Zemes strēle Baltijas jūrā. Foto no arhīva

iegriezt Maskavai. Polija gatavo ekoloģisko katastrofu Baltijas jūrā

362
(atjaunots 10:58 17.11.2016)
Lai apliecinātu savu neatkarību no Maskavas, Varšava gatavo projektu, kura rezultātā saldūdens līcī, kas Polijai pieder līdz ar Krieviju, ieplūdīs jūras ūdens. Zivis ies bojā ne tikai poļu, bet arī krievu pusē. Vis jau kāds prieciņš tiks!

Darja Čeredņika, Semjons Dodatko

Jaroslavam Kačinskim, Polijā valdošās partijas "Tiesības un taisnīgums" līderim, vairs nepietiek ar tām neviennozīmīgajām reformām, ko viņa partija īsteno Polijas politikā kopš nākšanas pie varas. Tagad viņš ir gatavs sākt reformēt dabu.

Mediji informē: Jaroslavs Kačinskis ir pavēstījis, ka līdz 2020. gadam (lielākais — līdz 2022. gadam) Polija izraks kanālu pāri Baltijas zemes strēlei (Polijā to dēvē par Vislas strēli). Šaurā, taču vairākus desmitus kilometru garā zemes strēle atdala no Baltijas jūras Kaļiņingradas (jeb Vislas) līci. Kačinskis jau pabrīdinājis, ka nekādi iebildumi no Krievijas puses netiks ņemti vērā. Un tas notiks, neskatoties uz to, ka pašu līci (tāpat kā strēli) apmēram uz pusēm dala Krievija un Polija. Domājams, ka iebildumi no Krievijas puses tomēr nāks.

Jāpiebilst, ka Kaļiņingradas līcis ir unikāls dabas objekts. Sāls saturs tā ūdenī ir ļoti zems, pateicoties vairākām upēm, kuru ūdens ieplūst līcī. Tāpēc arī ūdens līmenis līcī ir augstāks nekā jūrā, un Krievijas pusē esošā līča ziemeļu daļā ūdens ieplūst jūrā, toties jūras ūdens līcī neiekļūst gandrīz nemaz. Līcī mīt desmitiem sugu zivis, dzīvnieki un augi, kuri gadsimtu gaitā ir pielāgojušies tādam ūdens sastāvam. Nav grūti uzminēt, kas notiks, ja pa jauno kanālu līcī ieplūdīs sāļais jūras ūdens: zivis un ūdenszāles ies bojā. Pie viena bojā ies arī zvejniecība līcī. Jā, kanālu izrakt nav grūti. Daudz smagāk būs tikt galā ar sekām.

Zvejnieki un Polijas iedzīvotāji no līča dienvidpuses jau protestē — viņiem taču nāksies pēc projekta īstenošanas vākt kopā beigtās zivis un ostīt pūstošās ūdenszāles. Taču Polijas politiskā elite protestus ignorē. Varšavai tas ir principiāls jautājums. Sak, tādā kārtā Polija pierādīs savu pilnīgo neatkarību no Krievijas. Galu galā, tagad kuģi dodas cauri Baltijas šaurumam, ko kontrolē Krievija. Jā, Krievija tos laiž cauri bez jebkādiem šķēršļiem. Bet ja nu kaut kas notiks, ja Krievija vairs nelaidīs kuģus cauri Baltijas šaurumam — mokās "Tiesības un taisnīgums". Un tādam gadījumam mums jau būs kanāls gatavs!

Dažam labam jau radušās aizdomas, ka Varšava iecerējusi Polijai piederošajā līča daļā celt kara ostu un ielaist tur NATO kuģus. Tas nu ir maz ticams. Līcis ir pārāk sekls un šaurs, lai tajā varētu izgrozīties lieli kuģi — pārāk maz vietas manevriem.

Tā nu izskatās, ka runa ir tikai par līča iznīcināšanu, lai iegrieztu Krievijai. Tāpēc poļu politiķi ignorē vietējo iedzīvotāju problēmas līdz ar viņu protestiem. Nav manāma iecere nodot vispārējai apspriešanai jautājumu par kanāla rakšanu, lai arī darbi notiks uz nodokļu maksātāju rēķina. Aplēses liecina, ka kanāla izbūve Polijas budžetam izmaksās apmēram ceturtdaļmiljardu eiro. Un tomēr šķiet, ka Varšava ir ar mieru maksāt tādu naudu par iespēju "iegriezt" Krievijai šajā saldūdens līcī.

Lieta tāda, ka gaidāmās ekoloģiskās katastrofas sekas nāksies izstrēbt gan krieviem, gan poļiem. Zivis tak nosprāgs ne tikai poļiem, bet arī kaimiņiem. Lai arī sīks, tomēr savs prieciņš tiks.

362
Pēc temata
Baltijas jūra apdraud Latvijas piekrasti
Ukraina cels radioaktīvo atkritumu glabātuvi pie Baltkrievijas robežas
Kijevas sarkofāgs un kodolrotaļas
Vīrietis mēra daktera maskā

Nosauktas Eiropas Savienības valstis ar vislielāko Covid-19 mirstību

28
(atjaunots 16:16 23.11.2020)
Neskatoties uz zināmu situācijas uzlabošanos, koronavīrusa mirstības rādītāji joprojām paliek visnotaļ augstā līmenī, un daudzās Eiropas valstīs tika ieviests ārkārtējās situācijas režīms.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēdējo 14 dienu laikā visvairāk nāvju, kuras izraisīja koronavīruss, Eiropas Savienībā, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, reģistrēts Čehijā – 23,4, otrajā vietā ir Beļģija – 22,1, trešajā ir Bulgārija – 17,2, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Čehijas Veselības ministriju.

"Čehija pēdējo nedēļu laikā aizgāja no pirmās vietas Eiropas Savienības valstu vidū pēc jaunu ar Covid-19 saslimušo skaita dienā. Taču republika, saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, joprojām ir ES pēdējo 14 dienu rādītāju līderi pēc koronavīrusa izraisīto nāvju skaita pārrēķinā uz 100 000 iedzīvotāju – 23,4. Sekojošās vietas ieņem Beļģija – 22,1, Bulgārija – 17,2, Polija – 14,3 un Slovēnija – 14,0," teikts paziņojumā.

Vakar Čehijā tika ziņots par 3187 jauniem inficētajiem, kas ir gandrīz par tūkstoti mazāk, nekā tajā pašā dienā pirms nedēļas un piecas reizes mazāk nekā oktobra izskaņas diennakts antirekorda rādītāji.

Kopumā, saskaņā ar svētdienas datiem, plkst. 18:00, valstī bija 89 536 ar koronavīrusu inficētie, no kuriem 5421 stacionēti. Kopumā pandēmijas periodā inficēti 491,6 tūkstoši cilvēku, izveseļojās 394,9 tūkstoši, miruši 7164 cilvēki, no tiem aptuveni puse novembrī.

Situācija ar koronavīurusu Beļģijā, foto no arhīva
© Sputnik / Тьерри Монасс

Kopš 5. oktobra republikā ir spēkā ārkārtējās situācijas režīms, kurš nopietni ierobežo sabiedrisko dzīvi valstī un kuru ceturtdien parlaments pagarināja līdz 12. decembrim. Taču sakarā ar zināmu epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos valdība sāka ieviest ārkārtējās situācijas mīkstināšanas pasākumus. Tostarp trešdien uz skolu atkal devās 1.-2. klašu skolēni, šonedēļ viņiem pievienojas pārējie skolēni. Pārtikas veikaliem drīkst strādāt nevis līdz plkst. 21:00, bet gan līdz 23:00. Aizliegums pilsoņiem iziet no mājas nakts laikā arī sāksies nevis no plkst. 21:00, bet no plkst. 23:00 un ilgs līdz plkst. 5:00.

Pēc valsts Veselības ministrijas vadītāja Jana Blatnas sacītā, saglabājoties esošai koronavīrusa saslimstības līmeņa samazināšanās tendencei, valdība atļaus no pirmdienas, 30. novembra, atvērt nelielus nepārtikas veikalus, kā arī frizētavas un kosmētiskos salonus.

28
Pēc temata
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
ES izveidos Eiropas Veselības savienību, lai koordinētu darbu cīņā ar Covid-19
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Ūdele, foto no arhīva

Francijā ūdelēm tika atklāts koronavīruss

14
(atjaunots 13:32 23.11.2020)
Vīruss tika atklāts uzņēmumā Ēras un Luāras departamentā valsts ziemeļos – tur nācies iznīcināt tūkstoti dzīvnieku.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Francija pārbaudīja četras ūdeļu audzēšanas fermas. Vienā no tām tika atklāts koronavīruss, paziņoja valsts Lauksaimniecības ministrija, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš vairākās valstīs informēja par mutējušā "ūdeļu varianta" koronavīrusa atklāšanu, ar kuru inficējās arī cilvēki. Šādas mutācijas bīstamība var sagraut visas pūles, kas tika pieliktas vakcīnu izveidošanai. Turklāt "atjaunotais" Covid-19 izraisa vāju antivielu izstrādi.

Francijā pēc paziņojumiem par koronavīrusu ūdeļu fermās arī veica pārbaudi. Vīruss tika atklāts uzņēmumā Ēras un Luāras departamentā valsts ziemeļos – tur nācies iznīcināt tūkstoti dzīvnieku.

"Esošajā posmā analīze ļāvusi atklāt, ka vīruss izplatījās fermā Ērā un Luārā. Kolīdz par šiem rezultātiem kļuva zināms, attiecīgās ministrijas nekavējoties lika iznīcināt 1000 dzīvnieku, kuri joprojām bija saimniecībā, kā arī iznīcināt produkciju, kas tika saražota no šiem dzīvniekiem, lai pasargātu cilvēku veselību no Covid-19," vēsta ministrija.

Jau noteikti ir zināms, ka vienā no četrām fermām koronavīruss nav atklāts, par abām pārējām rezultāti būs zināmi nedēļas laikā. Ja arī tur atradīs "ūdeļu koronavīrusu", tad dzīvniekus arī gaida nāve.

Iepriekš PVO paziņoja, ka vīruss SARS-CoV-2 tika atklāts ūdelēm sešās valstīs: Dānijā, Nīderlandē, Spānijā, Zviedrijā, Itālijā un ASV. Mutējošā vīrusa dēļ Dānijas varasiestādes pieņēma lēmumu iznīcināt visas ūdeles valstī (vairāk nekā 15 miljonus dzīvnieku). Pēc nedēļas Dānijas varasiestādes atvainojās par savu lēmumu, nodēvējot to par kļūdu. Visas inficētās ūdeles Dānijā pakāpeniski iznīcina. Dānijas Veterinārijas un pārtikas produktu pārvalde turpina kontrolēt situāciju 284 fermās. Tiek ziņots, ka 25 no tām jau ir kļuvušas par koronavīrusa perēkli.

14
Tagi:
dzīvnieki, koronavīruss, Francija
Pēc temata
Vīruss-mutants: Covid-19 dēļ Dānijā masveidā likvidē ūdeles
Ar Covid-19 inficētās ūdeles Dānijā ir iznīcinātas
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

0
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

0
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs