Mediji informē, kāpēc NATO un Krievijas karš būs haotisks un baismīgs

Mediji informē, kāpēc NATO un Krievijas karš būs haotisks un baismīgs

448
(atjaunots 15:40 18.01.2017)
Aukstais karš ir atgriezies, raksta rietumu mediji, komentējot amerikāņu karavīru un smagās tehnikas pārvietošanos cauri Eiropai – uz Baltijas valstīm un Poliju.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien preses konferencē paziņoja, ka NATO karaspēku izvēršana Baltijas valstīs ir slikta ideja.

Līdz ar amerikāņu karavīru ierašanos Bremerhafenā Ziemeļvācijā atgriezies aukstais karš, raksta vācu avīzes Sueddeutsche Zeitung komentētājs.

"Miers ieroču žvadzināšanas vietā" — tāds bija uzraksts uz zilā plakāta ar baloža attēlu. Tikmēr norobežotajā teritorijā no gigantiskā kuģa viens pēc otra ārā brauca kārtējie amerikāņu armijas tanki. Sācies," — materiāla autora viedokli citē portāls InoSMI.ru.

Raksta autors atgādina, ka scenārijs nav jauns.

"Šeit krastā iznāk vairāk nekā četri tūkstoši karavīru no ASV un izkrauj vairāk nekā divus tūkstošus bruņojuma vienību, lai aizsargātu Eiropu no Krievijas. Bet tur stāv vairāki demonstranti, kuri raizējas par to, ka Pentagons ar savām darbībām var izprovocēt pasaules karu. "Šeit tiek gatavots karš," — paziņoja kreisi noskaņotais Bundestāga deputāts Berenss, 62 gadus vecs," — turpina autors.

Jau vairāk kā nedēļu amerikāņu armijas tanku brigāde virzās Polijas un Baltijas virzienā — "4. kājnieku divīzijas 3. brigāde no Kārsona forta Kolorado pastiprinās Eiropas austrumu robežu uz rietumiem no Krievijas."

Norādīts, ka operācija Atlantic Resolve ir Vašingtonas atbilde uz notikumiem Ukrainas dienvidaustrumos.

"Tikpat lielā mērā Polija, Igaunija vai Latvija baidās no Vladimira Putina. Tas ir viens no lielākajiem amerikāņu armijas pārvietošanas pasākumiem pa Eiropas zemi pēdējo gadu desmitu laikā," — turpina autors.

2016. gada maijā Bremerhafenas pilsētas varas iestādes slēdza un nojauca bijušo kazarmu ēku, no kuras ASV bruņoto spēku radiostacija AFN raidīja aukstā kara laikā. Tā noslēgumā ēkā bija izmitināta amerikāņu karaspēka pēdējā nodaļa Ziemeļvācijā. Vēlāk kazarmu vietā uzcēla ostas dzelzceļa staciju.

Astoņus mēnešus vēlāk Bremerhafenā ieradās trīs gigantiski kravas kuģi, kuros parasti sūta vācu automašīnas uz ASV un Tālajiem Austrumiem vai Japānā ražotos auto — uz Eiropu. Taču šoreiz kuģi atveda tankus ar ieročiem NATO partneru aizsardzībai.

Polija svin ASV karaspēka ierašanos

Valstī ieradusies pirmā ASV tanku brigāde: 3500 karavīri un virsnieki, 87 tanki, 400 automašīnas Humwee. Vienības mērķis — stiprināt NATO austrumu flangu operācijas Atlantic Resolve ietvaros.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Pēdējo reizi lielākā daļa poļu ārzemju karavīrus savā zemē sveica vairāk nekā pirms 200 gadiem. Tā bija Napoleona armija, atgādina InoSMI.ru.

Militārie eksperti atzīmēja: ja Krievija uzsāks militāro kampaņu pret vienu no Baltijas valstīm, tā varēs bez grūtībām izolēt to no NATO sabiedrotajiem, jo pa Suvalkas koridoru norit alianses sauszemes komunikācijas ar Baltijas valstīm. Neskatoties uz savu bruņoto spēku nostiprināšanos, Latvija, Lietuva un Igaunija vēl joprojām ir viegli ievainojamas, brīdina izdevums.

Pēc PSRS sabrukuma NATO apgalvoja Maskavai, ka neizvietos lielas bruņotas vienības uz austrumiem no Vācijas. Tomēr NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums par austrumu flanga ārkārtēju nostiprināšanu.

"Tomēr pēc tam, kad kļuva zināms, ka Obamas vietā ASV prezidenta posteni ieņems Donalds Tramps, Baltijas reģionā aug bažas par to, ka nav saprotams, vai ASV jaunais prezidents atbalstīs minēto lēmumu, vai pēc vienošanās ar Maskavu vienkārši sadalīs pasauli jaunās ietekmes sfērās," — žēlojas izdevums.

Cik tālu aizlidos Krievijas ieroči

ASV izdevums The National Interest publicējis interaktīvo karti, ko sagatavojuši Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra eksperti Vašingtonā. Tajā atzīmēti raķešu "burbuļi", kas cita starpā demonstrē arī Krievijas ieroču darbības rādiusu sauszemes mērķu, zenītraķešu sistēmu un pie Krievijas robežām izvietotā jūras bāzes bruņojuma apšaudei, vēsta InoSMI.ru.

Krievijas prezidents Putins. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев
"Krievijas ballistiskās raķetes "Iskander M" ar fugasu elementiem, var nolidot vairākus simtus kilometru Polijas teritorijā. Protams, Baltijas valstis pilnībā ir to darbības rādiusā," — raksta izdevums.

NATO bāze Žaganā atrodas pašā "Iskander M" darbības rādiusa malā.

2015. un 2016. gadā no Krievijas karakuģiem vairākkārt startēja spārnotās raķetes SS-N-30 "Kalibr" no Kaspijas jūras uz Sīriju, tas ir, raķetes pārvarēja vismaz tūkstoš jūdžu attālumu. Ja raķetes "Kalibr", kas ļoti līdzinās amerikāņu spārnotajām raķetēm "Tomahawk", palaist no Melnās jūras, tās bez grūtībām sasniegs lielāko daļu Eiropas valstu.

"Kopš PSRS sabrukuma laikiem Krievijas flote ir lielā mērā novājināta, un tagad tā vislabāk piemērota krasta apsardzei un spēka projicēšanai reģionā, taču šo uzdevumu izpildei liela flote Kremlim nav vajadzīga. Kaspijas jūrā Krievija ir izvietojusi nelielus "Bujan" klases raķešu kuģus, no kuriem var palaist raķetes "Kalibr", turklāt tās ir arī tās (Krievijas — red.) Baltijas flotes bruņojumām" — atzīmē NI.

Krievijas rietumu robežu ieskauj pretraķešu aizsardzības objekti. Zenītraķešu kompleksu S-300 un S-400 darbības rādiusā ir puse Polijas teritorijas un visa Baltijas valstu teriotorija, tātad konflikta gadījumā NATO nāksies neitralizēt šīs sistēmas, lai pēc tam alianses lidmašīnas varētu nodrošināt Lietuvas, Latvijas un Igaunijas aizsardzību.

Izdevums apliecina, ka kartē redzamas arī Krievijas vājās vietas.

"NATO karakuģi ar raķetēm "Tomahawk" var bez grūtībām izdarīt uzbrukumu lielākajām Krievijs pilsētām, tostarp galvaspilsētai, atrodoties lielā attālumā no tām," — paskaidro izdevums.

"Militārais konflikts Krievijas un NATO starpā būs haotisks, cietsirdīgs un baismīgs," — secina mediji.

448
Tagi:
NATO, karaspēks, aizsardzība, Baltija, Krievija, ASV
Pēc temata
Tanku tetris: Latvijā ierodas ASV armijas smagās bruņutehnikas rota
Krievijas marionetes
Grenlande aicina Dāniju atbrīvot salu no "amerikāņu atkritumiem"
NATO ievieš pastiprināta dienesta režīmu vairākiem simtiem tūkstošu karavīru
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Amerikāņu analītiķis pastāstīja, Rietumu kolēģus "apspēlējis" Lavrovs

51
(atjaunots 12:45 12.05.2021)
Analītiķis nosaucis vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem".

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Amerikāņu analītiķis Toms Rogans rakstā izdevumam Washington Examiner nosauca vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem", vēsta RIA Novosti.

"Viņš (Lavrovs – red.) meistarīgi apspēlē viņus, piemēram, Žozepu Borelu, pārlieku lētticīgo Džonu Keriju vai pārlieku pašpārliecināto Hilariju Klintoni," viņš rakstīja izdevumā.

Žurnālists savā publikācijā uzsvēra, ka Rietumu oponenti cita starpā var ciest sakāvi Krievijas diplomāta konsekvento izteikumu dēļ.

Pie tam Rogans īpaši izcēla Maiku Pompeo, kurš, viņa ieskatā, ir spējīgs pats uz savu spēli.

 

51
Tagi:
Sergejs Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu
Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību
Gaisa uzraudzības lidmašīna Tu-214 (Atvērtās debesis)

Militārais eksperts: Krievija kompensēs izlūkošanas iespējas bez ADL

33
(atjaunots 12:41 12.05.2021)
Krievijas prezidents iesniedzis Valsts domē likumprojektu par Atvērto debesu līguma denonsāciju. Militārais eksperts atklāja, kādu iemeslu dēļ Krievijas dalība līgumā kļuvusi bezjēdzīga.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Krievijas prezidents iesniedzis Valsts domē likumprojektu par Atvērto debesu līguma (ADL) denonsāciju. Par to liecina parlamenta apakšpalātas datu bāze.

Aprīlī Krievijas delegācijas vadītājs pārrunās Vīnē militārās drošības un bruņojuma kontroles jautājumos Konstantīns Gavrilovs paziņoja, ka Krievija līdz maija beigām noslēgs visas procedūras, kas paredzētas pirms izstāšanās no ADL.

Žurnāla "Nacionalnaja oborona" galvenais redaktors, militārais eksperts Igors Korotčenko radio Sputnik ēterā uzsvēra, ka pēc ASV lēmuma izstāties no līguma Krievijas tālāka dalība tajā kļuvusi bezjēdzīga.

"Atklāto debesu līgums bija ārkārtīgi svarīgs, tam bija stabilizējoša loma starptautiskajā militāri politiskajā situācijā. Taču diemžēl Vašingtonas politika, kas ņem vērā šauri egoistiskas intereses, novedusi tiktāl, ka šis līgums zaudējis spēku – tas nav dzīvotspējīgs. Un Krievija tikai konstatēja šo situāciju. Pamatojoties uz mūsu valsts interesēm, tālāka dalība šajā līgumā bez ASV ir vienkārši bezjēdzīga.

Mūsu izlūkošanas iespējas tiks kompensētas uz satelītu un radioelektroniskās izlūkošanas līdzekļu rēķina," konstatēja militārais eksperts.

Atvērto debesu līgums bija parakstīts 1992. gadā un stājās spēkā no 2002. gada. Tas bija viens no pasākumiem ar mērķi stiprināt uzticību militārajā jomā pēc aukstā kara beigām. Līguma dalībvalstis saņēma tiesības aplidot viena otras teritoriju, izmantojot noteiktām prasībām atbilstošu aparatūru. Līgumam pievienojās 34 valstis, taču 2020. gada 22. novembrī ASV no tā izstājās. 2021. gada janvāra vidū Krievija informēja, ka iniciēta analoģiska procedūra.

33
Tagi:
Krievija, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
Lidojumu vairs nebūs: Krievija izstājas no Atvērto debesu līguma
Atbilde ASV: politologi komentēja KF izstāšanos no Atvērto debesu līguma
ASV izstājās no Atvērto debesu līguma. Pie kā tas novedīs
Ieroču kontroles sistēma ir apdraudēta: ASV izstājās no Atvērto debesu līguma
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

0
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

0
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu