Tilersons. Foto no arhīva

Ķīnas mediji: Tillersons var aizrunāties līdz karam

50
(atjaunots 09:13 14.03.2018)
ASV jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa valsts sekretāra amatam izvirzītais Rekss Tillersons senatoriem sacījis, ka centīsies panākt, lai Ķīnai tiktu liegta piekļuve Dienvidķīnas jūrā mākslīgi izveidotajām salām.

RĪGA, 13. janvāris — Sputnik. ASV jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa valsts sekretāra amatam izvirzītais Rekss Tillersons labāk būtu pievaldījis mēli, piektdien brīdināja Ķīnas mediji, norādot, ka Tillersona draudi bloķēt Pekinu Dienvidķīnas jūrā, ir klaji provokatīvi.

Aģentūra LETA vēsta, ka Rekss Tillersons ASV senatoriem apliecinājis, ka centīsies panākt, lai Ķīnai tiktu liegta piekļuve Dienvidķīnas jūrā mākslīgi izveidotajām salām.

Ķīnas uzvedība reģionā ir pielīdzināma Krievijas īstenotajai Krimas okupācijai, sacījis valsts sekretāra amata pretendents.

Ja Tillersons centīsies savus draudus īstenot, "tas radīs kursu uz postošu konfrontāciju Ķīnas un ASV starpā", brīdina Ķīnas valdības laikraksts "China Daily".

"Ja vien Vašingtona neplāno izvērst plaša mēroga karu Dienvidķīnas jūrā, jebkādas citas pieejas, lai Ķīnai liegtu pieeju salām, būs muļķīgas," — teikts cita Ķīnas laikraksta "Global Times" ievadrakstā.

Tillersonam būtu "labāk jāiekaļ kodolstratēģija, ja viņš gatavojas piespiest lielu kodolvalsti aiziet no savām teritorijām," — norāda avīze, kas ir labi informēt par Ķīnas kompartijas vanagu domu gājienu.

Pekinas oficiālā reakcija bija ieturētāka, Ārlietu ministrijas preses sekretāram Lu Kanam vien mudinot Vašingtonu vairāk rūpēties par savām problēmām.

"Situācija Dienvidķīnas jūrā ir atslābusi, un mēs ceram, ka valstis, kas nav šajā reģionā, spēs cienīt šo konsensu, kas atbilst visas pasaules pamatinteresēm," — viņš sacīja.

Abi laikraksti, neraugoties uz to brīdinājumiem, ir vienisprātis, ka šobrīd ir pāragri spriest, vai Tillersona izteikumi ir kas vairāk par draudu runām.

"Ir jānogaida, lai redzētu, vai viņa Ķīnai naidīgie uzskati pārvērtīsies par ASV ārpolitiku," skaidro "China Daily".

Tomēr tas nenozīmē, ka Pekina nav dzirdējusi Trampa komandas Ķīnai naidīgos izteikumus, norāda "Global Times".

Ķīna ir izteikusi pretenzijas uz gandrīz visu Dienvidķīnas jūru, pat ūdeņiem līdzās tai apkārt esošajām valstīm. Pēdējo gadu laikā Ķīna šai jūrā būvējusi mākslīgās salas, piemērojot tās militārai izmantošanai.

Pretenzijas uz teritorijām Dienvidķīnas jūrā izteikušas arī citas reģiona valstis.

50
Tagi:
Ķīna, Tilersons, ASV
Pēc temata
Donalds Tramps: Ķīna "izvaro" ASV
NATO bijušais virspavēlnieks vēsta, ka ASV draud Brexit Klusajā okeānā
Žurnāls National Interest raksta par ASV iespējām karā pret Ķīnu un Krieviju
Lielbritānija

Mediji: Lielbritānija ieviesīs individuālās sankcijas pret Krievijas pilsoņiem

1
(atjaunots 09:36 06.07.2020)
Financial Times vēsta, ka Lielbritānijas ārlietu ministrs publiskos sarakstu – Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņus, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem.

RĪGA, 6. jūlijs - Sputnik. Šodien Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābks publicēs Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņu sarakstu, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem "Magņitska grozījumu" ietvaros, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Financial Times.

Saskaņā ar izdevuma datiem, vairākiem Krievijas valstspiederīgajiem tiks liegta iebraukšana Lielbritānijā, viņu konti britu bankās tiks iesaldēti. Financial Times raksta, ka sarakstā būšot "spīdzinātāju, slepkavu un izvarotāju" vārdi.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Rāba melnajā sarakstā būs pilsoņi, kas, pēc Londonas domām, ir jurista Sergeja Magņitska nāves līdzzinātāji. Sankcijas, pēc izdevuma informācijas, stāsies spēkā nekavējoties.

Izdevums norāda, ka sarakstā būs arī Saūda Arābijas pavalstnieki, kas turēti aizdomās par opozīcijas žurnālista Džamala Hašodži slepkavību.

"Ar šī likumdošanas akta palīdzību Lielbritānija saņems jaunas pilnvaras un varēs aizliegt iebraukšanu Lielbritānijā tiem, kuri vainojami par cilvēktiesību rupjiem pārkāpumiem, naudas līdzekļu novirzīšanu uz mūsu bankām un labuma gūšanu no mūsu ekonomikas," sankciju plānus komentēja Dominiks Rābs.

Pēc viņa vārdiem, vēlāk šogad melno sarakstu plānots paplašināt: ierobežojumi tiks attiecināti uz cilvēkiem, kas turēti aizdomās par korupciju, žurnālistu vajāšanu un cilvēku aizvainošanu reliģiskās pārliecības dēļ.

Pie tam Rābs atzina, ka ir "mazliet satraukts" par to, kā jaunais sankciju režīms ietekmēs divpusējās attiecības, tomēr, pēc viņa vārdiem "no morālā viedokļa tāda rīcība būs pareiza". Viņš piezīmēja, ka Magņitska lieta, ko viņš nodēvēja par "savas paaudzes Solžeņicinu" viņa "sirdij ir ļoti tuva".

2018. gada oktobrī Lielbritānija vēstīja, ka pēc izstāšanās no ES sāks pielietot pati savu sankciju likumdošanu. Ministru kabinets solīja publicēt nacionālos sankciju sarakstus.

Likums "Par sankcijām un naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumiem" ar "Magņitska grozījumu", kas ļauj Lielbritānijas valdībai ieviest ierobežojumus pret personām, kas it kā pārkāpušas cilvēktiesības, stājās spēkā 2018. gada maijā. Dokumenta nolikumus iespējams piemērot tikai pēc valsts izstāšanās no ES. Likuma autors ir Boriss Džonsons, toreizējais valsts ārlietu ministrs, un viņa vietnieks Tariks Ahmads.

Lielā investīciju fonda Hermitage Capital Management darbinieks Sergejs Magņitskis, Krievijā apsūdzēts par nodokļu mahinācijām, miris pirmstiesas izmeklēšanā "Matrosskaja tišina" 2009. gada novembrī. Viņa nāve radīja plašu sabiedrisko rezonansi Krievijā un ārvalstīs.

Pazīstamais Saūda Arābijas žurnālists Džamals Hašodži no 2017. gada dzīvoja ASV un strādāja avīzē Washington Post. Viņš tika nogalināts 2018. gada oktobrī Saūda Arābijas konsulātā Stambulā. Saūda Arābijas valdība sākotnēji noliedza, ka viņš būtu pazudis no konsulāta, taču, kad parādījās video un audio ieraksti, bija spiesta atzīt: žurnālists nogalināts pēc strīda ar konsulāta darbiniekiem. Turcijas policijai neizdevās atrast viņa līķi.

1
Tagi:
sankcijas, Saūda Arābija, Krievija, Lielbritānija
Pēc temata
Tiesa Maskavā aizmuguriski arestējusi Viljamu Brauderu
Labi, ka neuzmeta bumbu uz galvas: Lembergs tagad ir kā Kims Čenuns
Kopā ar Lembergu: JKP lika saprast, ka vēlas redzēt Šķēli "Magņitska sarakstā"
"Magņitska akts" Eiropā: EPPA aicina visus sekot Latvijas piemēram

Ķīnā apstiprinājies buboņu mēra gadījums

7
(atjaunots 08:56 06.07.2020)
Vīrietis ar aizdomām par buboņu mēri hospitalizēts, bet attiecīgajā pilsētas rajonā izsludināts trešā līmeņa epidemioloģiskais brīdinājums.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Lopkopim Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnas ziemeļos apstiprināta buboņu mēra infekcija, informē RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu "Sinczinbao", kas saņēmis informāciju no Bajanas-Nūras pilsētas veselības aprūpes komitejas.

Vīrietis ar aizdomām par buboņu mēri hospitalizēts. Pēc tam Bajanas-Nūras pilsētas apriņķī izsludināts trešā līmeņa epidemioloģiskais brīdinājums.

Varasiestādes vēsta, ka pilsētā pastāv slimības izplatības risks, nav ieteicams medīt savvaļas dzīvniekus, fiksējot slimības gadījumus, nekavējoties par tiem jāsniedz informācija.

Vēl divi cilvēki saslimuši ar buboņu mēri Mongolijas reģionā, kas robežojas ar Altaja Republiku (Krievijas Federācija).

Krievijas vēstniecība Ulanbatorā paziņoja, ka republikas varasiestādes nekavējoties veikušas nepieciešamos pasākumus, iemeslu satraukumam nav.

Buboņu mēris izplatās ar murkšķu tipa zīdītājiem, ko Mongolijas iedzīvotāji, neskatoties uz aizliegumiem, izmanto uzturā. Iespējams inficēties, apstrādājot nomedīto dzīvnieku, taču šādi gadījumi ir reti.

7
Tagi:
epidēmija, mēris, Ķīna
Pēc temata
Anomālās ziemas sekas: Latvijā vēl aizvien ir augsts putnu gripas izplatības risks
Ne tikai koronavīruss vien: zinātnieki izdomājuši "vakcīnu pret novecošanu"
"Tirgus bija viens no upuriem": Ķīna apstrīdēja sākotnējo versiju par Covid-19 izcelsmi
Jauns Covid-19 masveida uzliesmojums Ķīnā: galvaspilsētā noteikts karastāvoklis