Kompānijas Roshen konfektes

Konfekšu tirdzniecība Krimā Porošenko var beigties ar lietu par valsts nodevību

74
(atjaunots 17:49 14.01.2017)
Ukrainas Ģenerālprokuratūras vadītāja bijušais vietnieks Renāts Kuzmins paziņojis, ka Ukrainas prezidenta Petro Porošenko kompānija pērn pārskaitījusi Krievijas budžetā gandrīz 600 miljonus rubļu, un aicinājis ierosināt krimināllietu par valsts nodevību.

RĪGA, 14. janvāris — Sputnik. Ukrainas Ģenerālprokuratūras vadītāja bijušais vietnieks Renāts Kuzmins apsūdzējis Ukrainas prezidentu par to, ka viņa kompānija Roshen tirgo savu produkciju Krimas teritorijā un aicināja Drošības dienesta vadītāju Vasiliju Gricaku ierosināt pret Petro Porošenko un uzņēmuma vadošajiem menedžeriem krimināllietu par valsts nodevību, informē Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.

"Ar mērķi aizsargāt Ukrainas tautas intereses lūdzu jūs (..) reģistrēt kriminālizmeklēšanu sakarā ar Petro Porošenko, viņa tuvāko aprindu un Roshen vadošo menedžeru valsts nodevību," – rakstījis Kuzmins savā lapā Facebook.

Kuzmins norādīja, ka Porošenko kompānija organizē darbu fabrikā Ļipeckā Krievijas teritorijā laikā, kad prezidents ziņo par "karu ar Krievijas Federāciju" un nepieciešamību ieviest sankcijas pret Maskavu. Pie tam Roshen tirgo produkciju Krimas teritorijā, atgādinājis bijušais ģenerālprokurora vietnieks.

Iepriekš Renāts Kuzmins vērsās Ukrainas Nacionālajā korupcijas apkarošanas aģentūrā (NKAA) sakarā ar Petro Porošenko biznesu Krievijā. Pēc bijušā ģenerālprokurora vietnieka vārdiem, aģentūra pārbauda prezidenta Petro Porošenko elektronisko deklarāciju.

"Saskaņā ar manu iesniegumu NKAA pārbauda Porošenko. Nacionālās korupcijas apkarošanas aģentūras vadītāja N.Korčaka informēja, ka pret Porošenko sākta antikorupcijas pārbaude. (..) Viņš nav paziņojis NKAA, ka viņam ir mantiskas un biznesa intereses valstī, ar kuru, spriežot pēc viņa paša paziņojuma, viņš karo un kurai pieteicis ekonomiskas sankcijas. Noteikti paziņošu, kādi būs pārbaudes rezultāti," — rakstījis Kuzmins savā lapā Facebook. 

Roshen ir viens no lielākajiem konditorejas izstrādājumu ražotājiem pasaulē, kas ražo 450 tūkstošus tonnu produkcijas gadā. Kompānija pieder Porošenko. Korporācijas paspārnē strādā fabrikas Ukrainā, Lietuvā, Ungārijā un Krievijā.

Izvirzot savu kandidatūru Ukrainas prezidenta postenim, Porošenko solīja pārdot savu galveno aktīvu, ja izcīnīs uzvaru vēlēšanās, taču pagaidām korporācija palikusi viņa īpašumā – ar pārdošanas jautājumiem nodarbojas investīciju kompānija Rothschild, kam neizdodas sameklēt pircēju, ņemot vērā konfliktu Ukrainas austrumos.

Iepriekš Odesas apgabala bijušais gubernators Mihails Saakašvili, kurš atkāpās no amata novembra sākumā, apsūdzēja Ukrainas valsts vadītāju Petro Porošenko par atbalsta sniegšanu noziedzīgajiem "klaniem" reģionā. Pēc viņa vārdiem, neskatoties uz varas maiņu Ukrainā, valstī plaukst korupcija un "zog tāpat kā zaguši."

74
Pēc temata
Ukrainas Nacionālās bankas vadītāju tur aizdomās par mahinācijām par 11,6 miljardiem dolāru
Itāļu deputāti: iespējams, Ukraina atdevusi nozagtās gleznas pret izpirkumu
Nikolajs Azarovs: Pašlaik Ukrainā valda piecdesmit brūnā nokrāsas
Latvija arī nākamgad sniegs atbalstu Ukrainai cīņai pret korupciju
Malta, foto no arhīva

EK uzsākusi Kipras un Maltas Uzturēšanās atļauju programmu likumīguma pārbaudi

9
(atjaunots 12:29 21.10.2020)
Eiropas Savienībā raizējas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Eiropas Komisija pārbaudīs, cik lielā mērā programmas, kuras ļauj saņemt Kipras un Maltas pilsonību, atbilst Eiropas tiesībām, teikts EK paziņojumā.

ES uzmanību piesaistījušas Kipras un Maltas pilsonības piešķiršanas programmas apmaiņā pret investīcijām, kuras tiek dēvētas par "zelta pasēm".

Maltas un Kipras valdībām tiek atvēlēti divi mēneši, kuru laikā tām būs jāatbild uz apsūdzībām. Ja EK nesaņems apmierinošu atbildi, tad pret šīm valstīm var tikt ieviestas sankcijas.

Dokumentā teikts, ka pilsonības piešķiršana, apmaiņā pret investīcijām personām, kurām nav reālu sakaru ar Eiropas valstī, ir pretrunā ar "Eiropas pilsonības būtību". Eiropas Savienībā uztraucas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

Atzīmēsim, ka Kipras ministru padome 13. oktobra ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu atcelt Kipras Investīciju programmu, kuras ietvaros ārzemnieki varēja saņemt Kipras pilsonību apmaiņā pret investīcijām. Tas notika nākamajā dienā pēc Kataras telekanāla Al Jazeera izmeklēšanas filmas iznākšanas ēterā par oficiālo personu, tai skaitā politiķu, iespējamo saikni ar noziegumiem pilsonības piešķiršanā.

Turklāt Kipras Iekšlietu ministrija paziņoja, ka izskatīs gandrīz 600 jau iesniegto pieteikumu Kipras pilsonības saņemšanai apmaiņā pret investīcijām, kā arī tos iesniegumus, kurus paspēs iesniegt līdz Kipras Investīciju programmas pārtraukšanai.

Viens no "zelta pasu" programmas pionieriem ES bija Latvija. No 2010. līdz 2017. gadam valsts izsniedza vairāk nekā 17 tūkstošus Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) apmaiņā pret ieguldījumiem gandrīz 1,5 miljarda eiro apmērā. Vairāk nekā 90% TUA pieteikumu tika saņemts no bijušās PSRS valstu iedzīvotājiem, pārsvarā no Krievijas pilsoņiem.

Taču Latvijas varasiestādes konsekventi padarīja bargākus TUA piešķiršanas nosacījumus no 2014. gada, kad minimālais investīciju apmērs tika palielināts no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro. Par fināla akordu kļuva 2017. gada novembra beigās pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviests obligāts maksājums 5000 eiro apmērā reizi piecos gados par TUA pagarināšanu visiem topošajiem investoriem, ieskaitot tos, kas ieguldīja līdzekļus nekustamajā īpašumā, uzņēmumā vai banku saistībās.

9
Tagi:
Eiropas Komisija, termiņuzturēšanās atļauja, Malta, Kipra
Pēc temata
Vjetnamiešiem iepatīkas Latvijas "zelta vīzas"
Transparency International: Latvija slikti pārbauda "zelta vīzu" pieteikumus
Latvija "laicīgi" izrēķinājusies ar uzturēšanās atļaujām
Eirodeputāte ieteica Latvijai bagātnieku vietā pieņemt migrantus
KF vēstniecība Vašingtonā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība komentēja apsūdzības pret sešiem KF pilsoņiem ASV

14
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Vašingtonā noraida ASV apsūdzības Krievijas pilsoņiem par destabilizējošu un hakeru darbību visā pasaulē, sarunā ar RIA Novosti paziņoja diplomātiskās misijas pārstāvis.

Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai. Cita starpā viņi apsūdzēti par vīrusa NotPetya izplatību 2017. gadā. Apgalvots, ka šīs personas esot Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieki, kuri cita starpā esot organizējuši kiberuzbrukumus Olimpiādei Dienvidkorejā. Gandrīz vienlaikus Lielbritānijā izskanēja apgalvojumi, ka Krievijas izlūkdienesti esot plānojuši arī kiberuzbrukumu Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā pirms tās tika atliktas.

"Absolūti skaidrs, ka šādām ziņām nav nekā kopēja ar realitāti, to mērķis ir vienkārši saasināt rusofobo noskaņojumu amerikāņu sabiedrībā, "raganu medību" izvēršanos un spiegu māniju. Tāda jau vairākus gadus ir Vašingtonas politiskās dzīves īpatnība. ASV vadība konsekventi grauj agrāk pragmatiskās Krievijas un ASV attiecības un mākslīgi uzspiež iedzīvotājiem toksisku iespaidu par Krieviju un visu, kas ar to saistīts," komentēja vēstniecības pārstāvis. 

Aģentūras sarunbiedrs uzsvēra, ka Krievijai nav un nav arī bijuši nodomi nodarboties ar "destabilizējošām operācijām" visā pasaulē.

"Tas neatbilst mūsu ārpolitikai, nacionālajām interesēm, kā arī mūsu izpratnei par, to, kā veidojas valstu attiecības. Krievija ciena citu valstu suverenitāti un neiejaucas to darīšanās," viņš piezīmēja.

Informācijas avots Ārlietu ministrijā informēja, ka ASV un Lielbritānijas apsūdzības par Krievijas hakeru saiknēm ar dažādiem uzbrukumiem, arī Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā, ir nepamatotas un vērstas pret iekšējo auditoriju.

14
Tagi:
Krievijas vēstniecība, kiberuzbrukums, ASV

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes