Zemes strēle Baltijas jūrā. Foto no arhīva

iegriezt Maskavai. Polija gatavo ekoloģisko katastrofu Baltijas jūrā

349
(atjaunots 10:58 17.11.2016)
Lai apliecinātu savu neatkarību no Maskavas, Varšava gatavo projektu, kura rezultātā saldūdens līcī, kas Polijai pieder līdz ar Krieviju, ieplūdīs jūras ūdens. Zivis ies bojā ne tikai poļu, bet arī krievu pusē. Vis jau kāds prieciņš tiks!

Darja Čeredņika, Semjons Dodatko

Jaroslavam Kačinskim, Polijā valdošās partijas "Tiesības un taisnīgums" līderim, vairs nepietiek ar tām neviennozīmīgajām reformām, ko viņa partija īsteno Polijas politikā kopš nākšanas pie varas. Tagad viņš ir gatavs sākt reformēt dabu.

Mediji informē: Jaroslavs Kačinskis ir pavēstījis, ka līdz 2020. gadam (lielākais — līdz 2022. gadam) Polija izraks kanālu pāri Baltijas zemes strēlei (Polijā to dēvē par Vislas strēli). Šaurā, taču vairākus desmitus kilometru garā zemes strēle atdala no Baltijas jūras Kaļiņingradas (jeb Vislas) līci. Kačinskis jau pabrīdinājis, ka nekādi iebildumi no Krievijas puses netiks ņemti vērā. Un tas notiks, neskatoties uz to, ka pašu līci (tāpat kā strēli) apmēram uz pusēm dala Krievija un Polija. Domājams, ka iebildumi no Krievijas puses tomēr nāks.

Jāpiebilst, ka Kaļiņingradas līcis ir unikāls dabas objekts. Sāls saturs tā ūdenī ir ļoti zems, pateicoties vairākām upēm, kuru ūdens ieplūst līcī. Tāpēc arī ūdens līmenis līcī ir augstāks nekā jūrā, un Krievijas pusē esošā līča ziemeļu daļā ūdens ieplūst jūrā, toties jūras ūdens līcī neiekļūst gandrīz nemaz. Līcī mīt desmitiem sugu zivis, dzīvnieki un augi, kuri gadsimtu gaitā ir pielāgojušies tādam ūdens sastāvam. Nav grūti uzminēt, kas notiks, ja pa jauno kanālu līcī ieplūdīs sāļais jūras ūdens: zivis un ūdenszāles ies bojā. Pie viena bojā ies arī zvejniecība līcī. Jā, kanālu izrakt nav grūti. Daudz smagāk būs tikt galā ar sekām.

Zvejnieki un Polijas iedzīvotāji no līča dienvidpuses jau protestē — viņiem taču nāksies pēc projekta īstenošanas vākt kopā beigtās zivis un ostīt pūstošās ūdenszāles. Taču Polijas politiskā elite protestus ignorē. Varšavai tas ir principiāls jautājums. Sak, tādā kārtā Polija pierādīs savu pilnīgo neatkarību no Krievijas. Galu galā, tagad kuģi dodas cauri Baltijas šaurumam, ko kontrolē Krievija. Jā, Krievija tos laiž cauri bez jebkādiem šķēršļiem. Bet ja nu kaut kas notiks, ja Krievija vairs nelaidīs kuģus cauri Baltijas šaurumam — mokās "Tiesības un taisnīgums". Un tādam gadījumam mums jau būs kanāls gatavs!

Dažam labam jau radušās aizdomas, ka Varšava iecerējusi Polijai piederošajā līča daļā celt kara ostu un ielaist tur NATO kuģus. Tas nu ir maz ticams. Līcis ir pārāk sekls un šaurs, lai tajā varētu izgrozīties lieli kuģi — pārāk maz vietas manevriem.

Tā nu izskatās, ka runa ir tikai par līča iznīcināšanu, lai iegrieztu Krievijai. Tāpēc poļu politiķi ignorē vietējo iedzīvotāju problēmas līdz ar viņu protestiem. Nav manāma iecere nodot vispārējai apspriešanai jautājumu par kanāla rakšanu, lai arī darbi notiks uz nodokļu maksātāju rēķina. Aplēses liecina, ka kanāla izbūve Polijas budžetam izmaksās apmēram ceturtdaļmiljardu eiro. Un tomēr šķiet, ka Varšava ir ar mieru maksāt tādu naudu par iespēju "iegriezt" Krievijai šajā saldūdens līcī.

Lieta tāda, ka gaidāmās ekoloģiskās katastrofas sekas nāksies izstrēbt gan krieviem, gan poļiem. Zivis tak nosprāgs ne tikai poļiem, bet arī kaimiņiem. Lai arī sīks, tomēr savs prieciņš tiks.

349
Pēc temata
Baltijas jūra apdraud Latvijas piekrasti
Ukraina cels radioaktīvo atkritumu glabātuvi pie Baltkrievijas robežas
Kijevas sarkofāgs un kodolrotaļas