Zemes strēle Baltijas jūrā. Foto no arhīva

iegriezt Maskavai. Polija gatavo ekoloģisko katastrofu Baltijas jūrā

371
(atjaunots 10:58 17.11.2016)
Lai apliecinātu savu neatkarību no Maskavas, Varšava gatavo projektu, kura rezultātā saldūdens līcī, kas Polijai pieder līdz ar Krieviju, ieplūdīs jūras ūdens. Zivis ies bojā ne tikai poļu, bet arī krievu pusē. Vis jau kāds prieciņš tiks!

Darja Čeredņika, Semjons Dodatko

Jaroslavam Kačinskim, Polijā valdošās partijas "Tiesības un taisnīgums" līderim, vairs nepietiek ar tām neviennozīmīgajām reformām, ko viņa partija īsteno Polijas politikā kopš nākšanas pie varas. Tagad viņš ir gatavs sākt reformēt dabu.

Mediji informē: Jaroslavs Kačinskis ir pavēstījis, ka līdz 2020. gadam (lielākais — līdz 2022. gadam) Polija izraks kanālu pāri Baltijas zemes strēlei (Polijā to dēvē par Vislas strēli). Šaurā, taču vairākus desmitus kilometru garā zemes strēle atdala no Baltijas jūras Kaļiņingradas (jeb Vislas) līci. Kačinskis jau pabrīdinājis, ka nekādi iebildumi no Krievijas puses netiks ņemti vērā. Un tas notiks, neskatoties uz to, ka pašu līci (tāpat kā strēli) apmēram uz pusēm dala Krievija un Polija. Domājams, ka iebildumi no Krievijas puses tomēr nāks.

Jāpiebilst, ka Kaļiņingradas līcis ir unikāls dabas objekts. Sāls saturs tā ūdenī ir ļoti zems, pateicoties vairākām upēm, kuru ūdens ieplūst līcī. Tāpēc arī ūdens līmenis līcī ir augstāks nekā jūrā, un Krievijas pusē esošā līča ziemeļu daļā ūdens ieplūst jūrā, toties jūras ūdens līcī neiekļūst gandrīz nemaz. Līcī mīt desmitiem sugu zivis, dzīvnieki un augi, kuri gadsimtu gaitā ir pielāgojušies tādam ūdens sastāvam. Nav grūti uzminēt, kas notiks, ja pa jauno kanālu līcī ieplūdīs sāļais jūras ūdens: zivis un ūdenszāles ies bojā. Pie viena bojā ies arī zvejniecība līcī. Jā, kanālu izrakt nav grūti. Daudz smagāk būs tikt galā ar sekām.

Zvejnieki un Polijas iedzīvotāji no līča dienvidpuses jau protestē — viņiem taču nāksies pēc projekta īstenošanas vākt kopā beigtās zivis un ostīt pūstošās ūdenszāles. Taču Polijas politiskā elite protestus ignorē. Varšavai tas ir principiāls jautājums. Sak, tādā kārtā Polija pierādīs savu pilnīgo neatkarību no Krievijas. Galu galā, tagad kuģi dodas cauri Baltijas šaurumam, ko kontrolē Krievija. Jā, Krievija tos laiž cauri bez jebkādiem šķēršļiem. Bet ja nu kaut kas notiks, ja Krievija vairs nelaidīs kuģus cauri Baltijas šaurumam — mokās "Tiesības un taisnīgums". Un tādam gadījumam mums jau būs kanāls gatavs!

Dažam labam jau radušās aizdomas, ka Varšava iecerējusi Polijai piederošajā līča daļā celt kara ostu un ielaist tur NATO kuģus. Tas nu ir maz ticams. Līcis ir pārāk sekls un šaurs, lai tajā varētu izgrozīties lieli kuģi — pārāk maz vietas manevriem.

Tā nu izskatās, ka runa ir tikai par līča iznīcināšanu, lai iegrieztu Krievijai. Tāpēc poļu politiķi ignorē vietējo iedzīvotāju problēmas līdz ar viņu protestiem. Nav manāma iecere nodot vispārējai apspriešanai jautājumu par kanāla rakšanu, lai arī darbi notiks uz nodokļu maksātāju rēķina. Aplēses liecina, ka kanāla izbūve Polijas budžetam izmaksās apmēram ceturtdaļmiljardu eiro. Un tomēr šķiet, ka Varšava ir ar mieru maksāt tādu naudu par iespēju "iegriezt" Krievijai šajā saldūdens līcī.

Lieta tāda, ka gaidāmās ekoloģiskās katastrofas sekas nāksies izstrēbt gan krieviem, gan poļiem. Zivis tak nosprāgs ne tikai poļiem, bet arī kaimiņiem. Lai arī sīks, tomēr savs prieciņš tiks.

371
Pēc temata
Baltijas jūra apdraud Latvijas piekrasti
Ukraina cels radioaktīvo atkritumu glabātuvi pie Baltkrievijas robežas
Kijevas sarkofāgs un kodolrotaļas

Eiropas Savienībā sākas Covid-19 sertifikātu sistēmas testēšana

8
(atjaunots 11:42 08.05.2021)
Vakcinācijas sertifikātu sistēmas testēšanā iesaistītas tikai atsevišķas ES dalībvalstis.

RĪGA, 8. maijs - Sputnik. Eiropas Savienība gatavojas Covid-19 sertifikātu ieviešanai divos virzienos: līdz ar sarunām par likumdošanas saskaņošanu notiek darbs pie attiecīgās tehniskās sistēmas palaišanas. Tās ietvaros jau 10. maijā dažās valstīs startēs Covid-19 sertifikātu pilottestēšana, vēsta RIA Novosti.

"Es varu jums pateikt, ka līdz ar Eiropas Komisijas sarunām ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi notiek tehniskais darbs, kura ietvaros jau pirmdien 19 valstīs sāksies sertifikātu sistēmas tehniskā pilottestēšana," sacīja Eiropas Komisijas pārstāvis.

Tā kā tehniskajā testēšanā tiks iesaistītas divas trešdaļas Eiropas Savienības valstu, faktiskā sertifikātu palaišana neaizņems ilgu laiku un var tikt pabeigta jūnijā, paziņoja EK pārstāvis.

17. martā Eiropas Komisija iesniegusi izskatīšanai likumprojektu, kas paredz izveidot Covid-19 vakcinēšanas sertifikātu, kurā būs noradīta informācija par to, ka cilvēks ir vakcinēts, ir pārslimojis Covid-19 vai arī ir nesen saņēmis negatīvu testa rezultātu. Pēc ES ieceres, šādi sertifikāti palīdzēs novērst diskrimināciju un ļaus paātrināt atgriešanos pie iedzīvotāju normālas pārvietošanās starp Eiropas Savienības valstīm.

EK priekšlikumam par Covid-19 vakcinēšanas sertifikātiem jābūt saskaņotam ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi. 14. aprīlī digitālā Covid-sertifikāta projekts izgājis pirmo saskaņošanas posmu ES Padomē. Plānots, ka pēc ieviešanas sertifikāts darbosies visā ES teritorijā, kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē. Brisele apgalvo, ka sistēma būs atvērta savstarpējai atzīšanai pasaules līmenī.

8
Tagi:
koronavīruss, Eiropas Savienība
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ
Pasaules Veselības organizācija ir apstiprinājusi piekto Covid-19 vakcīnu
Katrs desmitais tests ir pozitīvs: Covid-19 saslimušo skaits pieaug
Mediķis pastāstīja, kā Covid-19 ilgtermiņa periodā "iedarbojas uz galvu"
ES

Briselē noraizējās par iekļūšanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā

30
(atjaunots 09:10 08.05.2021)
Briselē vēl nav izlēmuši, kā reaģēt uz Eiropas valstu iekļaušanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā, taču katram gadījumam ir paziņoja, ka sagraut ES neizdosies.

RĪGA, 8. maijs - Sputnik. Pat vienas Eiropas Savienības valsts iekļaušana Krievijai "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks novērtēta kā solis attiecībā uz visu ES, citē RIA Novosti informācijas avota vārdus.

"Mēs joprojām gaidām detaļas (lai noteiktu reakciju), taču es to uztvertu kā situācijas pasliktināšanos Krievijas iekšienē, no vienas puses, un Krievijas rīcību attiecībās ar ES - no otras," paziņoja avots, komentējot žurnālistu jautājumu par iespējamu Eiropas reakciju uz iekļaušanu šādā sarakstā.

Pēc avota sniegtās informācijas sagraut ES neizdosies: pat vienas ES dalībvalsts iekļaušana "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks uztverta kā solis attiecībā uz visu Eiropas Savienību.

"Ja viņi izvēlēsies vienu valsti, pasludinās to par "nedraudzīgu", tādējādi viņi pasludinās par nedraudzīgu visu Eiropas Savienību. Tas ir acīmredzams," paudis Eiropas avots.

Pēc avota domām šāds "nedraudzīgo valstu" saraksts ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, konvenciju par diplomātiskajiem sakariem. Viņš uzskata, ka nedrīkst negatīvi attiekties pret konkrētu valsti tikai politisku domstarpību dēļ.

Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs intervijā starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja, ka valdība jau nodarbojas ar Krievijai nedraudzīgo valstu saraksta veidošanu prezidenta uzdevumā. Pēc viņa teiktā, šajā posmā šāda saraksta mērķis ir aizliegt tajā iekļautajām valstīm algot vietējo personālu Krievijas teritorijā.

Valstu iekļaušana sarakstā tiek balstīta uz dziļas situācijas analīzes un vērtējuma par iespējām strādāt ar šo valsti citādi, noradīja ministrs. "Ja secināsim, ka citādi neizdodas, saraksts, protams, tiks periodiski papildināts. Taču tas nav "beigts" papīrs, tas tiks pārskatīts atbilstoši mūsu attiecību attīstībai ar atbilstošo valsti nākotnē" uzsvēra Lavrovs. Pēc viņa vārdiem Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida.

30
Tagi:
starptautiskās attiecības, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijas televīzija parādīja nedraudzīgo valstu sarakstu
Marija Zaharova par "Medūzu"* un attiecībām ar Eiropu
Brisele izsaukusi KF pastāvīgo pārstāvi ES: jums ir "nepareizas" sankcijas
Eiropas Savienība uzskata, ka tai ir tiesības atbildēt uz Krievijas sankcijām

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

0
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

0
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?