Castelvecchio muzejs Veronas pilsētā

Itāļu deputāti: iespējams, Ukraina atdevusi nozagtās gleznas pret izpirkumu

30
(atjaunots 09:58 13.01.2017)
Dienu pirms nozagto gleznu atdošanas Itālijas ĀM pavēstīja, ka Ukrainai tiek piešķirta humānā palīdzība viena miljona eiro apmērā. Daži deputāti uzskata, ka tas līdzinās izpirkumam.

RĪGA, 13. janvāris — Sputnik. Pērnā gada decembri Ukrainas varas iestādes beidzot atdeva Veronas pilsētas Castelvecchio muzejam gleznas, kas bija nolaupītas 2015. gada novembrī un pusgadu vēlāk atrastas Ukrainā, stāsta Sputnik Italia.

Neskatoties uz incidenta laimīgo noslēgumu, daži Veneto reģiona parlamenta deputāti un asociācija "Veneto un Krievija" ir nobažījušies: dienu pirms gleznu atgriešanas Itālijas ārlietu ministrs Andželino Alfano paziņoja, ka Ukrainai tiek piešķirta humānā palīdzība viena miljona eiro apmērā. Sakritība?
Daži Veneto reģiona parlamenta deputāti un asociācijas "Veneto un Krievija" locekļi pastāstīja par saviem iespaidiem šajā jautājumā.

Lučano Sandona (Luciano Sandonà), reģionālais deputāts, asociācijas "Krievija un Itālija" prieksšēdētājs:

"Ņemot vērā notikušo, mēs vēlētos saprast, vai fakts, kas minēts ĀM preses relīzē, kas sniegta dienu pirms gleznu atgūšanas, ir sakritība. Tajā pieminēta šī pēkšņā un ne ar ko nesaistītā humānā palīdzība. Mēs vēlamies saprast, kādi bija Ārlietu ministrijas apsvērumi, tādā veidā rīkojoties ar naudu no Itālijas budžeta. Ja tas bija "izpirkums" par gleznām, tāda situācija ir nepieņemama, jo mūsu valsts jau sniedz atbalstu Ukrainai."

Stefano Valdegamberi (Stefano Valdegamberi), Veneto reģionālās padomes deputāts:

"Viss sākās ar ārlietu ministra Andželino Alfano gana aizdomīgu paziņojumu — viņš pavēstīja, ka Ukrainai sniegts "humānais" atbalsts palīdzībai valsts austrumu daļas iedzīvotājiem. Dīvaini ir tas, ka tā sniegta dienu pirms gleznu nosūtīšanas no Kijevas uz Itāliju. Tas ir aizdomīgi īss laika sprīdis. Mēs nekad neuzzināsim, kas noticis patiesībā, taču tas ļoti līdzinās mēģinājumam kādam demonstrēt, ka viņi kaut ko ir panākuši… Kāda jēga dot līdzekļus diktatoram un viņa elitei ar miljardiem lielu kapitālu, kuru neko nedara savas tautas labā, bet mēs šo naudu ņemam no vienkāršo itāļu kabatas? Mums jāatdod Ukrainai sava nauda?"

Palmarino Zokatelli (Palmarino Zoccatelli), asociācijas "Krievija un Veneto" prieksšēdētājs:

"Pa tālruni sarunājos ar senatoru Paolo Tozato (Paolo Tosato), kurš lūdza pavēstīt, ka viņš gatavojas nosūtīt Senātam Romā parlamenta pieprasījumu šajā jautājumā. Ņemot vērā pašreizējās Kijevas valdības korupcijas līmeni, nebūtu pārsteidzoši, ja tas būtu visīstākais izpirkums. Pie tam es apšaubu to, kādiem nolūkiem šie līdzekļi aizgājuši. Mums teica, ka tas ir miljons eiro Ukrainas austrumu iedzīvotājiem, taču kādiem tieši? Donbasa iedzīvotājiem, kurus pastāvīgi apšauda, vai kādam citam? Citādi nav saprotams, kas tie ir par Ukrainas austrumu iedzīvotājiem. Protams, es neticu, ka Porošenko novirzījis šos līdzekļus Doņeckas, Luganskas vai citu apšaudīto pilsētu iedzīvotājiem."

Septiņpadsmit gleznas no Castelvecchio muzeja Veronā tika nozagtas 2015. gada 18. novembrī. Starp nozagtajiem mākslas darbiem bija Tintoreto, Rubensa, Mantenji, Pizanello un Karoto gleznas. Īpaši vērtīga bija Pizanello slavenā glezna "Madonna ar irbi", kas tiek uzskatīta par agrāko izcilā Renesanses laiku mākslinieka darbu, kas nonācis līdz mūsdienām. Gleznu kopējā vērtība tiek lēsta 15-20 miljonu eiro apmērā.

Pusgadu pēc zādzības 17 gleznas tika aizturētas Ukrainā — tās tika sagatavotas nosūtīšanai uz Moldovu. Ekspertīze noskaidroja, ka tie ir audekli no Castelvecchio muzeja.

 

30
Tagi:
gleznas, Ukraina, Itālija
Pēc temata
Itālijā tika atrastas divas van Goga gleznas nozagtas no Amsterdamas muzeja
"Gadsimta zādzības" lietā aizturēti 11 moldāvi
Nikolajs Azarovs: Pašlaik Ukrainā valda piecdesmit brūnā nokrāsas
Ukrainas Drošības dienests lūdz ĀM nelaist valstī Marinu Lepēnu
ES karogi pie Eiropas Komisijas ēkas, foto no arhīva

ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas

28
(atjaunots 22:45 24.09.2020)
Krievija paplašinājusi ES amatpersonu sarakstu, kam liegta iebraukšana valstī, ņemot vērā nesenos ES nedraudzīgus soļus attiecībā uz Krieviju un Krievijas pilsoņiem.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Eiropas Savienība noraida Krievijas izsludinātās atbildes sankcijas. Savienība uzskata tās par nepamatotām paziņoja ES oficiālais pārstāvis Pīters Sano, vēsta RIA Novosti.

Trešdien Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova informēja, ka Krievijas puse pieņēmusi lēmumu paplašināt atbildes sarakstu ar ES dalībvalstu un institūciju pārstāvjiem, kuriem aizliegta iebraukšana Krievijā, atbildot uz Eiropas Savienības darbībām.

Viņa norādīja: "Krievijas saraksta figurantu skaits palielināts līdz paritātei ar esošo Eiropas Savienības sarakstu."

Norādītie ierobežojumi ieviesti atbilstoši 1996. gada 15. augusta federālajam likumam par iebraukšanu Krievijā un izbraukšanu".

Zaharova paziņoja, ka "pēdējā laikā Eiropas Savienība ir atzīmējusies ar virkni nedraudzīgu soļu attiecībā uz mūsu valsti un Krievijas pilsoņiem".

"Mēs noraidām šīs atbildes sankcijas, ko izsludinājusi Krievija, tāpat kā jebkuras citas Krievijas atbildes sankcijas, piemēram, lauksaimniecības sektorā, jo tās ir neattaisnotas," klāstīja Pīters Stano.

ES oficiālais pārstāvis paskaidroja, ka ES sankcijas, kas pieņemtas pret Krieviju un Krievijas pilsoņiem "ir adresētas un atbilst starptautiskajām tiesībām".

"Iekļaušana (ES – red.) sarakstos notiek uz precīzu kritēriju un juridiski pamatotu pierādījumu pamata," viņš skaidroja.

ES pārstāvis piezīmēja, ka ES sankcijas noteiktas ar mērķi "mainīt konkrētu uzvedību". Tāpat viņš aicināja Krievijas Ārlietu ministriju precizēt minēto sankciju ieviešanas iemeslu un juridisko pamatu.

28
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
Opozīcijas līderis Melnkalnē uzskata, ka sankcijas pret Krieviju ir kļūda
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
Pret Krieviju vērstās sankcijas apstādina vilcienus Latvijā
Krievijas prezidenta V. Putina uzstāšanos ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

KF vēstniecība: Valsts departaments demonstrē nekompetenci ar Putina iniciatīvas kritiku

13
(atjaunots 22:25 24.09.2020)
Marta beigās Vladimirs Putins koronavīrusam veltītajā G20 samita laikā ieteica, ka krīzes periodā vajadzētu veidot tā saucamos zaļos koridoros, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām, savstarpējām medikamentu, pārtikas, iekārtu un tehnoloģiju piegādēm.

RĪGA, 25. septembris - Sputnik. ASV Valsts departaments demonstrējis savu nekompetenci, komentējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina ideju veidot "zaļos koridorus" tirdzniecībai bez tirdzniecības kariem un sankcijām krīzes periodā, norādīja KF vēstniecība Vašingtonā.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Vladimirs Putins otrdien, uzstājoties ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā, paziņoja, ka Krievijas ierosinājums ieviest "zaļos koridorus" vēl joprojām ir aktuāls, vēsta RIA Novosti.

ASV Valsts departamenta oficiālā pārstāve Morgana Ortagusa, komentējot viņa ieceri, nosauca "zaļo koridoru" jēdzienu par kļūdainu, ko amerikāņu sankcijas nav attiecinātas uz produktiem, medikamentiem un individuālās  aizsardzības līdzekļiem. Viņa klāstīja Twitter, ka "Krievija aizliegusi daudzu ASV lauksaimniecības produkcijas veidu piegādes kā atbildes pasākumu uz ASV un ES sankcijām par Krievijas darbībām Ukrainā", un, "lai importētu vairāk pārtikas, Krievijai jāatceļ embargo".

Krievijas diplomāti savukārt atgādināja Twitter tīklā, ka iniciatīva par "zaļajiem koridoriem pirmo reizi tika ierosināta G20 ārkārtas samitā martā".

"Runa nav par Krieviju. Taču, kad jums Maskavā nav atašeja lauksaimniecības jautājumos, kurš varētu pastāstīt par Krievijas augošo pārtikas produktu eksportu, paziņojums izskatās visnotaļ nekompetents," atzīmēja vēstniecība.

Marta beigās Vladimirs Putins koronavīrusam veltītajā G20 samita laikā ieteica, ka krīzes periodā vajadzētu veidot tā saucamos zaļos koridoros, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām, savstarpējām medikamentu, pārtikas, iekārtu un tehnoloģiju piegādēm.

2014. gada augustā Krievija aizliedza vairāku lauksaimniecības produkcijas, izejvielu un produktu importu no valstīm, kas ieviesušas sankcijas pret Krieviju – tostarp arī no ASV, ES valstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas. Embargo sarakstā iekļauta gaļa, desas, zivis un jūras produkti, dārzeņi, augļi, piena produkcija. Pakāpeniski, pagarinoties ierobežojumiem, Maskava pagarināja arī savus atbildes pasākumus. Šobrīd importa aizliegums ir spēkā līdz 2020. gada beigām.

13
Tagi:
ASV Valsts departaments, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins
ASV gatavas sagraut ANO, Krievija apņēmusies to glābt
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

0
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

0
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā