.

Uzstājoties Dravas poligonā valsts ziemeļrietumos, Blaščaks "aizkustinoši" piezīmēja: "Epidēmija ir mainījusi mūsu plānus, taču pats galvenais, ka mēs zibenīgi pielāgojāmies realitātei, un poļu karaspēks ne uz mirkli nezaudēja cīņas gatavību."

Protams, aizsardzības ministrs nepiemirsa reveransu ASV bruņoto spēku vadībai. Viņš pateicās par to, ka amerikāņi ieradušies trenēties Polijā, "neskatoties uz problēmām, ar ko cīnās visa pasaule".

Protams, Covid-19 epidēmija ietekmējusi šos "treniņus". Manevros Dravas poligonā tagad piedalīsies tikai aptuveni seši tūkstoši kareivju, kuru vidū ir 2 tūkstoši poļu un 4 tūkstoši amerikāņu.

Mācībās tiks izmantoti apmēram 2 tūkstoši tehnikas vienību: 100 tanki un vairāk nekā 230 kaujas mašīnas, artilērija, raķešu kompleksi un aviācija.

Mācību galvenais mērķis esot "stratēģiskās gatavības un mijiedarbības uzlabošana, pateicoties ASV spēku ātras izvēršanas iespējai Eiropā, kā arī uzņēmējvalstu iespēju pārbaude uzņemt sabiedroto atbalstu".

Plānots izspēlēt Polijas un ASV spēku mijiedarbību, kā arī ūdenstilpes šķērsošana ar tanku un gaisa desanta spēku dalību.

Iepriekš bija plānots, ka mācībās "Defender Europe" piedalīsies aptuveni 37 tūkstoši karavīru no dažādām valstīm. Tikai amerikāņi vien plānoja izmantot 13 tūkst. tehnikas vienību.

Maskava un Minska jau ir paudušas savu viedokli par manevriem. Krievija un Baltkrievija paziņoja, ka NATO un ASV mācības ir provokatīvas un pārsvarā notiek saskaņā ar scenārijiem, kas vērsti pret Krieviju.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka plašie manevri "Defender Europe" norāda: alianse neplāno stiprināt deeskalācijas pasākumus. Viņš atzīmēja, ka Maskava nesaskata nekādas problēmas Baltijas jūras reģionā, kas prasītu militāru risinājumu.

15
Tagi:
ASV, Polija, militārās mācības, NATO
Pēc temata
Baltkrievijas prezidents informēja par mierīgāku reakciju uz NATO mācībām
Koronavīruss uzbrūk Rietumu flotēm un armijām
Politologs: ASV stratēģus Eiropā totāli sakāvis koronavīruss
ASV ierobežo mācību "Defender Europe" mērogu Lietuvā
Koronavīruss samaitājis Pentagona un NATO plānus Eiropā
BelAES vadības panelis, foto no arhīva

Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL

8
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.

Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.

Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.

Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.

Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.

"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.

"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,

Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.

Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.

Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".

8
Tagi:
Baltija, Latvija, BRELL, BelAES
Pēc temata
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā
Eksperts: Baltija dzīvoja kā sienāzis no fabulas un nokļuvusi pasakā – pie sasistas siles
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības