Alepo kvartāli

Foreign Policy publicējis 2017. gada "karsto punktu" sarakstu

138
(atjaunots 14:36 08.01.2017)
Izdevums Foreign Policy apkopojis sarakstā vietas uz zemeslodes, kur šogad iespējama jaunu konfliktu veidošanās un nestabilitātes eskalācija.

RĪGA, 8. janvāris — Sputnik. Amerikāņu žurnāls Foreign Policy publicējis savu sarakstu, kurā iekļauti desmit "karstie punkti", ziņo RIA Novosti. Pēc izdevuma domām, šogad tajos iespējama jaunu konfliktu veidošanās un nestabilitātes eskalācija.

Karš Sīrijā ilgst jau gandrīz sešus gadus. Tas aiznesis aptuveni 500 tūkstošus dzīvību, vēl 12 miljoni cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas. Prezidentam Bašaram Asadam vēl joprojām nav izdevies pielikt punktu bruņotajam konfliktam un atgūt kontroli pār visu valsts teritoriju. Tomēr decembrī, kad valdības karaspēks ieņēma Alepo austrumu rajonos, Sīrijas krīzē iestājies lūzums.

Irākā cīņa pret ISIS teroristiem ir kaitējusi valdības spējām pārvaldīt valsti, radījusi milzīgus zaudējumus un sadalījusi kurdu un šiītu politiskās partijas konkurējošās frakcijās un bruņotos nemierniekos, kuri cīnās savā starpā par resursiem. Mosulas atbrīvošanas operācija, ko atbalsta ASV, var beigties ar sakāvi, ja darbībās tiks pieļauta kļūda, vēsta FP.

Konflikta sašķeltā un korupcijas izkropļotā Ukraina soļo pretī vēl lielākai nenoteiktībai. Kijevu biedē baumas par to, ka ASV varētu atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas, atzīmē raksta autors. Ukrainas līderis Petro Porošenko strauji zaudē rietumvalstu atbalstu, ņemot vērā nevēlēšanos (vai nespēju) īstenot solītās ekonomiskās reformas un atbrīvoties no korupcijas. Ukrainas prezidenta problēmas var padziļināties, ja šogad notiks parlamenta vēlēšanas, kurās atbalstu gūs prokrieviskās partijas, uzsver raksta autors.

Bruņotais konflikts un politiskā nestabilitāte Afganistānā nopietni apdraud stabilitāti pasaulē. Talibi nostiprina savas pozīcijas, ISIS kaujinieki turpina uzbrukumus šiītiem. Afganistānas bruņoto spēku novājināšanās rezultātā kaujinieki var sagrābt bez pārvaldes palikušās teritorijas.

Karš Jemenā ir novedis pie humānās katastrofas: miljoniem cilvēku draud bada nāve, nogalināti aptuveni četri tūkstoši civiliedzīvotāju – viņu dzīvības galvenokārt aiznes Saūda Arābijas vadītās koalīcijas izdarītie aviācijas uzlidojumi. Ja konflikts netiks noregulēts, tajā, iespējams iejauksies teroristiskie grupējumi, piemēram, "Al Kaida" un ISIS, teikts rakstā.

Ankaras un "Kurdistānas Darba partijas" konflikts saasinās kopš pamiera beigām 2015. gada jūlijā. Pie tam ISIS kaujinieki regulāri organizē uzbrukumus Turcijai. Nesenais terorakts Stambulā Jaungada naktī aiznesa 39 cilvēku dzīvības.

Spriedze Meksikas un Savienoto Valstu attiecībās šķiet neizbēgama pēc ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa solījumiem uzbūvēt sienu pie dienvidu robežas, deportēt miljoniem nelegālo migrantu un lauzt Ziemeļamerikas vienošanos par brīvo tirdzniecību.

Sāhelas zona un Čadas ezera baseins vēl joprojām ir viens no bīstamākajiem karstajiem punktiem pasaulē, ņemot vērā teroristiskos grupējumus, kas šeit raduši patvērumu. Piemēram, 2016. gadā džihādisti vairākkārt uzbruka Nigēras rietumu rajoniem, Burkinai Faso un Kotdivuārai. Šajā reģionā joprojām ļoti aktīva ir "Al Kaida", turklāt Nigērijas, Kamerūnas un Čadas varas iestādes turpina cīņu ar "Boko Haram" kaujiniekiem. Cīņa pret terorismu, kurā nav jūtami gaidītie panākumi, draud novest pie humānās katastrofas, kuras rezultātā savukārt iespējama asiņaina sacelšanās, raksta Foreign Policy.

Kongo Demokrātiskā Republika cieš politiskās krīzes rezultātā – prezidents Džozefs Kabila vēl joprojām nav parakstījis vienošanos, kas paredz viņa demisiju pēc vēlēšanām, tas ir, līdz 2017. gada beigām. Sadursmes KDR drošībnieku un pašreizējā valsts vaditāja pretinieku starpā pēdējā laikā ir prasījušas desmitiem cilvēku dzīvības. Ja vēlēšanas atkal tiks atliktas, vardarbība turpināsies, uzsver raksta autors.

Mjanmas jaunā valdība, ko vada Nobela miera prēmijas laureāte Auna Sana Su Či sola, ka viņas galvenās prioritātes ir miers un nacionāla samierināšanās. Nesenie vardarbības uzliesmojumi apdraud politiķu pūles pielikt punktu bruņotajam konfliktam, kas ilgst jau gandrīz 70 gadus.

138
Pēc temata
ISIS izmantojis ķīmiskos ieročus pret opozīciju Sīrijas ziemeļos
ASV neveiksme Sīrijā: Pentagons nožēlo, ISIS dodas uzbrukumā
Pentagons informē par pavērsienu ISIS iznīcināšanā
Spiegel izmanto ISIS propagandu, lai atainotu situāciju Mosulā un Alepo

Kremlis sniedza komentārus par Putina un Makrona sarunu par Navaļniju

11
(atjaunots 09:33 24.09.2020)
Iepriekš franču mediji stāstīja, ka Krievijas prezidents ieteicis pievērsties arī citām versijām, kas skaidro incidentu ar Alekseju Navaļniju, piemēram, pēdām uz Latviju, kur dzīvo viens no "Novičok" izstrādātājiem.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Mediju rīcībā nevar būt precīzi dati par Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Francijas valsts vadītāja Emanuela Makrona tālruņa sarunas saturu, konstatēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš avīze Monde, atsaucoties uz saviem avotiem, apgalvoja, ka tālruņa sarunā ar Emanuelu Makronu septembra vidū Krievijas prezidents ieteicis pievērsties arī citām versijām, kas skaidro incidentu ar Alekseju Navaļniju, piemēram, pēdām uz Latviju, kur dzīvo viens no "Novičok" izstrādātājiem.

"Avīzes rīcībā nevarēja būt precīza informācija. Mēs nespējam noticēt tam, ka Elizejas pils apzināti (..) "nopludināja" presē abu prezidentu sarunas ierakstu. (..) Francija nevar tā rīkoties. Mēs tam pat negribam ticēt," publikāciju komentēja Peskovs.

Komentāru viņš sniedza, atbildot uz žurnālista jautājumu par to, vai Putins teicis Makronam, ka Navaļnijs varējis saindēties pats, vai šī informācija ir nepatiesa.

Preses sekretārs piebilda, ka raksts "nepavisam ne precīzi atstāsta formulējumus".

"Patiesību sakot, diezin vai tas varēja būt precīzs, pretējā gadījumā tas nozīmētu, ka mūsu franču partneri apzināti nodevuši medijiem sarunas saturu, (..) kas nebūt neatbilst diplomātiskajai praksei. Esam pārliecināti, ka tā nav," atkārtoti uzsvēra Peskovs.

Noslēgumā viņš norādīja, ka Putins un Makrons bieži vien nepiekrīt viens otram, taču tas nekaitē konstruktīvam dialogam.

Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND bija piekļuve "Novičok" no 90. gadiem. Turklāt tas pētīts aptuveni 20 rietumvalstīs, arī Lielbritānijā, ASV, Zviedrijā un Čehijā.

Krievija saskaņā ar prezidenta dekrētu no 1992. gada pārtraukusi izstrādes ķīmisko ieroču jomā un 2017. gadā likvidēja visus šo vielu krājumus. To apstiprināja OPCW.

Trešdien Navaļnijs izrakstīts no stacionāra, viņa stāvoklis ir apmierinošs, ārstējošie speciālisti pieļauj, ka viņs izveseļosies pilnībā.

11
Tagi:
Vladimirs Putins, Makrons
Pēc temata
Vācija Alekseju Navaļniju piespiedīs klusēt
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
Krievijas vēstnieks atbildēja uz Vācijas prasību izmeklēt incidentu ar Navaļniju
Aleksandrs Lukašenko

Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu

3
(atjaunots 07:43 24.09.2020)
Lietuvas prezidents atkal paziņoja, ka prezidenta vēlēšanas kaimiņvalstī nav bijušas "ne brīvas, ne godīgas".

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņojis, ka nekāda ceremonija nepadarīs Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. Savu viedokli viņš paudis Twitter.

Trešdien kļuva zināms, ka jaunievēlētais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko oficiāli stājies amatā. Informācija par inaugurācijas ceremoniju netika sniegta.

"Prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā nebija ne brīvas, ne godīgas. Vēlēšanu rezultāts nav likumīgs. Nekāda ceremonija – vērienīga vai slepena – nemainīs šo neapstrīdamo faktu un neradīs leģitimitātes ilūziju," uzsrakstīja Lietuvas līderis.

Nausēda aicināja organizēt jaunas vēlēšanas, ņemot vērā dialogu ar pilsonisko sabiedrību un ar EDSO novērotājiem.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis preses konferencē trešdien apgalvoja, ka Lukašenko "zaudē leģitimitāti ar visām no tā izrietošajām sekām". Pie tam viņš uzskata, ka attiecības ar noteiktām iestādēm valstu starpā saglabāsies.

"Sadarbība valstu atbilstoši institūtu starpā, protams, attiecības saglabāsies, diplomātiskās attiecības saglabāsies, taču atgādinās situāciju ar parlamenta statusu – parlaments tika apšaubīts vai netika atzīts ne vienu vien gadu. Šajā aspektā tāda arī būs sadarbība, bet detaļas tiks apspriestas ar Ārlietu ministriju un prezidenta pili," pastāstīja valdības vadītājs.

Iepriekš Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs nosauca Lukašenko inaugurāciju par farsu.

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas notika 9. augustā. Tajās sesto reizi uzvarēja Lukašenko, saņemot 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarēja Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā. Vēlāk valstī masu protesta akcijas organizēja tie, kas nepiekrita vēlēšanu rezultātiem.

Viļņa jau kopš protestu sākuma Baltkrievijā iejaucas kaimiņvalsts lietās. Lietuvas politiķi pieprasa jaunas vēlēšanas, jo uzskata, ka rezultāti it kā esot bijuši "falsificēti".

Pats Baltkrievijas prezidents iepriekš aicināja Lietuvas, Polijas un Ukrainas tautas "apturēt savus neprātīgos politiķus un nepieļaut kara sākumu". Tāpat viņš atzīmēja, ka "šeit risinās visas Eiropas situācija" un nevajag to novest līdz īstam karam.

3
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Gitans Nausēda, Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Aiz saprāta robežas: Baltkrievijas ĀM izvērtēja ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju
ES nosauca termiņu, kad Lukašenko "pārstās" būt prezidents
Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis
Lukašenko slepeni stājies Baltkrievijas prezidenta postenī

ASV veidos koalīciju pret "Ziemeļu straumi 2": vai tas apturēs būvdarbus?

0
(atjaunots 11:15 24.09.2020)
Valsts departamenta vadītājs Maiks Pompeo paziņoja, ka amerikāņi plāno veidot koalīciju pret "Ziemeļu straumi 2". Krievija šajā iecerē saskatījusi mēģinājumu sākt kārtējo militāro operāciju.

ASV izdomājušas jaunu paņēmienu, ar ko var papūlēties apturēt gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus. Valsts departamenta vadītājs Maiks Pompeo paziņoja, ka amerikāņi plāno veidot koalīciju. Krievija šajā iecerē saskatījusi mēģinājumu sākt kārtējo militāro operāciju. Tur, kur ir koalīcija ar Vašingtonu, vienmēr ir karš, piezīmēja Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas vadītājs Konstantins Kosačovs. Par to, kā viņš nonācis pie tādiem slēdzieniem un vai ASV izdosies iespiesties Eiropā ar savu sašķidrināto gāzi Krievijas degvielas vietā, stāsta mūsu video. 

0