Sputnik

ASV izlūkdienesti daļu ziņojuma par "Krievijas iejaukšanos" veltījuši RT un Sputnik

24
(atjaunots 14:14 07.01.2017)
ASV izlūkdienesti ziņojumā sīki aprakstījuši vairākas RT programmas kopš 2012. gada, tostarp, arī Sīrijas tēmu un Savienoto Valstu pilsoņu masveida izspiegošanu.

RĪGA, 7. janvāris — Sputnik. ASV izlūkdienesti (CIP, NDA un FIB) gandrīz pusi piektdien publicētā ziņojuma par "Krievijas iejaukšanos" vēlēšanās veltījuši RT un Sputnik, informē RIA Novosti.

Pielikums ar nosaukumu "Kremļa TV cenšas ietekmēt politiku un paplašināt neapmierinātību ASV" aizņem 6 no 14 ziņojuma lappusēm. Pielikumu veido nacionālās izlūkošanas direktora aizbildniecībā strādājošā Atklāto avotu centra pētījumi, kas veikti 2012. gadā. Pētījumos izdarīti nelieli grozījumi sakarā ar 2016. gada vēlēšanām.

"RT un Sputnik, vēl viens valdības finansēts plašsaziņas līdzeklis, kas ražo prokremlisku saturu tiešsaitē un internetā dažādās valodās starptautiskai auditorijai, — pastāvīgi informēja, ka ievēlētais prezidents Donalds Tramps kļuvis par ASV tradicionālo mediju negodīgu aprakstu mērķi. Saskaņā ar to (minēto mediju — red.) vārdiem, šie (ASV — red.) mediji ir korumpētās politiskās elites pakalpiņi," — apgalvots ziņojumā.

"Par ASV vēlēšanām paustā RT kritika veido vēl vienu aspektu plašajā un senajā antiamerikāniskajā ziņojumu kampaņā, kuras mērķis, iespējams, ir mazināt skatītāju uzticību demokrātiskajām procedūrām ASV un kaitēt ASV kritikai, kas vērsta pret Krievijas politisko sistēmu," — klāsta ziņojuma autori.

Telekanāls Russia Today. Foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Биятов

Liela ziņojuma porcija veltīta arī aģentūras Sputnik un telekanāla RT galvenajai redaktorei Margaritai Simoņanai un viņas teiktajam, ko pavada vairākas ilustrācijas, tostarp, arī karikatūra, kurā Simoņana attēlota sperot soli pāri Baltajam namam.

ASV izlūkdienesti sīki aprakstījuši vairākas RT programmas kopš 2012. gada, tostarp, ar Sīrijas tēmu un ASV pilsoņu masveida izspiegošanu.

"RT vadība godīgi atzina, ka tā misija ir paplašināt auditoriju ASV un sniegt tai Kremļa ziņojumus," — raksta izlūki.

Ziņojumā publicēts arī liels skaits citātu no blogiem un Simoņanas publiskās uzrunas, kas, pēc ziņojuma autoru domām, apstiprina RT sakarus ar Krievijas valdību.

"Simoņana apgalvo, ka RT America atšķiras no citām Krievijas valsts iestādēm no īpašuma formas, taču ne no finansējuma viedokļa. Lai mazinātu RT asociatīvo saikni ar Krievijas valdību, federālā ziņu aģentūra RIA Novosti dibinājusi autonomu nekomerciālu organizāciju — apakšnodaļu TV-Novosti un izmanto šīs kompānijas formālo neatkarību, lai popularizētu un finansētu RT visā pasaulē," — raksta izlūkdienesti, atsaucoties uz Krievijas telekanāliem.

Īpaša nodaļa veltīta RT ietekmei sociālajos tīklos. Tiek demonstrēti grafiki, kas apliecina: RT ir daudz plašāka skatītāju auditorija YouTube, nekā citiem starptautiskajiem kanāliem, ieskaitot Al Jazeera English, BBC World un CNN (gandrīz 900 salīdzinājumā ar 700 miljoniem BBC World, 300 miljoniem Al Jazeera English un 100 miljoniem CNN). YouTube kanāla abonentu skaits RT arī ir lielāks (450 miljoni salīdzinājumā ar 425 miljoniem BBC, mazāk nekā 300 miljoniem Al Jazeera English un 125 miljoniem CNN abonentu).

ASV izlūkdienestu ziņojums veltīts apsūdzībām par Krievijas iejaukšanos vēlēšanās ASV, tostarp arī tam, ka šajās darbībās it kā esot izmantoti hakeri un plašsaziņas līdzekļi.

ASV Nacionālā izlūkošanas dienesta vadītājs Džeimss Klepers debatēs Senātā ceturtdien pavēstījis, ka viņu "dziļi satrauc" Krievijas telekanāla RT darbība, kas, pēc viņa domām, vērsta pret Savienotajām valstīm. Telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana, komentējot viņa izteikumus, uzsvēra, ka telekanāls vienkārši stāsta par valstī notiekošo.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, runājot par kiberuzbrukumiem, atgādināja, ka publicētajos datos nav bijis nekā Krievijas interesēs, bet histērija tiek uzpūsta, lai novērstu uzmanību no publikāciju satura.

24
Tagi:
Simoņana, vēlēšanas, Sputnik, RT, ASV
Pēc temata
Ziņas par Krievijas kiberuzbrukumiem Tramps nosaucis par "raganu medībām"
Neprot zaudēt: Tramps piekritis Putina vārdiem par demokrātiem
ASV Nacionālās izlūkošanas vadītājs informēts par Krievijas prezidenta galveno mērķi
ES karogi pie Eiropas Komisijas ēkas, foto no arhīva

ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas

28
(atjaunots 22:45 24.09.2020)
Krievija paplašinājusi ES amatpersonu sarakstu, kam liegta iebraukšana valstī, ņemot vērā nesenos ES nedraudzīgus soļus attiecībā uz Krieviju un Krievijas pilsoņiem.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Eiropas Savienība noraida Krievijas izsludinātās atbildes sankcijas. Savienība uzskata tās par nepamatotām paziņoja ES oficiālais pārstāvis Pīters Sano, vēsta RIA Novosti.

Trešdien Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova informēja, ka Krievijas puse pieņēmusi lēmumu paplašināt atbildes sarakstu ar ES dalībvalstu un institūciju pārstāvjiem, kuriem aizliegta iebraukšana Krievijā, atbildot uz Eiropas Savienības darbībām.

Viņa norādīja: "Krievijas saraksta figurantu skaits palielināts līdz paritātei ar esošo Eiropas Savienības sarakstu."

Norādītie ierobežojumi ieviesti atbilstoši 1996. gada 15. augusta federālajam likumam par iebraukšanu Krievijā un izbraukšanu".

Zaharova paziņoja, ka "pēdējā laikā Eiropas Savienība ir atzīmējusies ar virkni nedraudzīgu soļu attiecībā uz mūsu valsti un Krievijas pilsoņiem".

"Mēs noraidām šīs atbildes sankcijas, ko izsludinājusi Krievija, tāpat kā jebkuras citas Krievijas atbildes sankcijas, piemēram, lauksaimniecības sektorā, jo tās ir neattaisnotas," klāstīja Pīters Stano.

ES oficiālais pārstāvis paskaidroja, ka ES sankcijas, kas pieņemtas pret Krieviju un Krievijas pilsoņiem "ir adresētas un atbilst starptautiskajām tiesībām".

"Iekļaušana (ES – red.) sarakstos notiek uz precīzu kritēriju un juridiski pamatotu pierādījumu pamata," viņš skaidroja.

ES pārstāvis piezīmēja, ka ES sankcijas noteiktas ar mērķi "mainīt konkrētu uzvedību". Tāpat viņš aicināja Krievijas Ārlietu ministriju precizēt minēto sankciju ieviešanas iemeslu un juridisko pamatu.

28
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
Opozīcijas līderis Melnkalnē uzskata, ka sankcijas pret Krieviju ir kļūda
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
Pret Krieviju vērstās sankcijas apstādina vilcienus Latvijā
Krievijas prezidenta V. Putina uzstāšanos ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

KF vēstniecība: Valsts departaments demonstrē nekompetenci ar Putina iniciatīvas kritiku

13
(atjaunots 22:25 24.09.2020)
Marta beigās Vladimirs Putins koronavīrusam veltītajā G20 samita laikā ieteica, ka krīzes periodā vajadzētu veidot tā saucamos zaļos koridoros, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām, savstarpējām medikamentu, pārtikas, iekārtu un tehnoloģiju piegādēm.

RĪGA, 25. septembris - Sputnik. ASV Valsts departaments demonstrējis savu nekompetenci, komentējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina ideju veidot "zaļos koridorus" tirdzniecībai bez tirdzniecības kariem un sankcijām krīzes periodā, norādīja KF vēstniecība Vašingtonā.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Vladimirs Putins otrdien, uzstājoties ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā, paziņoja, ka Krievijas ierosinājums ieviest "zaļos koridorus" vēl joprojām ir aktuāls, vēsta RIA Novosti.

ASV Valsts departamenta oficiālā pārstāve Morgana Ortagusa, komentējot viņa ieceri, nosauca "zaļo koridoru" jēdzienu par kļūdainu, ko amerikāņu sankcijas nav attiecinātas uz produktiem, medikamentiem un individuālās  aizsardzības līdzekļiem. Viņa klāstīja Twitter, ka "Krievija aizliegusi daudzu ASV lauksaimniecības produkcijas veidu piegādes kā atbildes pasākumu uz ASV un ES sankcijām par Krievijas darbībām Ukrainā", un, "lai importētu vairāk pārtikas, Krievijai jāatceļ embargo".

Krievijas diplomāti savukārt atgādināja Twitter tīklā, ka iniciatīva par "zaļajiem koridoriem pirmo reizi tika ierosināta G20 ārkārtas samitā martā".

"Runa nav par Krieviju. Taču, kad jums Maskavā nav atašeja lauksaimniecības jautājumos, kurš varētu pastāstīt par Krievijas augošo pārtikas produktu eksportu, paziņojums izskatās visnotaļ nekompetents," atzīmēja vēstniecība.

Marta beigās Vladimirs Putins koronavīrusam veltītajā G20 samita laikā ieteica, ka krīzes periodā vajadzētu veidot tā saucamos zaļos koridoros, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām, savstarpējām medikamentu, pārtikas, iekārtu un tehnoloģiju piegādēm.

2014. gada augustā Krievija aizliedza vairāku lauksaimniecības produkcijas, izejvielu un produktu importu no valstīm, kas ieviesušas sankcijas pret Krieviju – tostarp arī no ASV, ES valstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas. Embargo sarakstā iekļauta gaļa, desas, zivis un jūras produkti, dārzeņi, augļi, piena produkcija. Pakāpeniski, pagarinoties ierobežojumiem, Maskava pagarināja arī savus atbildes pasākumus. Šobrīd importa aizliegums ir spēkā līdz 2020. gada beigām.

13
Tagi:
ASV Valsts departaments, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins
ASV gatavas sagraut ANO, Krievija apņēmusies to glābt
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

0
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

0
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā