Zemes strēle Baltijas jūrā. Foto no arhīva

iegriezt Maskavai. Polija gatavo ekoloģisko katastrofu Baltijas jūrā

358
(atjaunots 10:58 17.11.2016)
Lai apliecinātu savu neatkarību no Maskavas, Varšava gatavo projektu, kura rezultātā saldūdens līcī, kas Polijai pieder līdz ar Krieviju, ieplūdīs jūras ūdens. Zivis ies bojā ne tikai poļu, bet arī krievu pusē. Vis jau kāds prieciņš tiks!

Darja Čeredņika, Semjons Dodatko

Jaroslavam Kačinskim, Polijā valdošās partijas "Tiesības un taisnīgums" līderim, vairs nepietiek ar tām neviennozīmīgajām reformām, ko viņa partija īsteno Polijas politikā kopš nākšanas pie varas. Tagad viņš ir gatavs sākt reformēt dabu.

Mediji informē: Jaroslavs Kačinskis ir pavēstījis, ka līdz 2020. gadam (lielākais — līdz 2022. gadam) Polija izraks kanālu pāri Baltijas zemes strēlei (Polijā to dēvē par Vislas strēli). Šaurā, taču vairākus desmitus kilometru garā zemes strēle atdala no Baltijas jūras Kaļiņingradas (jeb Vislas) līci. Kačinskis jau pabrīdinājis, ka nekādi iebildumi no Krievijas puses netiks ņemti vērā. Un tas notiks, neskatoties uz to, ka pašu līci (tāpat kā strēli) apmēram uz pusēm dala Krievija un Polija. Domājams, ka iebildumi no Krievijas puses tomēr nāks.

Jāpiebilst, ka Kaļiņingradas līcis ir unikāls dabas objekts. Sāls saturs tā ūdenī ir ļoti zems, pateicoties vairākām upēm, kuru ūdens ieplūst līcī. Tāpēc arī ūdens līmenis līcī ir augstāks nekā jūrā, un Krievijas pusē esošā līča ziemeļu daļā ūdens ieplūst jūrā, toties jūras ūdens līcī neiekļūst gandrīz nemaz. Līcī mīt desmitiem sugu zivis, dzīvnieki un augi, kuri gadsimtu gaitā ir pielāgojušies tādam ūdens sastāvam. Nav grūti uzminēt, kas notiks, ja pa jauno kanālu līcī ieplūdīs sāļais jūras ūdens: zivis un ūdenszāles ies bojā. Pie viena bojā ies arī zvejniecība līcī. Jā, kanālu izrakt nav grūti. Daudz smagāk būs tikt galā ar sekām.

Zvejnieki un Polijas iedzīvotāji no līča dienvidpuses jau protestē — viņiem taču nāksies pēc projekta īstenošanas vākt kopā beigtās zivis un ostīt pūstošās ūdenszāles. Taču Polijas politiskā elite protestus ignorē. Varšavai tas ir principiāls jautājums. Sak, tādā kārtā Polija pierādīs savu pilnīgo neatkarību no Krievijas. Galu galā, tagad kuģi dodas cauri Baltijas šaurumam, ko kontrolē Krievija. Jā, Krievija tos laiž cauri bez jebkādiem šķēršļiem. Bet ja nu kaut kas notiks, ja Krievija vairs nelaidīs kuģus cauri Baltijas šaurumam — mokās "Tiesības un taisnīgums". Un tādam gadījumam mums jau būs kanāls gatavs!

Dažam labam jau radušās aizdomas, ka Varšava iecerējusi Polijai piederošajā līča daļā celt kara ostu un ielaist tur NATO kuģus. Tas nu ir maz ticams. Līcis ir pārāk sekls un šaurs, lai tajā varētu izgrozīties lieli kuģi — pārāk maz vietas manevriem.

Tā nu izskatās, ka runa ir tikai par līča iznīcināšanu, lai iegrieztu Krievijai. Tāpēc poļu politiķi ignorē vietējo iedzīvotāju problēmas līdz ar viņu protestiem. Nav manāma iecere nodot vispārējai apspriešanai jautājumu par kanāla rakšanu, lai arī darbi notiks uz nodokļu maksātāju rēķina. Aplēses liecina, ka kanāla izbūve Polijas budžetam izmaksās apmēram ceturtdaļmiljardu eiro. Un tomēr šķiet, ka Varšava ir ar mieru maksāt tādu naudu par iespēju "iegriezt" Krievijai šajā saldūdens līcī.

Lieta tāda, ka gaidāmās ekoloģiskās katastrofas sekas nāksies izstrēbt gan krieviem, gan poļiem. Zivis tak nosprāgs ne tikai poļiem, bet arī kaimiņiem. Lai arī sīks, tomēr savs prieciņš tiks.

358
Pēc temata
Baltijas jūra apdraud Latvijas piekrasti
Ukraina cels radioaktīvo atkritumu glabātuvi pie Baltkrievijas robežas
Kijevas sarkofāgs un kodolrotaļas
Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs

Baltkrievija ir gatava: ĀM vadītājs pastāstīja, valsts atbildēs uz ES sankcijām

2
(atjaunots 16:13 19.09.2020)
Minska neiniciēs attiecību pasliktināšanos ar svarīgu partneri – Eiropas Savienību, taču viennozīmīgi ir gatava sniegt adekvātu atbildi uz šāda veida graujošām darbībām.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Baltkrievija ir gatava veikt atbildes pasākumus gadījumā, ja Eiropas Savienība ieviesīs ierobežojošos pasākumus, paziņoja republikas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs.

Eiropas Parlamenta deputāti pēc 14.-17. septembra plenārsesijas pieņēma rezolūciju par situāciju Baltkrievijā. Dokumentā teikts, ka Eiropas parlamentārieši neatzīst prezidenta vēlēšanu rezultātus un neuzskata Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. Eiropas Parlaments atbalsta sankciju ieviešanu pret Lukašenko, tiek atzīmēts rezolūcijā.

"Protams, gadījumā, ja pret Baltkrieviju tiks pieņemti kaut kādi sankciju pasākumi, tad, domāju, arī Baltkrievijas valsts spers attiecīgus soļus, kas saistīti ar valstu iekšpolitisko funkcionēšanu," paziņoja Makejs.

Pēc Baltkrievijas ĀM vadītāja sacītā, pasākumi var skart gan politisko sistēmu, gan Baltkrievijā akreditēto ārvalstu mediju funkcionēšanu, kā arī citus virzienus.

Makejs atgādināja, ka ES valstu ārlietu ministri 21. septembrī sapulcēsies, lai apspriestu sankcijas attiecībā pret Baltkrievijas oficiālajām amatpersonām.

"Mēs esam gatavi tam. Mēs nekad neiniciēsim kaut kādas darbības, kas tiek virzītas uz attiecību pasliktināšanu ar mūsu svarīgo partneri – Eiropas Savienību – un atsevišķām dalībvalstīm. Taču mēs viennozīmīgi esam gatavi tam, lai sniegtu adekvātu atbildi šāda veida graujošajām darbībām," uzsvēra Baltkrievijas ĀM vadītājs.

Baltkrievijā joprojām nerimstas protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarēja Lukašenko. Opozīcija nepiekrita rezultātiem un aicināja organizēt atkārtotu balsojumu. Ar mērķi "nodot varu" Baltkrievijā radīta opozīcijas koordinācijas padome. Ģenerālprokuratūra uzskata, ka tā apdraud Baltkrievijas valstiskumu un ierosināja krimināllietu.

Baltijas valstis augusta beigās ieviesa personālās sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, kuras, viņuprāt, it kā ir saistītas ar vēlēšanu rezultātu falsifikāciju un nežēlīgu mierīgo protestu apspiešanu. Pirmajās dienās kārtības sargi pielietoja spēka metodes akciju padzīšanai, tikai aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku, ziņots par simtiem cietušo un trim bojāgājušajiem. Vēlāk kārtības sargi atteicās no protestu apspiešanas.

2
Tagi:
sankcijas, ES, Baltkrievija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Lietuva ir pārskaitusies: Baltkrievija nevēlas maksāt un nožēlot grēkus
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs

ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams

23
(atjaunots 13:10 18.09.2020)
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Koronavīrusa uzliesmojums nav kontrolējams, paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, vēsta RIA Novosti.

"Covid-19 pandēmija ir krīze, kas nelīdzinās nevienai citai mūsu dzīvē, tātad arī Ģenerālasamblejas sesija šogad nebūs līdzīga nevienai agrākajai," konstatēja ANO ģenerālsekretārs.

Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka itin drīz cilvēce pārvarēs jaunu slieksni – miljonu koronavīrusa infekcijā mirušo, un nosauca pandēmiju par lielāko globālas drošības apdraudējumu.

Viņš atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

"Tomēr (..) vakcīna ir jāuzskata par vispārēju labumu, jo Covid-19 nezina robežas. Mums ir vajadzīga cenas ziņā pieņemama, visiem pieejama vakcīna – vakcīna cilvēkiem," piebilda ģenerālsekretārs.

Viņš aicināja būtiski paplašināt jaunu un jau esošo instrumentu pielietojumu, kuri varētu palīdzēt cīņā ar slimību un nodrošināt vitāli svarīgu ārstēšanu, it īpaši nākamo 12 mēnešu laikā.

23
Tagi:
koronavīruss, ANO
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē