Eiropas karte

Berlingske: Rietumeiropas un Austrumeiropas atšķirības

225
(atjaunots 14:24 31.12.2016)
Pat divdesmit piecus gadus pēc "dzelzs aizkara" krišanas Rietumeiropas iedzīvotāji ir pārliecināti: austrumos plešas pelēks līdzenums, ko apdzīvo noziedznieki un darba migranti.

RĪGA, 31. decembris – Sputnik. Divdesmit piecus gadus pēc PSRS sabrukuma dāņu mediji joprojām nesaskata starpību starp Austrumeiropas valstīm, raksta Berlingske. Pilnu raksta tulkojumu lasiet portālā InoSMI.

Jau 25 gadus Eiropa vairs nav sadalīta austrumu pusē ar plānveida ekonomiku un rietumu pusē ar tirgus ekonomiku, tomēr žurnālisti un politiķi vēl joprojām domās izmanto "dzelzs aizkara" kategorijas. Vēl joprojām 300 miljonus Eiropas Savienības iedzīvotāju dāņu mediji sauc par "austrumeiropiešiem". "Cietumus pārpilda noziedznieki no Austrumeiropas", "Dānijā – rekordliels austrumu strādnieku skaits" – pamēģiniet nomainīt vārdu "austrumu" pret "rietumu", un jūs sapratīsiet, cik bezjēdzīgi tas skan.

Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova. Foto no arhīva
© Sputnik / Alexei Kudenko

Dāņu politiķi nemaz nav labāki par žurnālistiem: labējie runā par noziedzniekiem no Austrumeiropas, kreisie – par sezonas strādniekiem no Austrumeiropas, kuru dēļ krītas algas un pasliktinās sociālā vide.

Patiešām, Austrumeiropa atšķiras no Rietumeiropas, taču tas nenozīmē, ka to veido 25 vienādas pusdiktaktoriskas dzelzsbetona valstis, ko apdzīvo noziedznieki un darba migranti. Šī kontinenta daļa ir ļoti daudzveidīga, it īpaši savas ģeogrāfijas dēļ.

Ja vienkāršosim, Rietumeiropai raksturīgi līči, pussalas, upes un kalnu grēdas, savukārt Austrumeiropu lielākoties veido līdzenums. Rietumeiropa ir pašā kontinenta malā ar precīzu robežu Atlantijas okeāna krastā, bet Austrumeiropa – kontinenta vidū, un tajā savulai iebrukuši iekarotāji gan no rietumiem, gan arī no austrumiem – no Āzijas.

Valstu robežas pastāvīgi mainījās, impērijas auga un sabruka, pastāvīgā tautu pārceļošana un iebrukumi, tostarp, arī no slāvu, bulgāru, huņņu, avāriešu, ungāru, vikingu, mongoļu, krustnešu, turku, franču, vāciešu un krievu puses atkal un atkal noveda pie tā, ka teritorija, ko dēvējam par Austrumeiropu, tika izlaupīta, pārtaisīta, mira badā, iedzīvojās bagātībās, saira un mainījās. Robežas pārvietojās, dažas izzuda, parādījās citas. Rezultāts: milzīga reliģiju, tautību un valodu daudzveidība.

Piemēram, Rietumeiropā galvenokārt valda ģermāņu un latīņu valodas (ko mazliet papildina basku un ķeltu valodas), bet Austrumeiropā sastopamas gan slāvu un somugru, gan grieķu un albāņu, gan baltu un tjurku valodas, nerunājot jau par ģermāņu un latīņu valodām.

Rietumeiropā pārvarā sastopama katoļu, luterāņu un kalvinistiskā baznīca, toties Austrumeiropā atrodams viss: pareizticīgās baznīcas, šiītu, sunnītu un sufītu, uniātu, armēņu un gruzīnu kristīgo baznīcu un budisma variācijas (Krievijas Eiropas daļā atrodas Kalmikija – vienīgā budiskā republika Eiropā), neskaitot katoļus un protestantus.

Kristietības sadalīšanās pareizticīgajā un katoļu baznīcā nozīmēja, ka Eiropu sadalīja divi kultūras un garīgās varas centri: Roma un Konstantinopole, līdz parādījās jauns spēles dalībnieks – islāmiskā Osmāņu impērija. No viduslaikiem līdz pat I Pasaules karam Austrumeiropa un Centrālā Eiropa bija kaujas lauks, kurā cīnījās katoļi un protestanti rietumos pret musulmaņiem un pareizticīgajiem kristiešiem austrumos.

"Mēs" un "viņi"

Dāņu sabiedrība Austrumeiropu uzskata par vienotu veselu – pusnabadzīgiem, puskorumpētiem, puskrimināliem un pusautoritatīviem režīmiem. Tam jāpieliek punkts. Austrumeiropa nav lupatu sega, to veido valstis, katra no kurām pati par sevi ir lupatu sega ar milzumdaudzām etniskajām un reliģiskajām minoritātēm. Pie tam valstis sava starpā atšķiras no demokrātijas un ekonomisko panākumu viedokļa.

No ekonomikas un kultūras viedokļa Igaunija, Latvija un Lietuva lielā mērā ir saistīta ar Eiropas ziemeļiem, pateicoties liela apjoma investīcijām no visas Skandināvijas. Neskatoties uz banku krīzēm un recesiju, visas šīs valstis patlaban ir eirozonas dalībvalstis, kurās valda stabila demokrātija, augsts izglītības līmenis, salīdzinoši neliela korupcija, un Skandināvijas valstis tām rāda acīmredzamu piemēru. 

Pirms 25 gadiem šīs valstis sāka cīņu pret padomju režīmu. Cilvēki Rīgā un Viļņā ziedoja dzīvības cīņā ar padomju karaspēku. Viņi cīnījās, lai kļūtu par daļu no Ziemeļiem, kur valda brīvība, taisnīgums un demokrātija. Iestāšanās ES un NATO kļuva par svarīgiem soļiem ceļā pretī šim mērķiem.

Daudzi Baltijas valstu iedzīvotāji no Dānijas dzimtenē atgriežas ar dāņu kultūru un dāņu sabiedrības izpratni bagāžā. Daži no viņiem ieņēmuši augstus amatus, piemēram, Rīgas mērs un Latvijas opozīcijas līderis Nils Ušakovs (viņš studējis Odenses universitātē Dānijā), un ietekmē paši savu sabiedrību, iedvesmu smeļoties Dānijā.

Raksta autors atgādina, ka dāņu mediji gan igauņus, gan latviešus, gan lietuviešus pastavīgi apraksta kā kriminālas bandas. Viņš pauž uzskatu, ka Baltijas valstis pelnījušas atbalstu un palīdzību, it īpaši tagad, kad pēc kara Ukrainā un Krimas "aneksijas" spiediens, ko, pēc viņa domām, izdara Krievija, met ēnu uz visam trim valstīm un pēc Donalda Trampa uzvaras vēlēšanās garantijas no NATO puses līdzinās tukšai skaņai.

Krima no jauna kļuva par Krievijas reģionu pēc 2014. gadā organizētā referenduma – lielākā daļa pussalas iedzīvotāju izteica vēlmi pievienoties Krievijai. Krimas iedzīvotāji organizēja referendumu pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī, kad pie varas nāca ar nacionālistiskajiem, tostarp arī rusofobajiem spēkiem solidāri politiķi.

NATO samitā, kas norisinājās šī gada jūlijā Varšavā alianses dalībvalstis vienojās paplašināt militāro kontingentu Austrumeiropā – 2017. gadā Baltijas valstīs un Polijā tiks dislocēti četri daudznacionālie bataljoni.

Pie tam Ziemeļatlantijas alianse bieži apspriež klātbūtnes paplašināšanu Melnās jūras reģionā. Minētos lēmumus NATO pamato ar šķietamajiem draudiem no Krievijas puses. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā BBC paziņoja, ka lēmums dislocēt vēl četrus tūkstošus karavīru Austrumeiropā palīdzēs novērst konfliktu reģionā. Savukārt Maskava jau vairākkārt ir informējusi, ka nav ieinteresēta palielināt konfrontāciju jebkādos pasaules punktos, tostarp arī Baltijas reģionā, taču ir gatava adekvāti atbildēt uz draudiem pie Krievijas robežām.

225
Pēc temata
Investori aicina izstrādāt viedu viesstrādnieku piesaistes politiku Latvijā
Uzņēmēji atzīst, ka Latvijai vajadzīgi viesstrādnieki
Latviešu emigranti par Brexit: problēmas jau ir sākušās
Pēc Brexit franči sāk domāt par Frexit
Pentagons

Pentagona vadītājs atskaitījās par Krievijas sekmīgu "savaldīšanu"

4
(atjaunots 09:18 13.07.2020)
Marks Espers atskaitījās par Pentagona sekmīgo darbu, kopš viņš ieņem aizsardzības ministra posteni.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Pentagona vadītājs Marks Espers atskaitījies par sekmīgu Krievijas "savaldīšanu" gada laikā, kopš viņš ieņēmis šo amatu, vēsta RIA Novosti.

Pentagona ēka, Vašingtona. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Агарышев

"Aizvadītajā gadā (aizsardzības – red.) ministrija (...) apturējusi agresīvās darbības, ko veic atstumtās valstis, tādas kā Ziemeļkoreja un Irāna, kā arī tuvie konkurenti – Krievija un Ķīna," viņš paziņoja video ierakstā, ko publicēja resors.

Lai ilustrētu gūtos panākumus, viņš minēja kontrteroristisko operāciju organizāciju vai atbalstu, kuru rezultātā "no cīņas lauka aizvākti desmitiem svarīgu teroristu", kā arī kuģošanas un tirdzniecības brīvības saglabāšanu strīdīgos ūdeņos – Persijas līcī un Dienvidķīnas jūrā.

Marks Espers ieņēma aizsardzības ministra posteni pērnā gada 23. jūlijā. Iepriekš viņš ieņēma ASV armijas ministra posteni.

4
Tagi:
Krievija, Pentagons, ASV
Pēc temata
Donalds Tramps nomainījis Pentagona vadītāju
ASV nodeva zvērestu jaunais Pentagona vadītājs: kas par viņu ir zināms
Pentagons uzskata, ka zaudējis militāro pārākumu pār Krieviju
Ak tie krievi: ASV cenšas panākt Krieviju hiperskaņas ieroču izstrādē
ZRK S-400 Triumf

Turcija izmēģina S-400 pret amerikāņu lidmašīnām

20
Turcija ignorējusi ASV brīdinājumus par iespējamām sankcijām, ja republika sāks izmēģinājumus pret ASV ražotajām kara lidmašīnām.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Turcijas bruņotie spēki sākuši Krievijā iegādāto zenītraķešu kompleksu S-400 jaunos izmēģinājumus pret amerikāņu iznīcinātājiem F-16 un F-4 Murtedas aviobāzē netālu no Ankaras, informēja Fighter Jets World.

Portāla rīcībā esošā informācija liecina, ka testi sākušies 4. jūlijā un ilgs līdz 26. novembrim.

Pie tam Turcija ignorējusi ASV brīdinājumus par iespējamām sankcijām, ja republika sāks izmēģinājumus pret ASV ražotajām kara lidmašīnām, vēsta RIA Novosti.

Fighter Jets World publicēja Turcijas provinces varasiestāžu sniegto informāciju – tās ziņo, ka iznīcinātāji lidos dažādā augstumā.

Pērnā gada rudenī turku karavīri jau izmēģināja S-400 pret amerikāņu iznīcinātājiem, kuri pārvietojās virs Ankaras dažādā augstumā, bet sistēmas kontrolēja debesis virs Turcijas galvaspilsētas.

Krievijas ZRS S-400 iegāde izprovocēja krīzi Ankaras un Vašingtonas attiecībās. Sistēmas piegādes sākās pērnā gada vasarā, tomēr amerikāņu varasiestādes pieprasīja Turcijai atteikties no darījuma un iegādāties kompleksus Patriot. Pretējā gadījumā ASV draudēja aizturēt vai pat atcelt iznīcinātāju F-35 pārdošanu Turcijai un ieviest sankcijas, tomēr Ankara atteicās piekāpties.

Krievija izpildīja pirmo kontraktu, kas paredzēja četru S-400 divizionu piegādi Turcijai par kopsummu 2,5 miljardu dolāru apmērā. Pēc tam puses vienojās par otras partijas iegādi.

20
Tagi:
militārā tehnika, S-400, Krievija, Turcija, ASV
Pēc temata
Vašingtonas un Ankaras konflikts: ASV gatavo sankcijas, Turcija draud slēgt aviobāzes
Serbija iegādājusies Krievijas pretgaisa aizsardzības kompleksus
Baltijas flotes nākotne: pirmais Krievijas kuģis saņēmis PGA kompleksu "Pancirj"
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"
 S-400 Triumf

Redzamas mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem

0
(atjaunots 09:44 13.07.2020)
Ar zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" jaunajiem izmēģinājumiem Ankara demonstrē stingru apņemšanos stiprināt aizsardzību un republikas reālo suverenitāti.

Nekāda alternatīva – pārdot tālāk pasaulē labāko bruņojumu vai apmainīt to pret ASV labvēlību militāri tehniskās sadarbības jomā – netiek plānota, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Kopš 4. jūlija Murtedas aviobāzē Turcija atkal organizē Krievijas zenītraķešu sistēmu (ZRS) S-400 jaunos izmēģinājumus pret iznīcinātājiem F-16 un F-4, kas pilna lidojumus dažādā augstumā un attālumā. Ankara ir ignorējusi Vašingtonas vairākkārtējos brīdinājumus par sankcijām Krievijas PGA un PRA sistēmu ekspluatācijas dēļ.

Diezin vai "Triumf" testēšana ar ASV ražotajiem iznīcinātājiem F-16 Viper и F-4 Phantom II ir nejauša. Pērn, neskatoties uz ASV bažām, turku speciālisti tāpat izmēģināja S-400 pret amerikāņu iznīcinātājiem F-16 virs Ankaras, dažādā augstumā. "Triumf" daudzposmu izmēģinājumi ilgs līdz 2020. gada novembrim.

S-400 piegādes sākās pērnvasar, un izprovocēja spriedzi Ankaras un Vašingtonas attiecībās. Amerikāņi pieprasīja, lai Turcija atteiktos no darījuma un iegādātos kompleksus Patriot, piedraudēja izslēgt Turciju no iznīcinātāju F-35 ražošanas kopprogrammas. Ankara izturēja militāri politisko spiedienu, atteicās piekāpties un vairākkārt uzsvēra, ka "Ttriumf" ne mazākajā mērā neapdraud aliansi.

Pagājušā gada novembrī Krievija izpildīja pirmo līgumu par četru S-400 divizionu piegādi Turcijai par 2,5 miljardiem dolāru. 2020. gada jūnijā Ankara un Maskava panāca principiālu vienošanos par "Triumf" otrā komplekta (pulka) piegādi. Pie tam Turcijas Republikas aizsardzības rūpniecības sekretariāta vadītājs Ismails Demirs paziņoja: "Sistēma S-400 tiek iegādāta, lai to ekspluatētu. Punkts." Taču Savienotās Valstis vēl joprojām meklē iespēju likvidēt "Triumf" uz Turcijas zemes: piedāvā to izpirkt, aizvietot ar amerikāņu kompleksiem un draud ar jaunām sankcijām.

"Triumf" uz visiem laikiem

S-400 izmēģinājumi Turcijā notiek ar mērķi precizēt identifikācijas attālumu, pavadīšanas stabilitāti, likvidācijas efektivitāti un citus parametrus. Netālu no Ankaras, Murtedas aviobāzē dislocētās raķešu sistēmas tiek restētas ar īstiem aerodinamiskajiem mērķiem, ieskaitot lidmašīnas F-35 un F-22. Zināms, ka amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātāji, slepeni un it kā radaros nesaskatāmi, trīs reizes parādījušies "Triumf" identifikācijas un likvidācijas rādiusā. Rotācijas un pārvietošanas gaitā uz Tuvo Austrumu valstīm pāri Melnajai jūrai un Turcijas teritorijai ASV Gaisa spēku F-35 un F-22 maršruti nosprausti aptuveni 200 kilometru attāumā no Murtedas aviobāzes.

Izdevums Fighter Jets World vēsta, ka Turcijas pretgaisa aizsardzības speciālisti pārbauda RLS iespējas dažādos režīmos un dažādā augstumā. Turcija neatklāj sīkāku informāciju par Krievijas S-400 testiem pret amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājiem. Taču, saskaņā ar militārā eksperta Viktora Baraņeca datiem, viens no testu dalībniekiem sarunā ar "Rosoboroneksport" pārstāvi atzīmējis: "Amerikāņu lidmašīnas radaros redzamas kā mušas uz griestiem." Tā kā sūdzību nav, un iespējamas jaunas piegādes, būtu loģiski pieļaut, ka Ankara ir pilnīgi apmierināta ar "Triumf".

Iepriekš Turcijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka S-400 izvēršana rit sekmīgi, Krievijas sistēma fiksējusi iznīcinātāju F-16 Fighting Falcon pie RLS darbības zonas robežas – 600 km attālumā, bet minimālā augstumā fiksēti visi mērķi. "Triumf" ne tikai fiksē maksimālā attālumā pasaules ieroču tirgū popuārāko 4. paaudzes iznīcinātaju-bumbvedēju, sistēma ir arī pastāvīgi gatava raidīt raķetes pret mērķi pirms tā ieiešanas likvidācijas zonā. Tas ir, kaujas dežūras režīmā lidmašīnas F-16 Fighting Falcon tiks likvidētas 400 km attālumā. Automātiski.

Atgādināšu, ka viens vieglais iznīcinātājs F-16 izmaksā līdz 50 miljonus dolāru, bet "neredzamais" F-35 ir divreiz dārgāks.

Jaunu iespēju laiks

"Triumfālā" testēšana Murtedas aviobāzē dod sāpīgu triecienu amerikāņu iznīcinātāju aviācijas reputācijai. Turcijas teritorijā ir Indžirlikas aviobāze ar amerikāņu kodolieročiem – ASV Gaisa spēku galvenais atbalsta punkts "karstajā" reģionā. Turcijai ir liela ģeopolitiskā nozīme ASV un NATO acīs, tāpēc tā var bez īpaša riska ietekmēt spēles noteikumus aliansē. Paradoksālā tuvināšanās Maskavai padara Ankaru vēl neuzņēmīgāku pret diktātu un Rietumu partneru ārējo spiedienu.

S-400 iepirkuma dēļ Vašingtona iesaldēja Turcijas dalību F-35 programmā (Ankara ir "sodīta", taču ne izslēgta no programmas). Pēc šī ierobežojuma Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu paziņoja, ka valsts varētu iegādāties Krievijā jaunākos iznīcinātājus Su-35 un Su-57. Militāri tehniskās sadarbības federālā dienesta direktors Dmitrijs Šugajevs aviosalonā "MAKS 2019" apstiprināja, ka tāds "vēstures pavērsiens" ir  iespējams. Intriga vēl izvēršas, taču provizoriskos rezultātus varam apkopot jau šodien.

Objektīvi novērtējot Turcijas iegādātā ieroča kaujas potenciālu, manāma republikas aizsardzības spēju kvalitatīva izaugsme: vienai "Triumf" baterijai ir līdz 72 notēmētas raķetes, tā var vienlaikus apšaudīt līdz 36 mērķus. Dažāda tipa raķetes ļauj S-400 efektīvi un diferencēti strādāt pret iznīcinātājiem-bumbvedējiem, bezpilota lidaparātiem, spārnotajām, taktiskajām un ballistiskajām raķetēm augstuma diapazonā no 5 metriem līdz 30 kilometriem (no 400 km līdz 2 km attālumā). Sistēma "Triumf" var integrēt dažāda darbības rādiusa zenītkompleksus un vadīt vērā ņemamu PGA līdzekļu tīklu (turku speciālistiem vajadzētu paskatīties uz Krievijas ZRK "Pancirj S1" un "Tor M1").

Pretgaisa aizsardzības necaursitamais kupols ļauj Turcijai kompensēt zināmu atpalikšanu gaisa kara spēku attīstībā.

Pateicoties neapstrīdamai tehnoloģiskajai izcilībai un cīņasspējai, Krievijas "Triumf" Turcijā un vairākās citās valstīs bez viena vienīga šāviena stiprina daudzpolāro pasauli, noliek pie vietas arhaisko militāro bloku un tā pašrocīgi ieceltos hegemonus.

Vienlaikus sākas jaunu iespēju laiks, un Ankara apspriež iespējas iegādāties no Krievijas zenītraķešu sistēmas S-500 "Prometei". Krievijas tālās PGA sistēmas joprojām pabīda malā starptautiskajā tirgū un kaujas pozīcijās rietumvalstu analogus, kuru parametri krietni vien atpaliek.

0
Tagi:
S-400, militārā tehnika, Turcija, ASV, Krievija
Pēc temata
ASV kodolarsenālu no Turcijas tehniski iespējams pārvest uz Baltiju
ASV draud izlaupīt vēl vienu valsti. Tā pārdomā Krievijas ZRK iespējas
Rietumu eksperti nosaukuši, kas palīdz Putinam "graut Rietumus"
S-350: "spārnoto raķešu slepkava" uzņemts Krievijas bruņojumā