Guardian: Zviedrija ceļ trauksmi par "Krievijas propagandu"
(atjaunots 08:40 13.01.2017)
Pētnieki apsūdz Krieviju par "nepatiesu" ziņu un dokumentu izplatīšanu koordinētas kampaņas ietvaros, kuras mērķis esot iedzīvotāju dezinformācija.RĪGA, 12. janvāris — Sputnik. Laikā, kad visa pasaule apspriež "Krievijas hakerus" un viņu iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, arī Zviedrijā aug satraukums par Maskavas informatīvo ietekmi, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumā Guardian publicēto materiālu.
Zviedrijas Starptautisko attiecību institūts, ņemot vērā jaunā kompleksā pētījuma rezultātus, apgalvo, ka valsts pakļauta "plaša spektra aktivitātēm", kuru uzdevums — "neļaut veidot sabiedrisko atbalstu savas politikas īstenošanai," atzīmē raksta autors.
Pētnieki apsūdz Krieviju par "nepatiesu" ziņu un dokumentu izplatīšanu koordinētas kampaņas ietvaros, kuras mērķis esot iedzīvotāju dezinformācija. Informācijas karā Krievija esot izmantojusi pret Stokholmu nepatiesas ziņas, kas parādījušās zviedru medijos. Pēc tam tās esot izplatījusi Sputnik vietne un citi Krievijas publiskās diplomātijas un ārvalstu translācijas avoti.
Kā viens no spilgtākajiem "nepatieso" ziņu piemēriem minēta informācija par to, ka Zviedrija un NATO gatavojas nosūtīt ieročus "Islāma valstij", raksta izdevums. Dažas no šīm "nepatiesajām ziņām" it kā esot sniegušas oficiālas amatpersonas, kas pārliecinot auditoriju par to patiesīgumu. Neskatoties uz to, ka šādas ziņas satur lielu skaitu faktisku kļūdu, kas ļauj varas iestādēm pasludināt tās par nepatiesām, tās ārkārtīgi ātri izplatās sociālajos tīklos.
Guardian atzīmē, ka ziņojuma autoriem nav izdevies noskaidrot, kur un kā tapušas viltotās ziņas, taču uzsvēra, ka tās pilnībā atbilstot Krievijas statēģiskajiem mērķiem. Pie tam izmeklētāji apgalvo, ka Maskavas galvenais mērķis ir "ģeostratēģiskā status quo" saglabāšana, pateicoties NATO lomas minimizēšanai Baltijas reģionā.
Pēc Krievijas un Eirāzijas pētījumu centra (Zviedrija) zinātniskā līdzstrādnieka Mārtina Kraga domām, Krievija no 2014. gada aktīvi izmanto dažādus instrumentus ārpolitikas efektivitātes palielināšanai attiecībā pret rietumvalstīm, tādējādi apliecinot savus nodomus "iespaidot lēmumu pieņemšanu."
Bažas par Krievijas ietekmi informācijas sfērā nonākušas arī līdz Zviedrijas valdībai, jo "nepatiesās" ziņas iekļūst pat parlamenta diskusijās. Šonedēļ valsts premjerministrs Stefans Levēns uzsvēra, ka Krievija varot ietekmēt nākamās vēlēšanas valstī, kas notiks 2018. gadā, raksta Guardian.
"ASV atraisa rokas": eksperts par situāciju ar "atvērtajām debesīm"
(atjaunots 16:34 22.01.2021)
ASV mēģinājums piespiest sabiedrotos NATO piešķirt visu informāciju par novērošanas lidojumiem jau pēc izstāšanās no Atvērto debesu līguma liecina, ka tās plāno sagraut visu starptautiskas drošības sistēmu, uzskata militārais eksperts. RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Baltkrievija analizēs situāciju Atvērto debesu līguma jautājumā, paziņoja valsts ārlietu ministrs Anatolijs Glazs. Iepriekš Krievija paziņoja, ka uzsāktas valsts iekšējās procedūras ar mērķi izstāties no ADL. Minska ar satraukumu vēro bruņojuma neizplatīšanas, atbruņošanās un kontroles starptautisko līgumu sistēmas tālāko eroziju, ieskaitot Atvērto debesu līgumu, paziņoja ĀM.
Par to, cik senas ir ADL dalībvalstu savstarpējās pretenzijas un kāpēc Krievijas darbībās nav nekā negaidīta, komentārā radio Sputnik Baltkrievija pastāstīja militārais eksperts Aleksandrs Tihanskis.
"Kad ASV tikai sāka ADL izstāšanās procedūru, tur bija tāda maza "skabarga": ja Krievija paliks, Eiropas valstis, NATO dalībnieki apņemas nenodot informāciju ASV kā valsij, kas no līguma izstājusies. Protams, toreiz par to pasmējās, un pareizi darīja. Tāpēc, ka burtiski pirms 2 nedēļām noskaidrojās, ka ASV ultimatīvā formā pieprasījuši no NATO sabiedrotajiem sniegt informāciju pēc novērošanas lidojumiem," pastāstīja Tihanskis.
Atvērto debesu līgums tika parakstīts 1992. gadā – tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Tas darbojas no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti savākt informāciju viena par otras bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā līdz pēdējam laikam piedalījās 34 valstis.
2020. gada maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no līguma. 21. novembra naktī ASV noslēdza ADL laušanas procedūru.
Pirmā viceprezidente ASV: ģenerālprokurore, kam patīk kedas un kulinārija
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Vismaz vienu faktu par Kamalu Harisu zina visi, kas kaut mazliet sekoja priekšvēlēšanu kampaņai Amerikā: pirmo reizi viceprezidentes posteni ieņems sieviete. Kas vēl par viņu zināms?RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Džo Baidena un Kamalas Harises sejas šogad nokļuvušas uz žurnāla Time apvāka. Redakcija piešķīra prezidentam un viceprezidentam "gada cilvēka" titulu, stāsta Sputnik Baltkrievija.
Daži interesanti fakti no Baidena dzīves sniegti mūsu fotolentē. Tomēr viceprezidentes personība arī ir ļoti interesanta. Kas īsti zināms par sievieti, kas tagad ieņēmusi ASV viceprezidenta posteni?
Uz otru krastu, uz "Melno Hārvardu"
Kamala dzimusi Kalifornijā. Viņas māte ir indiete, tēvs – jamaikietis. Abi viņi bija emigranti, stāsta ВВС.
Kamala Harisa par savu identitāti runā vienkārši un sevi dēvē par amerikānieti.
Harisa studēja Hovarda universitātē – tā ir viena no interesantākajām augstskolām valstī no vēsturiskā viedokļa. To uzskata par "Melno Hārvardu". Kamala mācījās skolā, kur lielākā daļa bērnu bija baltie – tobrīd sākās skolu desegregācijas programma, tāpēc viņai bija ļoti svarīgi iegūt augstāko izglītību no rasu viedokļa atšķirīgā vietā.
Lai arī viņas tēvs lasīja lekcijas Stenfordā, Kamala devās studēt uz otru krastu.
Prokurore, kam patīk gatavot
1990. gadā Kamala sāka strādāt par prokurora palīgu Alamidas apgabalā savā dzimtajā Oklendā. Viņas specializācija bija noziegumi pret dzimumu neaizskaramību.
2003. gadā viņu ievēlēja par apgabala prokuroru Sanfrancisko. Pazīstama viņa kļuva, kad atteicās pieprasīt nāvessodu par policista slepkavību apsūdzētajam Deividam Hillam. Divi senatori, kā arī toreizējais Kalifornijas štata ģenerālprokurors nosodīja viņas lēmumu. Oklendas mērs pat iniciēja izmeklēšanu – Kamalu turēja aizdomas par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr nekādus pārkāpumus atrast neizdevās.
Jau 2010. gadā viņa balotējās Kalifornijas ģenerālprokurora postenim. Toreiz viņa apsolīja izmantot augstāko soda mēru un atbalstīt to apelācijas instancē.
Kamala Harisa tika ievēlēta par Kalifornijas ģenerālprokuroru. Viņa bija pirmā sieviete vēsturē, kā arī pirmais afroamerikāņu un vienlaikus dienvidaziātu kopienu pārstāvis, kam izdevies ieņemt šo posteni. Pēc tam Harisu ievēlēja otru reizi.
Tiesa, viņas karjera nav bijusi caurcaurēm saulaina. Ne vienu reizi vien Harisa figurējusi skandālos.
Kopš 2011. gadā viņa ieņēma Kalifornijas ģenerālprokurora posteni, Harisa gandrīz ne reizi nav iejaukusies lietās, kas saistītas ar policijas izdarītām slepkavībām, rakstīja New York Times.
Protestu dalībnieki Oklendā izplatija skrejlapas "Pasakiet Kalifornijas ģenerālprokurorei Kamalai Harisai, lai viņa sauc pie atbildības policistus-slepkavas! Tas ir viņas darbs!"
Tomēr viņas pieeja mainījās. Inaugurācijas runā, stājoties ģenerālprokurora postenī otru reizi, Harisa paziņoja, ka valsts policija saskarusies ar "uzticības krīzi". Līdz savu pilnvaru beigām 2016. gadā viņa ieteica mazliet paplašināt sava ofisa pilnvaras policijas prettiesisko darbību izmeklēšanai.
"Esmu pirmā, taču ne pēdējā"
Vēl Kamalai patīk gatavot ēdienu un dažkārt viņa atsakās no klasiskā politiķa tēla – augstpapēžu kurpes nomaina pret kedām vai krosenēm.
Kamala ne tikai ir pirmā sieviete viceprezidenta postenī – tikai trīs sievietes šim postenim ir balotējušās šim postenim. Starp citu, Kamala tēmēja augstāk – viņa gribēja pārstāvēt demokrātus prezidenta kampaņā, tomēr viņu apsteidza Džo Baidens.
Kamalas Harisas vārdiem vajadzētu iedvesmot daudzas sievietes: "Lai arī es būšu pirmā sieviete šajā ofisā, es nebūšu pēdējā."
Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.
Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).
Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.
Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.
"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.
Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.
Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.
Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.