Times Square laukums Ņujorkā balsojumu skaitīšanas laikā

Amerikāņi uzskata, ka vietējie mediji neobjektīvi atspoguļoja prezidenta vēlēšanās

30
(atjaunots 13:26 18.11.2016)
Tikai piektdaļa aptaujāto norādījuši, ka amerikāņu mediji priekšvēlēšanu kampaņas laikā bija objektīvi pret abiem kandidātiem.

RĪGA, 18. novembris — Sputnik. Saskaņā ar aptaujas Sputnik.Viedokļi datiem, 80% amerikāņu uzskata, ka mediji bija neobjektīvi attiecībā pret vienu no kandidātiem, atspoguļojot ASV prezidenta vēlēšanās. Turklāt vairāk nekā puse — 59% — atbildējuši, ka neobjektīvi bija gan vietējie, gan nacionālie mediji.

Pēc Sputnik Radio un ziņu aģentūras pasūtījuma ASV teritorijā aptauju veicis pētniecības uzņēmums TNS UK.

Aptaujas gaitā 16% amerikāņu apgalvoja, ka nacionālie mediji deva priekšroku vienam no kandidātiem, turklāt vietējie mediji bija objektīvi. Savukārt 5%, uzskata, ka tikai vietējie bija neobjektīvi, bet nacionālie — nē. Cilvēku skaits, kuri uzskata, ka amerikāņu mediji sniedza sabalansētu informāciju par kandidātiem, ir tikai 20%.

Aptauja notika no 2016. gada 3. līdz 7. novembrim. Uz jautājumu "Vai mediji ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā bija neobjektīvi attiecībā pret vienu no kandidātiem" atbildējuši 1012 respondenti vecumā no 18 līdz 64 gadiem.

Izlase reprezentē valsts iedzīvotājus pēc dzimuma, vecuma, ģeogrāfijas. Maksimālā izlases kļūda nepārsniedz 3,1% ar varbūtību 95%.

Kas ir Sputnik.Viedokļi

Starptautisks projekts, kura mērķis ir sabiedriskās domas aptauja. Tas sāka darbu 2015. gada janvārī. Par projekta sadarbības partneriem kļuva plaši pazīstamās pētījumu kompānijas Populus, Ifop un Forsa. Projekts Sputnik.Viedokļi regulāri organizē sabiedriskās domas aptaujas Eiropas valstīs un ASV aktuālos sociālos un politiskos jautājumos.

Sputnik (sputniknews.com) ir ziņu aģentūra un radio ar multivides informācijas centriem vairākos desmitos valstu. Sputnik ietver vietnes vairāk nekā 30 valodās, analogo un ciparu apraidi, mobilās lietotnes un lapas sociālajos tīklos. Sputnik ziņas ik dienas iznāk angļu, arābu, spāņu un ķīniešu valodās.

30
Pēc temata
Ar Trampa uzvaru neapmierinātos aicina pārcelties uz dzīvi Latvijā
ASV tūkstošiem cilvēku protestē pret Trampa uzvaru
Žirinovskis: "Lai vecmāmiņa Hilarija atpūšas"
Malta, foto no arhīva

EK uzsākusi Kipras un Maltas Uzturēšanās atļauju programmu likumīguma pārbaudi

1
(atjaunots 12:29 21.10.2020)
Eiropas Savienībā raizējas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Eiropas Komisija pārbaudīs, cik lielā mērā programmas, kuras ļauj saņemt Kipras un Maltas pilsonību, atbilst Eiropas tiesībām, teikts EK paziņojumā.

ES uzmanību piesaistījušas Kipras un Maltas pilsonības piešķiršanas programmas apmaiņā pret investīcijām, kuras tiek dēvētas par "zelta pasēm".

Maltas un Kipras valdībām tiek atvēlēti divi mēneši, kuru laikā tām būs jāatbild uz apsūdzībām. Ja EK nesaņems apmierinošu atbildi, tad pret šīm valstīm var tikt ieviestas sankcijas.

Dokumentā teikts, ka pilsonības piešķiršana, apmaiņā pret investīcijām personām, kurām nav reālu sakaru ar Eiropas valstī, ir pretrunā ar "Eiropas pilsonības būtību". Eiropas Savienībā uztraucas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

Atzīmēsim, ka Kipras ministru padome 13. oktobra ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu atcelt Kipras Investīciju programmu, kuras ietvaros ārzemnieki varēja saņemt Kipras pilsonību apmaiņā pret investīcijām. Tas notika nākamajā dienā pēc Kataras telekanāla Al Jazeera izmeklēšanas filmas iznākšanas ēterā par oficiālo personu, tai skaitā politiķu, iespējamo saikni ar noziegumiem pilsonības piešķiršanā.

Turklāt Kipras Iekšlietu ministrija paziņoja, ka izskatīs gandrīz 600 jau iesniegto pieteikumu Kipras pilsonības saņemšanai apmaiņā pret investīcijām, kā arī tos iesniegumus, kurus paspēs iesniegt līdz Kipras Investīciju programmas pārtraukšanai.

Viens no "zelta pasu" programmas pionieriem ES bija Latvija. No 2010. līdz 2017. gadam valsts izsniedza vairāk nekā 17 tūkstošus Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) apmaiņā pret ieguldījumiem gandrīz 1,5 miljarda eiro apmērā. Vairāk nekā 90% TUA pieteikumu tika saņemts no bijušās PSRS valstu iedzīvotājiem, pārsvarā no Krievijas pilsoņiem.

Taču Latvijas varasiestādes konsekventi padarīja bargākus TUA piešķiršanas nosacījumus no 2014. gada, kad minimālais investīciju apmērs tika palielināts no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro. Par fināla akordu kļuva 2017. gada novembra beigās pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviests obligāts maksājums 5000 eiro apmērā reizi piecos gados par TUA pagarināšanu visiem topošajiem investoriem, ieskaitot tos, kas ieguldīja līdzekļus nekustamajā īpašumā, uzņēmumā vai banku saistībās.

1
Tagi:
Eiropas Komisija, termiņuzturēšanās atļauja, Malta, Kipra
Pēc temata
Vjetnamiešiem iepatīkas Latvijas "zelta vīzas"
Transparency International: Latvija slikti pārbauda "zelta vīzu" pieteikumus
Latvija "laicīgi" izrēķinājusies ar uzturēšanās atļaujām
Eirodeputāte ieteica Latvijai bagātnieku vietā pieņemt migrantus
KF vēstniecība Vašingtonā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība komentēja apsūdzības pret sešiem KF pilsoņiem ASV

10
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Vašingtonā noraida ASV apsūdzības Krievijas pilsoņiem par destabilizējošu un hakeru darbību visā pasaulē, sarunā ar RIA Novosti paziņoja diplomātiskās misijas pārstāvis.

Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai. Cita starpā viņi apsūdzēti par vīrusa NotPetya izplatību 2017. gadā. Apgalvots, ka šīs personas esot Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieki, kuri cita starpā esot organizējuši kiberuzbrukumus Olimpiādei Dienvidkorejā. Gandrīz vienlaikus Lielbritānijā izskanēja apgalvojumi, ka Krievijas izlūkdienesti esot plānojuši arī kiberuzbrukumu Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā pirms tās tika atliktas.

"Absolūti skaidrs, ka šādām ziņām nav nekā kopēja ar realitāti, to mērķis ir vienkārši saasināt rusofobo noskaņojumu amerikāņu sabiedrībā, "raganu medību" izvēršanos un spiegu māniju. Tāda jau vairākus gadus ir Vašingtonas politiskās dzīves īpatnība. ASV vadība konsekventi grauj agrāk pragmatiskās Krievijas un ASV attiecības un mākslīgi uzspiež iedzīvotājiem toksisku iespaidu par Krieviju un visu, kas ar to saistīts," komentēja vēstniecības pārstāvis. 

Aģentūras sarunbiedrs uzsvēra, ka Krievijai nav un nav arī bijuši nodomi nodarboties ar "destabilizējošām operācijām" visā pasaulē.

"Tas neatbilst mūsu ārpolitikai, nacionālajām interesēm, kā arī mūsu izpratnei par, to, kā veidojas valstu attiecības. Krievija ciena citu valstu suverenitāti un neiejaucas to darīšanās," viņš piezīmēja.

Informācijas avots Ārlietu ministrijā informēja, ka ASV un Lielbritānijas apsūdzības par Krievijas hakeru saiknēm ar dažādiem uzbrukumiem, arī Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā, ir nepamatotas un vērstas pret iekšējo auditoriju.

10
Tagi:
Krievijas vēstniecība, kiberuzbrukums, ASV