Eiropas komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Foto no arhīva

Žans Klods Junkers: ASV nav gatavas garantēt Eiropas drošību

28
(atjaunots 11:43 10.12.2016)
Eiropas komisija atsaukusi atmiņā to, ka ASV ievēlētais prezidents nosaucis NATO par "novecojušu organizāciju", un tagad Eiropas Savienībai ir jāpaļaujas pašai uz saviem spēkiem, lai garantētu drošību.

RĪGA, 10. decembris — Sputnik. Eiropas komisijas prezidents Žans Klods Junkers uzskata, ka Eiropai nepieciešama iespēja nodrošināt aizsardzību neatkarīgi no ASV viedokļa.

"Es uzskatu, ka mums pašiem jāparūpējas par mūsu drošību, jo neatkarīgi no Trampa un viņa kolēģiem ASV vairs nav gatavas garantēt Eiropas drošību. Tāpēc mums ar to jānodarbojas pašiem," — pavēstīja Junkers, uzstājoties Māstrihtā.

Atgādināsim, ka savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Donalds Tramps nosaucis NATO par "novecojušu organizāciju" un ierosinājis samazināt finansiālo atbalstu, kas tiek atvēlēts Ziemeļatlantijas aliansei. "Mēs tērējam daudz vairāk nekā citas valstis. Mums tas jāizvērtē un jāsamazina līdzekļi, ko ASV iegulda aliansē," — viņš teica.

Federika Mogerīni. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Līdz ar aukstā kara beigām Eiropā divkārt samazinājās sauszemes spēku un bruņojuma skaits, tāpēc jūtami samazinājās drošībai veltīto izdevumu daļa IKP struktūrā.

Šodiet tikai piecas valstis no 28 NATO dalībvalstīm — ASV, Lielbritānija, Polija, Grieķija un Igaunija — aizsardzībai tērē vairāk nekā 2% IKP.

Toties ASV ir saglabājusi jūtamu militāro klātbūtni Eiropā. Runa ir par vairāk nekā 200 militārajām bāzēm Vācijas teritorijā. Pie tam amerikāņu karaspēki ir parādījušies NATO bāzēs un komandpunktos Polijā, Bulgārijā, Rumānijā un Baltijas valstīs.

Eiropas apbruņošanās

Atgādināsim, ka 14. novembrī Eiropas Padome apstiprināja Eiropas aizsardzības un drošības plānu. Franču avīze Le Figaro informē, ka tas paredz vienota ES štāba un vienotas mākslīgo pavadoņu sistēmas izveidi, kā arī dažādu resursu apmaiņu.

Lēmumu par šī plāna izstrādi ES pieņēma vairāk nekā pirms gada, pēc terorakta Parīzē 13. novembrī. "Mēs visi solidāri atbildējām un uzņēmāmies saistītas pastiprināt ES drošību un aizsardzību," — šajā jautājumā norādīja ES Augstā pārstāve ārpolitikas un drošības jautājumos un Eiropas Komisijas viceprezidente Federika Mogerīni. Viņa piebilda, ka tas ir "ambiciozs, konkrēts un pragmatisks" plāns.

Novērotāji uzskata, ka aizsardzības un drošības plāns ir Eiropas armijas izveides posms. Pašlaik ES rīcībā ir neliels karaspēka grupējums — Ātrās reaģēšanas spēki (EUFOR) — 9,6 tūkstoši cilvēku. Lielākā daļa karavīru ir aizņemta miernešu misijās Āfrikā. ES var operatīvi izvērst tur tikai taktiskās grupas — līdz 1,5 tūkstošus karavīru.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, uzstājoties EDSO dalībvalstu ārlietu ministru padomes sēdē, pauda viedokli, ka situācija Eiropā un ap to ir nestabila.

"Turpinās militāri politiskās drošības pamatu erozija, vairojas terorakti. Diplomātijas un savstarpēji izdevīgu ekonomisko sakaru vietā stājas ultimāti un dubultie standarti, vienpusēja spiediena mēģinājumi, — norādīja Lavrovs. — Nedomāju, ka tā ir Eiropa, kādu mēs visi vēlamies redzēt."

Krievijas ārlietu ministrs norādīja, ka Rietumi ir nonākuši pie "slēgtas natocentriskās sistēmas".

28
Pēc temata
Francija un Vācija gatavo kopīgu ES aizsardzības politikas iniciatīvu